Konferences tēzes - Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi ...

(2) Izmantotā metode ir izmantojama arī citu upju aizaugušu upju posmu rekultivācijai, pie
nosacījuma, ka atjaunojamā upes posma dziļums nepārsniedz 1,2 metrus, kas ir robeža konkrētās
tehnikas izmantošanai.
(3) Veicot straujteču atjaunošanas darbus, ir jāapzinās, ka aizauguma līmeņa un sanesumu
samazināšanas darbu rezultātā izmainās upes caurteces īpašības. Tāpēc, lai mazinātu uzlabotās
caurteces bremzējošo ietekmi zemākajos upes posmos, pirms liela apjoma aizauguma
samazināšanas darbu uzsākšanas, ir jāizvērtē caurteces apstākļi arī zemākajos upes posmos un, ja
nepieciešams, arī tajos ir jāveic caurteci uzlabojoši pasākumi.
(4) Upes ir atklātas ekosistēmas. Tāpēc, lai mazinātu sedimentēšanās procesu intensitāti,
regulāri upju un to piekrastes apsaimniekošanas pasākumi ir veicami visā to sateces baseinā. Vietās,
kur sedimentācijas procesu izpausmes ir vislielākās, upju atjaunošanas pasākumi būs jāveic regulāri
ar 5 - 10 gadu intervālu.
Literatūra
1. Hynes, H.B.N. 1970. The Ecology of Running Waters. University of Toronto Press, 555 p.
2. Urtāns, A. 2008. Upju biotopu apsaimniekošana: Salacas un Jaunupes rekultivācijas pieredze.
Grām.: Auniņš A. (red.) Aktuālā savvaļas augu un biotopu apsaimniekošanas problemātika
Latvijā. Latvijas Universitāte, Rīga 131-142 lpp.
3. Urtāns, A. 1995. Macrophytes used as indicators for river water quality in Latvia. Proceedings of
the Latvian Academy of Science. 3/4/1995, 105-107 p.
4. Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvas 2000/60/EK, ar ko izveido
sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā.
24