VIENDIENĪŠU (EPHEMEROPTERA) KĀPURU SADALĪJUMS MIKROBIOTOPOS KORĢES UPES LEJTECĒ SLĪTERES NACIONĀLĀ PARKA UN ZR KURZEMES MAZO UPJU EPIBENTISKO BEZMUGURKAULNIEKU SABIEDRĪBU UN PERIFĪTISKO AĻĢU RAKSTUROJUMS 6 Dāvis OZOLIŅŠ Agnija SKUJA, Arkādijs POPPELS, Ivars DRUVIETIS, Inga KONOŠONOKA, Ieva MINIČA, Ilga KOKORĪTE BĀRBELES, OZOLAINES UN STELPES SĒRAVOTU RAKSTUROJUMS UN TO IZMANTOŠANAS IESPĒJAS Renārs ROZENTĀLS, Dace BRIGMANE, Jolanta JĒKABSONE RĪGAS JŪRAS LĪČA REŅĢES (CLUPEA HARENGUS MEMBRAS) PAAUDŽU RAŽĪBAS IZMAIŅAS PLEKSTES MAZUĻU EKOLOĢIJA IRBES JŪRAS ŠAURUMĀ Ivars PUTNIS, Bärbel MÜLLER-KARULIS , Georgs KORŅILOVS Didzis USTUPS, Dace ZĪLNIECE, Danute UZĀRE
DAUGAVAS PALU ŪDENS MASU SASTĀVA UN ĪPAŠĪBU EKSPERIMENTĀLIE PĒTĪJUMI 2011. GADA PAVASARĪ Dāvis GRUBERTS 1 *, Jana PAIDERE 1 , Ivars DRUVIETIS 2 1 Daugavpils Universitāte, Ģeogrāfijas un ķīmijas katedra, Parādes 1, Daugavpils, LV-5401 2 <strong>Latvijas</strong> Universitāte, Bioloģijas fakultāte, Hidrobioloģijas katedra, Kronvalda bulv. 4, Rīga, LV-1010 *E-pasts: davis.gruberts@du.lv 2011. gada 12. aprīlī Daugavas vidusteces Kraujas-Dunavas posmā tika veikts 11 stundu ilgs dreifa eksperiments, kura gaitā tika pētīti palu ūdens masu sastāva un īpašību transformācijas procesi atbilstoši t.s. Lagranža metodei (Doile, Ensing, 2009). Pētījums tika veikts, izmantojot vadāmu dreifējošu zinātnisko platformu, kas konstruēta Daugavpils Universitātē 2007. gadā un jau agrāk izmantota šādos eksperimentos (1. att.). Pētījuma gaitā tika veikti regulāri ūdens fizikāli ķīmisko parametru, ūdens caurredzamības, straumes ātruma un dziļuma mērījumi, kā arī ievākti virsējo ūdens slāņu paraugi biogēnu (N, P), fitoplanktona <strong>uz</strong> zooplanktona analīzēm. Fizikāli ķīmisko parametru mērījumi tika veikti ik pēc 30 minūtēm 0,5 un 5,0 m dziļumā, izmantojot HACH DS5 minizondi, kas aprīkota ar ūdens temperatūras, pH līmeņa, elektrovadītspējas, izšķīdušā skābekļa, oksidēšanās-reducēšanās potenciāla, duļķainības un hlorofila-a sensoriem. Ūdens paraugi no dreifējošās platformas borta ievākti reizi stundā. Lai izslēgtu vietējās noteces un stagnējošo palu ūdens masu ietekmi <strong>uz</strong> eksperimenta rezultātiem, tas tika veikts palu perioda piepildīšanās fāzē, kuras laikā Daugavā pie Daugavpils bija vērojama ūdens līmeņa celšanās un palieņu applūšana. Nepārtraukti pārvietojoties lejup pa straumi ar vidējo ātrumu 1,4 m/s, platforma 11 stundu laikā veica aptuveni 50 km garu distanci (no Kraujas līdz Dunavai). Dreifa ātrumam bija tendence samazināties seklākajos upes gultnes posmos (Līksnas-Nīcgales posmā) un pieaugt vietās, kur dziļums bija lielāks. Apkopojot dreifa ātruma mērījumu rezultātus, tika atklāts, ka dziļākie ūdens slāņi Daugavā pārvietojās ar nedaudz mazāku ātrumu nekā virsējie slāņi (vidēji par 0,05 m/s lēnāk). Arī ūdens fizikāli ķīmisko parametru mērījumu rezultāti <strong>uz</strong>rādīja nelielas, bet vērā ņemamas atšķirības starp dreifējošās ūdens masas virspusi un dziļākajiem slāņiem. Pētījuma laikā tika atkārtoti konstatēta jau agrāk novērotā Daugavas palu ūdens masu temperatūras un elektrovadītspējas pakāpeniskā paaugstināšanās, tām pārvietojoties lejup pa straumi (Gruberts, 2008, 2011). Atkārtoti apstiprinājās arī iepriekšējos dreifa eksperimentos konstatētā ciešā korelācija starp ūdens masu temperatūru, pH līmeni, elektrovadītspēju un oksidēšanās-reducēšanās potenciālu. 7