Konferences tēzes - Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi ...
Konferences tēzes - Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi ...
Konferences tēzes - Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
VIENDIENĪŠU (EPHEMEROPTERA) KĀPURU SADALĪJUMS MIKROBIOTOPOS<br />
KORĢES UPES LEJTECĒ<br />
Dāvis OZOLIŅŠ<br />
LU aģentūra – Bioloģijas institūts, Hidrobioloģijas laboratorija<br />
E-pasts: davis@email.lubi.edu.lv<br />
Viendienīšu kāpuri tika ievākti Korģes upes lejtecē. Korģe ir vidēja izmēra ritrāla tipa upe<br />
(sateces laukums paraugošanas vietā 126.63 km 2 ), tā ir Salacas kreisā krasta pieteka. Paraugi tika<br />
ievākti 2010. gada maijā un septembrī un 2011. gada maijā un jūlijā ar Surbera tipa paraugu<br />
ievākšanas ierīci (rāmja laukums 0,25 x 0,25 m, sieta acs izmērs 0,5 mm). Paraugošanai 2010. gadā<br />
tika izvēlēti 4 atšķirīgi mikrobiotopi, bet 2011. gadā 5 dažādi mikrobiotopi, katrā paraugi ievākti ar<br />
3 atkārtojumiem. Paraugi tika ievākti 100 metrus garā upes posmā.<br />
Pētītajā upes posmā dominē vidēji lielu oļu (6 – 20 cm) substrāti. Salīdzinoši lielu gultnes<br />
platību aizņem arī mazu (2 – 6 cm) oļu substrāti. Vasarā un rudens sākumā tie klāti ar perifitona<br />
apaugumiem. Mazāk sastopami akmeņi (>40 cm) ar ūdenssūnām Fontinalis sp. un koksnes, detrīta,<br />
kā arī smilšu substrāti.<br />
Korģes upes mikrobiotopu paraugos konstatētas 15 viendienīšu sugas no 5 dažādām dzimtām.<br />
Biežāk sastopamā suga pētītajā upes posmā ir Baetis rhodani (Pictet, 1843). Sugas Centroptilum<br />
luteolum (Müller, 1776) un Cloeon dipterum (Linnaeus, 1761) konstatētas tikai 2011. gada jūlija<br />
paraugos.<br />
Mazo oļu substrātos viendienīšu kāpuru skaits ir salīdzinoši neliels, dominējošā suga tajos ir<br />
Baetis rhodani. Rupja detrīta un oļu substrātos dominē Habrophlebia lauta (Eaton, 1884).<br />
Laukakmeņus ar Fontinalis sp. apaugumiem pārsvarā apdzīvo Serratella ignita (Poda, 1761), Baetis<br />
rhodani un Baetis vernus (Curtis, 1834) sugu viendienītes. Lielo oļu substrātos dominē Heptagenia<br />
sulphurea (Müller, 1776), Heptagenia coerulans (Rostock, 1877) un Habrophlebia lauta<br />
viendienītes. Substrātos ar smilšu un smalka detrīta piejaukumu pārsvarā sastopamas Ephemera<br />
vulgata (Müller, 1764) un Ephemera danica (Linnaeus, 1758) viendienītes. Kā galvenie<br />
ietekmējošie faktori viendienīšu sadalījumam mikrobiotopos atzīmējami - barošanās īpatnības,<br />
straumes ātrums, kā arī viendienīšu attīstības cikli, jo augšanas laikā, vienas sugas kāpurs var mainīt<br />
barības objektus.<br />
Pētījums veikts ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansiālu atbalstu<br />
(2009/0138/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/004, nr. 09/142/22).<br />
71