Konferences tēzes - Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi ...

ABIOTISKO VIDES FAKTORU IETEKME UZ ZAĻAĻĢU TOKSIKOREZISTENCI
Liene MUZIKANTE 1,2 , Māra PFEIFERE 1 , Maija BALODE 1,2
1 Latvijas Hidroekoloģijas Institūts, Daugavgrīvas iela 8
2 Latvijas Universitāte, Bioloģijas fakultāte, Kronvalda bulv. 4
*E-pasts: liene.muzikante@gmail.com
Mikroaļģes ir primārās produkcijas nodrošinātājs ūdens ekosistēmās. Tās producē skābekli un
organiskās vielas, kā arī ir barības bāze citiem ūdens organismiem (Lampert et al., 1997).
Mūsdienās arvien aktuālāka kļūst klimata maiņas un piesārņojuma problēma (Nellemann et al.,
2008), līdz ar to ir būtiski izprast fitoplanktona attīstību un augšanu abiotisko vides faktoru un
toksikantu ietekmē (Wetzel, 2001). Temperatūra limitē šūnu augšanas ātrumu, fotosintēzes procesos
nepieciešams optimāls apgaismojums, barības vielas piedalās šūnu metabolisma procesos, ūdens
vides sāļumam un pH ir būtiska loma sugu izplatībā (Richmond, 2004).
Zaļaļģes ir plašākais aļģu nodalījums. Tās ir izplatītas gan saldūdeņu, gan jūru ekosistēmās un
tiek plaši izmantotas kā testa organismi vides kvalitātes kontrolē.
Laboratorijas eksperimentos tika pētīta abiotisko vides faktoru (sāļuma, temperatūras,
apgaismojuma un vides pH) ietekme uz zaļaļģu toksikorezistenci attiecībā pret smago metālu -
kadmija un vara iedarbību. Kā testa organismi tika izmantoti trīs zaļaļģu streini no Latvijas
Hidroekoloģijas institūta kultūru kolekcijas - Desmodesmus communis (DCGR-3), Ankistrodesmus
falcatus (AFGR-1) un Monoraphidium contortum (MCGR-2).
Eksperimentu rezultāti parāda, ka salīdzinājumā ar saldūdens sugām (Desmodesmus
communis un Ankistrodesmus falcatus), iesāļā ūdens zaļaļģu suga (Monoraphidium contortum)
uzrāda augstāku toksikorezistenci pret smago metālu iedarbību. Kadmija un vara klātbūtne izmaina
optimālos augšanas apstākļus un samazina biomasas daudzumu. Būtiska atšķirība novērojama Cd
un Cu ietekmē uz zaļaļģu biomasas pieaugumu, uzrādot lielāku Cu toksiskumu.
Pētījums veikts BONUS EEIG projekta BEAST „Biological Effects of Anthropogenic
Chemical Stress: Tools for the Assessment of Ecosystem Health” (2008-2011) un ESF projekta
2009/92 „Inovatīvo metožu ieviešana dabiskas un antropogēnas izcelsmes piesārņojuma ietekmes
identificēšanā Latvijas teritoriālajos ūdeņos” ietvaros.
47