Konferences tēzes - Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi ...

Smilšaina upes gultne pētījumu vietās bija visraksturīgākā un dominēja Melnsilupes
augštecē un lejtecē; Pilsupes augštecē un lejtecē. Oļi un akmeņi dominēja Pitragupes vidustecē un
~30% no upes gultnes klāja Melnsilupes augštecē un lejtecē un Pilsupes augštecē. Makrofīti bija
būtiskākais mikrobiotops Mazirbē un Milzugrāvī, kur upes gultni galvenokārt veidoja smilts, kas
klāta ar dūņu slāni. ~40% smilšaino gultni Ķikānā klāja ežgalvīšu Sparganium sp. audzes.
Straumes ātrums pētītajās upēs variēja no 0,09 līdz 0,42 m/s. Lai gan atsevišķos upju
posmos vasaras mazūdens periodā tas ir < 0,2 m/s, spriežot pēc upes grunts substrātu tipa, visi
pētītie upju posmi, izņemot Milzugrāvi un Mazirbi, vairāk atbilst ritrāla tipam.
Vidējā ūdens temperatūra bija 15 o C. Zema ūdens temperatūra bija raksturīga Pilsupes un
Melnsilupes augštecē (13 o C), kur tās galvenokārt tek cauri mežiem un, iespējams, barojas ar avotu
ūdeņiem, savukārt, augsta temperatūra bija Milzugrāvī (20 o C), kas tek cauri atklātām pļavām.
Hidroķīmiskie parametri visatšķirīgākie bija divos upju posmos – Mazirbē un Milzugrāvī,
kur bija paaugstināta biogēnu (NO3 - (mg/l), NO2 - (mg/l), PO4 3- (mg/l)) koncentrācija un vislielākā
krāsainība ( o Pt/Co), kas liecina par paaugstinātu humīnvielu saturu. Paaugstināta biogēnu
koncentrācija (sevišķi PO4 3- (mg/l)) bija arī Melnsilupē, kas iztek no purva. pH variēja no 7,14 līdz
8,24. Sevišķi zema skābekļa koncentrācija (4,67 mg/l) bija tikai Mazirbē un vidēji zema Milzugrāvī
(6,11 mg/l), savukārt, pārējās upēs raksturīga vasaras mazūdens periodam augsta skābekļa
koncentrācija (7,17 – 8,64 mg/l).
Makroskopiskās aļģes un kramaļģes ir būtiskākie perifitona komponenti. Pētītajās upēs
konstatēta vairāk kā 141 kramaļģu suga, no kurām dominēja Achnanthidium minutissimum,
Cocconeis placentula, Gomphonema parvulum un Nitzschia recta. Lielākā sugu daudzveidība
raksturīga Melnsilupē, Pitragupē un Ķikānā.
Makroskopisko apauguma aļģu paraugos konstatētas trīs sārtaļģu (Rhodophyta) ģintis -
Batrachospermum sp., Hildenbrandia rivularis un Chantransia sp., 18 zaļaļģu (Chlorophyta) ģintis,
16 kramaļģu (Bacillariophyta) ģintis, trīs zilaļģu (Cyanophyta) ģintis un divas eiglēnaļģu
(Euglenophyta) ģintis. Vislielākā taksonu daudzveidība konstatēta Mazirbē (35 taksoni), mazāka
Pilsupes lejtecē (20 taksoni), Melnsilupes augštecē (16 taksoni), Ķikānā un Milzugrāvī (14 taksoni)
un viszemākā – Pitragupē (12 taksoni).
Epibentisko bezmugurkaulnieku fauna daudzveidīga, konstatēts vairāk kā 100 taksonu.
Galvenās dominējošās makrozoobentosa grupas bija viendienītes (Ephemeroptera), makstenes
(Trichoptera), sānpeldes Gammarus pulex, vaboles (Coleoptera) un divspārņi (Diptera). Fitofīlie
makrozoobentosa organismi raksturīgi bija Mazirbē, Milzugrāvī un Ķikānā; litofīlie – Pitragupes
vidustecē, Pilsupes augštecē, Melnsilupes augštecē un lejtecē; ksilofīlie – Pilsupes augštecē un
lejtecē.
73