Konferences tēzes - Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi ...

More documents

Recommendations

Info

MAKROBENTOSA SUGU DZIĻUMA IZPLATĪBA UN DAUDZVEIDĪBA DAŽĀDOS VIDES APSTĀKĻOS BALTIJAS JŪRAS AUSTRUMU DAĻAS AKMEŅAINAJĀ PIEKRASTĒ Madara ALBERTE Latvijas Hidroekoloģijas institūts, Rīga, Daugavgrīvas iela 8 E-pasts: madara.alberte@lhei.lv Baltijas jūras atklātās piekrastes akmeņu rifi un to trīsdimensionālā struktūra nodrošina lielu funkcionālo grupu un sugu daudzveidību. Mytilus trossulus un Furcellaria lumbricalis ir galvenās šo biotopu veidojošās sugas, kas tiešā vai netiešā veidā ietekmē resursu pieejamību citām sugām. Cietā substrāta makrobentosa pētījumi Baltijas jūras austrumu daļā Latvijas atklātajā piekrastē veikti 1973. - 1990. un 1998. - 1999. gadā (Korolev and Fetter, 2003), taču tie galvenokārt balstās uz Furcellaria krājuma novērtēšanu. 2006. - 2008. gadā LIFE projekta ietvaros veikta makrobentosa dominējošo sugu izplatības kartēšana AJT „Nida – Pērkone”. Taču kompleksa cietā substrāta makrobentosa struktūra dažādos vides apstākļos Latvijas piekrastē joprojām ir ļoti maz pētīta. Šī pētījuma mērķis bija raksturot cietā substrāta bentiskās sabiedrības kompleksu struktūru, noteikt Mytilus un Furcellaria izplatību dažādu abiotisko faktoru ietekmē, kā arī meklēt korelācijas starp saistītajām makrobentosa sugām un vides parametriem. Lauka darbi tika veikti 2010. gada augustā AJT „Akmensrags”, veicot niršanu (paraugu ievākšana pēc Kautsky metodes un vizuāla 10 m gara transekta novērtēšana), zemūdens filmēšanu, T°, O2 un pH dati iegūti ar CTD zondi. Kopumā tika apsekotas 47 stacijas dziļuma intervālā 2 - 24 m. Video materiāls vēlāk tika izmantots, lai noteiktu substrāta frakciju procentuālo pārklājumu, kā arī Mytilus un dominējošo makroaļģu procentuālo pārklājumu. Nozīmīga cietā substrāta dominance sākās no 3 vai 12 m dziļuma un ar atsevišķiem smilšu joslas pārrāvumiem turpinājās līdz 22 m dziļumam. Furcellaria galvenā izplatības zona bija 11 - 15 m dziļumā, kur tā pārklāja vidēji 24 % (maksimāli 60 %) cietā substrāta un veidoja vidēji 0,40±0,06 kg.m -2 biomasu (maksimāli – 1,40 kg.m -2 ). GLM analīze par būtiskiem sārtaļģes izplatību ietekmējošiem faktoriem uzrādīja dziļumu un lielu akmeņu (>10 cm) procentuālo pārklājumu (attiecīgi z=-3,339; p
- 19 m dziļumā. Interesanti, ka lielākajās Furcellaria audzēs Mytilus individuālā biomasa bija vismazākā (0,05 g), kamēr parauglaukumos ar pilnīgu makroaļģu trūkumu (konkurences par substrātu neesamība) gliemenes individuālā biomasa bija maksimālā (0,11 g). Līdzīgi kā sārtaļģes gadījumā arī Mytilus izplatību regulējošie abiotiskie faktori ir dziļums un lielu akmeņu procentuālais pārklājums (attiecīgi z=13,71; p
Page 1 and 2: Latvijas Universitātes 70. Zinātn
Page 3 and 4: Saturs DAUGAVAS PALU ŪDENS MASU SA
Page 5 and 6: FITOPLANKTONA PIRMPRODUKCIJA RĪGAS
Page 7 and 8: DAUGAVAS PALU ŪDENS MASU SASTĀVA
Page 9 and 10: SALACAS UPES BASEINA IHTIOFAUNA Jā
Page 11 and 12: ENGURES EZERA LIMNOLOĢISKĀ IZPĒT
Page 13 and 14: vietās konstatētas zeltainās aļ
Page 15 and 16: 4. Fitoplanktona sugu sastāvs un z
Page 17 and 18: sugu sastāvs tika novērtēts vis
Page 19 and 20: aksturīgās sugas, lēnām upēm v
Page 21 and 22: STRAUJTEČU KVALITĀTES UZLABOŠANA
Page 23 and 24: lejup esošajos upes posmos. Kā r
Page 25 and 26: BIEZĀ PERLAMUTRENE UNIO CRASSUS UN
Page 27 and 28: ŪDENS BLĪVUMA DINAMIKA GOTLANDES
Page 29 and 30: starpslānī bija relatīvi konstan
Page 31: ZOOPLANKTONA ILGOLU SEZONĀLĀ SAST
Page 35 and 36: SLĀPEKĻA UN FOSFORA KONCENTRĀCIJ
Page 37 and 38: GRUNTSŪDENS SVĀRSTĪBAS MAINĪGOS
Page 39 and 40: Mellupītē pielietotā metode ļau
Page 41 and 42: GLIEMEŅU FIZIOLOĢISKO REAKCIJU AT
Page 43 and 44: SALDŪDENS GLIEMEŅU ENZĪMU AKTIVI
Page 45 and 46: organismi - sānpeldes Gammarus pul
Page 47 and 48: ABIOTISKO VIDES FAKTORU IETEKME UZ
Page 49 and 50: BRŪNAĻĢES FUCUS VESICULOSUS OKSI
Page 51 and 52: FITOPLANKTONA PIRMPRODUKCIJA RĪGAS
Page 53 and 54: 53 1. tabula Vidējās metālu konc
Page 55 and 56: samazinājusies, par ko liecina sal
Page 57 and 58: avārijas vietas 14,7 % atšķaidī
Page 59 and 60: SEDIMENTU TOKSICITĀTES NOVĒRTĒJU
Page 61 and 62: HIDROMORFOLOĢISKO PĀRVEIDOJUMU IE
Page 63 and 64: LATGALES LAŠVEIDĪGO ZIVJU EZERU F
Page 65 and 66: ADAMOVAS EZERA ŪDENS KVALITĀTES P
Page 67 and 68: ZIVJU TELPISKĀ IZVIETOJUMA DINAMIK
Page 69 and 70: ZOOPLANKTONA SUGU DAUDZVEIDĪBA DR
Page 71 and 72: VIENDIENĪŠU (EPHEMEROPTERA) KĀPU
Page 73 and 74: Smilšaina upes gultne pētījumu v
Page 75 and 76: BĀRBELES, OZOLAINES UN STELPES SĒ
Page 77 and 78: 6. Latvijas ūdenszīmes, 2005. Jā
Page 79 and 80: Mezozooplanktona raksturošanai izm
Page 81: PLEKSTES MAZUĻU EKOLOĢIJA IRBES J

Konferences tēzes - Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi ...

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?