BANKU RISKU NOV?RT??ANAS ROKASGR?MATA - FKTK

APSTIPRINĀTS 

ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes 

2007. gada 30. novembra 

lēmumu Nr.164 (prot.Nr.49 4.p.) 

U. Cērps 

Finanšu un kapitāla tirgus 

Komisijas priekšsēdētājs 

BANKU RISKU NOVĒRTĒŠANAS 

ROKASGRĀMATA

Finanšu un kapitāla tirgus komisija 

BANKU RISKU NOVĒRTĒŠANAS ROKASGRĀMATA 

SATURS 

Ievads ................................................................................................................................ 

Lietoto terminu skaidrojums ............................................................................................ 

1. nodaļa. Reitingu sistēmas vispārējs apraksts ................................................................ 

2. nodaļa. Informācijas apkopošana ................................................................................. 

2.1. Vispārēja raksturojuma informācija .............................................................. 

2.2. Finanšu informācija ........................................................................................ 

3. nodaļa. Sagatavošanās pārbaudei un institūcijas iedalījums ........................................ 

3.1. Sagatavošanās pārbaudei ................................................................................ 

3.2. Institūcijas iedalījums ...................................................................................... 

3.2.1. Būtisko (vērtējamo) grupas uzņēmumu atlase .............................................. 

3.2.2. Būtisko (vērtējamo) biznesa vienību un darbības veidu atlase .................... 

3.2.3. Vērtējamo risku noteikšana .......................................................................... 

3.2.4. Lēmums par pilna vai nepilna apjoma novērtējuma veikšanu ..................... 

4. nodaļa. Risku un risku pārvaldīšanas novērtējums ...................................................... 47 

4.1. Kopējie principi ............................................................................................... 47 

4.2. Risku novērtējums ............................................................................................ 55 

4.2.1. Kredītrisks ................................................................................................. 55 

4.2.2. Operacionālais risks .................................................................................. 78 

4.2.3. Tirgus cenu risks ....................................................................................... 105 

4.2.4. Procentu likmju risks ................................................................................ 113 

4.2.5. Ārvalstu valūtu risks ................................................................................. 119 

4.2.6. Likviditātes risks ....................................................................................... 121 

4.2.7. Informācijas tehnoloģiju risks .................................................................. 126 

4.2.8. Stratēģijas risks ......................................................................................... 135 

4.2.9. Atbilstības un reputācijas risks ................................................................. 141 

4.3. Risku pārvaldīšanas novērtējums .................................................................... 154 

4.3.1. Iekšējās kontroles sistēma ......................................................................... 154 

4.3.2. Korporatīvā vadība ................................................................................... 193 

5. nodaļa. Novērtējuma rezultātu apkopošana .................................................................. 

5.1. Kopējie principi ............................................................................................... 

5.2. Koriģēšana ...................................................................................................... 

5.3. Elementu novērtējumu apkopošana ................................................................. 

5.4. Darbības veidu kopējā riska vērtējums ........................................................... 

5.5. Biznesa vienību (darbības jomu) kopējais vērtējums ...................................... 

5.6. Grupas uzņēmumu vērtējums .......................................................................... 

5.7. Institūcijas kopējais vērtējums ........................................................................ 

2. versija 2. lappuse no 225 

Apstiprināta 30.11.2007. 

ar 13.02.2009. labojumiem (6. nodaļa) 

ar 23.11.2009. labojumiem (3. un 6. nodaļa: viscaur "Banku un vērtspapīru tirgus daļa" nomainīts pret "Banku 

un institucionālo investoru daļa" saskaņā ar izmaiņām Komisijas struktūrā) 

ar 08.02.2011. labojumiem (pievienots 8.2. pielikums "Instrukcija darbam ar BLOOMBERG termināli", veikti 

atbilstoši redakcionāli labojumi 4.2.3. sadaļā un mainīta 8. pielikuma numerācija (uz 8.1.)) 

ar 02.09.2011. grozījumiem (1.nodaļa, 2.1., 6.1. apakšnodaļa, 4.2.1., 4.2.9., 4.3.1. sadaļa, viscaur 

Rokasgrāmatas pamattekstā vārds "likumdošana" aizstāts ar vārdiem "normatīvie akti" attiecīgajā locījumā. 

Grozījumi 1., 5., 6., 18., 22. pielikumā un 2.1., 3., 12.3. veidlapā. Pievienots 24. pielikums "Atalgojums”, izslēgta 

1. veidlapa) 

ar 15.03.2012. grozījumiem (3.1. apakšnodaļa, pievienots 1.attēls "Apliecinājums”) 

5 

7 

8 

14 

16 

17 

18 

18 

30 

30 

34 

45 

46 

205 

205 

206 

207 

209 

212 

215 

218



6. nodaļa. Izziņas sagatavošana un novērtējuma rezultātu paziņošana ............................ 

6.1. Pārbaudes pabeigšana un izziņas sagatavošana ............................................ 

6.2. Reitinga apstiprināšana .................................................................................. 

Pielikumi: 

1. pielikums – Finanšu informācijas par institūciju apkopošana un institūcijas 

iedalījums 

2. pielikums – Pieprasījuma vēstule 

3. pielikums – Darbības veidu riski un risku pārvaldīšana 

4. pielikums – Kases operācijas 

5. pielikums – Prasības pret kredītiestādēm 

6. pielikums – Kredīti 

7. pielikums – Nodrošinājums 

8.1. pielikums – Vērtspapīri 

8.2. pielikums – Instrukcija darbam ar BLOOMBERG termināli 

9. pielikums – Pamatlīdzekļi 

10. pielikums – Pārējie aktīvi un pārējās saistības 

11. pielikums – Uzticības operācijas 

12. pielikums – Piesaistītie līdzekļi 

13. pielikums – Bankas vadība un padome 

14. pielikums – Iekšējais audits 

15. pielikums – Procentu likmju risks 

16. pielikums – Likviditāte 

17. pielikums – Valūtas operācijas 

18. pielikums – Likuma "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas 

novēršanu" izpilde 

19. pielikums – Konsolidētie uzņēmumi 

20. pielikums – Operacionālais risks (sagatavošanā) 

21. pielikums – Reitinga kopsavilkums 

22. pielikums – Pārbaudes izziņas shēma 

23. pielikums – Informācija par institūcijas risku novērtēšanu 

24. pielikums – Atalgojums 

Veidlapas: 

2.1. veidlapa "Institūcijas finanšu informācija" 

2.2. veidlapa "Vērtējamie grupas uzņēmumi" 

2.3. veidlapa "Pārējo grupas uzņēmumu atlase" 

2.4. veidlapa "Vērtējamie darbības veidi" 

3. veidlapa "Institūcijas pārbaudes plāns" 

4.1. veidlapa "Kredītriska novērtējums" 

4.2. veidlapa "Kontroljautājumi kredītriska novērtējumam" (sagatavošanā) 

4.3. veidlapa "Kredītu un ārpusbilances saistību vērtējums (juridiskās personas)" 











1. veidlapa) 


220 

220 

224



4.4. veidlapa "Kredītu un ārpusbilances saistību vērtējums (fiziskās personas)" 

4.5. veidlapa "Finanšu informācijas analīze" 

5.1. veidlapa "Operacionālā riska novērtējums" 

5.2. veidlapa "Kontroljautājumi operacionālā riska novērtējumam" 

6.1. veidlapa "Tirgus cenu riska novērtējums" 

6.2. veidlapa "Kontroljautājumi tirgus cenu riska novērtējumam" (sagatavošanā) 

6.3. veidlapa "Darbības ar vērtspapīriem novērtējums" 

7.1. veidlapa "Procentu likmju riska novērtējums" 

7.2. veidlapa "Kontroljautājumi procentu likmju riska novērtējumam" 

8.1. veidlapa "Ārvalstu valūtu riska novērtējums" 

8.2. veidlapa "Kontroljautājumi ārvalstu valūtu riska novērtējumam" 

(sagatavošanā) 

8.3. veidlapa "Valūtas operācijas" 

9.1. veidlapa "Likviditātes riska novērtējums" 

9.2. veidlapa "Kontroljautājumi likviditātes riska novērtējumam" (sagatavošanā) 

10. veidlapa "Informācijas tehnoloģiju riska novērtējums" 

11.1. veidlapa "Stratēģijas riska novērtējums" 

11.2. veidlapa "Kontroljautājumi stratēģijas riska novērtējumam" (sagatavošanā) 

12.1. veidlapa "Atbilstības un reputācijas riska novērtējums" 

12.2. veidlapa "Kontroljautājumi atbilstības un reputācijas riska novērtējumam" 


12.3. veidlapa "Jautājumi, kuriem atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu 

legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasībām ir jābūt 

regulētiem iekšējās kontroles sistēmā" 

12.4. veidlapa "Juridiskās personas juridiskās lietas pārbaudes veidlapa" 

12.5. veidlapa "Fiziskās personas juridiskās lietas pārbaudes veidlapa" 

13.1. veidlapa "Iekšējās kontroles sistēmas novērtējums" 

13.2. veidlapa "Kontroljautājumi iekšējās kontroles sistēmas novērtējumam" 

13.3. veidlapa "Iekšējā audita novērtējums" 

14.1. veidlapa "Korporatīvās vadības novērtējums" 

14.2. veidlapa "Kontroljautājumi korporatīvās vadības novērtējumam" 












1. veidlapa) 

ar 15.03.2012. grozījumiem (3.1. apakšnodaļa, pievienots 1.attēls "Apliecinājums”)



IEVADS 

Latvijā kredītiestāžu darbību nosaka un regulē Latvijas Republikas Kredītiestāžu likums. 

Saskaņā ar šo likumu izdotie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (tālāk tekstā – Komisija) 

padomes apstiprinātie normatīvie norādījumi un noteikumi par kredītiestāžu darbību 

regulējošām prasībām ir saistoši visām kredītiestādēm, kas darbojas Latvijas Republikas 

teritorijā. Komisija saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumu un atbilstoši 

labākajai starptautiskajai tirgus dalībnieku uzraudzības praksei un pamatprincipiem regulē un 

pārrauga finanšu un kapitāla tirgu. 

Komisijas darbības mērķis ir veicināt ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu interešu 

aizsardzību un finanšu un kapitāla tirgus, kā arī tā dalībnieku attīstību un stabilitāti. Tirgus 

dalībnieku uzraudzības mērķis ir savlaicīgi atklāt to darbībā iespējamo likumu pārkāpumu vai 

problēmu cēloņus, Komisijas kompetences ietvaros veikt pasākumus šo cēloņu novēršanai un 

atbilstoši rīkoties, lai mazinātu kāda tirgus dalībnieka problēmu ietekmi uz finanšu un kapitāla 

tirgu kopumā. Lai īstenotu šo mērķi, tiek noteiktas iestāžu riska darbību ierobežojošas 

prasības, tajā pašā laikā iespējami maz ietekmējot iestādes vadības komerciālo lēmumu 

pieņemšanas brīvību. 

Regulāru un visaptverošu banku uzraudzību Komisija īsteno: 

analizējot darbību raksturojošos rādītājus, pastāvīgi pievēršot uzmanību finanšu 

rādītāju izmaiņām un regulējošo prasību ievērošanai; 

analizējot risku pārvaldīšanas politiku un procedūru aprakstus; 

veicot pārbaudes bankās. 

Uzraudzības speciālistiem, veicot bankas darbības vērtējumu, jāsniedz neatkarīgs, kvalitatīvs 

un visaptverošs vērtējums par bankas finansiālo stāvokli, darbības riskiem un risku 

pārvaldīšanas sistēmām, lai varētu noteikt tās drošību un stabilitāti. Šiem nolūkiem ir 

izstrādāta reitingu sistēma, kas tiek izmantota, lai identificētu, analizētu un novērtētu 

institūcijas darbībai piemītošos riskus (t.i., novērtētu riska profilu) un novērtētu institūcijas 

lietoto metožu šo risku pārvaldīšanai kvalitāti, pietiekamību un atbilstību darbības apmēriem 

un sarežģītībai. 

Banku risku novērtēšanas rokasgrāmatā ir aprakstītas procedūras, kas veicamas pilnās 

pārbaudes laikā kredītiestādēs. 

Banku risku novērtēšanas rokasgrāmatu jāizmanto citu tirgus dalībnieku uzraudzībā un to 

darbības pārbaudēs atbilstoši to darbības specifikai, lielumam un to darbībai piemītošajiem 

riskiem. Uzraudzības reitings tiek noteikts tikai kredītiestādēm. 

Šī rokasgrāmata ir saistoša visiem Uzraudzības departamenta darbiniekiem. 

Pārbaužu laikā var neizpildīt visas procedūras, kas norādītas šajā rokasgrāmatā – tās jāpielieto 

atkarībā no pārbaudāmā objekta riska pakāpes un nozīmes. 











1. veidlapa) 




Reitingu sistēma izstrādāta, ņemot vērā Eiropas banku uzraudzības komitejas (CEBS) 

"Vadlīnijas uzraudzības pārbaudes procesa piemērošanai 2. pīlāra ietvaros" ("Guidelines on 

the Application of the Supervisory Review Process under Pillar 2"), par piemēru ņemot citu 

valstu (Nīderlandes, Zviedrijas, Lielbritānijas) uzraudzības iestādēs esošas reitingu sistēmas, 

izmantojot publiski pieejamo informāciju par reitingu aģentūru lietoto metodoloģiju un 

kritērijiem institūciju risku novērtēšanai, kā arī ņemot vērā Latvijas banku ieteikumus un 

priekšlikumus. 











1. veidlapa) 




LIETOTO TERMINU SKAIDROJUMS 

Institūcija – grupa, kuras mātes uzņēmums ir uzraugāmā banka. 

Kurators – Komisijas Uzraudzības departamenta darbinieks, kas atbildīgs par institūcijas 

neklātienes (off-site) uzraudzību. 

Reitingu sistēma – līdzeklis, ko izmanto Komisija, lai analizētu un novērtētu uzraugāmo 

institūciju darbībai piemītošos riskus un risku pārvaldīšanas sistēmas. 

Reitings – Komisijas padomes apstiprināts institūcijas vērtējums, ko Komisija izmanto, lai 

raksturotu institūcijas darbības risku līmeni un risku pārvaldīšanas sistēmu kvalitāti, 

pietiekamību un atbilstību tās darbības apmēriem un sarežģītībai. 

Reitinga piešķiršanas process – process, kurā tiek veikta institūcijas darbības risku un risku 

pārvaldīšanas sistēmu novērtēšana, rezultātā piešķirot institūcijai reitingu. 

Pārbaudes grupa – Komisijas speciālistu grupa, kas veic pārbaudi institūcijā. Pilnas 

pārbaudes gadījumā pārbaudes grupa veic šādus reitinga piešķiršanas procesa posmus 

– institūcijas darbības iedalījumu, risku un risku pārvaldīšanas novērtējumu un 

novērtējuma rezultātu apkopošanu. 

Reitinga lieta – speciāla lieta, kurā tiek glabāta visa ar institūcijas reitinga piešķiršanas 

procesu saistītā dokumentācija. 

Vērtējamās vienības – institūcijas būtiskās biznesa vienības un būtiskie darbības veidi. 

Biznesa vienība šī reitinga izpratnē ir institūcijas organizatoriskā vai funkcionālā 

vienība, kas veic tādu darbību, kuru iespējams nodalīt no institūcijas pārējās darbības, 

kurai piemīt līdzīgi riski un kuras risku pārvaldīšanā tiek lietotas līdzīgas metodes. 

Riski – ienākumu/izdevumu nenoteiktība un potenciālā ietekme uz pašu kapitāla apmēru. 

Reitinga piešķiršanas procesā tiek vērtēti deviņi riski, kas ietekmē institūcijas 

ienākumu/izdevumu nenoteiktību: 

kredītrisks; 

operacionālais risks; 

tirgus cenu risks; 

procentu likmju risks; 

ārvalstu valūtu risks; 

likviditātes risks; 

informācijas tehnoloģiju risks; 

stratēģijas risks; 

atbilstības un reputācijas risks. 

Risku pārvaldīšana – institūcijas lietotās metodes un sistēmas risku pārvaldīšanai. Reitinga 

piešķiršanas nolūkiem risku pārvaldīšanas kvalitāte tiek vērtēta divos aspektos: 

iekšējās kontroles sistēma; 

korporatīvā vadība. 











1. veidlapa) 




1. nodaļa 

REITINGU SISTĒMAS VISPĀRĒJS APRAKSTS 

Reitingu sistēma ir līdzeklis, ko Komisija izmanto, lai identificētu, analizētu un novērtētu 

uzraugāmo institūciju darbībai piemītošos riskus un novērtētu to lietoto metožu šo risku 

pārvaldīšanai kvalitāti, pietiekamību un atbilstību to darbības apmēriem un sarežģītībai. 

Reitingu sistēmas svarīgākie mērķi ir: 

novērtēt uzraugāmo institūciju darbībai piemītošos riskus un risku pārvaldīšanas 

sistēmas; 

ieviest standartizētu uzraudzības pieeju risku identificēšanā, analīzē un novērtēšanā; 

apkopot novērtējuma rezultātus īsā un salīdzināmā veidā (t.i., piešķirot katrai 

uzraugāmajai institūcijai reitingu); 

nodrošināt efektīvu un mērķtiecīgu uzraudzības plānošanu; 

nodrošināt uzraudzības procesa nepārtrauktību un caurskatāmību; 

sekmēt attīstītāku pieeju risku pārvaldīšanā ieviešanu uzraugāmajās institūcijās; 

veicināt komunikāciju un dialogu ar uzraugāmajām institūcijām. 

Reitinga piešķiršanas process sastāv no off-site daļas – informācijas par institūciju 

apkopošana, institūcijas uzraudzības procesa plānošana un institūcijai piešķirtā reitinga 

regulāra pārskatīšana, un on-site daļas – institūcijas darbības risku un risku pārvaldīšanas 

sistēmu novērtēšana, veicot pārbaudes uzraugāmajās institūcijās. 

Reitinga piešķiršanas process iedalīts sešos posmos: 

Informācijas 

apkopošana 

Sagatavošanās 

pārbaudei un 

institūcijas 

iedalījums 

Risku un 

risku 

pārvaldīšanas 

novērtējums 

Novērtējuma 

rezultātu 

apkopošana 

Izziņas 

sagatavošana 

un reitinga 

apstiprināšana 

Pirmais posms ir vispārējas un finanšu informācijas apkopošana, kas tiek izmantota šādiem 

mērķiem – reitinga piešķiršanas pārbaudes sagatavošanai un plānošanai, un regulārai reitinga 

pārskatīšanai. Šī posma veikšanas kārtība aprakstīta 2. nodaļā – "Informācijas apkopošana". 

Otrais posms ir reitinga piešķiršanas pārbaudes sagatavošana un institūcijas iedalījuma 

veikšana – vērtējamo vienību un vērtējamo risku noteikšana. Veicot iedalījumu, institūcijas 











1. veidlapa) 


Uzraudzības 

plānošana 

1.posms 2.posms 3.posms 

4.posms 

5.posms 

6.posms



darbība reitinga piešķiršanas mērķiem tiek sadalīta pa vienībām un no visām vienībām 

atlasītas reitinga piešķiršanas pārbaudē vērtējamās vienībās. Šī posma veikšanas kārtība 

aprakstīta 3. nodaļā – "Sagatavošanās pārbaudei un institūcijas iedalījums". 

Trešais posms ir institūcijas vērtējamām vienībām piemītošo risku un risku pārvaldīšanas 

novērtēšana. Šis posms tiek veikts, veicot pārbaudi institūcijā. Katrai no vērtējamām vienībām 

tiek novērtēts tai piemītošo risku lielums un lietoto risku pārvaldīšanas metožu kvalitāte. 

Novērtēšanas mērķiem riski un risku pārvaldīšanas metodes iedalīti sīkāk – atsevišķos 

elementos, kas raksturo attiecīgi riska lielumu vai risku pārvaldīšanas kvalitāti. Katram 

elementam reitinga piešķiršanas procesā tiek noteikts novērtējums 4 ballu skalā, izmantojot 

šajā metodoloģijā aprakstītos kritērijus un vadlīnijas novērtējuma noteikšanai. Šī posma 

veikšanas kārtība aprakstīta 4. nodaļā – "Risku un risku pārvaldīšanas novērtējums". 

Ceturtais posms ir risku un risku pārvaldīšanas elementu novērtējumu apkopošana, rezultātā 

iegūstot institūcijas kopējo vērtējumu – reitingu. Šī posma veikšanas kārtība aprakstīta 

5. nodaļā – "Novērtējuma rezultātu apkopošana". 

Piektais posms ir pārbaudes izziņas sagatavošana un reitinga apstiprināšana. Šajā posmā 

institūcijas vadībai tiek paziņoti novērtējuma rezultāti un kopējais reitings. Šī posma 

veikšanas kārtība aprakstīta 6. nodaļā "Izziņas sagatavošana un reitinga apstiprināšana". 

Sestais posms – Uzraudzības plānošana sevī ietver: 

institūcijas turpmākās uzraudzības plānošanu – atkarībā no institūcijas reitinga un, 

izmantojot reitinga piešķiršanas procesā iegūto informāciju, tiek izvēlēti, plānoti un 

piemēroti turpmākie uzraudzības pasākumi (pārbaudes, papildu informācijas 

pieprasīšana, tikšanas ar iestādes vadību); 

uzraudzības resursu plānošanu, t.sk.: 

o efektīvu resursu sadali – vairāk resursi tiek novirzīti to institūciju uzraudzībai, 

kurām ir zemāks reitings; 

o uzraudzības darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas un turpmākās apmācības 

plānošanu. 

Pārbaužu plānošana 

Uzraudzības procesa plānošana notiek katru gadu. Uzraudzības departamenta Apdrošināšanas 

daļas, Finanšu instrumentu tirgus daļas, Finanšu integritātes daļas, Monetāro finanšu iestāžu 

darbības analīzes daļas, Monetāro finanšu iestāžu risku novērtēšanas daļas un Pensiju un 

ieguldījumu fondu daļas pārbaužu gada plāns tiek izstrādāts un apstiprināts līdz katra gada 

20. janvārim. 

Izstrādājot pārbaužu gada plānu, tiek ņemti vērā šādi kritēriji: 

Cilvēkresursi; 

Iepriekšējās pārbaudes rezultāti un noteiktie termiņi konstatēto trūkumu novēršanai; 

Banku risku novērtēšanas sistēmas (reitinga) rezultāti (kopējais vērtējums vai 

atsevišķa darbības veida vērtējums, kas lielāks par 2); 











1. veidlapa) 




Tirgus dalībnieka kuratora ziņojumi par esošajām vai potenciālajām problēmām 

dalībnieka darbībā; 

Komisijas svarīgāko darbu plānā ietvertie Uzraudzības departamenta uzdevumi. 

Pārbaužu gada plānā jāparedz šāda informācija: 

Pārbaudāmais tirgus dalībnieks; 

Pārbaudes laiks; 

Pārbaudes veids (pilna pārbaude, mērķpārbaude (mērķis)); 

Nepieciešamie cilvēkresursi (skaits); 

Izpildes rezultāti. 

Uzraudzības departamenta sagatavotais pārbaužu gada plāna projekts tiek izskatīts Komisijas 

vadības sanāksmē, un pēc izskatīšanas Komisijas vadības sanāksmē ar rīkojumu to apstiprina 

Komisijas priekšsēdētājs. 

Ņemot vērā pusgada rezultātus, sākotnēji apstiprinātais pārbaužu gada plāns tiek pārskatīts 

līdz katra gada 20. jūlijam, iepriekš minētajā kārtībā apstiprinot jaunu tā versiju. 

Atskaite par pārbaužu gada plāna izpildi notiek vienlaicīgi ar nākošā pārbaužu plāna 

apstiprināšanu. 

Reitinga piešķiršanas procesa rezultātā katrai uzraugāmajai institūcijai uzraudzības 

vajadzībām tiek piešķirts reitings no 1,0 līdz 4,0, kur 1,0 – visaugstākais vērtējums, bet 4,0 – 

viszemākais vērtējums. Atbilstoši institūcijai piešķirtajam reitingam tiek plānota tās 

uzraudzība – institūcijai, kuras vērtējums ir visaugstākais (institūcijas darbībai piemīt "zems" 

risks un risku pārvaldīšana ir "pietiekama"), nepieciešamie uzraudzības pasākumi ir minimāli, 

savukārt, institūcijai, kuras vērtējums ir viszemākais (institūcijas darbībai piemīt "augsts" 

risks un risku pārvaldīšana ir "vāja"), nepieciešama pastāvīga un pastiprināta uzraudzības 

kontrole. 

Reitingu skaidrojums: 

Reitinga 

grupa 

Zema 

riska 

grupa 

Reitings Reitinga skaidrojums 

1,0 – 1,7 Institūcijas darbībai raksturīgs zems risku līmenis un lietotās metodes risku 

pārvaldīšanai ir pietiekamas – tās riskiem, darbības apmēriem un 

sarežģītībai atbilstošas. Institūcijas darbība ir stabila, riski tiek pietiekami 

identificēti, mērīti un kontrolēti. Institūcijas darbībā iespējamas atsevišķas 

nepilnības, kuras nav būtiskas, neapdraud institūcijas turpmāko darbību un 

var tikt savlaicīgi novērstas. Neskatoties uz atsevišķām nepilnībām, šīs 

institūcijas stabilitāte no uzraudzības viedokļa neizraisa bažas, līdz ar to 

nepieciešamie uzraudzības pasākumi ir minimāli. 

Vidēji 1,8 – 2,5 Institūcijas darbībai raksturīgs mērens risku līmenis un/vai institūcijas 











1. veidlapa) 


zema 

riska 

grupa 

Vidēji 

augsta 

riska 

grupa 

Augsta 

riska 

grupa 



lietotās metodes risku pārvaldīšanai ir apmierinošas, bet iespējami 

uzlabojumi. Institūcijas darbība tās pamatdarbības veidos ir stabila un risku 

pārvaldīšanas metodes ir pietiekamas – tās riskiem, darbības apmēriem un 

sarežģītībai atbilstošas. Iespējams, ka institūcija iesaistās atsevišķos augsta 

riska darījumos, bet risku pārvaldīšanas kvalitāte šajos darbības veidos ir 

apmierinoša. Iespējams, ka kādā no mazāk nozīmīgiem darbības veidiem 

institūcija nepietiekami identificē, mēra un kontrolē tai piemītošos riskus, 

bet tas nevar būtiski ietekmēt kopējo institūcijas stāvokli, un ir maz 

iespējams, ka tai būs finansiāla rakstura problēmas. Tā kā institūcijas 

darbība kādā no mazāk nozīmīgiem darbības veidiem ir nestabila un no 

uzraudzības viedokļa izraisa bažas, tad šim darbības veidam jāpievērš 

lielāka uzraudzības uzmanība, t.sk. jāveic uzraudzības pasākumi, lai 

panāktu risku samazināšanu un/vai risku pārvaldīšanas kvalitātes 

uzlabošanu. Iespējamie uzraudzības pasākumi ir problēmu apspriešana ar 

vadību un pasākumu plānu izstrāde, kā arī soda naudas uzlikšana, ja 

Komisija to uzskata par lietderīgu. 

2,6 – 3,3 Institūcijas darbībai raksturīgs paaugstināts risku līmenis un/vai institūcijas 

lietotās metodes risku pārvaldīšanai ir neapmierinošas, jo ir būtiski trūkumi. 

Institūcijas darbība kādā no tās pamatdarbības veidiem ir nestabila, t.sk. 

iespējams, ka institūcija iesaistās augsta riska darījumos un nepietiekami 

identificē, mēra un kontrolē šiem darījumiem piemītošos riskus. 

Paaugstinātu risku uzņemšanās un nepietiekama risku pārvaldīšana var 

ievērojami pasliktināt kopējo institūcijas stāvokli un pastāv iespēja, ka tai 

var būt finansiāla rakstura problēmas. Tā kā institūcijas darbība kādā no 

pamatdarbības veidiem ir nestabila un no uzraudzības viedokļa izraisa 

bažas, tad šai institūcijai jāpievērš lielāka uzraudzības uzmanība, t.sk. jāveic 

uzraudzības pasākumi, lai panāktu institūcijas darbības risku samazināšanu 

un/vai risku pārvaldīšanas kvalitātes uzlabošanu. Iespējamie uzraudzības 

pasākumi ir problēmu apspriešana ar vadību, akcionāriem, pasākumu plānu 

izstrāde, soda naudas uzlikšana, ja Komisija to uzskata par lietderīgu, 

iespējamas palielinātas pašu kapitāla apmēra prasības. 

3,4 – 4,0 Institūcijas darbībai raksturīgs augsts risku līmenis un institūcijas lietotās 

metodes risku pārvaldīšanai ir nepietiekamas – tās darbībai piemītošajiem 

riskiem, darbības apmēriem un sarežģītībai neatbilstošas. Institūcija 

iesaistās augsta riska darījumos un nepietiekami identificē, mēra un 

kontrolē tās darbībai piemītošos riskus. Augstu risku uzņemšanās un 

nepietiekama risku pārvaldīšana pakļauj institūciju nopietnām finansiāla 

rakstura problēmām un apdraud tās kopējo stāvokli. Institūcijas darbībai un 

vadībai nepieciešama pastāvīga uzraudzības kontrole un pastiprinātu 

uzraudzības pasākumu veikšana. Iespējamie uzraudzības pasākumi ir 

noteikt ierobežojumus iestādes darbībai, daļēji vai pilnīgi apturēt finanšu 

pakalpojumu sniegšanu, noteikt iestādei par pienākumu mazināt risku, kas 











1. veidlapa) 




saistīts ar tās darījumiem, pakalpojumiem un sistēmām, noteikt iestādei par 

pienākumu pārskatīt stratēģiju un procedūras, lai pastiprinātu pasākumus, 

ko tā ieviesusi likuma prasību izpildei, kā arī iespējamas palielinātas pašu 

kapitāla apmēra prasības. Ja institūcijas problēmas netiks novērstas, var būt 

nepieciešams apturēt tās darbību un atsaukt licenci. 

Reitings tiek piešķirts pēc katras pilnās pārbaudes un var tikt koriģēts pēc būtiskas 

informācijas saņemšanas Komisijā vai pēc mērķa pārbaudes uzraugāmajā institūcijā. 

Institūcijai piešķirtais reitings tiek regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā pārskatīts. Ik reizi, kad 

Komisijas rīcībā nonāk būtiska informācija par institūciju (piemēram, jaunu produktu un 

pakalpojumu ieviešana, izmaiņas finanšu stāvoklī, kāda darbības veida būtiska paplašināšana, 

meitas uzņēmumu dibināšana, apvienošanās ar citu institūciju, izmaiņas vadībā un 

organizatoriskajā struktūrā, jaunu risku pārvaldīšanas metožu ieviešana u.tml.) tiek pārskatīts 

institūcijas riska profils un reitings. Gadījumā, ja kādā gadā institūcijai nav veikta pilna 

reitinga piešķiršanas pārbaude, reitinga pārskatīšana tiek veikta off-site finanšu gada beigās – 

analizējot Komisijas rīcībā esošo informāciju par institūcijas darbību šajā gadā. Pārskatīšanas 

rezultātā tiek pieņemts lēmums par turpmākajiem uzraudzības pasākumiem, t.sk. iespējams 

lēmums par papildus uzraudzības pasākumiem (pārbaudes veikšanu, institūcijas kopējā 

reitinga vai atsevišķo novērtējumu mainīšanu un citiem pasākumiem). 

Reitinga piešķiršanas metodoloģijai ir šādi kopējie pamatprincipi un nostādnes: 

Kopējais institūcijas reitings veidojas, apkopojot institūcijas vērtējamām vienībām 

piešķirtos novērtējumus. 

Pirms novērtējumu piešķiršanas tiek veikta institūcijas būtisko, reitinga piešķiršanas 

pārbaudē vērtējamo vienību atlase saskaņā ar 3. nodaļā aprakstīto metodoloģiju. 

Katras vērtējamās vienības novērtējumā tiek vērtēti šai vienībai piemītošo risku 

lielums un risku pārvaldīšanas kvalitāte saskaņā ar 4. nodaļā aprakstīto metodoloģiju. 

Vērtējamai vienībai piemītošie riski un risku pārvaldīšanas kvalitāte tiek vērtēti 

atsevišķi. Tas nozīmē, ka, novērtējot vērtējamai vienībai piemītošos riskus, netiek 

ņemts vērā tas, kā institūcija šos riskus pārvalda. Savukārt, novērtējot risku 

pārvaldīšanas kvalitāti, netiek ņemts vērā vērtējamai vienībai piemītošo risku lielums. 

Kopējais vērtējamās vienības vērtējums veidojas, apkopojot risku novērtējumus un 

risku pārvaldīšanas novērtējumus. 

Vērtējamai vienībai piemītošais risks reitinga piešķiršanas metodoloģijas nolūkiem 

tiek definēts kā vērtējamās vienības ienākumu/izdevumu nenoteiktība un potenciālā 

ietekme uz pašu kapitāla apmēru. Katras vērtējamās vienības ienākumu/izdevumu 

nenoteiktību ietekmē vairāki riski, kas reitinga piešķiršanas procesā tiek vērtēti 

atsevišķi. Piemēram, kādai vērtējamai vienībai piemītošā operacionālā riska 

novērtējumā, tiek vērtēts, kāda ir iespēja, ka var rasties papildus izdevumi vai 

samazināties ienākumi operacionālā riska rezultātā (t.i., darbinieku kļūdu, neatbilstošu 

sistēmu u.tml. iemeslu dēļ). Savukārt, novērtējot šai pašai vērtējamai vienībai 

piemītošo kredītrisku, tiek vērtēts, kāda ir iespēja, ka var rasties papildus izdevumi vai 











1. veidlapa) 




samazināties ienākumi kredītriska rezultātā (t.i., sliktas klientu kredītspējas, 

nepietiekama nodrošinājuma vai riska koncentrācijas dēļ). 

Bez risku lieluma novērtējuma tiek vērtēta arī risku pārvaldīšanas kvalitāte. Risku 

pārvaldīšanas kvalitāte tiek vērtēta divos aspektos – iekšējās kontroles sistēmas 

kvalitāte un korporatīvā vadība. 

Risku un risku pārvaldīšanas novērtējumu apkopošanas metodoloģija aprakstīta 

5. nodaļā un tajā tiek ievēroti šādi principi: 

o riska lielumam ir noteicošā nozīme vērtējamās vienības vērtējumā – piemēram, 

vērtējamai vienībai, kurai piemīt "augsts" risks un šī riska pārvaldīšana ir 

"pietiekama", kopējais risks būs novērtēts kā augstāks salīdzinot ar vērtējamo 

vienību, kurai piemīt "zems" risks un šī riska pārvaldīšana ir "vāja"; 

o pietiekama un piesardzīga riska pārvaldīšana mazina institūcijas kopējo risku – 

piemēram, vērtējamai vienībai, kurai piemīt "augsts" risks un šī riska 

pārvaldīšana ir "pietiekama", kopējais risks būs novērtēts kā zemāks, salīdzinot 

ar vērtējamo vienību, kurai piemīt "augsts" risks un šī riska pārvaldīšana ir 

"vāja". 

Visos reitinga piešķiršanas procesa posmos pieļaujamas atkāpes no šajā rokasgrāmatā 

aprakstītās metodoloģijas, ja pārbaudes grupas vērtējumā šīs atkāpes nodrošinās 

precīzāku rezultātu sasniegšanu – sniegs labāku priekšstatu par institūcijas darbībai 

piemītošajiem riskiem un šo risku pārvaldīšanu. Visas atkāpes tiek rakstiski pamatotas 

un dokumentētas. 

Visu reitinga piešķiršanas procesa posmu rezultāti tiek dokumentēti, izmantojot pielikumos 

pievienotās veidlapas. 

Reitinga piešķiršanas metodoloģija tiek regulāri pārskatīta, papildināta un pilnveidota, ņemot 

vērā izmaiņas tirgus dalībnieku darbības veidos, finanšu tirgus attīstības tendences, izmaiņas 

normatīvajos aktos, Komisijas uzkrāto pieredzi reitinga piešķiršanā un izmantošanā 

uzraudzības vajadzībām, un citus aspektus. 











1. veidlapa) 




2. nodaļa 

INFORMĀCIJAS APKOPOŠANA 

Šajā nodaļā aprakstīta informācija, kas tiek apkopota par katru institūciju reitinga piešķiršanas 

procesa mērķiem. 

Šajā nodaļā aprakstītās procedūras veic institūcijas kurators. 

Informācija tiek izmantota šādiem mērķiem: 

reitinga piešķiršanas pārbaudes sagatavošanai un plānošanai, t.sk. institūcijas 

iedalījuma pa vērtējamām vienībām veikšanai; 

regulārai reitinga pārskatīšanai – ik reizi, kad Komisijas rīcībā nonāk būtiska 

informācija par institūciju (piemēram, jaunu produktu un pakalpojumu ieviešana, 

izmaiņas finanšu stāvoklī, kāda darbības veida būtiska paplašināšana, meitas 

uzņēmumu dibināšana, apvienošanās ar citu institūciju, izmaiņas vadībā un 

organizatoriskajā struktūrā, jaunu risku pārvaldīšanas metožu ieviešana u.tml.), kā arī 

gados, kad nav veikta pilna reitinga piešķiršanas pārbaude – finanšu gada beigās tiek 

pārskatīts institūcijas riska profils un reitings. Pārskatīšanas rezultātā tiek pieņemts 

lēmums par turpmākajiem uzraudzības pasākumiem, t.sk. iespējams lēmums par 

papildus uzraudzības pasākumiem (pārbaudes veikšanu, institūcijas kopējā reitinga vai 

atsevišķo novērtējumu mainīšanu un citiem pasākumiem). 

Informācija par institūciju tiek iegūta no ārējiem un iekšējiem informācijas avotiem. 

Iekšējie informācijas avoti Komisijā ir: 

institūcijas uzraudzības lieta; 

institūcijas juridiskā lieta; 

statistikas informācijas sistēma "STATIS"; 

kredītportfeļa informācijas sistēma "KREDIS"; 

apakšsistēmas jeb analīzes rīki "Kredis_HAT" un "Statis_HAT"; 

licencēšanas informācijas sistēma "LICIS". 

Iespējamie ārējie informācijas avoti ir: 

institūcijas sniegtā informācija; 

speciāls informācijas pieprasījums no institūcijas; 

no citām Latvijas, ārvalstu un dalībvalstu uzraudzības un citām iestādēm saņemtā 

informācija; 

masu mediju informācija u.c. 

Informācija iedalīta divās grupās: 

vispārējs raksturojums; 

finanšu informācija. 











1. veidlapa) 




Informācija par institūciju tiek glabāta elektroniski un/vai papīra formā reitinga lietā un 

pieejama pārbaudes grupai, kuratoram, Banku un institucionālo investoru daļas vadītājam un 

Komisijas padomei. Informācija tiek regulāri atjaunota un papildināta – ik reizi, kad 

Komisijas rīcībā nonāk būtiska informācija. Informācija obligāti jāpārskata un jāatjauno 

vismaz divas reizes gadā – līdz 30. aprīlim (par stāvokli iepriekšējā gada 31. decembrī) un līdz 

31. augustam (par stāvokli atskaites gada 30. jūnijā). 











1. veidlapa) 




2.1. Vispārēja raksturojuma informācija 

Vispārēju raksturojumu sniedz šāda institūcijas auditētajā gada pārskatā un ik ceturkšņa 

analītiskajos ziņojumos, kurus sagatavo institūcijas kurators, apkopotā informācija: 

Vispārēja informācija par institūciju: 

institūcijas lielums (bilances kopsumma, auditētā peļņa, darbinieku skaits, 

grupas uzņēmumi, filiāļu skaits, norēķinu grupu un klientu apkalpošanas 

centru skaits, pārstāvniecību ārvalstīs un dalībvalstīs skaits, ģeogrāfiskais 

izvietojums), 

reitingu aģentūru piešķirtie reitingi, 

ārējie auditori, 

kontaktpersonas; 

Institūcijas grupas struktūra un juridiskā informācija: 

akcionāri, kuriem pieder 10% vai vairāk akciju, 

uzņēmumi, kuros institūcijai ir līdzdalība; 

Institūcijas darbības raksturojums, stratēģija un politikas: 

darbības raksturojums, 

stratēģijas apraksts, 

būtisko risku pārvaldīšanas politiku apraksts. 

Komisijas datu bāzēs "Pārbaudēs konstatēto trūkumu reģistrs" un "Sankciju un korektīvo 

pasākumu reģistrs" institūcijas kurators apkopo šādu vispārēja raksturojuma informāciju par 

institūcijai piemērotajām sankcijām, konstatētajām problēmām un trūkumiem tās darbībā: 

spēkā esošās sankcijas, 

galvenās problēmas un trūkumi, 

pēdējās trīs pārbaudes, to datumi, apjoms un mērķi, 

pēdējo triju pārbaužu laikā atklāto trūkumu jomas, trūkumu novēršanas 

gaita. 











1. veidlapa) 




2.2. Finanšu informācija 

Finanšu informācija iedalīta divās daļās: 

pārskatu, kuri tiek iesniegti Komisijai un Latvijas Bankai, informācija; 

papildus informācija par institūciju. 

Pārskatu, kuri tiek iesniegti Komisijai un Latvijas Bankai (turpmāk tekstā – pārskatu), 

informācija tiek apkopota par pēdējiem 3 finanšu gadiem. Pārskatu informācija tiek analizēta, 

gan salīdzinot ar citiem periodiem, gan ar nozares vidējiem rādītājiem. 

Informācija tiek apkopota no šādiem pārskatiem: 

Auditētie finanšu pārskati (gada un starpposmu); 

Mēneša bilances pārskati un to pielikumi; 

Kredītportfeļa struktūras faili (kredītportfeļa informācijas sistēma "KREDIS"); 

Kapitāla pietiekamības aprēķini; 

Banku likviditātes rādītāja aprēķini; 

Aktīvu un pasīvu termiņstruktūras pārskati; 

Lielo riska darījumu pārskati. 

Turklāt regulāri tiek apkopota papildus informācija par institūciju. No visām institūcijām 

vismaz reizi gadā tiek pieprasīta informācija par institūcijas budžetu un vismaz divas reizes 

gadā (par stāvokli 30. jūnijā un 31. decembrī) informācija par budžeta izpildi. 

Par institūciju var tikt uzkrāta arī cita finanšu informācija, kas ir būtiska šai institūcijai 

piemītošo risku raksturojumam, un tā var tikt iegūta gan no institūcijas pārskatiem, gan no 

citiem avotiem – pārbaužu izziņām un darba dokumentiem, finanšu pārskatiem, kā arī speciāli 

pieprasot no institūcijas iesniegt šādu informāciju. Speciāla informācijas pieprasījuma 

gadījumā tiek noteikts atbilstošs termiņš informācijas sagatavošanai, ņemot vērā 

sagatavojamās informācijas apjomu, specifiku un institūcijas iespējas. 

Finanšu informācijas apkopošanai tiek izmantots 1. pielikums "Finanšu informācijas par 

institūciju apkopošana un institūcijas iedalījums" un tajā iekļautā 2.1. veidlapa "Institūcijas 

finanšu informācija", vajadzības gadījumā pievienojot pielikumus, kuros pieejama informācija 

pilnā apjomā. Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski un/vai papīra formā reitinga 

lietā. 











1. veidlapa) 




3. nodaļa 

SAGATAVOŠANĀS PĀRBAUDEI UN 

INSTITŪCIJAS IEDALĪJUMS 

Šajā nodaļā aprakstītas procedūras, kas tiek veiktas pirms klātienes (on-site) pārbaudes 

institūcijā (sagatavošanās pārbaudei), t.sk. aprakstīta kārtība, kādā tiek noteiktas reitinga 

piešķiršanas procesā vērtējamās vienības un vērtējamie riski. 

Šajā nodaļā aprakstītās procedūras veic Banku un institucionālo investoru daļas vadītājs, 

institūcijas kurators un pārbaudes grupas vadītājs, atbilstoši norādēm, kas minētas nodaļā. 

3.1. Sagatavošanās pārbaudei 

Pārbaude ir jāsagatavo un jāizplāno tā, lai nodrošinātu pārbaudei paredzētā laika efektīvu 

sadali un izmantošanu. Gatavojoties pārbaudei parasti tiek: 

• noteikts pārbaudes apjoms, mērķi un laiks; 

• sagatavota pieprasījuma vēstule; 

• izskatīta Komisijas rīcībā esošā informācija par institūciju, kas ir būtiska konkrētās 

pārbaudes mērķu sasniegšanai; 

• veikts institūcijas iedalījums; 

• veikta pārbaudes plānošana, t.sk. noteikti pārbaudes grupas dalībnieku pienākumi, 

galvenie pārbaudes pasākumi, pārbaudāmās filiāles, veicamo procedūru apjoms, pārbaudei 

nepieciešamais laiks; 

• sagatavota tikšanās ar institūcijas vadību pirms pārbaudes uzsākšanas. 

Atsevišķos gadījumos Komisija var veikt pēkšņās pārbaudes institūcijā – pārbaudes, par 

kuru veikšanu institūcija netiek brīdināta iepriekš, un šajā gadījumā kāda vai visas no 

iepriekšējā rindkopā aprakstītajām darbībām var netikt veiktas (parasti institūcijai netiek 

izsūtīta pieprasījuma vēstule). Pēkšņās pārbaudes ir nepieciešamas, ja: 

• ir norādes par krāpšanu, piesavināšanos, ar institūciju saistītu personu pārkāpumiem vai 

citām kriminālām darbībām; 

• institūcijas iekšējās kontroles sistēma ir neapmierinoša vai vāja; 

• Komisija pārsteiguma momentu uzskata par nepieciešamu kāda cita iemesla dēļ. 

Lēmumu par to, vai pārbaude institūcijā būs ar vai bez iepriekšēja brīdinājuma, pieņem Banku 

un vērstpapīru tirgus daļas vadītājs, ņemot vērā Komisijas vadības norādījumus. 

Sagatavošanās process pēkšņai pārbaudei ir analogs kā pārbaudēm, par kurām iestāde tiek 

brīdināta, tikai ievērojot piesardzību, lai nepieļautu informācijas noplūdi. 

Pārbaudes apjoma, mērķu un laika noteikšana 

Komisija veic divu veidu pārbaudes institūcijās: 











1. veidlapa) 




• Pilna apjoma pārbaudes, kuru gaitā tiek novērtēti institūcijām piemītošie būtiskie riski un 

šo risku pārvaldīšanas kvalitāte. Pilnās pārbaudes rezultātā tiek noteikts institūcijas 

reitings; 

• Mērķa jeb nepilna apjoma pārbaudes, kurās tiek novērtēta viena vai vairākas pārbaudāmās 

institūcijas darbības jomas vai atsevišķi jautājumi. 

Gan pilna apjoma pārbaudei, gan mērķa jeb nepilna apjoma pārbaudei tiek noteikti šīs 

pārbaudes mērķi un pārbaudes kopējais laiks. Pārbaudes mērķi jāizvēlas atbilstoši institūcijas 

pašreizējam finanšu stāvoklim, veikto operāciju (darījumu) apjomam un ar tās darbību 

saistītajiem riskiem. 

Katras konkrētās pārbaudes apjomu, mērķus un laiku nosaka Banku un institucionālo 

investoru daļas vadītājs, pamatojoties uz informāciju, kas uzkrājusies kopš pēdējās pārbaudes 

institūcijā, un ņemot vērā Komisijas vadības norādījumus. 

Pieprasījuma vēstules sagatavošana 

Pirms pārbaudes sākšanas tiek sagatavota pieprasījuma vēstule, kura tiek sūtīta institūcijas 

valdes priekšsēdētājam. Šāda kārtība palīdz nodrošināt efektīvu laika izmantošanu jau ar 

pirmo pārbaudes dienu. Pieprasījuma vēstuli sagatavo pārbaudes grupas vadītājs un pēc 

saskaņošanas ar atbildīgajiem darbiniekiem paraksta Uzraudzības departamenta direktors. 

Parasti pieprasījuma vēstule tiek nosūtīta institūcijai vairākas dienas pirms pārbaudes 

uzsākšanas, jo institūcijai ne tikai nepieciešams laiks informācijas sagatavošanai, bet arī 

jānodrošina kompetentu darbinieku klātbūtne informācijas sagatavošanas brīdī. 

Pirms pārbaudes jānolemj, kurš atskaites datums tiks izmantots pārbaudē, un tāpēc jānosaka 

datums, par kuru institūcijai jāiesniedz pieprasītā finansiālā informācija un pārskati. 

Iesniegtajai informācijai jābalstās uz institūcijas konsolidētajiem kontu atlikumiem, ietverot 

visas filiāles un norēķinu grupas. 

Parasti tiek sūtīta standartizēta pieprasījuma vēstule (vēstules paraugs pievienots 

2. pielikumā), kuru var paplašināt, lai pieprasītu no institūcijas papildinformāciju par 

konkrētiem jautājumiem. Standartizēta vēstule nodrošina pamatu, uz kura balstoties (ņemot 

vērā sagatavošanās laikā iegūto informāciju, pārbaudes apjomu, institūcijas stāvokli) 

pieprasījuma vēstuli pielāgo konkrētajām pārbaudes vajadzībām. 

Pilna apjoma pārbaudes gadījumā vai ja nepilna apjoma pārbaudes mērķis ir pārbaudīt 

korespondentattiecības, izsniegtos starpbanku kredītus un/vai citas prasības pret monetārajām 

finanšu iestādēm, ar pieprasījuma vēstuli obligāti pieprasa korespondējošo kontu sarakstu ar 

atlikumiem pārbaudes datumā, starpbanku aizdevumu sarakstu ar termiņiem un atlikumiem un 

noguldījumu uz nakti (overnight) sarakstu ar termiņiem un atlikumiem. 

Lai nodrošinātu efektīvu pārbaudes laika izmantošanu, pieprasījuma vēstulē var noteikt 

datumu, kurā pirms pārbaudes uzsākšanas institūcijai jāiesniedz Komisijai informācija 

elektroniskā vai papīra formā. Pirms pieprasījuma vēstules iesniegšanas jānosaka: 

• vai ir nepieciešami īpaši norādījumi, lai varētu precīzi sagatavot pieprasīto informāciju; 











1. veidlapa) 




• vai institūcijas darbinieku kompetence, skaits un darba slodze nav tāda, ka nepieciešamo 

informāciju būtu lietderīgāk sagatavot pārbaudes grupas dalībniekiem pašiem, 

pamatojoties uz pirmdokumentiem. 

Lai sekmētu efektīvu pārbaudes laika izmantošanu, institūcijas kurators vai pārbaudes grupas 

vadītājs pirms pārbaudes sākuma iepazīstina attiecīgās institūcijas atbildīgos darbiniekus ar 

pieprasījuma vēstuli un pārliecinās, ka tie izprot tajā prasīto informāciju. Gadījumos, kad tiek 

saņemtas institūcijas sagatavotās atbildes uz pieprasījuma vēstuli, jānovērtē, cik pilnīga ir 

informācija un vai viss pieprasītais ir saņemts. Ja informācijas trūkst vai tā ir nepietiekama, 

jāsazinās ar institūcijas atbildīgo darbinieku. 

Informācijas par institūciju izskatīšana 

Lai iepazītos ar iestādes stāvokli un noteiktu pārmaiņas kopš iepriekšējās pārbaudes, kā arī lai 

noteiktu pārbaudes apjomu, pārbaudes sagatavošanās posmā pārbaudes grupas vadītājs un 

pārbaudes grupas dalībnieki iepazīstas ar informāciju par pārbaudāmo institūciju un izskata 

materiālus, kas nozīmīgi šai pārbaudei. 

Komisijā tiek glabātas lietas par katru finanšu institūciju, kuru tā uzrauga. Visa informācija, 

kas attiecas uz institūciju, tiek glabāta šajās lietās (vai elektroniskos failos) un tām var piekļūt 

ar institūcijas kuratora starpniecību. Lietas ir sistemātiski sakārtotas un klasificētas tā, ka 

nepieciešamo informāciju var viegli atrast. Pārbaužu lietas parasti ietver pārbaudes izziņas, 

vēstules par pārbaudes rezultātiem un darba dokumentus. Sarakste ar institūciju, gada pārskati 

un citi auditoru ziņojumi, Komisijai iesniegtie pārskati, finanšu pārskatu analīzes, iesniegumu 

kopijas, institūcijas nolikumi un statūti, sēžu protokoli un cita būtiska informācija, kas 

jāpārskata, gatavojoties pārbaudei, apkopota citās lietās, kas atrodas pie attiecīgās institūcijas 

kuratora vai Licencēšanas daļā (juridiskajā lietā). 

Pirms pārbaudes uzsākšanas pārbaudes grupas locekļiem jāizskata vismaz šāda informācija 

par institūciju: 

• iepriekšējās pārbaudes izziņa un vēstule par pārbaudes rezultātiem, darba dokumenti, 

protokoli un citi darba materiāli; 

• institūcijas reitinga lieta, t.sk. institūcijas vispārēja raksturojuma informācija un finanšu 

informācija, kas apkopota 2.1. veidlapā "Institūcijas finanšu informācija"; 

• sarakste ar institūciju, t.sk. atbilde uz iepriekšējās pārbaudes ieteikumiem, pārskati par 

finansiālā stāvokļa izmaiņām, informācija par darbībām, kuras veiktas pēc iepriekšējo 

pārbaudītāju ieteikumiem; 

• visu pieejamo analīžu rezultāti, t.sk. iestādes regulārie pārskati (mēneša bilances pārskati, 

pārskati par normatīvu ievērošanu, kredītportfeļa informācijas sistēmas "KREDIS" 

pārskati u.c.); 

• jebkādi īpaši dokumenti, kas saņemti kopš iepriekšējās pārbaudes, piemēram, par 

paredzamu apvienošanos vai citu uzņēmumu pārpirkšanu, sanācijas programmas u.c.; 

• institūcijas pakalpojumu un produktu saraksts, lai noteiktu institūcijas darbības specifiku 

un izmaiņas tajā. 











1. veidlapa) 




Bez tam, atkarībā no plānotās pārbaudes mērķiem, institūcijas kurators var pieprasīt 

parādnieku sarakstu no Parādnieku reģistra. 

Izskatot Komisijā pieejamo informāciju par institūciju, pārbaudītāji iepazīstas ar problēmām 

un trūkumiem, kuri konstatēti iepriekšējās pārbaudes laikā. Ja pārbaude nekad iepriekš nav 

veikta, tad jāizskata visa cita pieejamā informācija, lai varētu pēc iespējas pilnīgāk novērtēt 

institūcijas stāvokli un problemātiskos pārbaudes jautājumus. 

Iepriekšējās pārbaudes darba dokumentus un reitinga lietu nepieciešams izskatīt, lai varētu: 

• iepazīties ar institūcijas darbības, dokumentu uzglabāšanas un grāmatvedības sistēmu 

vispārējo raksturu; 

• noteikt, vai nav kādas nozīmīgas pārmaiņas institūcijas darbībā, kas varētu ietekmēt 

pašreizējo pārbaudes apjomu; 

• noteikt sfēras, kur varētu būt nepieciešams papildlaiks vai arī laiks varētu tikt ietaupīts. 

Jānoskaidro visi sarežģījumi un problēmas, kas bijušas iepriekšējā pārbaudē. Jāapsver 

alternatīvas procedūras, kas varētu novērst šīs nepilnības (piemēram, organizatoriskas), 

kādas bijušas iepriekšējā pārbaudē. 

Institūcijas iedalījums 

Sagatavojoties pilna apjoma pārbaudei, nepieciešams veikt institūcijas iedalījumu. Veicot 

iedalījumu, institūcijas darbība reitinga piešķiršanas mērķiem tiek sadalīta pa biznesa 

vienībām un darbības veidiem. No visām biznesa vienībām un darbības veidiem tiek atlasītas 

reitinga piešķiršanas procesā vērtējamās vienības – būtiskās biznesa vienības un būtiskie 

darbības veidi. Tas, vai biznesa vienība un darbības veids uzskatāms par būtisku, tiek noteikts, 

izmantojot kvantitatīvus un kvalitatīvus kritērijus saskaņā ar 4.2. sadaļā aprakstīto 

metodoloģiju. 

Iedalījuma veikšanas secība ir šāda: 

Būtisko 

(vērtējamo) 

grupas 

uzņēmumu atlase 

Būtisko (vērtējamo) 

biznesa vienību un 

darbības veidu 

atlase 

Vērtējamo 

risku 

noteikšana 

Lēmums par pilna 

vai nepilna apjoma 

novērtējuma 

veikšanu 

Iedalījuma veikšanai izmanto institūcijas pēdējo trīs gadu finanšu pārskatu informāciju un 

institūcijas iekšējo vadības informāciju par institūcijas budžetu un tā izpildi (turpmāk – 

institūcijas iekšējā informācija). 

Iedalījuma veikšanai izmanto pēc iespējas detalizētāku un precīzāku informāciju, tādēļ bez 

finanšu pārskatos pieejamās informācijas parasti nepieciešama arī institūcijas iekšējā 

informācija. Tomēr tiek ievērots samērīguma princips – lai resursi, kas jāpatērē informācijas 

iegūšanai nav pārmērīgi lieli, salīdzinot ar sagaidāmajiem rezultātiem. Tā, piemēram, būtisko 

(vērtējamo) biznesa vienību un darbības veidu atlase var tikt veikta, neizmantojot institūcijas 

iekšējo informāciju, bet tikai pamatojoties uz institūcijas finanšu pārskatos pieejamo 

informāciju. Šāda situācija var būt gadījumos, ja Komisijas rīcībā nav nepieciešamās 











1. veidlapa) 




institūcijas iekšējās informācijas, vai no institūcijas iekšējās informācijas nav iespējams iegūt 

iedalījuma veikšanai nepieciešamo informāciju par institūcijas biznesa vienībām, vai arī 

iedalījuma veikšanai nepieciešamo informāciju par institūcijas biznesa vienībām ir iespējams 

iegūt, bet tas saistīts ar nesamērīgi lielu (Komisijas vai institūcijas) resursu patēriņu. Līdz ar to 

atkarībā no Komisijai pieejamās informācijas iespējamas divas pieejas būtisko biznesa 

vienību atlasei – institūcijas iedalījums pa faktiskajām biznesa vienībām un institūcijas 

iedalījums pa darbības jomām (nosacītajām biznesa vienībām). 

Institūcijas iedalījumu veic pārbaudes grupas vadītājs, pamatojoties uz institūcijas kuratora 

iesniegto finanšu informāciju par institūciju un izmantojot 1. pielikumu "Finanšu informācijas 

par institūciju apkopošana un institūcijas iedalījums" un tajā iekļautās 2.2., 2.3. un 

2.4. veidlapas. Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski un/vai papīra formā reitinga 

lietā. 

Pārbaudes plānošana 

Pēc tam, kad ir izskatīta Komisijā pieejamā informācija par institūciju un veikts institūcijas 

iedalījums, pārbaudes grupas vadītājs izstrādā pārbaudes plānu. Pārbaudes plāns tiek 

izstrādāts pirms pārbaudes sākuma, lai nodrošinātu pārbaudes efektivitāti un atbilstību 

noteiktajiem mērķiem. 

Pārbaudes plāns atkarīgs no pārbaudes apjoma, mērķiem, laika un pārbaudes grupas sastāva. 

Pārbaudes plānošanas laikā pārbaudes grupas vadītājs: 

• nosaka pārbaudes uzdevumus; 

• nosaka pārbaudes procedūras; 

• nozīmē par katra uzdevuma veikšanu atbildīgos pārbaudes grupas dalībniekus; 

• sagatavo pārbaudes plānu. 

Lai noteiktu pārbaudes uzdevumus, Banku un institucionālo investoru daļas vadītājs, 

pārbaudes grupas vadītājs un kurators pārrunā pārbaudes laikā vērtējamos grupas uzņēmumus, 

darbības jomas, darbības veidus, riskus un risku pārvaldīšanas elementus, galvenās problēmas 

un jautājumus, kuriem jāpievērš lielāka uzmanība pārbaudē. Ja nav īpašu uzdevumu, tad 

pilnas pārbaudes darba uzdevumos tiek iekļauta to grupas uzņēmumu, darbības jomu un 

darbības veidu pārbaude, kas tika atlasīti kā būtiski, veicot institūcijas iedalījumu saskaņā ar 

4.2. sadaļā noteikto kārtību. Bez tam, nosakot pārbaudes uzdevumus, jāņem vērā iepriekšējo 

pārbaužu rezultāti, finanšu pārskatu analīze, sarakste pārbaužu starplaikā, no citiem avotiem 

gūtā informācija (piemēram, no masu informācijas līdzekļiem, klientu sūdzībām u.c.). 

Nosakot pārbaudes uzdevumus, tiek noteikts arī, kāda aktīvu daļa, kādas filiāles un meitas 

uzņēmumi tiks pārbaudīti. 

Pārbaudāmo filiāļu loku nosaka pārbaudes grupas vadītājs. Jāievēro, ka pārrunas ar filiāļu 

vadību ir nozīmīgs informācijas avots par institūcijas vadību. Pārbaudes grupas vadītājam 

nepieciešams novērtēt, vai centrālajam birojam ir pietiekams pārskats par visām filiālēm, lai 

pārliecinātos, ka svarīgas informācijas apmaiņa starp filiālēm un centrālo biroju ir savlaicīga 

un apmierinoša. Filiālēm jādarbojas saskaņā ar to pašu vadības filozofiju un politiku, kāda 











1. veidlapa) 




tiek ievērota centrālajā birojā. Parasti nav nepieciešams apmeklēt visas filiāles, jo ne visas 

filiāles veic darbību, kuru nepieciešams pārbaudīt, veic to nelielos apmēros vai ir vēl citi 

apstākļi, piemēram, ja visa nepieciešamā informācija ir pilnīgi centralizēta un pieejama 

centrālajā birojā. Savukārt, ja vairākos reģionālajos centros (daudzām bankām ir, piemēram, 

Daugavpils filiāle) atrodas informācija, kas ir nepieciešama kredītu novērtēšanai, vai svarīga 

finanšu informācija, kas nepieciešama pārbaudes uzdevumu izpildīšanai, attiecīgā filiāle 

noteikti jāapmeklē. Taču, ja no vienas vai vairākām tālu esošām filiālēm ir nepieciešams ļoti 

ierobežots dokumentu skaits, praktisku apsvērumu dēļ ir ieteicams noorganizēt šo dokumentu 

piegādi uz centrālo biroju, lai nebūtu nepieciešams apmeklēt filiāli. Ja pārbaudes grupas 

vadītājs uzskata, ka ir nepieciešams apmeklēt atsevišķas filiāles, tās jāizvēlas pēc šādiem 

vispārējiem kritērijiem: 

• jāpārbauda visas filiāles, kurās ir liela daļa institūcijas aktīvu; 

• visas pārējās filiāles jāpārbauda pēc rotācijas principa. 

Nosakot pārbaudāmās filiāles, pārbaudes grupas vadītājs noskaidro: 

• vai institūcijas informācijas sistēma ir veidota tā, lai operatīvi varētu iegūt katras filiāles 

bilanci, piedāvāto pakalpojumu sarakstu, noguldījumu un kredītu dinamikas rādītājus, 

ienākumu un izdevumu struktūru un tendences, filiāles atrašanās reģiona raksturojumu un 

būtiskās pārmaiņas, naudas plūsmu, tās analīzi; 

• vai institūcijas filiāles un centrālais birojs lieto vienotu grāmatvedības un regulāro 

pārskatu sagatavošanas metodi; 

• vai centralizēti pieejama šāda informācija – klientu reģistrs, ieskaitot klientu kontu 

numurus, institūcijas kopējās saistības, aizņēmēju saraksts, kredītlietas, nodrošinājuma 

(ķīlu) lietas, pārskati par aizdevumu atmaksas kavējumiem, noguldījumu uzskaite to 

termiņstruktūras analīzei, overdraftu uzskaite, dati par norakstītajiem parādiem, 

pamatlīdzekļu uzskaites dati. Reģistrējumi var būt centralizēti vai decentralizēti. Neviena 

no sistēmām nav pārāka par otru, ja pastāv laba saziņas un informācijas plūsma starp 

iestādes centrālo biroju un filiālēm un ja pastāv pietiekama kontrole. Ja iepriekš minētā 

informācija ir decentralizēta, būtu lietderīgi pārbaudīt dažas filiāles; 

• vai institūcijai ir izstrādāta filiāļu politika, kurā norādītas: 

o filiāles tiesības un pienākumi, kreditējot klientus, ieskaitot kredītu limitus un 

lēmuma par kredīta izsniegšanu pieņemšanas mehānismu; 

o kārtība, kādā filiāle var sākt sniegt jaunus pakalpojumus, t.sk. tirgus izpēte, 

grāmatvedības norādījumi, klientu juridisko dokumentu pārbaude; 

o nedrošo riska darījumu kontrole, t.sk. darījumu limiti, kontrole lielu darījumu 

(noguldījumu, pārskaitījumu) gadījumā, overdraftu pieļaušanas saskaņošana, ja 

tiem nav nodrošinājuma; 

o prasības filiāles vadībai, t.sk. komplektējot personālu, apmācot darbiniekus, 

iestādes centrālajam birojam adresētu pārskatu sagatavošanā; 

• kā tiek veikta filiāles ieņēmumu un izdevumu analīze, t.sk. kā tiek novērtēta filiāle (pēc tās 

ieguldījuma kopējā darbības rezultātā), vai institūcijas centrālajam birojam ir izdevumi, 

kuras attiecas uz filiālēs veiktajām operācijām, vai filiāļu budžeti tiek salīdzināti ar 

faktisko rezultātu; 

• vai ir analizētas būtiskas novirzes no budžeta un kādi pasākumi ir veikti. 











1. veidlapa) 




Ja institūcijai pieder meitas uzņēmums, kurš sniedz institūcijas finanšu pakalpojumus vai ir 

tās palīguzņēmums, pārbaudes grupas vadītājam jānovērtē, vai ir vajadzīgs veikt pārbaudi šajā 

uzņēmumā, lai pārliecinātos, ka institūcijā pieejamā informācija ir patiesa un sniedz pilnīgu 

un skaidru priekšstatu par meitas uzņēmuma darbību. Jānovērtē arī tas, vai institūcija 

nodrošina atbilstošu risku pārvaldīšanas sistēmu, kas ļauj tai nepārtraukti pārraudzīt riska 

darījumus meitas uzņēmumā un regulējošo prasību raksturojošo rādītāju aprēķinu 

sagatavošanu. Ja ir nepieciešams veikt meitas uzņēmumu pārbaudi, pārbaudes grupas vadītājs 

kopā ar atbildīgo darbinieku sagatavo un iesniedz institūcijas vadībai nepieciešamo 

dokumentu sarakstu, kādi institūcijai jāiesniedz pārbaudītājam. 

Atbilstoši pārbaudes uzdevumiem, pārbaudes grupas vadītājs un dalībnieki izvēlas pārbaudes 

procedūras. Procedūras, kas jāveic pārbaudes gaitā, ir atkarīgas no institūcijas 

organizatoriskās struktūras un darbības īpatnībām, t.sk. filiāļu skaita, sniegto pakalpojumu un 

produktu apjoma, darbības veidiem, vadības informācijas sistēmas un iekšējās kontroles 

sistēmas kvalitātes. 

Iepriekšējs iekšējās kontroles sistēmas un iekšējā audita novērtējums ir obligāta prasība, lai 

konstatētu, cik dziļi ir jāveic katra jautājuma analīze. Ja, iepriekš novērtējot iekšējās kontroles 

sistēmu, konstatē, ka tā ir neapmierinoša un ir pamats apšaubīt informācijas patiesumu, 

pārbaudītāju galvenais uzdevums ir salīdzināt grāmatvedības datus ar reālo situāciju. 

Būtiski iekšējās kontroles sistēmas elementi ir skaidri noteikts pilnvaru, pienākumu un 

atbildības sadalījums, institūcijas lielumam atbilstoša informācijas plūsmas (apmaiņas) 

kārtība, kā arī sistēma, kas pārrauga vadības darbu un sniedz par to pārskatus. Ja iekšējās 

kontroles sistēma ir apmierinoša: 

• neviena persona nevar veikt pārkāpumus, tos ilgstoši slēpjot; 

• pastāv mehānisms kļūdu un pārkāpumu savlaicīgai konstatēšanai; 

• ir izstrādātas un tiek ievērotas procedūras; 

• procedūras veic kvalificēti un labi apmācīti darbinieki; 

• pienākumi ir stingri sadalīti; 

• ir iespējams novērtēt katra darbinieka darbu. 

Apmierinoša iekšējās kontroles sistēma konstatēs pārkāpumus, tiklīdz tie radīsies, t.sk. netīšas 

kļūdas un tīšus pārkāpumus, piemēram, nepamatotu izdevumu veikšanu. Labai iekšējās 

kontroles sistēmai nekļūdīgi jākonstatē tīši pārkāpumi. 

Viens no svarīgākajiem lēmumiem, kāds jāpieņem pārbaudes grupas vadītājam, saistās ar 

pārbaudāmo kredītu apjomu (ja to nav noteikusi Komisijas vadība). Jānosaka tāds darba 

apjoms, kādu reāli iespējams paveikt, ņemot vērā pārbaudei atvēlēto laiku, pārbaudītāju skaitu 

un pieredzi, kā arī ar konkrēto darbības jomu saistīto risku. 

Svarīga pārbaudes plānošanas sastāvdaļa ir pienākumu sadale starp pārbaudes grupas 

dalībniekiem. Atkarībā no pārbaudes grupas darbinieku skaita un pieredzes, pārbaudes 

grupas vadītājs uzdod pienākumus katram grupas darbiniekam, ņemot vērā institūcijas 

uzskaites un citas dokumentācijas kvalitāti un institūcijas vadības vēlmi sadarboties. 

Nosakot darba apjomu katram darbiniekam, pārbaudes grupas vadītājam jāņem vērā arī 

institūcijas īpatnības un dažādu darbības jomu savstarpēja sasaiste. Efektīva metode būtu 











1. veidlapa) 




saistītas darbības jomas nodot viena pārbaudītāja pārziņā. Pienākumu sadales procesā jāņem 

vērā arī šādi apsvērumi: 

• pārbaudē iesaistītajiem darbiniekiem pienākumi jāsadala tā, lai tiktu saglabāta vienmērīga 

slodze visā pārbaudes laikā un savlaicīgi no pārbaudes tiktu izbrīvēti tie darbinieki, kuru 

darbošanās visā pārbaudes laikā nav nepieciešama; 

• jāņem vērā dažādu pienākumu grūtības pakāpe – pieredzējušākie un kvalificētākie 

pārbaudītāji varētu pārbaudīt visvājākās (visriskantākās) iestādes jomas; 

• jaunākiem darbiniekiem pārbaude jāveic kopā ar pieredzējušāku kolēģi. Nedrīkst pieļaut, 

ka darbinieks veic pārbaudi, nepārzinot konkrētos jautājumus; 

• ir lietderīgi uzdot pārbaudīt kredītus vairākiem grupas darbiniekiem, vienu norīkojot par šī 

darba koordinatoru. 

Nosakot pārbaudei nepieciešamo laiku, pārbaudes grupas vadītājam jāņem vērā pārbaudītāju 

pieredze, iespējamās problēmas un trūkumi, institūcijas darbības sarežģītība un pieredze 

konkrēto operāciju veikšanā, to apjoms salīdzinājumā ar visām banku operācijām, kā arī tas, 

cik atbilstoša ir institūcijas pārskatu sastādīšana un iekšējās kontroles sistēma. Tāpat 

pārbaudes grupas vadītājam jāatvēl zināms laiks nobeiguma diskusijām ar attiecīgās darbības 

jomas vadību, laiks izziņas sagatavošanai, darba dokumentu un kuratora sagatavoto ziņojumu 

pārskatīšanai, kā arī darba dokumentu sakārtošanai. Pārbaudes grupas vadītājam jāsaplāno 

savs darbs tā, lai pietiktu laiks arī risināt tādus jautājumus vai neskaidrības, kas varētu rasties 

pārbaudes gaitā citiem pārbaudes grupas dalībniekiem, kā arī pārējo pārbaudes grupas 

dalībnieku darba kontrolei. 

Pārbaudes grupas vadītājs dokumentē pārbaudes plānošanu 3. veidlapā "Institūcijas pārbaudes 

plāns". Pārbaudes plānā norāda pārbaudes apjomu, pārbaudes grupas sastāvu, pārbaudes 

pamatojumu, plānoto pārbaudes laiku, pārbaudes uzdevumus (pārbaudāmās darbības 

jomas/veidus/uzdevumus) un pienākumu sadalījumu starp pārbaudes grupas dalībniekiem. 

Pārbaudes grupas vadītājs organizē pārbaudes grupas tikšanos pirms pārbaudes uzsākšanas. 

Šīs tikšanās laikā tiek apspriesti pārbaudes uzdevumi un procedūras, kā arī tiek paziņoti katra 

darbinieka pienākumi, lai darbinieki varētu sagatavoties un pārskatīt pieejamo informāciju par 

institūciju, tās problēmām un trūkumiem. 

Sākotnējā plānošana ir būtiska, lai efektīvi uzsāktu, veiktu un pabeigtu pārbaudi. Plānošana 

nepieciešama ne tikai pirms pārbaudes, tai jābūt nepārtrauktam procesam visas pārbaudes 

laikā. Pārbaudes laikā var būt situācija, ka sākotnējais plāns jāpārstrādā, piemēram, ja tiek 

saņemta pārbaudei būtiska papildinformācija pārbaudes grupas vadītājs var nolemt koncentrēt 

pārbaudītāju darbu uz citām iestādes jomām, nekā bija plānots iepriekš. Svarīgi, lai visi 

pārbaudītāji saglabātu elastīgumu, piemērotos jaunām un mainīgām situācijām. 

Pārbaudes laikā pārbaudes grupas vadītājam jāpārrauga pārbaudes gaita, taktiski un 

profesionāli jāuzrauga un jākoordinē grupas darbs. Pārbaudes grupas vadītājam jāpārliecinās, 

ka darbinieki pilnībā izprot uzdevumus un izpilda nepieciešamās procedūras, kā rezultātā ir 

veikta pietiekama konkrētās darbības jomas analīze. Jāatceras, ka pārbaudes grupas vadītājam 

ir jāpārzina visi pārbaudītie jautājumi un nepieciešamības gadījumā jāsniedz paskaidrojumi 

Komisijas vadībai. 











1. veidlapa) 




Pārbaudes gaitā jākontrolē darba rezultāti, lai noteiktu, vai atsevišķās sfērās ir nepieciešama 

papildpārbaude. Lielu banku pārbaužu gadījumos, kad ir paredzams vairāku nedēļu darbs, 

būtu vēlams sagatavot īsus ziņojumus par jau pārbaudītajām sfērām, lai vadība būtu informēta 

par būtiskajiem notikumiem bankā pirms oficiālās pārbaudes izziņas iesniegšanas. 

Tikšanās ar institūcijas vadību pirms pārbaudes uzsākšanas 

Pēc tam, kad ir iepazīta institūcija, sagatavota un nosūtīta pieprasījuma vēstule, pārbaudes 

grupas vadītājam jāvienojas ar institūcijas vadību par tās apmeklēšanu pirms pārbaudes 

uzsākšanas. Šī apmeklējuma mērķis ir tikties (iepazīties) ar institūcijas vadību, iegūt 

informāciju par izmaiņām institūcijas darbībā, sniegt pārskatu par plānoto pārbaudes gaitu un 

apjomu, apspriest pieprasījuma vēstules saturu u.c. detaļas, piemēram, pārbaudes grupas darba 

vietas, kā arī iepazīties ar institūcijas atbildīgajiem darbiniekiem, kas būs iesaistīti pārbaudes 

procesā. 

Pirms tikšanās ar institūcijas vadību pārbaudes grupas vadītājam lietderīgi sagatavot šīs 

tikšanās darba kārtību. Ieteicamā darba kārtība ir šāda: 

• ievads (ja tikšanās notiek pirmo reizi, tad iepazīšanās); 

• plānotās pārbaudes apjoma izklāsts; 

• svarīgāko pārmaiņu, kas notikušās institūcijā kopš pēdējās Komisijas pārbaudes, izklāsts: 

o pasākumi, kas veikti, lai novērstu agrāk konstatētos trūkumus un problēmas; 

o papildu darbības sfēras, jauniegūtas tirgus nišas; 

o jauni pakalpojumi un produkti, filiāles un lielas investīcijas; 

o jaunas grāmatvedības sistēmas un programmnodrošinājums; 

o pārmaiņas organizatoriskajā struktūrā; 

o pārmaiņas centrālā biroja un filiāļu informācijas apmaiņas un glabāšanas 

sistēmā; 

o pārmaiņas akcionāru, padomes, valdes vai nozīmīgāko komiteju sastāvā; 

o nozīmīgas plānotās vai iespējamās pārmaiņas, kas var ietekmēt institūcijas 

darbību; 

• pieprasījuma vēstules apspriešana, lai institūcijas darbinieki izprastu pieprasīto 

informāciju, īpaši jautājumus, kurus varētu būt sarežģīti sagatavot. Ja tiek konstatētās 

problēmas kādas informācijas sagatavošanā, vēlams vienoties par iespējamiem 

alternatīviem risinājumiem; 

• organizatorisko un administratīvo pasākumu apspriešana, t.sk.: 

o pārbaudītāju darba vietas; 

o institūcijas kontaktpersonas un darbinieki, kas atbild par pieprasītās 

informācijas sagatavošanu. 

Tikšanās ar institūcijas vadību laikā pārbaudes grupas vadītājam jāiegūst vispārējs priekšstats 

par svarīgākajām pārmaiņām institūcijā kopš iepriekšējās pārbaudes. Sevišķi tas attiecas uz 

informāciju par: 

• koriģējošiem pasākumiem, lai novērstu trūkumus un problēmas, kādas minētas 

iepriekšējās pārbaudes izziņā; 

• jauniem pakalpojumiem un produktiem, filiālēm, investīcijām u.c.; 











1. veidlapa) 




• jaunām grāmatvedības sistēmām un programmnodrošinājumu; 

• pārmaiņām darba organizācijā; 

• filiāļu un meitas uzņēmumu pārskatu un citas informācijas atrašanās vietu; 

• pārmaiņām valdes, padomes un akcionāru sastāvā; 

• plānotām vai iespējamām pārmaiņām, kas var būtiski ietekmēt institūcijas darbību. 

Tāpat ir nepieciešams uzzināt kontaktpersonas katrai lielākai pārbaudes sfērai. Pārbaudes 

grupas vadītājam jāizmanto šī iespēja, lai atbildētu uz jautājumiem, kādi institūcijai varētu 

rasties sakarā ar pieprasījuma vēstuli. Pārbaudes grupas vadītājam ar institūcijas vadību 

jāapspriež informācija, kuras sagādāšana institūcijai varētu būt problemātiska. Šādos 

gadījumos pārbaudes grupas vadītājam jāiesaka pieņemamas alternatīvas. Vēlams novērst 

nevajadzīga vai dubulta darba veikšanu, piemēram, ja informācija ir pieejama, bet tās forma 

neatbilst pieprasījuma vēstulē minētajai, institūcijas iesniegtais pārskats jāuzskata par 

pieņemamu. 

Pārbaudes sākumā jānovērtē saņemtās informācijas precizitāte, vai informācija ir savstarpēji 

saskaņota, vai tā atbilst iesniegtajiem finanšu pārskatiem un vai ir būtiska – vai tā palīdz 

sasniegt pārbaudes mērķus. Ja saņemtā informācija ir nepilnīga, nepareiza, izraisa jautājumus 

vai vispār nav sniegta, tad pārbaudītājiem jālūdz institūcijas paskaidrojumi par šo informāciju, 

lai nodrošinātu pilnīgas, pareizas, saprotamas informācijas sagatavošanu un pārbaudītāji to var 

ērti izmantot. Ja pārbaudītāji vēlas informāciju, kas ir apjomīga un grūti sagatavojama līdz 

pārbaudes sākumam, tai jābūt viegli pieejamai, sākot pārbaudi. 

Uzsākot pārbaudi, pārbaudes grupas vadītājs iesniedz bankas vadībai aizpildīšanai 

apliecinājuma veidlapu (1. attēls). Aizpildīta apliecinājuma veidlapa, kuru parakstījusi bankas 

paraksttiesīgā persona, norādot datumu un atbilstošās valdes sēdes, kurā apliecinājums ir 

izskatīts un apstiprināts, protokola numuru, bankai ir jāiesniedz pārbaudes grupai desmit 

darba dienu laikā no pārbaudes sākuma datuma. 

Pārbaudes laikā pārbaudes grupas dalībniekiem jāievēro atbilstošas uzvedības normas, 

jāievēro konfidencialitāte un jāciena institūcijas īpašums. 

Pārbaudītājam vienmēr jāievēro institūcijas iekšējās kārtības noteikumi un nekad nav jādod 

savi norādījumi, bet jāizsaka savas vēlmes. Pārbaudītājam vienmēr jāizskaidro savu vēlmju 

mērķis, arī gadījumos, ja tās nav apspriežamas. 

Ja pārbaudītājam nepieciešama sadarbība ar institūcijas amatpersonām, jāņem vērā, ka 

pārbaudītāja klātbūtne neizbēgami palielina institūcijas amatpersonu darba slodzi. 

Pārbaudītājam jābūt pacietīgam, bet tas neizslēdz uzstājību. Jāpārliecina institūcijas 

amatpersonas, ka pašas institūcijas interesēs ir ātra tās pārbaude. Ieteicams dot institūcijas 

amatpersonām pietiekami daudz laika prasību izpildei. Laika limiti prasību izpildei jānosaka 

pēc kopēji panāktas vienošanās, tomēr pārbaudītājam jābūt ļoti stingrai nostājai minēto laika 

limitu pārkāpšanas gadījumā. 

Pārbaudītājiem jāatceras, ka pārbaudītājs nav augstākstāvoša instance un viņa kompetencē 

neietilpst sodīt institūcijas amatpersonas. 

Bez tam pārbaudītājiem ieteicams ievērot šādus ieteikumus: 











1. veidlapa) 




• izvairieties no liekas domu apmaiņas un pēc iespējas izvērtējiet sakāmo, lai neveidotos 

situācijas, kad pārbaudītāja teiktais tiek nepareizi izprasts; 

• izvairieties no jebkādām darbībām, kuras var nelabvēlīga ietekmēt institūcijas kā stabilas 

finanšu institūcijas reputāciju citu personu acīs (klientu, citu iestāžu u.c.); 

• ievērojiet stingru konfidencialitāti attiecībā uz visu saņemto informāciju par institūciju; 

• ievērojiet stingru konfidencialitāti attiecībā uz informāciju par citām uzraugāmajām 

institūcijām; 

• pamatojiet atklātos trūkumus ar precīziem faktiem, kas uz tiem norāda. 

Pārbaudītājam pastāvīgi jācenšas ievērot visu, kas ir neparasts vai netipisks institūcijas 

darbībai. Vienmēr ir jābūt gatavam dziļākai lietu izpētei un attiecīgo faktu fiksēšanai pierakstu 

veidā. Tas var lieti noderēt sarunās ar institūcijas amatpersonām, novērtējot amatpersonu 

reakciju, kad pārbaudītāja piedāvātie secinājumi tiek apstrīdēti vai pilnībā noliegti. 

Pārbaudes laikā nepieciešams ievērot drošības pasākumus attiecībā uz pieeju darba 

materiāliem un konfidenciālai informācijai. Uzsākot pārbaudi, pārbaudes grupai kļūst 

pieejami virkne institūcijas dokumentu: organizatoriskās shēmas, akcionāru saraksts un citi ar 

to saistītie dokumenti, politikas un procedūras (oriģināli), protokoli vai līgumi (oriģināli), 

informācija par valdes locekļiem, klientu juridiskās lietas (oriģināli), kredītlietas (oriģināli) un 

citi dokumenti, kas ir institūcijas īpašums un ir jāatdod institūcijas nozīmētiem darbiniekiem 

pārbaudes beigās. 

Pārbaudītājiem ir jārūpējas par institūcijas īpašumu, kamēr tas atrodas viņu lietošanā. 

Pārbaudītājiem ir jāvienojas ar institūcijas atbildīgajiem darbiniekiem par dokumentu, kas 

atrodas viņu lietošanā, glabāšanu darba laikā un ārpus tā. 

Gadījumos, kad institūcijas darbinieki iesniedz nepieciešamos dokumentus, sastādot 

pieņemšanas – nodošanas aktu, jāpārbauda, lai būtu attiecīgi noformēta arī dokumentu 

atgriešana. Ja institūcijas darbinieki konstatē, ka kāds no institūcijas īpašumiem ir nozaudēts, 

tiek sastādīts rakstisks ziņojums par notikušo un gadījums tiek rūpīgi izmeklēts. 

Ja pārbaudes laikā pārbaudītājs ir konstatējis, ka kāds no institūcijas īpašumiem ir bojāts vai 

citādi atzīts par nederīgu izmantošanai, par to pārbaudītājam ir jāziņo pārbaudes grupas 

vadītājam un pēc tam rakstiski jāziņo institūcijas atbildīgajam darbiniekam, kā arī šis 

gadījums ir rūpīgi jāizmeklē un jādokumentē. Pārbaudes grupas vadītājam par to jāziņo 

Komisijas Uzraudzības departamenta vadībai. 











1. veidlapa) 




Finanšu un kapitāla tirgus komisijai 

Kungu ielā 1, Rīgā 

LV-1050 

(bankas nosaukums) APLIECINĀJUMS 

1. attēls 

Ar šo apliecinu, ka /__/./__/./____/. (pārbaudes datums) /bankas nosaukums/ (turpmāk tekstā 

– banka) aktīvi ar kopējo uzskaites vērtību /summa cipariem un vārdiem, valūta/ nebija 

ieķīlāti, t.i., bija bankai brīvi pieejami, vai arī par tiem nebija noslēgti tāda veida līgumi, 

vienošanās vai pēc būtības līdzīgi darījumi, kas paredz to ieķīlāšanu nākotnē, ja izpildās kādi 

noteikti nosacījumi. 

Ar šo apliecinu, ka /__/./__/./____/. (pārbaudes datums) turpmāk uzskaitītie bankas aktīvi bija 

ieķīlāti, t.i., nebija bankai brīvi pieejami, vai arī par tiem bija noslēgti tāda veida līgumi, 

vienošanās vai pēc būtības līdzīgi darījumi, kas paredz to ieķīlāšanu nākotnē, ja izpildās kādi 

noteikti nosacījumi (uzskaites vērtība /summa cipariem un vārdiem, valūta/, norādot atsevišķi 

katru aktīvu, piemēram, MFI nosaukumu, vērtspapīra identifikācijas kodu, valūtu): 

_________________________________________________________ 

_________________________________________________________ 

_________________________________________________________ 

_________________________________________________________ 

_________________________________________________________ 

_________________________________________________________ 

_________________________________________________________ 

_________________________________________________________ 

(amata nosaukums) 

(paraksts) z.v. 

Izskatīts valdes XX.XX.20XX. sēdē (protokola Nr. XX)." 

/__ /. / __ /. /____ /. (datums) 











1. veidlapa) 




3.2. Institūcijas iedalījums 

3.2.1. Būtisko (vērtējamo) grupas uzņēmumu atlase 

Šis posms tiek veikts tām uzraugāmajām institūcijām, kurām saskaņā ar "Kredītiestāžu 

likumu" kredītiestāžu darbību regulējošās prasības jāievēro, pamatojoties uz konsolidētajiem 

finanšu pārskatiem un kuras saskaņā ar "Konsolidētās uzraudzības noteikumiem" ir 

konsolidācijas grupas atbildīgās sabiedrības. Šajā posmā tiek novērtēts, vai bez konsolidācijas 

grupas atbildīgās sabiedrības jāvērtē arī citi grupas uzņēmumi (turpmāk – pārējie uzņēmumi), 

un tiek atlasīti reitinga piešķiršanas procesā vērtējamie grupas uzņēmumi. 

Būtisko (vērtējamo) uzņēmumu atlases veikšanas secība ir šāda: 

Nosaka, vai pārējie 

uzņēmumi kopumā ir 

būtiski grupā 

nē 

Pieņem lēmumu, ka vērtē 

tikai banku 

jā 

Būtisko (vērtējamo) 

pārējo uzņēmumu atlase 

Nozīmīguma pakāpes 

noteikšana būtiskajiem 

uzņēmumiem 

Atlases procedūra iedalīta vairākos posmos, lai papildus nepieprasītu no institūcijas tādu 

informāciju, kas netiks izmantota tālākajā reitinga piešķiršanas procesā. Atlases procedūras 

pirmo posmu iespējams veikt, pamatojoties uz grupas finanšu pārskatos pieejamo informāciju, 

informāciju par grupas budžetu un tā izpildi pārskata gadā, kā arī citu Komisijas rīcībā esošo 

informāciju. Ja pēc atlases procedūras pirmā posma tiek izdarīts secinājums, ka pārējie grupas 

uzņēmumi kopumā nav būtiski grupā, tad no institūcijas netiek pieprasīta nākamo posmu 

veikšanai nepieciešamā informācija (visu pārējo grupas uzņēmumu pēdējo trīs gadu auditētie 

finanšu pārskati un informācija par visu pārējo grupas uzņēmumu budžetiem un to izpildi 

pārskata gadā). 

Būtisko grupas uzņēmumu atlase tiek veikta, izmantojot kvantitatīvus un kvalitatīvus 

kritērijus. 

Atlasē tiek izmantota šāda informācija: 

pēdējo trīs gadu grupas auditēto konsolidēto finanšu pārskatu un to pielikumu 

informācija, 

informācija par grupas budžetu un tā izpildi pārskata gadā, 

nepieciešamības gadījumā: 

o visu grupas uzņēmumu pēdējo trīs gadu auditēto finanšu pārskatu informācija, 

o informācija par visu grupas uzņēmumu budžetiem un to izpildi pārskata gadā, 

o informācija par konsolidācijas korekcijām grupas auditētajos konsolidētajos 

finanšu pārskatos. 











1. veidlapa) 




Ja kaut vienā no pēdējiem trim finanšu gadiem vai pārskata gadā grupas uzņēmuma finanšu 

rādītāji atbilst vismaz vienam no turpmāk aprakstītajiem kritērijiem, tad šis uzņēmums tiek 

atlasīts novērtējumam. Šāds nosacījums noteikts, lai izvairītos no situācijas, ka būtisks grupas 

uzņēmums netiek atlasīts novērtējumam īslaicīgu finanšu stāvokļa izmaiņu rezultātā. 

Uzņēmums netiek atlasīts novērtējumam tikai tajā gadījumā, ja tas neatbilst turpmāk 

aprakstītajiem kritērijiem vairāk kā trīs gadus pēc kārtas. 

Atlases procedūra ir šāda: 

1. Tiek noteikts, vai bez konsolidācijas grupas atbildīgās sabiedrības jāvērtē arī pārējie 

uzņēmumi – tiek novērtēts, vai pārējiem uzņēmumiem kopumā ir būtiska nozīme 

grupā. 

Izmantojot pēdējo trīs gadu grupas konsolidēto finanšu pārskatu informāciju un 

informāciju par pārskata gada grupas budžetu un tā izpildi, aprēķina: 

pārējo uzņēmumu kopējo ienākumu, izdevumu un peļņas/zaudējumu īpatsvaru 

grupas ienākumos, izdevumos un peļņā/zaudējumos; 

pārējo uzņēmumu kopējo aktīvu īpatsvaru grupas aktīvos; 

pārējo uzņēmumu kopējo aktīvu attiecību pret grupas pašu kapitālu (%). 

Pārējie uzņēmumi kopumā tiek vērtēti kā būtiski grupā un atlasīti novērtējumam reitinga 

piešķiršanas procesā, ja visu pārējo uzņēmumu kopējie: 

ienākumi veido vairāk par 10% no grupas ienākumiem vai 

izdevumi veido vairāk par 10% no grupas izdevumiem vai 

peļņa/zaudējumi veido vairāk par 10% no grupas peļņas/zaudējumiem vai 

aktīvi veido vairāk par 10% no grupas aktīviem vai 

aktīvu attiecība pret grupas pašu kapitālu ir lielāka par 100%. 

Pārējie uzņēmumi var tikt novērtēti kā būtiski grupā arī tad, ja tie neatbilst iepriekš 

aprakstītajiem kvantitatīvajiem kritērijiem, bet tiem pārbaudes grupas vērtējumā ir būtiska 

nozīme grupā pēc citiem kritērijiem, piemēram, ja visi vai kāds no pārējiem uzņēmumiem: 

ir stratēģiski nozīmīgi grupā; 

izmanto konsolidācijas grupas atbildīgās sabiedrības – uzraugāmās bankas – 

izsniegtos kredītus bez ierobežojumiem; 

darbojas tirgos, kam raksturīgs augsts risku līmenis; 

strauji paplašina darbību (vai tā tiek plānota); 

uzsākta (vai plānota) darbība grupai jaunos tirgos; 

to darbība saistīta ar augstu reputācijas risku u.c. 

2. Ja pārējo uzņēmumu finanšu rādītāji kopumā neatbilst aprakstītajiem 

kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem kritērijiem, tad tiek pieņemts lēmums, ka 

reitinga piešķiršanas procesā tiek vērtēta tikai konsolidācijas grupas atbildīgā 

sabiedrība – uzraugāmā banka. 

Ja pārējo uzņēmumu finanšu rādītāji kopumā atbilst aprakstītajiem 

kvantitatīvajiem kritērijiem, vai tiem pārbaudes grupas vērtējumā ir būtiska nozīme 











1. veidlapa) 




grupā pēc citiem kritērijiem, tad no visiem pārējiem uzņēmumiem tiek atlasīti 

vērtējamie uzņēmumi. 

Šim nolūkam no institūcijas tiek pieprasīta pārējo uzņēmumu pēdējo trīs gadu auditēto 

finanšu pārskatu informācija un informācija par budžetiem un to izpildi pārskata gadā. 

Izmantojot šo informāciju, aprēķina: 

katra pārējā uzņēmuma ienākumu, izdevumu, peļņas/zaudējumu īpatsvaru pārējo 

uzņēmumu kopējos ienākumos, izdevumos, peļņā/zaudējumos; 

katra pārējā uzņēmuma aktīvu īpatsvaru pārējo uzņēmumu kopējos aktīvos. 

Novērtējumam tiek atlasīti tie pārējie uzņēmumi, kuru: 

ienākumi veido vairāk par 20% no pārējo uzņēmumu kopējiem ienākumiem vai 

izdevumi veido vairāk par 20% no pārējo uzņēmumu kopējiem izdevumiem vai 

peļņa/zaudējumi veido vairāk par 20% no pārējo uzņēmumu kopējās 

peļņas/zaudējumiem vai 

aktīvi veido vairāk par 30% no pārējo uzņēmumu kopējiem aktīviem. 

Uzņēmums var tikt novērtēts kā būtisks arī tad, ja tas neatbilst iepriekš aprakstītajiem 

kvantitatīvajiem kritērijiem, bet tam pārbaudes grupas vērtējumā ir būtiska nozīme grupā 

pēc citiem kritērijiem, piemēram, ja uzņēmums: 

ir stratēģiski nozīmīgs grupā; 

izmanto konsolidācijas grupas atbildīgās sabiedrības – uzraugāmās bankas – 

izsniegtos kredītus bez ierobežojumiem; 

darbojas tirgos, kam raksturīgs augsts risku līmenis; 

strauji paplašina darbību (vai tā tiek plānota); 

uzsācis (vai plāno) darbību grupai jaunos tirgos; 

tā darbība saistīta ar augstu reputācijas risku u.c. 

3. Katram no atlasītajiem uzņēmumiem tiek noteikta nozīmīguma pakāpe, kas tiek 

izmantota novērtējuma rezultātu apkopošanā, lai noteiktu atsevišķo uzņēmumu 

vērtējumu svēršanas pakāpi institūcijas kopējā reitinga aprēķinā. 

Nozīmīguma pakāpe tiek noteikta pēc uzņēmuma peļņas/zaudējumu īpatsvara grupas 

kopējā peļņā/zaudējumos: 

Liela nozīme – uzņēmuma peļņa/zaudējumi veido 50% vai vairāk no grupas kopējās 

peļņas/zaudējumiem; 

Vidēja nozīme – uzņēmuma peļņa/zaudējumi veido no 20% līdz 50% no grupas 

kopējās peļņas/zaudējumiem; 

Maza nozīme – uzņēmuma peļņa/zaudējumi veido mazāk par 20% no grupas 

kopējās peļņas/zaudējumiem. 

Nozīmīguma pakāpes noteikšanai tiek izmantota pēdējā finanšu gada auditēto finanšu 

pārskatu informācija. 

Pārbaudes grupas vadītājs uzņēmuma nozīmīguma pakāpes noteikšanai var izmantot arī 

citu informāciju (piemēram, informāciju par pārskata gada budžetu un tā izpildi), ja 

uzskata, ka šīs informācijas izmantošana precīzāk atspoguļos grupas kopējo risku. Ja tiek 











1. veidlapa) 




izmantota cita informācija, tad tā jāizmanto konsekventi visu atlasīto grupas uzņēmumu 

nozīmīguma pakāpes noteikšanai. Tas nozīmē, ka, piemēram, nedrīkst viena grupas 

uzņēmuma nozīmīguma pakāpi noteikt, izmantojot informāciju par pārskata gada budžetu 

un tā izpildi, bet pārējo uzņēmumu nozīmīguma pakāpi noteikt, izmantojot finanšu 

pārskatu informāciju. Minētajā piemērā visu uzņēmumu nozīmīguma pakāpes noteikšanai 

jāizmanto vai nu informācija par budžetu, vai nu finanšu pārskatu informācija. 

Nosakot uzņēmuma nozīmīguma pakāpi, pārbaudes grupas vadītājs var atkāpties no 

iepriekš aprakstītajiem kvantitatīvajiem kritērijiem, ja uzskata, ka uzņēmuma nozīme 

grupā ir lielāka (vai mazāka), nekā tā izriet no peļņas/zaudējumu īpatsvara kritērija. 

Piemēram, ja grupa kopumā strādā ar peļņu, bet viens grupas uzņēmums strādā ar 

zaudējumiem, kuru lielums pēdējā pārskata gadā bija mazāks par 20% no grupas peļņas, 

un zaudējumi pēdējo trīs gadu laikā ir pastāvīgi pieaugoši, tad pārbaudes grupas vadītājs 

var pieņemt lēmumu, ka uzņēmumam ir nevis maza nozīme, bet gan vidēja nozīme. Tāpat, 

piemēram, pārbaudes grupas vadītājs var pieņemt lēmumu, ka kāda grupas uzņēmuma 

nozīmīguma pakāpe ir lielāka par to, kas noteikta pēc kvantitatīvajiem kritērijiem, ja šī 

uzņēmuma darbība saistīta ar augstu reputācijas risku un tā nozīmīgi ietekmē grupas 

kopējo reputāciju. 

Atkarībā no noteiktās nozīmīguma pakāpes, tiek izmantoti šādi lielumi uzņēmumu 

vērtējumu svēršanas pakāpes noteikšanai kopējā institūcijas reitinga aprēķinā: 

Liela nozīme – 4; 

Vidēja nozīme – 2; 

Maza nozīme – 1. 

Būtisko (vērtējamo) grupas uzņēmumu atlases rezultāti un atlases pamatojums tiek 

dokumentēti 2.2. veidlapā "Vērtējamie grupas uzņēmumi" (skatīt 1. pielikumu) un pēc 

vajadzības – 2.3. veidlapā "Pārējo grupas uzņēmumu atlase" (skatīt 1. pielikumu). Aizpildītās 

veidlapas tiek glabātas elektroniski un/vai papīra formā reitinga lietā. 











1. veidlapa) 




3.2.2. Būtisko (vērtējamo) biznesa vienību un darbības veidu atlase 

Pēc tam, kad atlasīti būtiskie (vērtējamie) uzņēmumi, šajā posmā katram no atlasītajiem 

uzņēmumiem tiek noteiktas vērtējamās vienības. 

Reitinga piešķiršanas procesā vērtējamās vienības ir būtiskās biznesa vienības un būtiskie 

darbības veidi. Šajā nodaļā aprakstīta vērtējamo vienību atlases procedūra un kritēriji, pēc 

kuriem tiek noteikts, vai biznesa vienība un darbības veids uzskatāmi par būtiskiem un līdz ar 

to vērtējamiem reitinga piešķiršanas procesā. Vērtējamo vienību atlase tiek veikta, izmantojot 

gan kvantitatīvus, gan kvalitatīvus kritērijus. 

Vērtējamo vienību atlases secība ir šāda: 

Būtisko biznesa vienību 

atlase 

Būtisko darbības 

veidu atlase 

Nozīmīguma pakāpes noteikšana 

būtiskajām biznesa vienībām un 

darbības veidiem 

Atlasē tiek izmantota šāda informācija par katru vērtējamo uzņēmumu: 

pēdējo trīs gadu auditēto finanšu pārskatu informācija, 

informācija par budžetu un tā izpildi pārskata gadā, 

pēc iespējas – informācija par pēdējo trīs gadu un pārskata gada budžetu un budžeta 

izpildi biznesa vienību griezumā. 

Iedalījuma veikšanai izmanto pēc iespējas detalizētāku un precīzāku informāciju, tādēļ bez 

finanšu pārskatos pieejamās informācijas pēc iespējas izmanto arī institūcijas iekšējo 

informāciju. Tomēr tiek ievērots samērīguma princips – lai resursi, kas jāpatērē informācijas 

iegūšanai, nav pārmērīgi lieli, salīdzinot ar sagaidāmajiem rezultātiem. Vērtējamo vienību 

atlase var tikt veikta, neizmantojot institūcijas iekšējo informāciju, bet tikai pamatojoties uz 

institūcijas finanšu pārskatos pieejamo informāciju. Šāda situācija var būt gadījumos, ja 

Komisijas rīcībā nav nepieciešamās institūcijas iekšējās informācijas, vai no institūcijas 

iekšējās informācijas nav iespējams iegūt iedalījuma veikšanai nepieciešamo informāciju par 

institūcijas biznesa vienībām, vai arī iedalījuma veikšanai nepieciešamo informāciju par 

institūcijas biznesa vienībām ir iespējams iegūt, bet tas saistīts ar nesamērīgi lielu (Komisijas 

vai institūcijas) resursu patēriņu. 

Līdz ar to, atkarībā no Komisijai pieejamās informācijas, iespējamas divas pieejas būtisko 

biznesa vienību atlasei: 

institūcijas iedalījums pa faktiskajām biznesa vienībām, izmantojot institūcijas iekšējo 

informāciju; 

institūcijas iedalījums pa nosacītajām biznesa vienībām – darbības jomām, izmantojot 

tikai finanšu pārskatu informāciju. 

Ja kaut vienā no pēdējiem trim finanšu gadiem un pārskata gadā biznesa vienības un darbības 

veida finanšu rādītāji atbilst vismaz vienam no turpmāk aprakstītajiem kritērijiem, tad šī 

biznesa vienība un darbības veids tiek atlasīts novērtējumam. Šāds nosacījums noteikts, lai 

izvairītos no situācijas, ka būtiska biznesa vienība un būtisks darbības veids netiek atlasīts 

novērtējumam īslaicīgu finanšu stāvokļa izmaiņu rezultātā. Biznesa vienība un darbības veids 











1. veidlapa) 




netiek atlasīts novērtējumam tikai tajā gadījumā, ja tas neatbilst turpmāk aprakstītajiem 

kritērijiem vairāk kā trīs gadus pēc kārtas. 

Turpmāk šajā dokumentā aprakstīta metodoloģija bankas iedalījumam vērtējamās vienībās. 

Lai vienkāršotu aprakstu, nav atsevišķi izdalīta citu vērtējamo grupas uzņēmumu iedalījuma 

metodoloģija, jo tā ir analoga metodoloģijai, ko lieto bankām, tikai tiek ievērota vērtējamā 

uzņēmuma specializācija. 

Atlases procedūra ir šāda: 

1. Būtisko biznesa vienību atlase 

Reitinga piešķiršanas procesa mērķiem visas bankas biznesa vienības tiek iedalītas divās 

daļās: 

peļņas vienības (to darbību var novērtēt, izmantojot finanšu kritērijus – piemēram, 

privātpersonu apkalpošana, korporatīvo klientu apkalpošana, investīciju darbība u.c.); 

vienības, kas veic kopīgās bankas funkcijas (to darbību parasti nevar novērtēt, 

izmantojot finanšu kritērijus – piemēram, iekšējais audits, risku pārvalde, personāla 

vadība, finanšu grāmatvedība u.c.). 

Šo vienību atlases procedūra ir atšķirīga – peļņas vienību atlasē pamatā tiek izmantoti 

kvantitatīvi kritēriji, bet vienību, kas veic kopīgās funkcijas – kvalitatīvi kritēriji un 

pārbaudes grupas vadītāja profesionālais vērtējums. Tādēļ šo vienību atlases procedūras 

aprakstītas atsevišķi. 

Peļņas vienību atlases procedūra: 

Šajā posmā iespējamas divas pieejas atkarībā no Komisijas rīcībā esošās informācijas: 

Ja Komisijas rīcībā ir iedalījuma veikšanai nepieciešamā bankas iekšējā informācija 

par biznesa vienībām – ja bankas budžets tiek plānots un faktiskā darbība kontrolēta 

biznesa vienību griezumā un bankas iekšējā informācija ir pietiekama, lai veiktu 

biznesa vienību atlasi, tad iedalījums tiek veikts faktiskajās biznesa vienībās. Šajā 

gadījumā būtisko peļņas vienību atlases procedūra ir šāda: 

o Izmantojot informāciju par pēdējo trīs gadu un pārskata gada budžetiem un to 

izpildi, aprēķina katras peļņas biznesa vienības: 

peļņas/zaudējumu īpatsvaru augstāka līmeņa biznesa vienības 

peļņā/zaudējumos; 

pārvaldīto bilances un ārpusbilances posteņu īpatsvaru augstāka līmeņa 

biznesa vienības pārvaldītajos bilances un ārpusbilances posteņos; 

pārvaldīto bilances un ārpusbilances posteņu attiecību pret bankas pašu 

kapitālu (%). 

o Peļņas biznesa vienība tiek novērtēta kā būtiska un tiek atlasīta novērtējumam 

reitinga piešķiršanas procesā, ja tās: 

peļņa/zaudējumi veido vairāk par 10% no augstāka līmeņa biznesa 

vienības peļņas/zaudējumiem vai 











1. veidlapa) 




pārvaldītie bilances un ārpusbilances posteņi veido vairāk par 10% no 

augstāka līmeņa biznesa vienības pārvaldītajiem bilances un 

 

ārpusbilances posteņiem vai 

pārvaldīto bilances un ārpusbilances posteņu attiecība pret bankas pašu 

kapitālu ir lielāka par 100%. 

Peļņas biznesa vienība var tikt novērtēta kā būtiska arī tad, ja tā neatbilst 

iepriekš aprakstītajiem kvantitatīvajiem kritērijiem, bet tai pārbaudes grupas 

vadītāja vērtējumā ir būtiska nozīme bankas darbībā pēc citiem kritērijiem, jo 

tā, piemēram: 

o darbojas tirgos, kam raksturīgs augsts risku līmenis; 

o plāno strauju darbības paplašināšanu; 

o ir stratēģiski nozīmīga; 

o tās darbība saistīta ar augstu reputācijas risku u.c. 

Ja Komisijas rīcībā nav iedalījuma veikšanai nepieciešamās informācijas – ja bankas 

budžets netiek plānots un faktiskā darbība netiek kontrolēta biznesa vienību griezumā, 

vai bankas iekšējā informācija nav pietiekama, lai veiktu biznesa vienību atlasi, vai arī, 

ja no bankas šādu informāciju nav iespējams iegūt, tad bankas darbība tiek iedalīta 

nosacītajās biznesa vienībās – darbības jomās. Šajā gadījumā atlases procedūra ir šāda: 

o Izmantojot pēdējo trīs gadu auditēto finanšu pārskatu informāciju un 

informāciju par budžetu un tā izpildi pārskata gadā, bankas ienākumi un 

izdevumi tiek sagrupēti pa darbības jomām: 

kreditēšana un ārpusbilances saistības pret klientiem – attiecina šādus 

ienākumus/izdevumus: 

procentu ienākumi no aizdevumiem klientiem; 

komisijas naudas ienākumi par kredītu apkalpošanu; 

komisijas naudas ienākumi par garantijām; 

komisijas naudas izdevumi par kredītu apkalpošanu un garantijām; 

izdevumi uzkrājumiem kredītiem un ārpusbilances saistībām pret 

klientiem; 

uzkrājumu samazināšanas ienākumi kredītiem un ārpusbilances 

saistībām pret klientiem; 

citi ar kreditēšanu un ārpusbilances saistībām pret klientiem saistīti 

ienākumi/izdevumi; 

investīciju darbība – attiecina šādus ienākumus/izdevumus: 

procentu ienākumi no vērtspapīriem; 

procentu ienākumi no finanšu atvasinātiem instrumentiem; 

procentu izdevumi par finanšu atvasinātiem instrumentiem; 

komisijas naudas izdevumi par bankas darījumiem ar vērtspapīriem; 

finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņa/zaudējumi; 

līdzdalības saistīto un radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā peļņa; 

ienākumi no saņemtajām dividendēm; 

izdevumi uzkrājumiem ar investīciju darbību saistītajiem aktīviem; 











1. veidlapa) 




uzkrājumu samazināšanas ienākumi (no aktīviem, kas saistīti ar 

investīciju darbību); 

citi ar investīciju darbību saistīti ienākumi/izdevumi; 

maksājumi un norēķini – attiecina šādus ienākumus/izdevumus: 

 

 

procentu ienākumi no prasībām pret kredītiestādēm; 

komisijas naudas izdevumi par korespondentbanku pakalpojumiem; 

komisijas naudas ienākumi no naudas pārskaitījumiem; 

komisijas naudas izdevumi par naudas pārskaitījumiem; 

komisijas naudas ienākumi no norēķinu karšu apkalpošanas; 

komisijas naudas izdevumi par norēķinu kartēm; 

komisijas naudas ienākumi no skaidras naudas operācijām; 

komisijas naudas izdevumi par inkasāciju un skaidras naudas 

apkalpošanu; 

izdevumi uzkrājumiem ar maksājumiem un norēķiniem saistītajiem 

aktīviem; 

uzkrājumu samazināšanas ienākumi (no aktīviem, kas saistīti ar 

maksājumiem un norēķiniem); 

citi ar maksājumiem un norēķiniem saistīti ienākumi/izdevumi; 

klientu aktīvu pārvaldīšana un ieguldījumu pakalpojumi – attiecina 

šādus ienākumus/izdevumus: 

komisijas naudas ienākumi par darījumiem ar vērtspapīriem klientu 

uzdevumā; 

komisijas naudas izdevumi par darījumiem ar vērtspapīriem klientu 

uzdevumā; 

komisijas naudas ienākumi par uzticības operācijām; 

citi ar klientu aktīvu pārvaldīšanu un ieguldījumu pakalpojumiem 

saistīti ienākumi/izdevumi; 

noguldījumu piesaistīšana un apkalpošana – attiecina šādus 

ienākumus/izdevumus: 

procentu izdevumi par klientu noguldījumiem; 

komisijas naudas ienākumi par norēķinu kontu uzturēšanu; 

citi ar noguldījumu piesaistīšanu un apkalpošanu saistīti 

 

ienākumi/izdevumi; 

aizņēmumi – attiecina šādus ienākumus/izdevumus: 

procentu izdevumi par saistībām pret kredītiestādēm; 

procentu izdevumi par emitētajiem parāda vērtspapīriem; 

procentu izdevumi par pakārtotajām saistībām; 

komisijas naudas izdevumi par piesaistītajiem kredītresursiem; 

citi ar bankas ilgtermiņa aizņēmumiem saistītie ienākumi/izdevumi; 

cita darbība – attiecina šādus ienākumus/izdevumus: 

citi procentu ienākumi/izdevumi; 











1. veidlapa) 




citi komisijas naudas ienākumi/izdevumi; 

citi parastie ienākumi/izdevumi; 

izdevumi uzkrājumiem pārējiem aktīviem; 

uzkrājumu samazināšanas ienākumi no pārējiem aktīviem; 

bankas kopējie ienākumi/izdevumi – attiecina: 

administratīvos izdevumus; 

nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu amortizāciju un nolietojumu; 

uzņēmuma ienākuma nodokli. 

o Katrai no darbības jomām (izņemot kopējos ienākumus/izdevumus) aprēķina: 

ienākumu/izdevumu īpatsvaru bankas kopējos ienākumos/izdevumos; 

atbilstošo bilances un ārpusbilances posteņu attiecību pret bankas 

bilances kopsummu (%); 

atbilstošo bilances un ārpusbilances posteņu attiecību pret bankas pašu 

kapitālu (%). 

o Darbības joma tiek novērtēta kā būtiska un tiek atlasīta novērtējumam reitinga 

piešķiršanas procesā, ja tās: 

ienākumi veido vairāk par 10% no bankas kopējiem ienākumiem vai 

izdevumi veido vairāk par 10% no bankas kopējiem izdevumiem vai 

atbilstošie bilances un ārpusbilances posteņi veido vairāk par 10% no 

bilances kopsummas vai 

atbilstošo bilances un ārpusbilances posteņu attiecība pret bankas pašu 


Darbības joma var tikt novērtēta kā būtiska arī tad, ja tā neatbilst iepriekš 

aprakstītajiem kvantitatīvajiem kritērijiem, bet tai pārbaudes grupas vadītāja 

vērtējumā ir būtiska nozīme bankas darbībā pēc citiem kritērijiem, jo tā, 

piemēram: 

o saistīta ar tirgiem, kam raksturīgs augsts risku līmenis; 

o tiek plānota strauja darbības paplašināšana; 

o ir stratēģiski nozīmīga; 

o saistīta ar augstu reputācijas risku u.c. 

Vienību, kas veic kopīgās funkcijas, atlases procedūra: 

Bez aprakstītajām peļņas vienībām reitinga piešķiršanas procesā tiek vērtētas arī tās 

būtiskās vienības, kas veic bankas kopīgās funkcijas (turpmāk – kopīgās funkcijas). 

Būtisko kopīgo funkciju atlasei netiek izmantoti kvantitatīvi (finanšu) kritēriji, bet gan 

pārbaudes grupas vadītāja profesionālais vērtējums, ņemot vērā bankas lielumu, darbības 

specifiku, attiecīgu organizatorisko vienību esamību bankā u.c. faktorus. 

Parasti reitinga piešķiršanas procesā tiek vērtētas šādas kopīgās funkcijas: 

Padome un valde; 

Operacionālā riska pārvaldīšana; 

Procentu likmju riska pārvaldīšana; 











1. veidlapa) 




Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana; 

Likviditātes riska pārvaldīšana; 

Iekšējais audits; 

Informācijas sistēmas; 

Darbības atbilstības kontrole; 

Finanšu un vadības grāmatvedība; 

Personāla vadība. 

Ja peļņas vienību atlases rezultātā novērtējumam tiek atlasītas ar kreditēšanu saistītās 

peļņas vienības (t.i., ar kreditēšanu saistītai darbībai ir būtiska nozīme bankas kopējā 

darbībā), tad reitinga piešķiršanas procesā papildus kā kopīgā funkcija tiek vērtēta arī 

kredītriska pārvaldīšana bankā kopumā. 

Atkarībā no bankas darbības specifikas, bez uzskaitītajām kopīgām funkcijām var tikt 

vērtētas arī citas (piemēram, valstu riska pārvaldīšana), ja tām pārbaudes grupas vadītāja 

vērtējumā ir būtiska nozīme bankas darbībā. 

2. Būtisko darbības veidu atlase 

Pēc tam, kad atlasītas būtiskās biznesa vienības, katrai no atlasītajām biznesa vienībām 

tiek noteikti būtiskie darbības veidi, ko šīs vienības veic. Šiem nolūkiem tiek izmantota 

bankas iekšējā informācija un finanšu pārskatu informācija. Arī šeit atkarībā no Komisijas 

rīcībā esošās informācijas iespējamas divas pieejas iedalījuma veikšanai: 

Ja Komisijas rīcībā ir iedalījuma veikšanai nepieciešamā bankas iekšējā informācija 

par biznesa vienību darbības veidiem, tad būtisko darbības veidu atlases procedūra ir 

šāda: 

o Visām būtiskajām biznesa vienībām nosaka darbības veidus, ko tās veic; 

o Izmantojot informāciju par pēdējo trīs gadu un pārskata gada budžetiem un to 

izpildi, aprēķina katra darbības veida: 

ienākumu/izdevumu īpatsvaru biznesa vienības ienākumos/izdevumos; 

atbilstošo bilances un ārpusbilances posteņu īpatsvaru biznesa vienības 

pārvaldītajos bilances un ārpusbilances posteņos; 

atbilstošo bilances un ārpusbilances posteņu attiecību pret bankas pašu 

kapitālu (%); 

o Darbības veids tiek novērtēts kā būtisks un tiek atlasīts novērtējumam reitinga 

piešķiršanas procesā, ja tā: 

ienākumi veido vairāk par 10% no biznesa vienības ienākumiem vai 

izdevumi veido vairāk par 10% no biznesa vienības izdevumiem vai 

atbilstošie bilances un ārpusbilances posteņi veido vairāk par 10% no 

biznesa vienības pārvaldītajiem bilances un ārpusbilances posteņiem 

vai 

atbilstošo bilances un ārpusbilances posteņu attiecība pret bankas pašu 


Darbības veids var tikt novērtēts kā būtisks bankas darbībā arī tad, ja tas 

neatbilst iepriekš aprakstītajiem kvantitatīvajiem kritērijiem, bet pārbaudes 











1. veidlapa) 




grupas vadītāja vērtējumā tam ir būtiska nozīme bankas darbībā pēc citiem 

kritērijiem, piemēram, ja tam ir: 

o netipiski zems ienākumu līmenis, salīdzinot ar nozares vidējiem 

rādītājiem; 

o augsts īstermiņa ienesīguma svārstīgums; 

o būtiskas pārmaiņas ienesīgumā, salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem; 

o tas saistīts ar augstu reputācijas risku u.c. 

Ja Komisijas rīcībā nav iedalījuma veikšanai nepieciešamās informācijas par biznesa 

vienībām un iedalījums veikts pa nosacītajām biznesa vienībām – darbības jomām, tad 

būtisko darbības veidu atlases procedūra ir šāda: 

o Izmantojot Komisijas rīcībā esošo finanšu pārskatu informāciju, visām 

būtiskajām darbības jomām tiek noteikti darbības veidi. 

o Atkarībā no tā, kādi finanšu pārskati tika izmantoti darbības veidu noteikšanai, 

aprēķina – vai nu katra darbības veida ienākumu/izdevumu īpatsvaru darbības 

jomas kopējos ienākumos/izdevumos, vai nu darbības veidam atbilstošo 

bilances un ārpusbilances posteņu īpatsvaru darbības jomai atbilstošajos 

bilances un ārpusbilances posteņos. Piemēram, lai veiktu darbības jomas – 

kreditēšana un ārpusbilances saistības pret klientiem – iedalījumu pa darbības 

veidiem, var tikt izmantota kredītportfeļa informācijas sistēmas "KREDIS" un 

Mēneša bilances pārskata informācija. Minētajā piemērā katra kredītu veida 

būtiskums tiek noteikts, aprēķinot šim kreditēšanas veidam atbilstošo aktīvu un 

ārpusbilances posteņu īpatsvaru bankas kredītportfelī. 

o Darbības jomas var tikt iedalītas šādos darbības veidos: 

Kreditēšana un ārpusbilances saistības pret klientiem: 

kredīti centrālajām valdībām, 

kredīti vietējām valdībām, 

kredīti finanšu institūcijām, 

kredīti lielajiem uzņēmumiem, 

kredīti vidējiem uzņēmumiem, 

kredīti maziem uzņēmumiem, 

kredīti mikrouzņēmumiem, 

kredīti privātpersonām mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un 

remontam, 

kredīti privātpersonām – norēķinu karšu un norēķinu kontu kredīti, 

citi kredīti privātpersonām patēriņa preču iegādei, 

pārējie kredīti privātpersonām, 

kredīti privātpersonas apkalpojošām bezpeļņas institūcijām, 

galvojumi un garantijas, 

akreditīvi, 

pārējie; 

Investīciju darbība: 

Sabiedrības portfelis: 

parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu, 











1. veidlapa) 




līdzdalība radniecīgo un saistīto uzņēmumu kapitālā, 

finanšu atvasinātie instrumenti riska ierobežošanas 

 

nolūkiem; 

Tirdzniecības portfelis: 


akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu, 

finanšu atvasinātie instrumenti tirdzniecības nolūkiem, 

kredītderivatīvi, 

preču atvasinātie instrumenti, 

pārējie finanšu instrumenti; 

Pārdošanai pieejamais portfelis: 


akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu, 

pārējie finanšu instrumenti; 

Maksājumi un norēķini: 

korespondentattiecības un izsniegtie starpbanku kredīti, 

naudas pārskaitījumi, 

skaidras naudas operācijas un inkasācija, 

norēķinu karšu apkalpošana, 

pārējā ar maksājumiem un norēķiniem saistītā darbība; 

Klientu aktīvu pārvaldīšana un ieguldījumu pakalpojumi: 

uzticības operācijas, 

ieguldījumu pakalpojumi, 

pārējā ar klientu aktīvu pārvaldīšanu un ieguldījumu 

pakalpojumiem saistītā darbība; 

Noguldījumu piesaistīšana un apkalpošana: 

rezidentu noguldījumi, 

nerezidentu noguldījumi; 

Aizņēmumi: 

saņemtie starpbanku kredīti; 

emitētie parāda vērtspapīri, 

citi aizņēmumi (t.sk., subordinētie aizņēmumi); 

Var tikt atsevišķi izdalīta cita darbība, piemēram: 

konsultāciju pakalpojumi, 

elektroniskie pakalpojumi, 

projektu finansēšana, 

cita darbība; 

o Darbības veids tiek novērtēts kā būtisks un tiek atlasīts novērtējumam reitinga 

piešķiršanas procesā, ja tā: 

o Ienākumi/izdevumi veido vairāk par 10% no darbības jomas kopējiem 

ienākumiem/izdevumiem vai 











1. veidlapa) 




o atbilstošie bilances un ārpusbilances posteņi veido vairāk par 10% no 

darbības jomas kopējiem bilances un ārpusbilances posteņiem vai 

o atbilstošie bilances un ārpusbilances posteņi veido vairāk par 100% no 

bankas pašu kapitāla; 

Darbības veids var tikt novērtēts kā būtisks bankas darbībā arī tad, ja tas 

neatbilst iepriekš aprakstītajiem kvantitatīvajiem kritērijiem, bet pārbaudes 

grupas vadītāja vērtējumā tam ir būtiska nozīme bankas darbībā pēc citiem 

kritērijiem, piemēram, ja tam ir: 

o netipiski zems ienākumu līmenis, salīdzinot ar nozares vidējiem rādītājiem; 

o augsts īstermiņa ienesīguma svārstīgums; 

o būtiskas pārmaiņas ienesīgumā, salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem; 

o tas saistīts ar augstu reputācijas risku u.c. 

3. Nozīmīguma pakāpju noteikšana 

Katrai no atlasītajām vienībām tiek noteikta nozīmīguma pakāpe, kas tiek izmantota 

novērtējuma rezultātu apkopošanā, lai noteiktu atsevišķo vienību vērtējumu svēršanas 

pakāpi institūcijas kopējā reitinga aprēķinā. 

Peļņas vienību nozīmīguma pakāpes noteikšana: 

Peļņas vienības nozīmīguma pakāpe tiek noteikta pēc tās peļņas/zaudējumu īpatsvara 

bankas peļņā/zaudējumos: 

Liela nozīme – biznesa vienības peļņa/zaudējumi veido 50% vai vairāk no bankas 

peļņas/zaudējumiem; 

Vidēja nozīme – biznesa vienības peļņa/zaudējumi veido no 20% līdz 50% no 

bankas peļņas/zaudējumiem; 

Maza nozīme – biznesa vienības peļņa/zaudējumi veido mazāk par 20% no bankas 

peļņas/zaudējumiem. 

Ja iedalījums veikts pa nosacītajām biznesa vienībām – darbības jomām, tad darbības 

jomas nozīmīguma pakāpe tiek noteikta pēc tās ienākumu/izdevumu īpatsvara bankas 

ienākumos/izdevumos: 

Liela nozīme – darbības jomas ienākumi/izdevumi veido 50% vai vairāk no bankas 

ienākumiem/izdevumiem; 

Vidēja nozīme – darbības jomas ienākumi/izdevumi veido no 20% līdz 50% no 

bankas ienākumiem/izdevumiem; 

Maza nozīme – darbības jomas ienākumi/izdevumi veido mazāk par 20% no 

bankas ienākumiem/izdevumiem. 

Kopīgo funkciju nozīmīguma pakāpes noteikšana: 

Kopīgām funkcijām nozīmīguma pakāpes noteikšanai netiek izmantoti kvantitatīvi 

kritēriji, bet gan pārbaudes grupas vadītāja profesionālais vērtējums. Nosakot nozīmīguma 

pakāpi kopīgām funkcijām, tiek ņemta vērā bankas darbības specifika, lielums un citi 

faktori, un tiek izvērtēts, kāda būtu potenciālā ietekme uz bankas 











1. veidlapa) 




ienākumiem/izdevumiem un pašu kapitāla apmēru gadījumā, ja šī kopīgā funkcija bankā 

darbotos neefektīvi vai nepastāvētu vispār. 

Kopīgās funkcijas reitinga aprēķina nolūkiem tiek sadalītas divās grupās: 

Risku pārvaldīšana (ietilpst šādas kopīgās funkcijas – kredītriska pārvaldīšana, 

operacionālā riska pārvaldīšana, procentu likmju riska pārvaldīšana, ārvalstu 

valūtu riska pārvaldīšana, likviditātes riska pārvaldīšana, darbības atbilstības 

kontrole); 

Darbības organizācija (ietilpst šādas kopīgās funkcijas – padome un valde, 

iekšējais audits, informācijas sistēmas, finanšu un vadības grāmatvedība, 

personāla vadība). 

Pēc noklusējuma katrai no šīm grupām noteikta liela nozīmīguma pakāpe. Atsevišķo 

kopīgo funkciju nozīmīguma pakāpe grupā tiek noteikta katrai bankai individuāli atkarībā 

no bankas darbības specifikas un atbilstošo biznesa vienību darbības būtiskuma bankas 

kopējā darbībā. 

Darbības veidu nozīmīguma pakāpes noteikšana: 

Tā kā reitinga piešķiršanas metodoloģija paredz, ka darbības veidu atlasē var tikt izmantoti 

dažādi kritēriji, tad šie paši kritēriji tiek izmantoti arī darbības veidu nozīmīguma pakāpes 

noteikšanai. 

Ja darbības veidu atlasē tika izmantots ienākumu/izdevumu kritērijs, tad nozīmīguma 

pakāpe tiek noteikta pēc darbības veida ienākumu/izdevumu īpatsvara biznesa vienības 

ienākumos/izdevumos: 

Liela nozīme – darbības veida ienākumi/izdevumi veido 50% vai vairāk no biznesa 

vienības ienākumiem/izdevumiem; 

Vidēja nozīme – darbības veida ienākumi/izdevumi veido no 20% līdz 50% no 

biznesa vienības ienākumiem/izdevumiem; 

Maza nozīme – darbības veida ienākumi/izdevumi veido mazāk par 20% no 

biznesa vienības ienākumiem/izdevumiem. 

Ja darbības veidu atlasē tika izmantots bilances un ārpusbilances posteņu īpatsvara 

kritērijs, tad nozīmīguma pakāpe tiek noteikta pēc darbības veidam atbilstošo bilances un 

ārpusbilances posteņu īpatsvara biznesa vienības pārvaldītajos bilances un ārpusbilances 

posteņos: 

Liela nozīme – darbības veidam atbilstošie bilances un ārpusbilances posteņi veido 

50% vai vairāk no biznesa vienības pārvaldītajiem bilances un ārpusbilances 

posteņiem; 

Vidēja nozīme – darbības veidam atbilstošie bilances un ārpusbilances posteņi 

veido no 20% līdz 50% no biznesa vienības pārvaldītajiem bilances un 

ārpusbilances posteņiem; 

Maza nozīme – darbības veidam atbilstošie bilances un ārpusbilances posteņi 

veido mazāk par 20% no biznesa vienības pārvaldītajiem bilances un ārpusbilances 

posteņiem. 











1. veidlapa) 




Nozīmīguma pakāpes noteikšanai tiek izmantota pēdējā finanšu gada budžeta izpildes 

informācija (ja iedalījums tiek veikts pa faktiskajām biznesa vienībām) vai pēdējā finanšu 

gada auditēto finanšu pārskatu informācija (ja iedalījums tiek veikts pa nosacītajām biznesa 

vienībām – darbības jomām). Pārbaudes grupas vadītājs biznesa vienību un darbības veidu 

nozīmīguma pakāpju noteikšanai var izmantot arī citu informāciju (piemēram, pārskata gada 

pārskatu informāciju), ja uzskata, ka šīs informācijas izmantošana precīzāk atspoguļos biznesa 

vienību un darbības veidu nozīmīgumu bankas kopējā darbībā. 

Nosakot biznesa vienību un darbības veidu nozīmīguma pakāpes, pārbaudes grupas vadītājs 

var atkāpties no iepriekš aprakstītajiem kvantitatīvajiem kritērijiem, ja uzskata, ka biznesa 

vienības vai darbības veida nozīme bankā ir lielāka (vai mazāka), nekā tā izriet no 

ienākumu/izdevumu īpatsvara vai atbilstošo bilances un ārpusbilances posteņu īpatsvara 

kritērija. Piemēram, ja ar bankas darbības veidu – uzticības operācijas – saistītā trasta bilance 

pārsniedz bankas bilances kopsummu, bet ienākumi no uzticības operācijām veido mazāk par 

20% no bankas kopējiem ienākumiem, tad pēc ienākumu/izdevumu kritērija uzticības 

operācijām noteikta maza nozīmīguma pakāpe. Pārbaudes grupas vadītājs var pieņemt 

lēmumu, ka, tā kā uzticības operāciju pakalpojumi saistīti ar liela apjoma aktīvu pārvaldīšanu, 

tad šai darbībai ir nosakāma liela nozīmīguma pakāpe. 

Atkarībā no noteiktās nozīmīguma pakāpes, tiek izmantoti šādi lielumi biznesa vienību un 

darbības veidu vērtējumu svēršanas pakāpes noteikšanai kopējā grupas reitinga aprēķinā: 




Būtisko vienību atlase tiek dokumentēta 2.4. veidlapā "Vērtējamie darbības veidi" (skatīt 

1. pielikumu). Aizpildītā veidlapa tiek glabāta elektroniski un/vai papīra formā reitinga lietā. 











1. veidlapa) 




3.2.3. Vērtējamo risku noteikšana 

Pēc tam, kad ir atlasīti būtiskie uzņēmumi un katrs no šiem uzņēmumiem ir sadalīts 

vērtējamās vienībās, šajā posmā tiek noteikts, kādi riski un kādi risku pārvaldīšanas aspekti 

reitinga piešķiršanas procesā tiks vērtēti katrai vērtējamai vienībai, kā arī tiek noteikts, kāda ir 

katra no šiem riskiem un risku pārvaldīšanas aspektiem nozīme kopējā darbības veida 

vērtējumā (katram no vērtējamiem riskiem un risku pārvaldīšanas aspektiem tiek noteikta 

nozīmīguma pakāpe, kas tiek izmantota rezultātu apkopošanā, lai noteiktu atsevišķo risku un 

risku pārvaldīšanas vērtējumu svēršanas pakāpi darbības veida kopējā vērtējuma aprēķinā). 

Bankas darbības veidu ienākumu/izdevumu nenoteiktība ir atkarīga no vairākiem riskiem. 

Piemēram, darbības veidam – kreditēšana piemīt ne tikai kredītrisks, bet arī operacionālais 

risks, atbilstības un reputācijas risks, informācijas tehnoloģiju risks, procentu likmju risks un 

citi riski. Šiem riskiem ir atšķirīga nozīme, novērtējot ar kreditēšanas darbību saistīto risku – 

vislielākā nozīme ir kredītriskam, pārējiem riskiem ir mazāka nozīme. Reitinga piešķiršanas 

procesā tiek vērtēti tikai svarīgākie no darbības veidam piemītošajiem riskiem – t.i., tie riski, 

kuriem ir vislielākā potenciālā ietekme uz bankas ienākumiem/izdevumiem un pašu kapitālu. 

Piemēram, darbības veidam – kreditēšana – reitinga piešķiršanas procesā tiek vērtēti šādi riski 

– kredītrisks un operacionālais risks. 

Lai noteiktu katram darbības veidam vērtējamos riskus un risku pārvaldīšanas aspektus, un to 

nozīmīguma pakāpes, tiek izmantota standartizēta pieeja. Tas nozīmē, ka pēc noklusējuma ir 

noteikts, kādi riski un kādi risku pārvaldīšanas aspekti jāvērtē katram darbības veidam, un 

kāds ir katra no tiem nozīmīgums kopējā darbības veida vērtējumā. 3. pielikumā "Darbības 

veidu riski un risku pārvaldīšana" apkopoti dažādiem darbības veidiem vērtējamie riski un 

risku pārvaldīšanas aspekti, kā arī noteikts katra riska un risku pārvaldīšanas aspekta 

nozīmīgums darbības veida kopējā vērtējumā. Pēc noklusējuma katram darbības veidam tiek 

vērtēti ne vairāk kā trīs riski, bet risku pārvaldīšana tiek vērtēta abos aspektos – iekšējās 

kontroles sistēma un korporatīvā vadība. 

Nozīmīguma pakāpe tiek noteikta tādā pat skalā, kā tika noteiktas nozīmīguma pakāpes 

vērtējamiem uzņēmumiem un vērtējamām vienībām, t.i., riskam un risku pārvaldīšanas 

aspektam var būt liela, vidēja vai maza nozīme. 

Atkarībā no riskam vai riska pārvaldīšanas aspektam noteiktās nozīmīguma pakāpes, tiek 

izmantoti šādi lielumi risku vērtējumu un risku pārvaldīšanas vērtējumu svēršanas pakāpes 

noteikšanai kopējā reitinga aprēķinā: 




Atkarībā no vērtējamās bankas darbības specifikas, pārbaudes grupas vadītājs var mainīt 

3. pielikumā noteiktos darbības veidiem vērtējamos riskus un risku pārvaldīšanas aspektus, kā 

arī var mainīt noteiktās nozīmīguma pakāpes. 

Vērtējamo risku un risku pārvaldīšanas aspektu noteikšana tiek dokumentēta tabulā, par 

pamatu ņemot 3. pielikumu "Darbības veidu riski un risku pārvaldīšana". Aizpildītā tabula 

tiek glabāta elektroniski un/vai papīra formā reitinga lietā. 











1. veidlapa) 




3.2.4. Lēmums par pilna vai nepilna apjoma novērtējuma veikšanu 

Pārbaudes grupas vadītājs, konsultējoties ar Banku un institucionālo investoru daļas vadītāju 

un institūcijas kuratoru, var pieņemt lēmumu, ka atsevišķiem grupas uzņēmumiem, biznesa 

vienībām vai darbības veidiem netiks veikts pilna apjoma novērtējums, bet gan vienkāršots – 

nepilna apjoma novērtējums (piemēram, mazas nozīmes meitas uzņēmumā netiks veikta onsite 

pārbaude, bet novērtējums tiks veikts off-site – analizējot Komisijas rīcībā esošo 

informāciju). 

Lēmumu par nepilna apjoma novērtējumu var pieņemt, piemēram, šādos gadījumos: 

grupas uzņēmumam, kam noteikta maza nozīmīguma pakāpe; 

biznesa vienībai, kam noteikta maza nozīmīguma pakāpe; 

darbības veidam, kam noteikta maza nozīmīguma pakāpe; 

ja nav pieejama pilna apjoma novērtējuma veikšanai nepieciešamā informācija un, lai 

to iegūtu, nepieciešami lieli Komisijas vai bankas resursu ieguldījumi, bet rezultāts, ko 

iegūs no šīs informācijas, kopējā reitinga aprēķinā būs nebūtisks u.c. 

Vērtējamās grupas un bankas pamatdarbības veidiem vienmēr tiek veikts pilna apjoma 

novērtējums. 

Lēmums par pilna vai nepilna apjoma novērtējuma veikšanu un tā pamatojums tiek 

dokumentēts 2.2. veidlapā "Vērtējamie grupas uzņēmumi" un 2.4. veidlapā "Vērtējamie 

darbības veidi" (skatīt 1. pielikumu). 











1. veidlapa) 




4. nodaļa 

RISKU UN 

RISKU PĀRVALDĪŠANAS NOVĒRTĒJUMS 

Šajā nodaļā aprakstīta institūcijas risku un risku pārvaldīšanas kvalitātes novērtēšanas kārtība. 

Šajā nodaļā aprakstītās procedūras veic pārbaudes grupa. 

Iepriekšējā posma – Institūcijas iedalījuma rezultātā tika atlasīti vērtējamie grupas uzņēmumi 

un vērtējamās vienības, kā arī tika noteikts, kādi riski un risku pārvaldīšanas aspekti tiek 

vērtēti katrai vērtējamai vienībai. Šajā posmā tiek veikts institūcijas vērtējamām vienībām 

piemītošo risku un tās risku pārvaldīšanas sistēmu novērtējums. 

Turpmāk šajā dokumentā aprakstīta metodoloģija bankas risku un risku pārvaldīšanas 

novērtējumam. Lai vienkāršotu aprakstu, nav atsevišķi izdalīta citu vērtējamo grupas 

uzņēmumu risku un risku pārvaldīšanas novērtējuma metodoloģija, jo tā ir analoga 

metodoloģijai, ko lieto bankām, tikai tiek ievērota vērtējamā uzņēmuma specializācija. 

Piemēram, uzņēmumam, kas specializējas līzinga un faktoringa darījumos, tiek vērtēti citi 

riski, salīdzinot ar universālu banku vai uzņēmumu, kurš specializējas brokeru pakalpojumu 

sniegšanā. 

Institūciju, kurai saskaņā ar "Kredītiestāžu likumu" kredītiestāžu darbību regulējošās prasības 

jāievēro, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem un kuras saskaņā ar 

"Konsolidētās uzraudzības noteikumiem" ir konsolidācijas grupas atbildīgās sabiedrības, 

novērtējumam papildus var izmantot 19. pielikumu "Konsolidētie uzņēmumi". 

4.1. Kopējie principi 

Katras vērtējamās vienības novērtējumā tiek vērtēti šai vienībai piemītošo risku lielums un 

risku pārvaldīšanas kvalitāte saskaņā ar šajā nodaļā aprakstīto metodoloģiju. Vērtējamai 

vienībai piemītošie riski un risku pārvaldīšanas kvalitāte tiek vērtēti atsevišķi. Tas nozīmē, ka, 

novērtējot vērtējamai vienībai piemītošos riskus, netiek ņemts vērā tas, kā banka šos riskus 

pārvalda. Savukārt, novērtējot risku pārvaldīšanas kvalitāti, netiek ņemts vērā vērtējamai 

vienībai piemītošo risku lielums. Kopējais vērtējamās vienības vērtējums veidojas, apkopojot 

risku novērtējumus un risku pārvaldīšanas novērtējumus. 

Piemēram, viens no kredītriska novērtējuma elementiem ir aizņēmēju kredītspēja. Banka 

nevar ietekmēt aizņēmēju kredītspēju (spēju savlaicīgi pildīt saistības), bet banka var mazināt 

aizņēmēju saistību nepildīšanas potenciālo ietekmi uz banku, ieviešot atbilstošas riska 

pārvaldīšanas metodes – nosakot limitus kredītriska koncentrācijai, savlaicīgi identificējot 

aizņēmēju problēmas, savlaicīgi veicot atbilstošus pasākumus, lai mazinātu potenciālos 

zaudējumus no problēmu kredītiem u.c., tādējādi samazinot ar šo darbības veidu saistīto 

kopējo risku. 











1. veidlapa) 


Riski 



Darbības veida risks ir saistīts ar nenoteiktību, ka var svārstīties darbības vieda 

ienākumi/izdevumi. Jo lielāka ir darbības veida ienākumu/izdevumu svārstību amplitūda, jo 

lielāks ir darbības veidam piemītošais risks. Ienākumu/izdevumu svārstīgums ietekmē pašu 

kapitāla apmēra stabilitāti. Jo svārstīgāki ir bankas darbības veidu ienākumi/izdevumi, jo 

mainīgāks, nestabilāks un grūtāk prognozējams ir bankas pašu kapitāla apmērs. Tādēļ šī 

reitinga mērķiem darbības veida risks tiek definēts kā – darbības veida ienākumu/izdevumu 

svārstīgums un potenciālā ietekme uz pašu kapitāla apmēru. 

Teorētiski darbības veida ienākumu/izdevumu nenoteiktība (t.i., risks) ir atkarīga no diviem 

faktoriem: 

varbūtības, ka var notikt kāds notikums, kas var negatīvi ietekmēt bankas 

ienākumus/izdevumus un pašu kapitāla apmēru; 

šī notikuma ietekmes lieluma uz bankas ienākumiem/izdevumiem un pašu kapitāla 

apmēru. 

Veicot bankas iedalījumu, katram no vērtējamiem darbības veidiem tika noteikta nozīmīguma 

pakāpe, kas tiek izmantota atsevišķo darbības veidu vērtējumu svēršanas pakāpes noteikšanai 

kopējā reitinga aprēķinā. Līdz ar to reitinga nolūkiem darbības veida potenciālā ietekme uz 

bankas ienākumiem/izdevumiem jau ir novērtēta. Šajā posmā – risku novērtējumā – tiek 

vērtēta tikai varbūtība, ka var notikt kādi notikumi, kas var negatīvi ietekmēt bankas 

ienākumus/izdevumus. 

Reitinga piešķiršanas procesā tiek vērtēti deviņi riski: 

RISKI 

Kredītrisks 

Operacionālais risks 

Tirgus cenu risks 

Procentu likmju risks 

Ārvalstu valūtu risks 

Likviditātes risks 

Informācijas tehnoloģiju risks 

Stratēģijas risks 

Atbilstības un reputācijas risks 











1. veidlapa) 




Šajā metodoloģijā lietotās risku definīcijas: 

Risks Definīcija 

Kredītrisks Kredītrisks ir zaudējumu rašanās risks gadījumā, ja bankas aizņēmējs 

(parādnieks, debitors) vai darījuma partneris nespēs vai atteiksies 

pildīt saistības pret banku atbilstoši līguma noteikumiem. 

Operacionālais risks Operacionālais risks ir iespēja ciest zaudējumus no neadekvātu vai 

neveiksmīgu iekšēju procesu norises, cilvēku un sistēmas darbības, vai 

arī ārējo apstākļu ietekmes dēļ. Šajā reitingā ar operacionālo risku 

saprot risku, ka var samazināties bankas ienākumi (vai rasties papildus 

izdevumi) un samazināties pašu kapitāla apmērs dažādu cilvēku kļūdu, 

sistēmu kļūdu vai darbības pārtraukumu, darījumu juridiskās 

dokumentācijas trūkumu, klientu interešu neievērošanas, iekšējas un 

ārējas krāpšanas, materiālo aktīvu bojājumu dēļ. 

Tirgus cenu risks Tirgus cenu risks ir risks, ka var mainīties bankas ienākumi/izdevumi 

(un pašu kapitāla apmērs) gadījumā, ja notiek nelabvēlīgas izmaiņas 

finanšu instrumentu tirgus cenās, preču cenās, ārvalstu valūtu kursos 

un procentu likmēs. 

Procentu likmju 

risks 

Procentu likmju risks ir risks, ka procentu likmju izmaiņu rezultātā 

iespējama nelabvēlīga ietekme uz bankas ienākumiem/izdevumiem 

(un pašu kapitāla apmēru). 

Ārvalstu valūtu risks Ārvalstu valūtu risks ir risks, ka valūtas kursu izmaiņu rezultātā 

iespējama nelabvēlīga ietekme uz bankas ienākumiem/izdevumiem 

(un pašu kapitāla apmēru). 

Likviditātes risks Likviditātes risks ir risks, ka banka nespēs savlaicīgi apmierināt 

juridiski pamatotas prasības bez ievērojamiem zaudējumiem, kā arī 

nespēs pārvarēt bankas resursu un/vai tirgus apstākļu neplānotas 

izmaiņas, jo tās rīcībā nebūs pietiekams apjoms likvīdu aktīvu. 

Informācijas 

tehnoloģiju risks 

Informācijas tehnoloģiju risks ir risks, ka var samazināties bankas 

ienākumi/rasties papildus izdevumi neapmierinošu informācijas 

tehnoloģiju vai neatbilstošas informācijas apstrādes rezultātā. 

Stratēģijas risks Stratēģijas risks ir risks, ka izmaiņas biznesa vidē un bankas nespēja 

savlaicīgi reaģēt uz šīm izmaiņām, vai nepārdomāta/nepamatota 

bankas ilgtermiņa darbības stratēģija, vai bankas nespēja nodrošināt 

nepieciešamos resursus stratēģijas ieviešanai var nelabvēlīgi ietekmēt 











1. veidlapa) 



Atbilstības un 

reputācijas risks 


bankas ienākumus/izdevumus (un pašu kapitāla apmēru). 

Atbilstības un reputācijas risks ir risks, ka var samazināties bankas 

ienākumi/rasties papildus izdevumi (un samazināties pašu kapitāla 

apmērs), kā arī var tikt apdraudēta bankas turpmākā darbība, jo banka 

neievēro vai pārkāpj institūcijas darbību regulējošos likumus un citus 

tiesību aktus, ar institūcijas darbību saistītos pašregulējošo institūciju 

noteiktos standartus, profesionālās rīcības un ētikas kodeksus un citus 

ar institūcijas darbību saistītos labākās prakses standartus, kā arī risks, 

ka bankas klientiem, darījumu partneriem, akcionāriem, uzraudzības 

iestādēm izveidojies negatīvs viedoklis par banku. Atbilstības un 

reputācijas risks ietver arī risku, ka bankas darbības atbilstība 

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas normatīvajiem 

aktiem ir nepietiekama, t.sk. risku, ka banka var tikt iesaistīta 

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. 

Katrs no vērtējamiem riskiem sadalīts sīkāk – atsevišķos elementos jeb riska komponentos, 

kas kopumā raksturo riska lielumu. Piemēram, kredītriska apmēru raksturo trīs elementi: 

aizņēmēju (parādnieku, darījumu partneru) kredītspēja – varbūtība, ka aizņēmēji 

(parādnieki, darījumu partneri) nespēs savlaicīgi pildīt saistības pret banku 

(probability of default) (to raksturo kredītvēsture, kredītreitings, finanšu stāvoklis, cik 

liela ir aizņēmēju atkarība no pārmaiņām vidē, kurā tie darbojas u.c. faktori); 

kredītrisku mazinošu faktoru esamība (to raksturo bankas prasījumu kārta parādnieka 

likvidācijas gadījumā, ķīlas esamība, kvalitāte un likviditāte, maksātspējīgu galvotāju 

esamība u.c. faktori); 

kredītriska koncentrācija – jo lielāka kredītriska koncentrācija, jo lielāka varbūtība, ka 

atsevišķs notikums (piemēram, krīze nekustamā īpašuma tirgū) var būtiski ietekmēt 

bankas ienākumus/izdevumus (to raksturo vērtējamā darbības veida koncentrācija 

dažādos sadalījumos – pa atsevišķiem klientiem/saistītu klientu grupām, pa nozarēm, 

pa valstīm, ģeogrāfiskiem reģioniem, pa nodrošinājuma veidiem u.c.). 

Reitinga piešķiršanas procesā katram riska elementam tiek piešķirts novērtējums 4 ballu skalā, 

kas raksturo varbūtību, ka bankā pastāvošo (vai potenciālo) risku rezultātā kādi notikumi var 

negatīvi ietekmēt bankas ienākumus/izdevumus un rezultātā pašu kapitāla apmēru: 

1 

Zems risks 

Varbūtība, ka bankā 

pastāvošo (vai 

potenciālo) risku 

rezultātā kādi notikumi 

negatīvi ietekmēs 

bankas 

ienākumus/izdevumus, 

ir minimāla 

2 

Mērens risks 






bankas 


nav nozīmīga 

3 

Būtisks risks 






bankas 


ir nozīmīga 

4 

Augsts risks 






bankas 


ir liela 











1. veidlapa) 




Metodoloģijā sniegts apraksts, kāds ir katra elementa novērtēšanas mērķis, un kādiem 

jautājumiem un kritērijiem pārbaudes grupai jāpievērš uzmanība, veicot katra elementa 

novērtējumu. Metodoloģijā sniegta arī katra elementa novērtējuma 4 ballu skalā definīcija – 

kādai situācijai bankā atbilst katrs no novērtējumiem. Kritēriji un novērtējumu definīcijas ir 

orientējošas – tas nozīmē, ka ne visi iespējamie kritēriji ir aptverti (iespējami arī citi, kas var 

tikt ņemti vērā, novērtējot riska elementus), ne visi aprakstītie kritēriji ir atbilstoši visiem 

vērtējamiem darbības veidiem, kā arī, ka ne vienmēr bankā pastāvošā situācija pilnībā atbildīs 

kādam no novērtējuma aprakstiem. Gadījumā, kad elementa novērtējumu nevar viennozīmīgi 

noteikt, jāievēro būtiskuma princips – jāizvēlas tas novērtējums, kuram bankā pastāvošā 

situācija vislabāk atbilst. 

Riska elementu novērtējumā liela nozīme ir pārbaudes grupas speciālistu profesionālajam 

vērtējumam un pieredzei. 

Papildus jāņem vērā, ka ne visiem vērtējamiem darbības veidiem obligāti jāvērtē visi šajā 

metodoloģijā aprakstītie risku raksturojošie elementi. Iespējama situācija, ka kādam darbības 

veidam nav iespējams novērtēt kādu no risku raksturojošiem elementiem, un tādā gadījumā 

šis elements nav jāvērtē. Šajā metodoloģijā katra elementa novērtējuma aprakstā norādīti tie 

darbības veidi, kam šis elements jāvērtē, un tie darbības veidi, kam šis elements nav jāvērtē. 

Reitinga piešķiršanas procesā tiek novērtētas arī paredzamās riska lieluma izmaiņas – vai 

riska lielums nākotnē pieaugs, būs bez izmaiņām vai samazināsies. Pēc noklusējuma 

vērtējums ir, ka riska lielums būs "Bez izmaiņām". Gadījumā, ja pārbaudes grupai ir 

informācija un pārliecība, ka riska lielums nākotnē mainīsies (piemēram, ir informācija, ka 

banka plāno strauju darbības paplašināšanu jaunos tirgos u.c.), tad vērtējums tiek attiecīgi 

mainīts. 

Risku elementu novērtējums un novērtējuma pamatojums tiek dokumentēts veidlapās 

atbilstoši norādēm tekstā. Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski un/vai papīra formā 

reitinga lietā. 

Risku pārvaldīšana 

Risku pārvaldīšanas novērtējumā tiek analizēts, kādus pasākumus un metodes banka lieto, lai 

mazinātu kopējā riska lielumu, t.i., lai mazinātu ar darbības veidu saistīto ienākumu/izdevumu 

svārstīgumu un potenciālo ietekmi uz pašu kapitāla apmēru. Risku pārvaldīšanas novērtējumā 

tiek analizēts, vai bankas lietotās metodes risku pārvaldīšanā ir bankas darbības veidiem, to 

sarežģītībai un apmēriem atbilstošas un pietiekamas, un vai tās efektīvi mazina bankas 

darbībai piemītošos riskus. 

Risku pārvaldīšana tiek vērtētas divos aspektos: 

RISKU 

PĀRVALDĪŠANA 

Iekšējās kontroles sistēma 

Korporatīvā vadība 











1. veidlapa) 




Šajā metodoloģijā lietotas šādas definīcijas: 

Iekšējās kontroles 

sistēma 

Definīcija 

Iekšējās kontroles sistēma ir sistēma, ko bankas vadība izveidojusi, lai 

tai būtu pārliecība, ka bankas aktīvi ir nodrošināti pret zaudējumiem 

un nesankcionētu valdīšanu un lietošanu, darbības riski tiek pastāvīgi 

uzraudzīti un novērtēti, kapitāls apmēra, elementu un to īpatsvara ziņā 

ir pietiekams institūcijas darbībai piemītošo un varbūtējo risku 

segšanai, darījumi notiek saskaņā ar bankā noteikto kārtību un ir 

pareizi grāmatoti, banka darbojas saprātīgi, piesardzīgi un efektīvi, 

pilnībā ievērojot likumu un citu tiesību aktu prasības. 

Reitinga piešķiršanas procesā, novērtējot iekšējās kontroles sistēmu, 

tiek vērtēta risku pārvaldīšanas sistēmas kvalitāte (t.sk. risku 

identifikācija, novērtēšana, analīze un pārvaldīšana); politiku un 

procedūru kvalitāte un ievērošana; vadības informācijas sistēmas 

kvalitāte; vai noteikti katra darbinieka un katras struktūrvienības 

funkcijas, atbildība, un pakļautība (t.sk. lēmumu pieņemšanas 

process); iekšējā audita (un citu iekšējo pārbaužu) efektivitāte un 

darbības atbilstības kontroles funkcijas efektivitāte. 

Korporatīvā vadība Svarīga nozīme bankas darbībai piemītošo risku savlaicīgā 

identificēšanā, analīzē un pārvaldīšanā ir tam, kā ir organizēta bankas 

darbība, un kāda ir vadības attieksme pret risku uzņemšanos un 

uzņemto risku lielumam atbilstošu risku pārvaldīšanas metožu 

lietošanu. Tādēļ reitinga piešķiršanas procesā atsevišķi tiek vērtēta 

korporatīvā vadība bankā, t.sk. – vai ir izveidota bankas lielumam un 

darbības sarežģītībai un piemītošiem riskiem piemērota 

organizatoriskā struktūra; padomes un valdes darba efektivitāte; 

darbības plānošanas efektivitāte; vai ir nodrošināti pietiekami resursi 

(t.sk. cilvēku, finanšu, materiālie u.c.), lai struktūrvienības varētu 

kvalitatīvi pildīt savas funkcijas. 

Katrs no vērtējamiem risku pārvaldīšanas aspektiem sadalīts sīkāk – atsevišķos risku 

pārvaldīšanas kvalitāti raksturojošos elementos. 

Reitinga piešķiršanas procesā katram risku pārvaldīšanas kvalitāti raksturojošam elementam 

tiek piešķirts novērtējums 4 ballu skalā, kas raksturo bankas lietoto risku pārvaldīšanas 

metožu kvalitāti: 











1. veidlapa) 



1 

Pietiekama risku 

pārvaldīšana 

Bankas lietotās risku 

pārvaldīšanas metodes 

ir piesardzīgas, bankas 

darbības veidiem un 

specifikai atbilstošas, 

tās nodrošina efektīvu 

kopējā riska 

mazināšanu 


2 

Apmierinoša risku 




ir piesardzīgas, bankas 

darbības veidiem un 

specifikai atbilstošas, 

tās nodrošina samērā 

efektīvu kopējā riska 

mazināšanu. Vēlami 

atsevišķi uzlabojumi. 

3 

Neapmierinoša risku 




nenodrošina piesardzīgu, 

bankas darbības veidiem 

un specifikai atbilstošu 

risku pārvaldīšanu un 

efektīvu kopējā riska 

mazināšanu. Nepieciešami 

būtiski uzlabojumi. 

4 

Vāja risku 


Banka nepārvalda 

tās darbībai 

piemītošos riskus. 

Nepieciešami 

nekavējoši un 

būtiski uzlabojumi. 

Metodoloģijā sniegts apraksts, kāds ir katra elementa novērtēšanas mērķis un kādiem 

kritērijiem pārbaudes grupai jāpievērš uzmanība, veicot risku pārvaldīšanas kvalitāti 

raksturojošo elementu novērtējumu. Metodoloģijā sniegta arī katra elementa novērtējuma 4 

ballu skalā definīcija – kādai situācijai bankā atbilst katrs no novērtējumiem. Kritēriji un 

novērtējumu definīcijas ir orientējošas – tas nozīmē, ka ne visi iespējamie kritēriji ir aptverti 

(iespējami arī citi, kas var tikt ņemti vērā, novērtējot risku pārvaldīšanas elementus), ne visi 

aprakstītie kritēriji ir atbilstoši visiem vērtējamajiem darbības veidiem, kā arī, ka ne vienmēr 

bankā pastāvošā situācija pilnībā atbildīs kādam no novērtējuma aprakstiem. Gadījumā, kad 

elementa novērtējumu nevar viennozīmīgi noteikt, jāievēro šādi vispārīgi principi: 

vai bankas kontroles vide nodrošina pietiekami efektīvu bankā pastāvošo risku 

pārvaldīšanu un mazināšanu; 

būtiskuma princips – jāizvēlas tas novērtējums, kuram bankā pastāvošā situācija 

vislabāk atbilst; 

jāņem vērā, kādi uzlabojumi pārbaudes grupas vērtējumā nepieciešami: 

Vērtējums Nepieciešamie uzlabojumi 

1 Nav nepieciešami uzlabojumi 

2 Vēlami atsevišķi uzlabojumi, bet tie nav būtiski 

3 Nepieciešami būtiski uzlabojumi atsevišķās svarīgās jomās 

4 Visās svarīgākajās jomās nepieciešami nekavējoši un būtiski uzlabojumi 

Risku pārvaldīšanas elementu novērtējumā liela nozīme ir pārbaudes grupas speciālistu 

profesionālajam vērtējumam un pieredzei. 

Papildus jāņem vērā, ka ne visiem vērtējamiem darbības veidiem obligāti jāvērtē visi risku 

pārvaldīšanas kvalitāti raksturojošie elementi. Iespējama situācija, ka kādam darbības veidam 

nav iespējams novērtēt kādu no šajā metodoloģijā aprakstītajiem risku pārvaldīšanu 

raksturojošiem elementiem, un tādā gadījumā šis elements nav jāvērtē. Šajā metodoloģijā 

katra elementa novērtējuma aprakstā norādīti tie darbības veidi, kam šis elements jāvērtē, un 

tie darbības veidi, kam šis elements nav jāvērtē. 











1. veidlapa) 




Reitinga piešķiršanas procesā tiek novērtētas arī paredzamās risku pārvaldīšanas kvalitātes 

izmaiņas – vai risku pārvaldīšanas kvalitāte uzlabosies, paliks bez izmaiņām vai 

pasliktināsies. Pēc noklusējuma vērtējums ir, ka risku pārvaldīšanas kvalitāte paliks "Bez 

izmaiņām". Gadījumā, ja pārbaudes grupai ir informācija un pārliecība, ka risku pārvaldīšanas 

kvalitāte nākotnē mainīsies (piemēram, bankā tiek ieviesta jauna, progresīva risku 

pārvaldīšanas sistēma u.c.), tad vērtējums tiek attiecīgi mainīts. 

Risku pārvaldīšanas elementu novērtējums un novērtējuma pamatojums tiek dokumentēts 

veidlapās atbilstoši norādēm tekstā. Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski un/vai 

papīra formā reitinga lietā. 











1. veidlapa) 




4.2. RISKU NOVĒRTĒJUMS 

4.2.1. Kredītrisks 

Kredītrisks ir zaudējumu rašanās risks gadījumā, ja bankas aizņēmējs (parādnieks, debitors) 

vai darījuma partneris nespēs vai atteiksies pildīt saistības pret banku atbilstoši līguma 

noteikumiem. Kredītrisks sastopams bankas operācijās, kuras bankai izveido prasības pret 

otro personu un kuras tiek atspoguļotas bankas bilancē un ārpusbilancē. Kredītrisks piemīt ne 

tikai galvenajam kredītriska avotam – kreditēšanas darbībai, bet arī citiem darbības veidiem 

un produktiem, kuru ienesīgums ir atkarīgs no darījumu partnera, emitenta vai parādnieka 

darbības. Kredītrisks rodas, kad bankas līdzekļi uz noslēgta līguma pamata tiek izsniegti, 

investēti vai citādā veidā nodoti lietošanai citām pusēm. Šajā reitingā, novērtējot kredītrisku, 

tiek vērtēts arī darījumu partnera risks (risks, ka darījumu partneris nespēs vai atteiksies pildīt 

saistības pret banku) un pārvedumu risks (risks, ka var tikt kavēti vai ierobežoti līdzekļu 

pārvedumi no ārvalstīm). 

Jāievēro, ka tas, ka banka izveidojusi uzkrājumus, nemazina kredītriska līmeni – līdz ar to 

uzkrājumu pietiekamība nav kredītriska lieluma novērtēšanas elements. Uzkrājumi kalpo kā 

riska apmēra indikators – tie raksturo, kāda ir atsevišķo darījumu un darījumu portfeļa 

kopumā kvalitāte, kā arī kalpo kā indikators potenciālo zaudējumu apmēra novērtēšanai. 

Saskaņā ar standartizēto pieeju reitinga piešķiršanas procesā kredītrisks tiek vērtēts šādiem 

darbības veidiem (skatīt 3. pielikumu): 

kopīgai funkcijai – Kredītriska pārvaldīšana; 

visiem darbības veidiem, kas saistīti ar kreditēšanu; 

visiem investīciju darbības veidiem; 

korespondentattiecībām, t.sk. izsniegtajiem starpbanku kredītiem. 

Šis darbības veidu uzskaitījums nav visaptverošs. Atkarībā no vērtējamās bankas darbības 

specifikas, bez iepriekš uzskaitītajiem darbības veidiem iespējami arī citi darbības veidi, kam 

piemīt kredītrisks (piemēram, saimnieciskie debitori, projektu finansēšana u.tml.), lai gan 

parasti šiem citiem darbības veidiem nav būtiska nozīme bankas kopējā darbībā. Ja kādā 

bankā citiem darbības veidiem ir būtiska nozīme bankas kopējā darbībā, tad tiem individuāli 

tiek noteikti vērtējamie riska elementi. 

Darbības veidi, kuriem tiek vērtēts kredītrisks, ir atšķirīgi, līdz ar to ne visi elementi un 

kritēriji katram no vērtējamiem darbības veidiem ir atbilstoši – ne visiem vērtējamiem 

darbības veidiem obligāti jāvērtē visi šajā metodoloģijā aprakstītie kredītrisku raksturojošie 

elementi. Iespējama situācija, ka kādam darbības veidam nav iespējams novērtēt kādu no 

kredītrisku raksturojošiem elementiem, un tādā gadījumā šis elements nav jāvērtē. Šajā 

metodoloģijā katra kredītriska elementa novērtējuma aprakstā norādīti tie darbības veidi, kam 

šis elements jāvērtē. 











1. veidlapa) 




Elementi, kas tiek vērtēti, novērtējot kredītrisku, un šo elementu novērtēšanas mērķi ir: 

Elements Novērtēšanas mērķis 

Aizņēmēju (emitentu, darījumu 

partneru) kredītspēja 

Noteikt, kāda ir varbūtība, ka aizņēmēji (emitenti, darījumu 

partneri) nespēs savlaicīgi pildīt saistības pret banku, un ka 

to finanšu stāvokļa pasliktināšanās rezultātā samazināsies 

bankas ienākumi. 

Kredītrisku mazinošie faktori Noteikt, kāda ir kredītrisku mazinošu faktoru ietekme uz 

kopējo kredītrisku. 

Koncentrācija Noteikt, vai bankā pastāv koncentrētas pozīcijas un vai tās 

nepalielina kopējo kredītrisku. 

Paredzamās riska lieluma izmaiņas: 

Palielināsies Bez izmaiņām Samazināsies 

Pēc noklusējuma šajā pozīcijā vērtējums ir "Bez izmaiņām". Veicot kredītportfeļa struktūras 

un dinamikas analīzi, salīdzinājumu ar visu banku sektoru kopumā un līdzīgo banku grupu un 

citos gadījumos, kad pārbaudes grupai ir informācija un pārliecība, ka riska lielums nākotnē 

mainīsies, vērtējums tiek attiecīgi mainīts. Piemēram, vērtējot aizņēmēju kredītspēju, par 

kredītriska iespējamo palielinājumu var liecināt šādas pazīmes: 

kredītportfelī būtiski pieaudzis kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars; 

kavētajā kredītportfelī būtiski * pieaudzis kredītu ar maksājumu kavējumu virs 90 

dienām īpatsvars; 

būtisks * pārstrukturēto kredītu īpatsvara kredītportfelī pieaugums; 

pārbaudes grupas vērtējumā bankas izmantotie pārstrukturēšanas veidi/risinājumi 

būtiskā daļā gadījumu nav atbilstoši, jo to rezultātā nav prognozējama aizņēmēju 

maksātspējas uzlabošanās; 

pārstrukturētajā kredītportfelī būtiski * pieaudzis kredītu ar maksājumu kavējumu 

īpatsvars un/vai veikto procentu kapitalizācijas darījumu īpatsvars; 

aizņēmēju finansiālā stāvokļa un prognozējamās naudas plūsmas analīze nozīmīgā 

kredītportfeļa daļā norāda, ka pastāv liela varbūtība, ka aizņēmēji savlaicīgi nespēs 

pildīt saistības pret banku; 

salīdzinot bankas rādītājus un noteiktos raksturlielumus (t.sk. kredītportfeļa struktūra 

pēc kavējuma perioda, problēmu kredīti, uzkrājumu līmenis) ar visu banku un līdzīgo 

banku grupu vidējiem rādītājiem un raksturlielumiem, ir konstatētas būtiskas 

 

Var uzskatīt, ka vērtējamajā pozīcijā ir būtisks pieaugums, ja pozīcijas īpatsvars pēdējā gada laikā ir 

palielinājies par 10 procentu punktiem. 











1. veidlapa) 




atšķirības, kas pārbaudes grupas vērtējumā liecina par kredītriska iespējamo 

palielināšanos. 

Kredītriska novērtējumam atbilstoši vērtējamam darbības veidam tiek izmantoti šajā sadaļā 

aprakstītie kritēriji, novērtējuma apraksts, kā arī 4.2. veidlapa "Kontroljautājumi kredītriska 

novērtējumam" (sagatavošanā). Kredītriska elementu vērtējums un novērtējuma rezultātā 

izdarītie secinājumi tiek dokumentēti 4.1. veidlapā "Kredītriska novērtējums". 

Atsevišķu kredītu novērtējuma rezultāti tiek dokumentēti 4.3. veidlapā "Kredītu un 

ārpusbilances saistību vērtējums (juridiskās personas)" vai 4.4. veidlapā "Kredītu un 

ārpusbilances saistību vērtējums (fiziskās personas)" un pēc vajadzības 4.5. veidlapā "Finanšu 

informācijas analīze". 

Aizpildītā 4.1. veidlapa "Kredītriska novērtējums" tiek glabāta elektroniski un/vai papīra 

formā reitinga lietā. Aizpildītā 4.3. veidlapa "Kredītu un ārpusbilances saistību vērtējums 

(juridiskās personas)", 4.4. veidlapa "Kredītu un ārpusbilances saistību vērtējums (fiziskās 

personas)" un 4.5. veidlapa "Finanšu informācijas analīze" tiek pievienota papīra vai 

elektroniskā formā glabājamiem pārbaudes materiāliem atbilstoši 6. nodaļas 6.1. apakšnodaļā 

minētajiem pārbaudes materiālu apkopošanas un glabāšanas noteikumiem. 

Darbības veidu, kas saistīti ar kreditēšanu, novērtējumam papildus var izmantot 6. pielikumu 

"Kredīti" un 7. pielikumu "Nodrošinājums". 

Investīciju darbības veidu novērtējumam papildus var izmantot 8.1. pielikumu "Vērtspapīri". 

Korespondentattiecību un izsniegto starpbanku kredītu novērtējumam papildus var izmantot 

5. pielikumu "Prasības pret kredītiestādēm". 











1. veidlapa) 




Aizņēmēju (emitentu, darījumu partneru) kredītspēja 

Novērtēšanas mērķis – noteikt kāda ir varbūtība, ka aizņēmēji (emitenti, darījumu partneri) 

nespēs savlaicīgi pildīt saistības pret banku, un ka to finanšu stāvokļa pasliktināšanās rezultātā 

samazināsies bankas ienesīgums. 

Šis elements jāvērtē: 

Šādām darbības jomām un darbības veidiem: 

o Kreditēšana un ārpusbilances saistības pret klientiem – visiem darbības veidiem 

o Investīciju darbība – visiem darbības veidiem, t.sk.: 

sabiedrības portfeļa darbības veidiem – jāvērtē emitenta kredītspēja 

tirdzniecības un pārdošanai pieejamā portfeļu darbības veidiem – jāvērtē darījumu partneru kredītspēja 

o Maksājumi un norēķini – darbības veidam: 

o Korespondentattiecības un izsniegtie starpbanku kredīti 

Šādām kopīgām funkcijām: 

o Kredītriska pārvaldīšana 

Kopīgai funkcijai – Kredītriska pārvaldīšana 

Kritēriji Novērtējums 

Pašreizējā situācija, dinamika un 

tendences šādos bankas kredītportfeļa 

kvalitāti raksturojošos rādītājos: 

o Kredītportfeļa sadalījums pēc 

kavējuma perioda: 

kredītu ar maksājumu 

kavējumu īpatsvars 

kredītportfelī 

kredītu ar kavējumu līdz 90 

dienām īpatsvars kavētajā 


kredītu ar kavējumu virs 90 



o Atgūšanas procesā esošo un 

vairāk nekā 180 dienas kavēto 

kredītu, kas nav pārstrukturēti un 

atgūšanā, īpatsvars kredītportfelī 

o Pārstrukturētais kredītportfelis: 

pārstrukturēto kredītu īpatsvars 


pārstrukturēto kredītu ar 

maksājumu kavējumu 

īpatsvars pārstrukturētajā 


procentu kapitalizācijas 

īpatsvars pārstrukturētajā 


Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija 

1 – Zems risks 

Kredītportfeļa sadalījums pēc kavējuma perioda: 

o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī nepārsniedz 5% 

vai 

o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 5%, 

bet nepārsniedz 10% un ne mazāk kā 50% no kavētajiem kredītiem ir ar 

kavējumu līdz 90 dienām un 

Atgūšanas procesā esošo un vairāk nekā 180 dienas kavēto kredītu, kas nav 

pārstrukturēti un atgūšanā, īpatsvars kredītportfelī nepārsniedz 2% un 

Pārstrukturētais kredītportfelis: 

o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī nepārsniedz 5% vai 

o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 5%, bet 

nepārsniedz 10% un kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars 

pārstrukturētajā kredītportfelī nepārsniedz 50% un 

Pārbaudes grupas vērtējumā bankas veiktais kredītu kvalitātes novērtējums 

ir atbilstošs, jo nav nepieciešams veidot papildu uzkrājumus un nav 

konstatēti trūkumi grupās vērtējamo kredītu kvalitātes novērtēšanas kārtībā 

2 – Mērens risks 



bet nepārsniedz 10% un mazāk nekā 50% no kavētajiem kredītiem ir ar 

kavējumu līdz 90 dienām vai 



kavējumu līdz 90 dienām un/vai 


pārstrukturēti un atgūšanā, īpatsvars kredītportfelī nepārsniedz 10% un/vai 













1. veidlapa) 




Pārbaudes grupas veiktais bankas 

kredītportfeļa kvalitātes novērtējums: 

o Individuāli vērtējamiem 

kredītiem: 

papildus nepieciešamo 

uzkrājumu attiecība pret 

pārbaudē izskatīto kredītportfeli 

papildus nepieciešamo 

uzkrājumu ietekme uz bankas 

kapitāla pietiekamības rādītāju 

o Grupās vērtējamo kredītu 

kvalitātes novērtēšanas kārtības 

un kritēriju kvalitāte 

Ja pieejami – bankas iekšējo modeļu 

kredītriska analīzei, mērīšanai un 

novērtēšanai rezultāti 


pārstrukturētajā kredītportfelī pārsniedz 50% vai 



pārstrukturētajā kredītportfelī nepārsniedz 50%, un procentu 

kapitalizācijas īpatsvars pārstrukturētajā kredītportfelī nepārsniedz 50% 

un/vai 

Nepieciešamie uzkrājumi nepārsniedz 10% no pārbaudē izskatītā 

kredītportfeļa un papildus nepieciešamo uzkrājumu ietekmē bankas kapitāla 

pietiekamības rādītājs nesamazinās vairāk par 1 procentu punktu un nav 

zemāks par 10% un/vai 

Nav konstatēti būtiski trūkumi grupās vērtējamo kredītu kvalitātes 

novērtēšanas kārtībā un kritērijos 

3 – Būtisks risks 



bet nepārsniedz 25% un mazāk nekā 50% no kavētajiem kredītiem ir ar 

kavējumu līdz 90 dienām vai 



kavējumu līdz 90 dienām un/vai 


pārstrukturēti un atgūšanā, īpatsvars kredītportfelī nepārsniedz 25% un/vai 




pārstrukturētajā kredītportfelī pārsniedz 50% un/vai procentu 

kapitalizācijas īpatsvars pārstrukturētajā kredītportfelī pārsniedz 50% 

vai 




kapitalizācijas īpatsvars pārstrukturētajā kredītportfelī nepārsniedz 50% 

un/vai 

Nepieciešamie uzkrājumi pārsniedz 10%, bet nepārsniedz 30% no pārbaudē 

izskatītā kredītportfeļa un/vai papildus nepieciešamo uzkrājumu ietekmē 

bankas kapitāla pietiekamības rādītājs samazinās vairāk par 1 procentu 

punktu, bet nav zemāks par 9% un/vai 

Grupās vērtējamie kredīti veido nozīmīgu daļu no bankas kredītportfeļa un 

ir konstatēti būtiski trūkumi grupās vērtējamo kredītu novērtēšanas kārtībā 

un kritērijos 

4 – Augsts risks 


o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 25% 

un mazāk nekā 50% no kavētajiem kredītiem ir ar kavējumu līdz 90 

dienām vai 

o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 40 % 

un/vai 


pārstrukturēti un atgūšanā, īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 25% un/vai 


o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 25% un kredītu 











1. veidlapa) 




ar maksājumu kavējumu īpatsvars pārstrukturētajā kredītportfelī 

pārsniedz 50% un/vai procentu kapitalizācijas īpatsvars pārstrukturētajā 

kredītportfelī pārsniedz 50% vai 

o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 40% un/vai 

Nepieciešamie uzkrājumi pārsniedz 30% no pārbaudē izskatītā 

kredītportfeļa un/vai papildus nepieciešamo uzkrājumu ietekmē bankas 

kapitāla pietiekamības rādītājs samazinās vairāk par 1 procentu punktu un ir 

zemāks par 9% un/vai 

Grupās vērtējamie kredīti veido nozīmīgu daļu no bankas kredītportfeļa un 

grupās vērtējamo kredītu kvalitātes novērtēšanas kārtība bankā ir 

neapmierinoša, jo banka nav izstrādājusi un dokumentējusi grupās 

vērtējamo kredītu kvalitātes novērtēšanas kārtību un kritērijus un/vai banka 

neveic minēto kredītu kvalitātes novērtēšanu 











1. veidlapa) 




Kreditēšanai un ārpusbilances saistībām pret klientiem – visiem darbības veidiem 




No reitinga piešķiršanas procesā izskatītajiem vērtējamā kreditēšanas 

veida kredītiem – visiem aizņēmējiem ir augsts kredītreitings* un/vai 

drošs finanšu stāvoklis un nav paredzams, ka tas varētu ievērojami 

pasliktināties tuvākajā nākotnē. Aizņēmēju kredītspēja nevar būtiski 

pasliktināties ārējo faktoru ietekmē (t.sk. nepastāv risks, ka varētu tikt 

ierobežoti līdzekļu pārvedumi no ārvalstīm) un 

Vērtējamā kreditēšanas veidā: 


o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī nepārsniedz 

5% vai 

o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 

5%, bet nepārsniedz 10% un ne mazāk kā 50% no kavētajiem 

kredītiem ir ar kavējumu līdz 90 dienām un 

Atgūšanas procesā esošo un vairāk nekā 180 dienas kavēto kredītu, kas 

nav pārstrukturēti un atgūšanā, īpatsvars kredītportfelī nepārsniedz 2% 

un 


o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī nepārsniedz 5% vai 



pārstrukturētajā kredītportfelī nepārsniedz 50% un 

Pārbaudes grupas vērtējumā bankas veiktais kredītu kvalitātes 

novērtējums ir atbilstošs, jo nav nepieciešams veidot papildu uzkrājumus 

un nav konstatēti trūkumi grupās vērtējamo kredītu kvalitātes 

novērtēšanas kārtībā 

Aizņēmēju kredītspēja, ko raksturo 

aizņēmēju: 

o kredītreitingi – ārējie, bankas iekšējie 

o kredītvēsture bankā un informācija no 

ārējiem avotiem, t.sk. no Latvijas 

Bankas Kredītu reģistra 

o pašreizējais un prognozējamais 

finanšu stāvoklis, t.sk.: 

juridiskām personām – aktīvu, 

apgrozījuma, peļņas apmērs; 

naudas plūsmas pietiekamība; 

likviditātes, ilgtermiņa finanšu 

stabilitātes, rentabilitātes u.c. 

rādītāji; aizņēmēju vadības 

kompetence 

fiziskām personām – ienākumu 

stabilitāte un pietiekamība saistību 

savlaicīgai atmaksai; maksājumu 

par kredītsaistībām attiecība pret 

ienākumiem 

o ārējo faktoru ietekme uz aizņēmēju 

kredītspēju, t.sk. – pārvedumu risks 

(vai pastāv kādi ierobežojumi līdzekļu 

pārvedumiem no ārvalstīm – 

piemēram, aktīvu ekspropriācija; 

ierobežojumi ārvalstu valūtas 

pārvedumiem; nodokļi u.c.), politiskā 

situācija, ekonomiskā vide, tirgus un 

nozares attīstības tendences, juridiskās 

un regulējošās pārmaiņas, sociālie 

faktori, izmaiņas tehnoloģiju vidē, 

aizņēmēju piederība savstarpēji 

saistītu klientu grupai un savstarpēji 

saistītu klientu grupas finanšu 

stāvoklis u.c. faktori 

Pašreizējā situācija šādos vērtējamo 

kreditēšanas veidu raksturojošos 

rādītājos: 

o Kredītportfeļa sadalījums pēc 

kavējuma perioda: 

kredītu ar maksājumu kavējumu 

īpatsvars kredītportfelī 

kredītu ar kavējumu līdz 90 



kredītu ar kavējumu virs 90 



o Atgūšanas procesā esošo un vairāk 



veida kredītiem – atsevišķiem aizņēmējiem ir zems kredītreitings** 

un/vai par to finanšu stāvokli nav informācijas un/vai to finanšu 

stāvoklis ir nedrošs, un/vai to kredītspēju var nelabvēlīgi ietekmēt ārējie 

faktori. Šādu kredītu apmērs nepārsniedz 20% no vērtējamā kreditēšanas 

veida un/vai 




5%, bet nepārsniedz 10% un mazāk nekā 50% no kavētajiem 

kredītiem ir ar kavējumu līdz 90 dienām vai 



kredītiem ir ar kavējumu līdz 90 dienām un/vai 



un/vai 




pārstrukturētajā kredītportfelī pārsniedz 50% vai 











1. veidlapa) 




nekā 180 dienas kavēto kredītu, kas 

nav pārstrukturēti un atgūšanā, 

īpatsvars kredītportfelī 

o Pārstrukturētais kredītportfelis: 

pārstrukturēto kredītu īpatsvars 


pārstrukturēto kredītu ar 

maksājumu kavējumu īpatsvars 

pārstrukturētajā kredītportfelī 

procentu kapitalizācijas īpatsvars 

pārstrukturētajā kredītportfelī 

Pārbaudes grupas veiktais bankas 

kredītportfeļa kvalitātes novērtējums: 

o Individuāli vērtējamiem kredītiem: 

papildus nepieciešamo uzkrājumu 

attiecība pret pārbaudē izskatīto 

kredītportfeli 

papildus nepieciešamo uzkrājumu 

ietekme uz bankas kapitāla 

pietiekamības rādītāju 

o Grupās vērtējamo kredītu kvalitātes 

novērtēšanas kārtības un kritēriju 

kvalitāte 







kapitalizācijas īpatsvars pārstrukturētajā kredītportfelī nepārsniedz 

50% un/vai 

Nepieciešamie uzkrājumi nepārsniedz 10% no pārbaudē izskatītā 

kredītportfeļa un papildus nepieciešamo uzkrājumu ietekmē bankas 

kapitāla pietiekamības rādītājs nesamazinās vairāk par 1 procentu punktu 

un nav zemāks par 10% un/vai 

Nav konstatēti būtiski trūkumi grupās vērtējamo kredītu kvalitātes 

novērtēšanas kārtībā un kritērijos 



veida kredītiem – daudziem aizņēmējiem ir zems kredītreitings** un/vai 

par to finanšu stāvokli nav informācijas un/vai to finanšu stāvoklis ir 

nedrošs un/vai to kredītspēju var nelabvēlīgi ietekmēt ārējie faktori. Šādu 

kredītu apmērs nepārsniedz 50% no vērtējamā kreditēšanas veida un/vai 




10%, bet nepārsniedz 25% un mazāk nekā 50% no kavētajiem 

kredītiem ir ar kavējumu līdz 90 dienām vai 



kredītiem ir ar kavējumu līdz 90 dienām un/vai 



un/vai 




pārstrukturētajā kredītportfelī pārsniedz 50%, un/vai procentu 

kapitalizācijas īpatsvars pārstrukturētajā kredītportfelī pārsniedz 

50% vai 




kapitalizācijas īpatsvars pārstrukturētajā kredītportfelī nepārsniedz 

50% un/vai 

Nepieciešamie uzkrājumi pārsniedz 10%, bet nepārsniedz 30% no 

pārbaudē izskatītā kredītportfeļa un/vai papildus nepieciešamo 

uzkrājumu ietekmē bankas kapitāla pietiekamības rādītājs samazinās 

vairāk par 1 procentu punktu, bet nav zemāks par 9% un/vai 

Grupās vērtējamie kredīti veido nozīmīgu daļu no bankas kredītportfeļa 

un ir konstatēti būtiski trūkumi grupās vērtējamo kredītu novērtēšanas 

kārtībā un kritērijos 



veida kredītiem – pārsvarā aizņēmējiem ir zems kredītreitings** un/vai 

par to finanšu stāvokli nav informācijas un/vai to finanšu stāvoklis ir 

nedrošs un/vai to kredītspēja pilnībā atkarīga no nestabiliem ārējiem 

faktoriem. Šādu kredītu apmērs pārsniedz 50% no vērtējamā 











1. veidlapa) 




kreditēšanas veida un/vai 




25% un mazāk nekā 50% no kavētajiem kredītiem ir ar kavējumu 

līdz 90 dienām vai 

o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 40 

% un/vai 


nav pārstrukturēti un atgūšanā, īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 25% 

un/vai 


o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 25% un 

kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars pārstrukturētajā 

kredītportfelī pārsniedz 50%, un/vai procentu kapitalizācijas 

īpatsvars pārstrukturētajā kredītportfelī pārsniedz 50% vai 

o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 40% un/vai 

Nepieciešamie uzkrājumi pārsniedz 30% no pārbaudē izskatītā 

kredītportfeļa un/vai papildus nepieciešamo uzkrājumu ietekmē bankas 

kapitāla pietiekamības rādītājs samazinās vairāk par 1 procentu punktu 

un ir zemāks par 9% un/vai 

Grupās vērtējamie kredīti veido nozīmīgu daļu no bankas kredītportfeļa 

un grupās vērtējamo kredītu kvalitātes novērtēšanas kārtība bankā ir 

neapmierinoša, jo banka nav izstrādājusi un dokumentējusi grupās 

vērtējamo kredītu kvalitātes novērtēšanas kārtību un kritērijus un/vai 

banka neveic minēto kredītu kvalitātes novērtēšanu 

* Augsts kredītreitings – reitingu aģentūru piešķirtais reitings, kas atbilst investīciju līmeņa 

(investment grade) kredītreitingam 

** Zems kredītreitings – reitingu aģentūru piešķirtais reitings, kas atbilst kredītreitingam zem 

investīciju līmeņa (below investment grade) 











1. veidlapa) 




Investīciju darbībai – sabiedrības portfeļa darbības veidiem (izņemot atvasinātos instrumentus 

riska ierobežošanas nolūkiem) 


Uzņēmumu, kuros investēti bankas 

līdzekļi (turpmāk – emitentu) kredītspēja, 

ko raksturo: 

o kredītreitingi un reitingu prognozes 

o patreizējais un prognozējamais finanšu 

stāvoklis 

o ārējo faktoru ietekme uz emitentu 

kredītspēju, t.sk. – pārvedumu risks 

(vai pastāv kādi ierobežojumi līdzekļu 

pārvedumiem no ārvalstīm – 

piemēram, aktīvu ekspropriācija; 

ierobežojumi ārvalstu valūtas 

pārvedumiem; nodokļi u.c.), politiskā 

situācija, ekonomiskā vide, tirgus un 

nozares attīstības tendences, juridiskās 

un regulējošās pārmaiņas, sociālie 

faktori, izmaiņas tehnoloģiju vidē u.c. 

faktori 

Vai Pārbaudes grupas vērtējumā bankai 

nepieciešams pārvērtēt finanšu 

instrumentu vērtību? Ja nepieciešams, tad 

kāda ir finanšu instrumentu vērtības 

samazinājuma (kas attiecināms uz 

peļņas/zaudējumu aprēķinu) attiecība pret 

bankas pārskata gada neauditēto peļņu 

Ja pieejami - bankas iekšējo modeļu 





Pamatā emitenti, kam ir augsts kredītreitings* un/vai kuru finanšu 

stāvoklis ir drošs un nav paredzams, ka tas varētu ievērojami 

pasliktināties tuvākajā nākotnē. Emitentu kredītspēja nevar būtiski 

pasliktināties ārējo faktoru ietekmē (t.sk. nepastāv risks, ka varētu tikt 

ierobežoti līdzekļu pārvedumi no ārvalstīm) un 

Pārbaudes grupas vērtējumā bankai nav nepieciešams pārvērtēt finanšu 

instrumentu vērtību vai pārbaudes grupas vērtējumā bankai nepieciešams 

pārvērtēt finanšu instrumentu vērtību un finanšu instrumentu vērtības 

samazinājuma attiecība pret bankas pārskata gada neauditēto peļņu ir 

mazāka par 20% 


Ir atsevišķi emitenti, kam ir zems kredītreitings** un/vai par kuru 

finanšu stāvokli nav informācijas un/vai kuru finanšu stāvoklis ir nedrošs 

un/vai kuru kredītspēju nelabvēlīgi var ietekmēt ārējie faktori (t.sk. 

pastāv iespēja, ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu pārvedumi no 

ārvalstīm), bet šādu darījumu apjoms nepārsniedz 20% no vērtējamā 

darbības veida un/vai 

Pārbaudes grupas vērtējumā bankai nepieciešams pārvērtēt finanšu 

instrumentu vērtību un finanšu instrumentu vērtības samazinājuma 

attiecība pret bankas pārskata gada neauditēto peļņu ir mazāka par 50% 


Būtisks tādu emitentu skaits, kam ir zems kredītreitings** un/vai par 

kuru finanšu stāvokli nav informācijas un/vai kuru finanšu stāvoklis ir 

nedrošs un/vai kuru kredītspēju var nelabvēlīgi ietekmēt ārējie faktori 

(t.sk. pastāv liela iespēja, ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu pārvedumi no 

ārvalstīm), taču šādu darījumu apjoms nepārsniedz 50% no vērtējamā 

darbības veida un/vai 



attiecība pret bankas pārskata gada neauditēto peļņu ir mazāka par 100% 


Liels tādu emitentu skaits, kam ir zems kredītreitings** un/vai par kuru 


un/vai kuru kredītspēja pilnībā atkarīga no nestabiliem ārējiem faktoriem 

(t.sk. ir būtiski ierobežojumi līdzekļu pārvedumiem no ārvalstīm, kā 

rezultātā banka nevarēs saņemt maksājumus par saistībām pilnā apmērā) 

un šādu darījumu apjoms pārsniedz 50% no vērtējamā darbības veida 

un/vai 



attiecība pret bankas pārskata gada neauditēto peļņu ir lielāka par 100% 

* augsts kredītreitings – Reitingu aģentūru piešķirtais reitings, kas atbilst investīciju līmeņa 


** zems kredītreitings – Reitingu aģentūru piešķirtais reitings, kas atbilst zem investīciju 

līmeņa (below investment grade) kredītreitingam 











1. veidlapa) 




Investīciju darbībai – visiem tirdzniecības un pārdošanai pieejamo portfeļu darbības veidiem 

Investīciju darbībai – sabiedrības portfelī iekļautajiem atvasinātajiem instrumentiem riska 

ierobežošanas nolūkiem 


Vērtspapīru turētāju, atvasinātiem 

instrumentiem – darījumu partneru 

(turpmāk – darījumu partneru) 

kredītspēja, ko raksturo: 

o kredītreitingi un reitingu prognozes 

o patreizējais un prognozējamais finanšu 

stāvoklis un reputācija 

Ārējo faktoru ietekme uz darījumu 

partneru kredītspēju, t.sk. pārvedumu 

risks – vai pastāv kādi ierobežojumi 

līdzekļu pārvedumiem no ārvalstīm (t.sk. 

aktīvu ekspropriācija; ierobežojumi 

ārvalstu valūtas pārvedumiem; nodokļi 

u.c.) 


darījumu partneru riska analīzei, 

mērīšanai un novērtēšanai rezultāti 



Pamatā darījumu partneri, kam ir augsts kredītreitings* un/vai kuru 

finanšu stāvoklis ir drošs un tiem ir nevainojama reputācija un 

Darījumu partneru kredītspēja nevar būtiski pasliktināties ārējo faktoru 

ietekmē, t.sk. nepastāv risks, ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu pārvedumi 

no ārvalstīm 


Atsevišķi darījumu partneri, kam ir zems kredītreitings** un/vai par kuru 


un/vai kam ir slikta reputācija, bet šādu darījumu apjoms nepārsniedz 

20% no vērtējamā darbības veida un/vai 

Atsevišķi darījumu partneri, kuru kredītspēju nelabvēlīgi var ietekmēt 

ārējie faktori un/vai pastāv risks, ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu 

pārvedumi no ārvalstīm, bet šādu darījumu apjoms nepārsniedz 20% no 

vērtējamā darbības veida 


Būtisks tādu darījumu partneru skaits, kam ir zems kredītreitings** 

un/vai par kuru finanšu stāvokli nav informācijas un/vai kuru finanšu 

stāvoklis ir nedrošs un/vai kam ir slikta reputācija, bet šādu darījumu 

apjoms nepārsniedz 50% no vērtējamā darbības veida un/vai 

Būtisks tādu darījumu partneru skaits, kuru kredītspēju nelabvēlīgi var 

ietekmēt ārējie faktori un/vai pastāv risks, ka varētu tikt ierobežoti 

līdzekļu pārvedumi no ārvalstīm, bet šādu darījumu apjoms nepārsniedz 

50% no vērtējamā darbības veida 


Liels tādu darījumu partneru skaits, kam ir zems kredītreitings** un/vai 

par kuru finanšu stāvokli nav informācijas un/vai kuru finanšu stāvoklis 

ir nedrošs un/vai kam ir slikta reputācija, šādu darījumu apjoms 

pārsniedz 50% no vērtējamā darbības veida un/vai 

Liels tādu darījumu partneru skaits, kuru kredītspēju nelabvēlīgi var 

ietekmēt ārējie faktori un/vai pastāv risks, ka varētu tikt ierobežoti 

līdzekļu pārvedumi no ārvalstīm, šādu darījumu apjoms pārsniedz 50% 

no vērtējamā darbības veida 



** zems kredītreitings – reitingu aģentūru piešķirtais reitings, kas atbilst zem investīciju līmeņa 

(below investment grade) kredītreitingam 











1. veidlapa) 




Korespondentattiecībām un izsniegtajiem starpbanku kredītiem 



Korespondentbanku kredītspēja, 

ko raksturo: 


o kredītreitingi un reitingu Pamatā korespondentbankas, kam ir augsts kredītreitings* un/vai kuru finanšu 

prognozes 

stāvoklis ir drošs un tām ir nevainojama reputācija un 

o patreizējais un 

Korespondentbanku kredītspēja nevar būtiski pasliktināties ārējo faktoru ietekmē, 

prognozējamais finanšu 

t.sk. nepastāv risks, ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu pārvedumi no ārvalstīm un 

stāvoklis un reputācija Nepieciešamie uzkrājumi nepārsniedz 2% no prasībām pret kredītiestādēm un 

Ārējo faktoru ietekme uz 

Pārbaudes grupas vērtējumā bankai nav nepieciešams veidot papildus speciālos 

korespondentbanku kredītspēju, uzkrājumus vai pārbaudes grupas vērtējumā bankai ir nepieciešams veidot 

t.sk. pārvedumu risks – vai 

papildus speciālos uzkrājumus un to apjoms nepārsniedz 20% no bankas pārskata 

pastāv kādi ierobežojumi 

gada neauditētās peļņas 

līdzekļu pārvedumiem no 2 – Mērens risks 

ārvalstīm (t.sk. aktīvu 

Atsevišķas korespondentbankas, kam ir zems kredītreitings** un/vai par kuru 

ekspropriācija; ierobežojumi finanšu stāvokli nav informācijas un/vai kuru finanšu stāvoklis ir nedrošs un/vai 

ārvalstu valūtas pārvedumiem; kam ir slikta reputācija, bet prasību pret šīm bankām apjoms nepārsniedz 20% no 

nodokļi u.c.)? 

prasībām pret kredītiestādēm un/vai 

Pārbaudes grupas vērtējumā Atsevišķas korespondentbankas, kuru kredītspēju nelabvēlīgi var ietekmēt ārējie 

nepieciešamo speciālo 

faktori un/vai pastāv risks, ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu pārvedumi no 

uzkrājumu attiecība pret kopējo ārvalstīm, bet prasību pret šīm bankām apjoms nepārsniedz 20% no prasībām pret 

vērtējamā darbības veida apjomu kredītiestādēm un/vai 

Pārbaudes grupas vērtējumā Nepieciešamie uzkrājumi nepārsniedz 10% no prasībām pret kredītiestādēm 

nepieciešamo papildus speciālo un/vai 

uzkrājumu attiecība bankas Pārbaudes grupas vērtējumā bankai nepieciešams veidot papildus speciālos 

pārskata gada neauditēto peļņu uzkrājumus un to apjoms nepārsniedz 50% no bankas pārskata gada neauditētās 

Ja pieejami - bankas iekšējo 

peļņas 

modeļu korespondentbanku riska 


analīzei, mērīšanai un 

Būtisks tādu korespondentbanku skaits, kam ir zems kredītreitings** un/vai par 


kuru finanšu stāvokli nav informācijas un/vai kuru finanšu stāvoklis ir nedrošs 

un/vai kam ir slikta reputācija, bet prasību pret šīm bankām apjoms nepārsniedz 

50% no prasībām pret kredītiestādēm un/vai 

Būtisks tādu korespondentbanku skaits, kuru kredītspēju nelabvēlīgi var ietekmēt 

ārējie faktori un/vai pastāv risks, ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu pārvedumi no 

ārvalstīm, bet prasību pret šīm bankām apjoms nepārsniedz 50% no prasībām pret 

kredītiestādēm un/vai 

Nepieciešamie uzkrājumi pārsniedz 10% no prasībām pret kredītiestādēm un/vai 

Pārbaudes grupas vērtējumā bankai nepieciešams veidot papildus speciālos 

uzkrājumus un to apjoms nepārsniedz 100% no bankas pārskata gada neauditētās 

peļņas 


Liels tādu korespondentbanku skaits, kam ir zems kredītreitings** un/vai par kuru 

finanšu stāvokli nav informācijas un/vai kuru finanšu stāvoklis ir nedrošs un/vai 

kam ir slikta reputācija, prasību pret šīm bankām apjoms pārsniedz 50% no 

prasībām pret kredītiestādēm un/vai 

Liels tādu korespondentbanku skaits, kuru kredītspēju nelabvēlīgi var ietekmēt 

ārējie faktori un/vai pastāv risks, ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu pārvedumi no 

ārvalstīm, prasību pret šīm bankām apjoms pārsniedz 50% no prasībām pret 

kredītiestādēm un/vai 

Nepieciešamie uzkrājumi pārsniedz 30% no prasībām pret kredītiestādēm un/vai 











1. veidlapa) 




Pārbaudes grupas vērtējumā bankai nepieciešams veidot papildus speciālos 

uzkrājumus un to apjoms pārsniedz 100% no bankas pārskata gada neauditētās 

peļņas 

* augsts kredītreitings – Reitingu aģentūru piešķirtais reitings, kas atbilst investīciju līmeņa (investment 

grade) kredītreitingam 

** zems kredītreitings – reitingu aģentūru piešķirtais reitings, kas atbilst zem investīciju līmeņa (below 

investment grade) kredītreitingam 











1. veidlapa) 




Kredītrisku mazinoši faktori 

Novērtēšanas mērķis – noteikt, kāda ir kredītrisku mazinošu faktoru ietekme uz kopējo 

kredītrisku. 




o Investīciju darbība – visiem darbības veidiem, t.sk.: 

sabiedrības portfeļa darbības veidiem – jāvērtē darījumu kredītrisku mazinošie faktori 

tirdzniecības un pārdošanai pieejamā portfeļu darbības veidiem – jāvērtē darījumu partneru risku 

mazinošie faktori 


Korespondentattiecības un izsniegtie starpbanku kredīti 





No reitinga piešķiršanas procesā izskatītajiem vērtējamā kreditēšanas veida 

kredītiem – aizņēmēju saistību nepildīšanas gadījumā banka parādus noteikti 

atgūs pilnā apmērā, jo visiem kredītiem: 

o banka ir augstāko kārtu (piem., nodrošināts) kreditors un 

o ir likvīda ķīla, kas pilnībā sedz gan parādu, gan izdevumus, kas saistīti ar tās 

realizāciju, un nepastāv juridiski šķēršļi tās atsavināšanai vai 

o ir citi kredītrisku mazinoši faktori (piemēram, kredītspējīgi galvotāji) 

vai 

Banka nav augstāko kārtu (piem., nodrošināts) kreditors un nav citu kredītrisku 

mazinošu faktoru, un vērtējamā kreditēšanas veida aizņēmēju kredītspējas 

(pirmā kredītrisku raksturojošā elementa) novērtējums ir "1 – zems risks" 

Bankas prasījumu kārta aizņēmēja 

likvidācijas gadījumā, t.sk.: 

o vai bankas prasības pret 

aizņēmēju ir 

nodrošinātas/nenodrošinātas? 

o prasījumu kārta 

o speciālu nosacījumu esamība 

aizdevuma līgumos 

Ķīlas esamība, t.sk.: 

o ķīlas tiesību reģistrācija 

attiecīgos reģistros 

o apgrūtinājuma kārta 

Ķīlas vērtība, t.sk.: 

o vai to noteikuši neatkarīgi 

speciālisti? 

o vai ķīla tiek regulāri pārvērtēta? 

o tirgus vērtība un piespiedu 

realizācijas vērtība, salīdzinot ar 

parāda atlikumu 

o ķīlas vērtības svārstīgums un 

ārējo faktoru ietekme 

(ekonomiskā vide, tirgus 

attīstības tendences u.c.) 

Ķīlas likviditāte, t.sk.: 

o aktīva tirgus esamība 

o vai bankai šis tirgus brīvi 

pieejams? 

o ķīlas vērtība, salīdzinot ar 

kopējo šīs ķīlas tirgus apjomu 

Citu kredītrisku mazinošu faktoru 

esamība – maksātspējīgu galvotāju 

esamība, kredītderivatīvu 


Vērtējamā kreditēšanas veida aizņēmēju kredītspējas (pirmā kredītrisku 

raksturojošā elementa) novērtējums ir "2 – mērens risks" vai "3 – būtisks 

risks", vai "4 – augsts risks" 

un 


kredītiem – atsevišķiem kredītiem: 

o banka nav augstāko kārtu (piem., nodrošināts) kreditors un/vai 

o ķīla nav likvīda un/vai tā ir nepietiekamā apjomā un/vai pastāv juridiski 

šķēršļi tās atsavināšanai un 

o nav citu kredītrisku mazinošu faktoru (piemēram, nav kredītspējīgu 

galvotāju) 

Šādu kredītu apjoms nepārsniedz 20% no vērtējamā kreditēšanas veida 





un 












1. veidlapa) 



izmantošana u.c. 

Vērtējamā kreditēšanas veida 

aizņēmēju kredītspējas (pirmā 

kredītrisku raksturojošā elementa) 

novērtējums 

Var ņemt vērā arī: 

o vai bankai ir pieredze analogu 

ķīlu realizācijā? 

o vai nepastāv juridiski šķēršļi 

ķīlas atsavināšanai? 

o izmaiņas bankas uzkrājumos, 

kas saistītas ar nodrošinājuma 

vērtības samazināšanos 





kredītiem – daudziem kredītiem: 





galvotāju) 

Šādu kredītu apjoms nepārsniedz 50% no vērtējamā kreditēšanas veida 





un 


kredītiem vairāk kā 50% (pēc apjoma) ir kredīti, kuriem: 





galvotāju) 











1. veidlapa) 




Investīciju darbībai – sabiedrības portfeļa darbības veidiem (izņemot atvasinātos instrumentus 

riska ierobežošanas nolūkiem) 


Bankas prasījumu kārta emitentu 

likvidācijas gadījumā, t.sk.: 

o vai bankas prasības pret emitentu ir 

nodrošinātas/nenodrošinātas? 

o prasījumu kārta 

o subordinēti aizdevumi/dalība kapitālā 

Parāda vērtspapīru kredītreitings, t.sk. vai 

parāda vērtspapīriem ir noteikts augstāks 

kredītreitings par emitenta kredītreitingu? 

Ķīlas esamība, t.sk.: 

o ķīlas tiesību reģistrācija attiecīgos 

reģistros 

o apgrūtinājuma kārta 

o ķīlas vērtība 

o ķīlas likviditāte 

Maksātspējīgu galvotāju esamība, to 

kvalitāte 

Citi kredītrisku mazinoši faktori – 

kredītderivatīvu izmantošana u.c. 

Vērtējamā darbības veida emitentu 

kredītspējas (pirmā kredītrisku 

raksturojošā elementa) novērtējums 






Gadījumā, ja emitenti nepildīs saistības pret banku, tā parādus noteikti 

atgūs pilnā apmērā, jo: 

o banka ir augstāko kārtu (piem., nodrošināts) kreditors vai 

o parāda vērtspapīriem ir augsts kredītreitings* vai 


vai 

Banka nav augstāko kārtu (piem., nodrošināts) kreditors un nav citu 

kredītrisku mazinošu faktoru, un vērtējamā darbības veida emitentu 

kredītspējas (pirmā kredītrisku raksturojošā elementa) novērtējums ir 

"1 – zems risks" 





"2 – mērens risks" 





"3 – būtisks risks" 





"4 – augsts risks" 













1. veidlapa) 




Investīciju darbībai – visiem tirdzniecības un pārdošanai pieejamo portfeļu darbības veidiem 

Investīciju darbībai – sabiedrības portfelī iekļautajiem atvasinātajiem instrumentiem riska 

ierobežošanas nolūkiem 


Vai bankas prasības pret darījumu 

partneriem ir nodrošinātas vai 

nenodrošinātas? T.sk.: 

o drošības depozītu esamība 

o speciālu nosacījumu esamība darījumu 

līgumos 

o citu kredītrisku mazinošu faktoru 

(ķīlas, maksātspējīgu galvotāju, 

norēķinu par darījumiem kārtība u.c.) 

esamība 

Vērtējamā darbības veida darījumu 

partneru kredītspējas (pirmā kredītrisku 

raksturojošā elementa) novērtējums 


o vai darījumi tiek slēgti Eiropas 

ekonomiskās zonas (EEA) un 

Ekonomiskās attīstības un sadarbības 

organizācijas (OECD) valstu regulētos 

tirgos (biržās)? 

o vai darījumi tiek slēgti pārējo valstu 

regulētos tirgos (biržās)? 

o vai darījumi tiek slēgti ārpus biržas? 


darījumu partneru riska analīzei, 




Gadījumā, ja darījumu partneri nepildīs saistības pret banku, bankai 

neradīsies zaudējumi, jo: 

o bankas prasības pret darījumu partneriem ir pilnībā nodrošinātas vai 

o ir citi kredītrisku mazinoši faktori (piemēram, kredītspējīgi galvotāji, 

norēķinu par darījumiem kārtība u.c.) vai 

Nav darījumu partneru risku mazinošu faktoru un vērtējamā darbības 

veida darījumu partneru kredītspējas (pirmā kredītrisku raksturojošā 

elementa) novērtējums ir "1 – zems risks" 




elementa) novērtējums ir "2 – mērens risks" 




elementa) novērtējums ir "3 – būtisks risks" 




elementa) novērtējums ir "4 – augsts risks" 











1. veidlapa) 






Vai bankas prasības pret 

korespondentbankām ir 

nodrošinātas/nenodrošinātas? T.sk.: 

o drošības depozītu esamība 

o speciālu nosacījumu esamība darījumu 

līgumos 

o citu kredītrisku mazinošu faktoru 

(ķīlas, maksātspējīgu galvotāju u.c.) 

esamība 

Korespondentbanku kredītspējas (pirmā 

kredītrisku raksturojošā elementa) 

vērtējums 


korespondentbanku kredītriska analīzei, 




Gadījumā, ja korespondentbankas nepildīs saistības pret banku, bankai 

neradīsies zaudējumi, jo: 

o bankas prasības pret korespondentbankām ir pilnībā nodrošinātas vai 


vai 

Nav korespondentbanku kredītrisku mazinošu faktoru un 

korespondentbanku kredītspējas (pirmā kredītrisku raksturojošā 

elementa) novērtējums ir "1 – zems risks" 




elementa) novērtējums ir "2 – mērens risks" 




elementa) novērtējums ir "3 – būtisks risks" 




elementa) novērtējums ir "4 – augsts risks" 











1. veidlapa) 




Koncentrācija 

Novērtēšanas mērķis – noteikt, vai bankā pastāv koncentrētas pozīcijas un vai tās nepalielina 

kopējo kredītrisku. 



o Investīciju darbība – sabiedrības portfeļa darbības veidiem 


Korespondentattiecības un izsniegtie starpbanku kredīti 





Kredītportfeļa koncentrācija jāapskata 

šādos kredītportfeļa sadalījumos: 

o pa klientiem/savstarpēji saistītām 

klientu grupām 

o pa tautsaimniecības nozarēm 

o pa nodrošinājuma veidiem 

o pa valstīm/reģioniem (ņemot vērā 

valsts riska pārnešanu) 

o cita iespējamā koncentrācija 

Lielo riska darījumu īpatsvars 

kredītportfelī un attiecība pret bankas 

pašu kapitālu 






Kredītportfelis ir diversificēts, jo: 

o kredītportfeļa individuālās koncentrācijas indekss (IKI) * ir intervālā 

0



sadalījumos neatbilst vērtējumam "1– zems risks" noteiktajiem 

kritērijiem un/vai pārsniedz vērtējumam "2– mērens risks" pieļaujamos 

rādītāja kvantitatīvos kritērijus, bet nevienā sadalījumā nepārsniedz 

šādus kvantitatīvos kritērijus: 

o kredītportfeļa individuālās koncentrācijas indekss (IKI) ir intervālā 

0,1



Investīciju darbībai - sabiedrības portfeļa darbības veidiem 


Vērtējamais sabiedrības portfeļa darbības 

veids jāapskata šādos sadalījumos: 

o pa emitentiem/darījumu partneriem 

o pa valstīm (ņemot vērā valsts riska 

pārnešanu) 

o pa tautsaimniecības 

nozarēm/reģioniem 


Patreizējā situācija, dinamika un 

tendences šādā rādītājā - lielo riska 

darījumu īpatsvars vērtējamā darbības 

veidā un attiecība pret bankas pašu 

kapitālu 






Vērtējamais sabiedrības portfeļa darbības veids ir pietiekami diversificēts – 

nevienā sadalījumā nav koncentrētu pozīciju: 

o prasības pret vienu emitentu/darījumu partneri nepārsniedz 2% no 

vērtējamā darbības veida un 

o prasības pret emitentiem – vienas OECD valsts pārstāvjiem nepārsniedz 

20% no vērtējamā darbības veida un 

o prasības pret emitentiem – vienas ne-OECD valsts pārstāvjiem 

nepārsniedz 5% no vērtējamā darbības veida un 

o prasības pret emitentiem – vienas tautsaimniecības nozares vai reģiona 

pārstāvjiem nepārsniedz 5% no vērtējamā darbības veida un 

o nav citu koncentrētu pozīciju un 

Lielo riska darījumu kopsummas attiecība pret bankas pašu kapitālu ir 



Vērtējamais sabiedrības portfeļa darbības veids ir pietiekami diversificēts, 

bet kādā no sadalījumiem tas neatbilst vērtējumam "1 – zems risks" 

noteiktajiem kritērijiem, piemēram: 

o prasības pret emitentiem – vienas tautsaimniecības nozares pārstāvjiem 

pārsniedz 5% no vērtējamā darbības veida 

Koncentrācija šajā sadalījumā nepārsniedz vērtējumam "1 – zems risks" 

noteiktos kvantitatīvos kritērijus vairāk par 3 reizēm un/vai 




Vairākas būtiskas koncentrētas pozīcijas, jo vērtējamais sabiedrības portfeļa 

darbības veids vairākos sadalījumos neatbilst vērtējumam "1 – zems risks" 

noteiktajiem kritērijiem, piemēram: 

o prasības pret vienu emitentu/darījumu partneri pārsniedz 2% no 

vērtējamā darbības veida un/vai 

o prasības pret emitentiem – vienas ne-OECD valsts pārstāvjiem pārsniedz 



pārsniedz 5% no vērtējamā darbības veida 

Koncentrācija šajos sadalījumos nepārsniedz vērtējumam "1 – zems risks" 





Vērtējamā portfelī ir būtiska koncentrācija, jo: 

o prasības pret vienu emitentu/darījumu partneri pārsniedz 20% no 

vērtējamā darbības veida un/vai 

o prasības pret emitentiem – vienas ne-OECD valsts pārstāvjiem pārsniedz 



pārsniedz 50% no vērtējamā darbības veida un/vai 











1. veidlapa) 




o ir citas koncentrētas pozīcijas un/vai 


lielāka par 300%. Iespējams, ka banka pieļauj lielajiem riska darījumiem 

noteikto ierobežojumu pārkāpumus 











1. veidlapa) 






Prasības pret kredītiestādēm jāapskata 

šādos sadalījumos: 

o pa kredītiestādēm/savstarpēji saistītām 

grupām 

o pa valstīm/reģioniem (ņemot vērā 

valsts riska pārnešanu) 







Prasības pret kredītiestādēm ir pietiekami diversificētas – nevienā 

sadalījumā nav koncentrētu pozīciju: 

o prasības pret vienu kredītiestādi/savstarpēji saistītu grupu nepārsniedz 

5% no kopējām prasībām pret kredītiestādēm un 

o prasības pret kredītiestādēm – vienas valsts vai viena reģiona 

pārstāvēm nepārsniedz 20% no kopējām prasībām pret kredītiestādēm 

un 

o nav citu koncentrētu pozīciju 


Prasības pret vienu kredītiestādi/savstarpēji saistītu grupu ir lielākas par 

5%, bet mazākas par 20% no kopējām prasībām pret kredītiestādēm 

un/vai 

Prasības pret kredītiestādēm – vienas valsts vai viena reģiona pārstāvēm 

pārsniedz 20%, bet nepārsniedz 50% no kopējām prasībām pret 

kredītiestādēm 



20%, bet mazākas par 50% no kopējām prasībām pret kredītiestādēm 

un/vai 

Prasības pret kredītiestādēm – vienas valsts vai viena reģiona pārstāvēm 

pārsniedz 50% no kopējām prasībām pret kredītiestādēm 



50% no kopējām prasībām pret kredītiestādēm 











1. veidlapa) 




4.2.2. Operacionālais risks 

Operacionālais risks ir iespēja ciest zaudējumus no neadekvātu vai neveiksmīgu iekšēju 

procesu norises, cilvēku un sistēmas darbības, vai arī ārējo apstākļu ietekmes dēļ. Šajā reitingā 

ar operacionālo risku saprot risku, ka var samazināties bankas ienākumi (vai rasties papildus 

izdevumi) un samazināties pašu kapitāla apmērs dažādu cilvēku kļūdu, sistēmu kļūdu vai 

darbības pārtraukumu, darījumu juridiskās dokumentācijas trūkumu, klientu interešu 

neievērošanas, iekšējas un ārējas krāpšanas, materiālo aktīvu bojājumu dēļ. Šajā definīcijā nav 

ietverts informācijas tehnoloģiju risks, atbilstības un reputācijas risks, jo tie reitinga 

piešķiršanas procesā tiek vērtēti atsevišķi. Papildus tiek vērtēts, vai banka apkopo, analizē un 

modelē operacionālā riska zaudējumu informāciju un analizē šo zaudējumu rašanās vietu un 

iemeslus. 

Saskaņā ar standartizēto pieeju reitinga piešķiršanas procesā operacionālais risks tiek vērtēts 

šādiem darbības veidiem (skatīt 3. pielikumu): 

visiem darbības veidiem, kas saistīti ar kreditēšanu; 

visiem investīciju darbības veidiem; 

visiem darbības veidiem, kas saistīti ar maksājumiem un norēķiniem; 

visiem darbības veidiem, kas saistīti ar klientu aktīvu pārvaldīšanu un ieguldījumu 

pakalpojumiem; 

noguldījumu piesaistīšanai; 

bankas aizņēmumiem; 

kopīgai funkcijai – Operacionālā riska pārvaldīšana; 

kopīgai funkcijai – Procentu likmju riska pārvaldīšana; 

kopīgai funkcijai – Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana; 

kopīgai funkcijai – Likviditātes riska pārvaldīšana; 

kopīgai funkcijai – Finanšu un vadības grāmatvedība. 


specifikas, bez iepriekš uzskaitītajiem darbības veidiem iespējami arī citi darbības veidi, kam 

piemīt operacionālais risks (piemēram, konsultāciju pakalpojumi, bankas īpašumā esoša 

nekustamā un kustamā īpašuma pārvaldīšana u.tml.), lai gan parasti šiem citiem darbības 

veidiem nav būtiska nozīme bankas kopējā darbībā. Ja kādā bankā citiem darbības veidiem ir 

būtiska nozīme bankas kopējā darbībā, tad tiem individuāli tiek noteikti vērtējamie riska 

elementi. 

Darbības veidi, kuriem tiek vērtēts operacionālais risks, ir atšķirīgi, līdz ar to ne visi elementi 

un kritēriji katram no vērtējamiem darbības veidiem ir atbilstoši – ne visiem vērtējamiem 

darbības veidiem obligāti jāvērtē visi šajā metodoloģijā aprakstītie operacionālo risku 

raksturojošie elementi. Iespējama situācija, ka kādam darbības veidam nav iespējams novērtēt 

kādu no operacionālo risku raksturojošiem elementiem, un tādā gadījumā šis elements nav 

jāvērtē. Šajā metodoloģijā katra operacionālā riska elementa novērtējuma aprakstā norādīti tie 

darbības veidi, kam šis elements jāvērtē. 











1. veidlapa) 




Novērtējot operacionālo risku, tiek vērtēts arī, vai banka izmanto apdrošināšanu potenciālo 

operacionālā riska zaudējumu segšanai, un cik lielā mērā apdrošināšana mazina operacionālo 

risku bankā. 

Katra darbības veida novērtējumā jāņem vērā, vai banka šajā darbības veidā izmanto 

ārpakalpojumu sniedzēju pakalpojumus. Gadījumā, ja banka izmanto ārpakalpojumu 

sniedzēju pakalpojumus, tad jāanalizē, vai ārpakalpojumu sniedzēju izmantošana samazina vai 

palielina operacionālo risku. 

Elementi, kas tiek vērtēti, novērtējot operacionālo risku, un šo elementu novērtēšanas mērķi 

ir: 


Cilvēku kļūdu risks Noteikt iespēju, ka tiek pieļautas kļūdas darījumu informācijas 

manuālā uzskaitē (informācijas ievadīšanā un apstrādē), 

novērtēšanā, vai pārskatu sastādīšanā, kā arī darījumu analīzē 

pirms darījumu uzsākšanas, un novērtēt, cik liela ir kļūdu 

potenciālā ietekme uz bankas ienākumiem/izdevumiem. 

Sistēmu kļūdu risks Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi sistēmu kļūdu 

dēļ (piemēram, informācijas sistēmu vai informācijas 

tehnoloģiju darbības pārtraukumu, sakaru bojājumu u.tml. 

Juridiskās dokumentācijas 

risks 

iemeslu dēļ). 

Noteikt iespēju, ka bankas darījumiem ir neatbilstoša, nepilnīga 

vai kļūdaina juridiskā dokumentācija, un novērtēt, cik liela ir 

juridiskās dokumentācijas trūkumu potenciālā ietekme uz 

bankas ienākumiem/izdevumiem. 

Klientu interešu ievērošana Noteikt iespēju, ka banka savā darbībā pārkāpj vai nepietiekami 

ievēro klientu intereses (piemēram, pārkāpj starpnieka 

pienākumus, iekļauj klientu intereses aizskarošus nosacījumus 

darījumu līgumos, pārkāpj klientu konfidencialitāti u.c.), kā arī 

novērtēt, cik liela ir klientu interešu neievērošanas potenciālā 

ietekme uz bankas ienākumiem/izdevumiem. 

Iekšējas krāpšanas risks Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi iekšējas 

krāpšanas (piemēram, darbinieku apzinātas informācijas 

sagrozīšanas, aktīvu zādzības, personiska labuma gūšanas, 

izmantojot pieejamo iekšējo informāciju u.c. notikumu) 

rezultātā. 

Ārējas krāpšanas risks Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi ārējas 

krāpšanas (piemēram, laupīšanas, viltošanas, informācijas 

Materiālo aktīvu bojājumu 

risks 


sistēmas uzlaušanas u.c. notikumu) rezultātā. 

Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi materiālo 

aktīvu bojājumu (piemēram, ugunsgrēka, vandālisma u.c. 

notikumu) rezultātā. 











1. veidlapa) 





Pēc noklusējuma šajā pozīcijā vērtējums ir "Bez izmaiņām". Gadījumā, ja pārbaudes grupai ir 

informācija un pārliecība, ka riska lielums nākotnē mainīsies, tad vērtējums tiek attiecīgi 

mainīts. 

Operacionālā riska novērtējumam atbilstoši vērtējamam darbības veidam tiek izmantoti šajā 

sadaļā aprakstītie kritēriji, novērtējuma apraksts, kā arī 5.2. veidlapa "Kontroljautājumi 

operacionālā riska novērtējumam". Operacionālā riska elementu vērtējums un novērtējuma 

rezultātā izdarītie secinājumi tiek dokumentēti 5.1. veidlapā "Operacionālā riska 

novērtējums". Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski un/vai papīra formā reitinga 

lietā. 

Operacionālā riska novērtējumam papildus tiek izmantots 20. pielikums "Operacionālais 

risks" (sagatavošanā). 











1. veidlapa) 




Cilvēku kļūdu risks 

Novērtēšanas mērķis – noteikt iespēju, ka tiek pieļautas kļūdas darījumu informācijas manuālā 

uzskaitē (informācijas ievadīšanā un apstrādē), novērtēšanā vai pārskatu sastādīšanā, kā arī 

darījumu analīzē pirms darījumu uzsākšanas, un novērtēt, cik liela ir kļūdu potenciālā ietekme 

uz bankas ienākumiem/izdevumiem. 




o Investīciju darbība – visiem darbības veidiem 

o Maksājumi un norēķini – visiem darbības veidiem 

o Klientu aktīvu pārvaldīšana un ieguldījumu pakalpojumi – visiem darbības veidiem 

o Noguldījumu piesaistīšana – visiem darbības veidiem 

o Bankas aizņēmumi – visiem darbības veidiem 


o Operacionālā riska pārvaldīšana 

o Procentu likmju riska pārvaldīšana 

o Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana 

o Likviditātes riska pārvaldīšana 

o Finanšu un vadības grāmatvedība 


Investīciju darbībai – visiem darbības veidiem 

Maksājumiem un norēķiniem – visiem darbības veidiem 

Klientu aktīvu pārvaldīšanai un ieguldījumu pakalpojumiem – visiem darbības veidiem 

Noguldījumu piesaistīšanai – visiem darbības veidiem 

Bankas aizņēmumiem – visiem darbības veidiem 

Kopīgai funkcijai – Finanšu un vadības grāmatvedība 


Cilvēku kļūdu rašanās iespējamība 

darījumu uzskaitē (informācijas 

ievadīšanā un apstrādē) un novērtēšanā, 

t.sk.: 

o vai darījumu informācija tiek 

uzskaitīta, izmantojot manuālas 

metodes, vai tas tiek veikts 

automatizēti? 

o vai darījumi tiek novērtēti, izmantojot 

manuālas metodes, vai tas tiek veikts 


o vai tiek izmantotas loģiskās un citas 

(piemēram, salīdzināšana ar ārējo pušu 

apstiprinājumiem) kontroles metodes 

informācijas pareizības pārbaudei? 

o vai pārbaudes laikā konstatētas kļūdas 

darījumu informācijas uzskaitē vai 



Cilvēku kļūdu rašanās risks darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatu 

sastādīšanā ir zems, jo: 

o darījumu uzskaite, novērtēšana un pārskatu sastādīšana pilnībā 

automatizēta vai 

o sākotnējās informācijas ievadīšana ir manuāla un informācijas 

pareizība tiek pietiekami kontrolēta, bet darījumu novērtēšana un 

pārskatu sastādīšana ir automatizēta un 

o pārbaudes laikā un off-site nav konstatētas kļūdas darījumu uzskaitē, 

novērtēšanā un pārskatos un 

Cilvēku kļūdu rašanās risks nepietiekamas darījumu analīzes pirms 

darījumu uzsākšanas dēļ ir zems, jo vērtējamā darbības veidā ir tikai 

standartizēti darījumi un tiek lietotas standartizētas darījumu analīzes un 

akceptēšanas procedūras un kritēriji; nav vienpersonisku lēmumu par 

darījumu veikšanu 












1. veidlapa) 




darījumu novērtēšanā? 


pārskatos, t.sk.: 

o vai pārskati tiek sastādīti manuāli vai 


o vai tiek izmantotas loģiskās u.c. 

kontroles metodes pārskatu pareizības 

pārbaudei? 

o vai pārbaudes laikā vai off-site 

konstatētas kļūdas pārskatos? 

Cilvēku kļūdu rašanās risks 

nepietiekamas darījumu analīzes pirms 

darījumu uzsākšanas dēļ, t.sk.: 

o vai vērtējamā darbības veidā pārsvarā 

ir standartizēti darījumi (t.i., darījumi, 

kuriem tiek izmantotas standartizētas 

darījumu analīzes un akceptēšanas 

procedūras un kritēriji)? 

o vai vērtējamā darbības veidā pārsvarā 

ir nestandartizēti darījumi (t.i., 

darījumi, par kuru veikšanu tiek 

pieņemts individuāls lēmums un 

netiek izmantotas standartizētas 

darījumu analīzes un akceptēšanas 

procedūras un kritēriji)? 

o vai lēmumi par darījumu veikšanu tiek 

pieņemti vienpersoniski, vai tas ir 

kolektīvs lēmums? 

Cik liela ir cilvēku kļūdu potenciālā 

ietekme uz bankas 

ienākumiem/izdevumiem? 


sastādīšanā ir mērens, jo: 

o darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatu sastādīšanā tiek lietotas 

manuālas metodes un informācijas pareizība tiek pietiekami 

kontrolēta un 

o pārbaudes laikā un off-site nav konstatētas būtiskas kļūdas darījumu 

uzskaitē, novērtēšanā un pārskatos un/vai 


darījumu uzsākšanas dēļ ir mērens, jo vērtējamā darbības veidā pārsvarā 

ir standartizēti darījumi un tiek lietotas standartizētas darījumu analīzes 

un akceptēšanas procedūras un kritēriji; nestandartizēti darījumi tiek 

veikti reti un to apjomi ir nelieli; nav vienpersonisku lēmumu par 

darījumu veikšanu 



sastādīšanā ir būtisks, jo: 


manuālas metodes un informācijas pareizība netiek pietiekami 

kontrolēta un/vai 

o pārbaudes laikā un/vai off-site konstatētas atsevišķas būtiskas kļūdas 

darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatos un/vai 


darījumu uzsākšanas dēļ ir būtisks, jo vērtējamā darbības veidā pārsvarā 

ir nestandartizēti darījumi un/vai pārsvarā vienpersoniski lēmumi par 

darījumu veikšanu, un atsevišķo darījumu apjomi ir nelieli 



sastādīšanā ir augsts, jo: 


tikai manuālas metodes un informācijas pareizība netiek kontrolēta 

un/vai 

o pārbaudes laikā un/vai off-site konstatētas daudzas būtiskas kļūdas 

darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatos un/vai 


darījumu uzsākšanas dēļ ir augsts, jo vērtējamā darbības veidā ir tikai 

nestandartizēti darījumi un/vai tikai vienpersoniski lēmumi par darījumu 

veikšanu, un atsevišķo darījumu apjomi ir lieli 











1. veidlapa) 




Kopīgai funkcijai – Procentu likmju riska pārvaldīšana 

Kopīgai funkcijai – Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana 

Kopīgai funkcijai – Likviditātes riska pārvaldīšana 




o vai pārskati tiek sastādīti manuāli vai 




pārbaudei? 



Cik liela ir kļūdu potenciālā ietekme uz 

bankas ienākumiem/izdevumiem? 



Cilvēku kļūdu rašanās risks pārskatu sastādīšanā ir zems, jo: 

o pārskatu sastādīšana pilnībā automatizēta un 

o pārbaudes laikā un off-site nav konstatētas kļūdas pārskatos 


Cilvēku kļūdu rašanās risks pārskatu sastādīšanā ir mērens, jo: 

o pārskatu sastādīšanā tiek lietotas manuālas metodes un informācijas 

pareizība tiek pietiekami kontrolēta un 

o pārbaudes laikā un off-site nav konstatētas būtiskas kļūdas pārskatos 


Cilvēku kļūdu rašanās risks pārskatu sastādīšanā ir būtisks, jo: 

o pārskatu sastādīšanā tiek lietotas manuālas metodes un informācijas 

pareizība netiek pietiekami kontrolēta un/vai 


pārskatos 


Cilvēku kļūdu rašanās risks pārskatu sastādīšanā ir augsts, jo: 

o pārskatu sastādīšanā tiek lietotas tikai manuālas metodes un 

informācijas pareizība netiek kontrolēta un/vai 


pārskatos 











1. veidlapa) 




Kopīgai funkcijai – Operacionālā riska pārvaldīšana 


Informācija par bankas zaudējumiem, 

kas radušies cilvēku kļūdu darījumu 

informācijas uzskaitē, novērtēšanā, 

pārskatu sastādīšanā vai darījumu 

analīzē pirms darījumu uzsākšanas dēļ 

(turpmāk – cilvēku kļūdu dēļ), t.sk.: 

o vai banka uzkrāj un analīzē 

informāciju par zaudējumiem 

cilvēku kļūdu dēļ? 

o vai banka identificē un analizē 

zaudējumu rašanās vietu un 

iemeslus? 

o vēsturiskā informācija par 

zaudējumiem cilvēku kļūdu dēļ 

o vai banka mēra un novērtē 

potenciālos zaudējumus cilvēku 

kļūdu dēļ? 

o bankas novērtējums par 

potenciāliem zaudējumiem cilvēku 

kļūdu dēļ 

Vai banka izmanto apdrošināšanu 

iespējamo zaudējumu cilvēku kļūdu 

dēļ mazināšanai? 

Vai banka pārmērīgi nepaļaujas uz 

apdrošināšanas prēmijas saņemšanu 

zaudējumu gadījumā (t.i., banka 

neveic nekādas darbības, lai analizētu 

un novērstu zaudējumu rašanās 

cēloņus)? 



Banka uzkrāj un analizē informāciju par zaudējumiem cilvēku kļūdu dēļ un 

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai nav bijuši zaudējumi cilvēku 

kļūdu dēļ vai vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši zaudējumi 

cilvēku kļūdu dēļ un banka ir ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai 

turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos un 

Banka novērtē un mēra potenciālos zaudējumus cilvēku kļūdu dēļ un 

Bankas novērtējums par potenciāliem zaudējumiem cilvēku kļūdu dēļ 

liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi cilvēku kļūdu dēļ ir nebūtiski 

un/vai 

Banka izmanto apdrošināšanu kā cilvēku kļūdu risku mazinošu faktoru un 

vienlaicīgi pietiekami veic darbības, lai analizētu un novērstu zaudējumu 

rašanās cēloņus 



Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši nebūtiski zaudējumi 

cilvēku kļūdu dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi cilvēku kļūdu dēļ nepārsniedz 

10% no atbilstošā perioda peļņas) un banka nav ieviesusi pietiekamas 

kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos un 



liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi cilvēku kļūdu dēļ ir nebūtiski 

un/vai 

Banka izmanto apdrošināšanu kā cilvēku kļūdu risku mazinošu faktoru, bet 

atsevišķos mazāk svarīgos darbības veidos nepietiekami veic darbības, lai 

analizētu un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus 



Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši būtiski zaudējumi cilvēku 

kļūdu dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi cilvēku kļūdu dēļ pārsniedz 10% no 

atbilstošā perioda peļņas) un banka nav ieviesusi pietiekamas kontroles 

metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos un 



liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi cilvēku kļūdu dēļ ir būtiski un/vai 

Banka būtiskākajos darbības veidos neizmanto apdrošināšanu kā cilvēku 

kļūdu risku mazinošu faktoru un/vai nepietiekami veic darbības, lai 




Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši lieli zaudējumi cilvēku 

kļūdu dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi cilvēku kļūdu dēļ pārsniedz 50% no 


metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos vai 

Banka neuzkrāj un neanalizē informāciju par zaudējumiem cilvēku kļūdu 











1. veidlapa) 




dēļ un/vai 

Banka nenovērtē un nemēra potenciālos zaudējumus cilvēku kļūdu dēļ un 

Banka neizmanto apdrošināšanu kā cilvēku kļūdu risku mazinošu faktoru 

un neveic darbības, lai analizētu un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus 











1. veidlapa) 




Sistēmu kļūdu risks 

Novērtēšanas mērķis – noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi sistēmu kļūdu dēļ 

(piemēram, informācijas sistēmu vai informācijas tehnoloģiju darbības pārtraukumu, sakaru 

bojājumu u.tml. iemeslu dēļ). 























Sistēmu kļūdu rašanās iespējamība 

darījumu uzskaitē un novērtēšanā, t.sk.: 

o vai darījumu informācija tiek 

uzskaitīta automatizēti? 

o vai darījumi tiek novērtēti 


o vai tiek izmantotas loģiskās un citas 

(piemēram, salīdzināšana ar ārējo pušu 

apstiprinājumiem) kontroles metodes 

informācijas pareizības pārbaudei? 


darījumu informācijas uzskaitē vai 

darījumu novērtēšanā? 



o vai pārskati tiek sastādīti automatizēti? 





Sistēmu kļūdu rašanās risks darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatu 

sastādīšanā ir zems, jo: 

o darījumu uzskaite, novērtēšana un pārskatu sastādīšana pilnībā tiek 

veikta manuāli vai 

o darījumu uzskaite, novērtēšana un pārskatu sastādīšana tiek veikta 

automatizēti un informācijas pareizība tiek pietiekami kontrolēta un 

o pārbaudes laikā un off-site nav konstatētas kļūdas darījumu uzskaitē, 

novērtēšanā un pārskatos un 

o vēsturiskā informācija liecina, ka nav bijuši sistēmu darbības 

pārtraukumi 



sastādīšanā ir mērens, jo: 


automatizēti un informācijas pareizība tiek pietiekami kontrolēta un 

o pārbaudes laikā un off-site nav konstatētas būtiskas kļūdas darījumu 











1. veidlapa) 




pārbaudei? 





Vēsturiskā informācija par sistēmu 

darbības pārtraukumu gadījumiem 

(piemēram, informācija par gadījumiem, 

kad klientiem nav bijuši pieejami bankas 

pakalpojumi) 

uzskaitē, novērtēšanā un pārskatos un 

o vēsturiskā informācija liecina, ka nav bijuši būtiski sistēmu darbības 

pārtraukumi 



sastādīšanā ir būtisks, jo: 


automatizēti un informācijas pareizība netiek pietiekami kontrolēta 

un/vai 


darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatos un 

o vēsturiskā informācija liecina, ka nav bijuši būtiski sistēmu darbības 

pārtraukumi 



sastādīšanā ir augsts, jo: 


automatizēti un informācijas pareizība netiek kontrolēta un/vai 


darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatos un 

o vēsturiskā informācija liecina, ka bijuši būtiski sistēmu darbības 

pārtraukumi 











1. veidlapa) 










o vai pārskati tiek sastādīti automatizēti? 



pārbaudei? 







Sistēmu kļūdu rašanās risks pārskatu sastādīšanā ir zems, jo: 

o pārskatu sastādīšana ir manuāla vai 

o pārskatu sastādīšana tiek veikta automatizēti un informācijas pareizība 

tiek pietiekami kontrolēta un 

o pārbaudes laikā un off-site nav konstatētas kļūdas pārskatos 


Sistēmu kļūdu rašanās risks pārskatu sastādīšanā ir mērens, jo: 


tiek pietiekami kontrolēta un 

o pārbaudes laikā un off-site nav konstatētas būtiskas kļūdas pārskatos 




netiek pietiekami kontrolēta un/vai 


pārskatos 




netiek kontrolēta un/vai 


pārskatos 











1. veidlapa) 






Informācija par bankas 

zaudējumiem, kas radušies sistēmu 

kļūdu (t.sk. darbības pārtraukumu) 

dēļ, t.sk.: 



sistēmu kļūdu (t.sk. darbības 

pārtraukumu) dēļ? 


zaudējumu rašanās vietu un 

iemeslus? 


zaudējumiem sistēmu kļūdu 

(t.sk. darbības pārtraukumu) dēļ 

o vai banka mēra un novērtē 

potenciālos zaudējumus sistēmu 

kļūdu (t.sk. darbības 

pārtraukumu) dēļ? 

o bankas novērtējums par 

potenciāliem zaudējumiem 

sistēmu kļūdu (t.sk. darbības 

pārtraukumu) dēļ 


iespējamo zaudējumu sistēmu 

kļūdu dēļ mazināšanai? 



zaudējumu gadījumā (t.i., banka 

neveic nekādas darbības, lai 

analizētu un novērstu zaudējumu 

rašanās cēloņus)? 



Banka uzkrāj un analizē informāciju par zaudējumiem sistēmu kļūdu dēļ un 

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai nav bijuši zaudējumi sistēmu kļūdu 

dēļ vai vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši zaudējumi sistēmu 

kļūdu dēļ un banka ir ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk 

novērstu šādu zaudējumu rašanos un 

Banka novērtē un mēra potenciālos zaudējumus sistēmu kļūdu dēļ un 

Bankas novērtējums par potenciāliem zaudējumiem sistēmu kļūdu dēļ liecina, 

ka bankas potenciālie zaudējumi sistēmu kļūdu dēļ ir nebūtiski un/vai 

Banka izmanto apdrošināšanu kā sistēmu kļūdu risku mazinošu faktoru un 

vienlaicīgi pietiekami veic darbības, lai analizētu un novērstu zaudējumu 

rašanās cēloņus 



Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši nebūtiski zaudējumi sistēmu 

kļūdu dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi sistēmu kļūdu dēļ nepārsniedz 10% no 





ka bankas potenciālie zaudējumi sistēmu kļūdu dēļ ir nebūtiski un/vai 

Banka izmanto apdrošināšanu kā sistēmu kļūdu risku mazinošu faktoru, bet 

atsevišķos mazāk svarīgos darbības veidos nepietiekami veic darbības, lai 




Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši būtiski zaudējumi sistēmu 

kļūdu dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi sistēmu kļūdu dēļ pārsniedz 10% no 





ka bankas potenciālie zaudējumi sistēmu kļūdu dēļ ir būtiski un/vai 

Banka būtiskākajos darbības veidos neizmanto apdrošināšanu kā sistēmu kļūdu 

risku mazinošu faktoru un/vai nepietiekami veic darbības, lai analizētu un 

novērstu zaudējumu rašanās cēloņus 



Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši lieli zaudējumi sistēmu 

kļūdu dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi sistēmu kļūdu dēļ pārsniedz 50% no 


metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos vai 

Banka neuzkrāj un neanalizē informāciju par zaudējumiem sistēmu kļūdu dēļ 

un/vai 











1. veidlapa) 




Banka nenovērtē un nemēra potenciālos zaudējumus sistēmu kļūdu dēļ un/vai 

Banka neizmanto apdrošināšanu kā sistēmu kļūdu risku mazinošu faktoru un 

neveic darbības, lai analizētu un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus 











1. veidlapa) 




Juridiskās dokumentācijas risks 

Novērtēšanas mērķis – noteikt iespēju, ka bankas darījumiem ir neatbilstoša, nepilnīga vai 

kļūdaina juridiskā dokumentācija, un novērtēt, cik liela ir juridiskās dokumentācijas trūkumu 

potenciālā ietekme uz bankas ienākumiem/izdevumiem. 


















Darījumu juridiskās dokumentācijas 

kvalitātes novērtējums, t.sk.: 


līgumos, darījumu apstiprinājumu 

dokumentos, maksājumu dokumentos 

u.c. juridiskos dokumentos? 

o vai pārbaudes laikā konstatēti darījumi 

bez nepieciešamās juridiskās 

dokumentācijas noformēšanas 

(piemēram, bez līgumu noslēgšanas)? 

Vai banka ievēro darījumu līgumos 

noteiktos nosacījumus un vai stingri 

pieprasa līgumu nosacījumu ievērošanu 

no klientiem/darījumu partneriem? 

Vai banka pietiekami pārzina normatīvo 

aktu prasības produktiem, 

pakalpojumiem, darījumiem, kas tiek 

veikti ārvalstīs? 

Cik liela ir juridiskās dokumentācijas 

trūkumu potenciālā ietekme uz bankas 

ienākumiem/izdevumiem? 



Darījumiem ir detalizēta, precīza un skaidra juridiskā dokumentācija. 

Skaidri noteikta strīdu atrisināšanas kārtība un atbildības sadalījums starp 

banku un tās klientiem/darījumu partneriem. Nav konstatēti trūkumi 

darījumu juridiskos dokumentos (kļūdas, darījumi bez juridiskās 

dokumentācijas noformēšanas u.c.) un 

Banka pārzina normatīvo aktu prasības produktiem, pakalpojumiem, 

darījumiem, kas tiek veikti ārvalstīs un 

Darījumi pilnībā tiek izpildīti saskaņā ar noslēgto līgumu nosacījumiem 


Darījumu juridiskā dokumentācija ir apmierinoša, bet iespējami 

uzlabojumi, piemēram, nepietiekami noteikta strīdu atrisināšanas kārtība, 

nepietiekami noteikts atbildības sadalījums starp banku un tās 

klientiem/darījumu partneriem. Nav konstatēti būtiski trūkumi darījumu 

juridiskajos dokumentos un/vai 

Banka pārzina normatīvo aktu prasības produktiem, pakalpojumiem, 

darījumiem, kas tiek veikti ārvalstīs, bet iespējami uzlabojumi un/vai 

Darījumi pamatā tiek izpildīti saskaņā ar noslēgto līgumu nosacījumiem, 

bet ir atsevišķas, nebūtiskas atkāpes 


Darījumu juridiskā dokumentācija kopumā ir apmierinoša, bet ir vairāki 

būtiski trūkumi, piemēram, neskaidri noteikta strīdu atrisināšanas kārtība, 











1. veidlapa) 




neskaidri un nepilnīgi sadarbības līgumi, neskaidrs atbildības sadalījums 

starp banku un tās klientiem/darījumu partneriem, pārbaudes laikā 

konstatētas atsevišķas būtiskas kļūdas vai citi būtiski trūkumi juridiskajā 

dokumentācijā un/vai 

Banka nepietiekami pārzina normatīvo aktu prasības produktiem, 

pakalpojumiem, darījumiem, kas tiek veikti ārvalstīs, par ko liecina 

pārbaudes laikā konstatētie būtiskie trūkumi un/vai 

Vairākos gadījumos darījumi tiek izpildīti, neievērojot noslēgto līgumu 

nosacījumus 


Darījumu juridiskā dokumentācija ir neapmierinoša, jo, piemēram, nav 

noteikta strīdu atrisināšanas kārtība, nav noslēgti sadarbības līgumi, nav 

noteikts atbildības sadalījums starp banku un tās klientiem/darījumu 

partneriem. Biežas kļūdas līgumos, darījumu apstiprinājumu 

dokumentos, maksājumu dokumentos un citos juridiskos dokumentos 

un/vai 

Banka nepārzina normatīvo aktu prasības produktiem, pakalpojumiem, 

darījumiem, kas tiek veikti ārvalstīs un/vai 

Bieži darījumi tiek izpildīti, neievērojot noslēgto līgumu nosacījumus 











1. veidlapa) 






Informācija par bankas zaudējumiem, kas 

radušies juridiskās dokumentācijas 

trūkumu dēļ, t.sk.: 



juridiskās dokumentācijas trūkumu 

dēļ? 


zaudējumu rašanās vietu un iemeslus? 


zaudējumiem juridiskās 

dokumentācijas trūkumu dēļ 

o vai banka mēra un novērtē potenciālos 

zaudējumus juridiskās dokumentācijas 

trūkumu dēļ? 

o bankas novērtējums par potenciāliem 

zaudējumiem juridiskās 

dokumentācijas trūkumu dēļ 

Cita iespējamā informācija – piemēram, 

informācija par bankas zaudētām 

klientu/darījumu partneru tiesas prasībām 

pret banku juridiskās dokumentācijas 

trūkumu dēļ u.c. 


iespējamo operacionālā riska zaudējumu 

mazināšanai? 



zaudējumu gadījumā (t.i., banka neveic 

nekādas darbības, lai analizētu un 

novērstu zaudējumu rašanās cēloņus)? 



Banka uzkrāj un analizē informāciju par zaudējumiem juridiskās 

dokumentācijas trūkumu dēļ un 

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai nav bijuši zaudējumi juridiskās 

dokumentācijas trūkumu dēļ vai vēsturiskā informācija liecina, ka bankai 

ir bijuši zaudējumi juridiskās dokumentācijas trūkumu dēļ un banka ir 

ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu 

zaudējumu rašanos un 

Banka novērtē un mēra potenciālos zaudējumus juridiskās 


Bankas novērtējums par potenciāliem zaudējumiem juridiskās 

dokumentācijas trūkumu dēļ liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi 

juridiskās dokumentācijas trūkumu dēļ ir nebūtiski un/vai 

Banka izmanto apdrošināšanu kā juridiskās dokumentācijas trūkumu 

risku mazinošu faktoru un vienlaicīgi pietiekami veic darbības, lai 






juridiskās dokumentācijas trūkumu dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi 

juridiskās dokumentācijas trūkumu dēļ nepārsniedz 10% no atbilstošā 

perioda peļņas) un banka nav ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, 

lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos un 





juridiskās dokumentācijas trūkumu dēļ ir nebūtiski un/vai 

Banka izmanto apdrošināšanu kā juridiskās dokumentācijas trūkumu 

risku mazinošu faktoru, bet atsevišķos mazāk svarīgos darbības veidos 

nepietiekami veic darbības, lai analizētu un novērstu zaudējumu rašanās 

cēloņus 




Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši būtiski zaudējumi 


juridiskās dokumentācijas trūkumu dēļ pārsniedz 10% no atbilstošā 


lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos un 





juridiskās dokumentācijas trūkumu dēļ ir būtiski un/vai 











1. veidlapa) 




Banka būtiskākajos darbības veidos neizmanto apdrošināšanu kā 

juridiskās dokumentācijas trūkumu risku mazinošu faktoru un/vai 


cēloņus 




Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši lieli zaudējumi 


juridiskās dokumentācijas trūkumu dēļ pārsniedz 50% no atbilstošā 


lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos vai 

Banka neuzkrāj un neanalizē informāciju par zaudējumiem juridiskās 

dokumentācijas trūkumu dēļ un/vai 

Banka nenovērtē un nemēra potenciālos zaudējumus juridiskās 

dokumentācijas trūkumu dēļ un/vai 

Banka neizmanto apdrošināšanu kā juridiskās dokumentācijas trūkumu 

risku mazinošu faktoru un neveic darbības, lai analizētu un novērstu 

zaudējumu rašanās cēloņus 











1. veidlapa) 




Klientu interešu ievērošana 

Novērtēšanas mērķis – noteikt iespēju, ka banka savā darbībā pārkāpj vai nepietiekami ievēro 

klientu intereses (piemēram, pārkāpj starpnieka pienākumus, iekļauj klientu intereses 

aizskarošus nosacījumus darījumu līgumos, pārkāpj klientu konfidencialitāti u.c.), kā arī 

novērtēt, cik liela ir klientu interešu neievērošanas potenciālā ietekme uz bankas 

ienākumiem/izdevumiem. 




o Maksājumi un norēķini – šādiem darbības veidiem: 

Naudas pārskaitījumi 

Norēķinu karšu apkalpošana 






Naudas pārskaitījumiem 

Norēķinu karšu apkalpošanai 




Vai konstatēti klientu patērētāju 

tiesību pārkāpumi? 

Darījumu nosacījumu skaidrība 

Vēsturiskā informācija par: 

o informācijas konfidencialitātes 

neievērošanu 

o neatbilstošu darījumu esamību – 

piemēram, atlīdzības saņemšanu 

(kukuļņemšanu), konfidenciālas 

informācijas izmantošanu bankas 

vai personiskās interesēs, līgumu 

nosacījumu neievērošanu, 

neautorizētas līdzekļu noguldīšanas 

un izņemšanas gadījumiem, 

nepietiekamu gādību un rūpību 

klientu aktīvu pārvaldīšanā u.c. 



Nav konstatēti patērētāju tiesību pārkāpumi un 

Visiem darījumiem ir skaidri nosacījumi un 

Nav informācijas par konfidencialitātes neievērošanu, u.c. neatbilstošiem 

darījumiem 


Atsevišķos līgumos ietverti nosacījumi, kas ir pretrunā ar patērētāju tiesību 

aizsardzības likumdošanu, bet šādu gadījumu skaits ir neliels un līgumi ir 

nebūtiski un/vai 

Pārsvarā darījumiem ir skaidri nosacījumi, bet ir atsevišķi gadījumi, kad 

darījumu nosacījumi ir neskaidri un/vai 

Ir informācija par konfidencialitātes neievērošanu un/vai citiem 

neatbilstošiem darījumiem, bet šādu gadījumu skaits ir neliels 


Vairāki gadījumi, kad līgumos ietverti nosacījumi, kas ir pretrunā ar 

patērētāju tiesību aizsardzības likumdošanu, bet kopējais šādu līgumu skaits 

nav liels un/vai 

Vairākiem darījumiem ir neskaidri nosacījumi un/vai 

Ir informācija par vairākiem gadījumiem, kad banka nav ievērojusi 

konfidencialitāti un/vai par citiem neatbilstošiem darījumiem 












1. veidlapa) 




Daudzos gadījumos līgumos ir ietverti nosacījumi, kas ir pretrunā ar 

patērētāju tiesību aizsardzības likumdošanu un/vai 

Būtisks tādu darījumu skaits un apmērs, kuru nosacījumi ir neskaidri un/vai 

Ir informācija par biežu konfidencialitātes neievērošanu un/vai citiem 

neatbilstošiem darījumiem 











1. veidlapa) 







radušies klientu interešu neievērošanas 

dēļ, t.sk.: 


informāciju par zaudējumiem klientu 

interešu neievērošanas dēļ? 




zaudējumiem klientu interešu 

neievērošanas trūkumu dēļ 


zaudējumus klientu interešu 

neievērošanas dēļ? 


zaudējumiem klientu interešu 

neievērošanas dēļ 

Klientu sūdzību esamība, skaits 

Klientu tiesas prasību pret banku 

esamība, skaits, apmēri 

Informācija par bankas zaudētām tiesas 

prasībām 

Cita informācija par klientu interešu 

neievērošanu – publiski pieejamā 

informācija, Komisijas rīcībā esošā 

informācija u.c. 











Banka uzkrāj un analizē informāciju par zaudējumiem klientu interešu 

neievērošanas dēļ un 

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai nav bijuši zaudējumi klientu 

interešu neievērošanas dēļ vai vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir 

bijuši zaudējumi klientu interešu neievērošanas dēļ un banka ir ieviesusi 

pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu 

rašanos un 

Banka novērtē un mēra potenciālos zaudējumus klientu interešu 


Bankas novērtējums par potenciāliem zaudējumiem klientu interešu 

neievērošanas dēļ liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi klientu 

interešu neievērošanas dēļ ir nebūtiski un 

Klientu sūdzību skaits ir nebūtisks un 

Nav klientu tiesas prasību pret banku un 

Nav citas negatīvas informācijas par klientu interešu neievērošanu un/vai 

Banka izmanto apdrošināšanu kā klientu interešu neievērošanas risku 

mazinošu faktoru un vienlaicīgi pietiekami veic darbības, lai analizētu un 






klientu interešu neievērošanas dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi klientu 

interešu neievērošanas dēļ nepārsniedz 10% no atbilstošā perioda peļņas) 

un banka nav ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk 






interešu neievērošanas dēļ ir nebūtiski un 

Sūdzību/tiesas prasību saistībā ar klientu interešu neievērošanu skaits un 

apmēri ir nelieli un/vai 

Banka izmanto apdrošināšanu kā klientu interešu neievērošanas risku 

mazinošu faktoru, bet atsevišķos mazāk svarīgos darbības veidos 


cēloņus 





klientu interešu neievērošanas dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi klientu 

interešu neievērošanas dēļ pārsniedz 10% no atbilstošā perioda peļņas) 

un banka nav ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk 












1. veidlapa) 








interešu neievērošanas dēļ ir būtiski un/vai 

Ir vairākas būtiskas sūdzības/tiesas prasības saistībā ar klientu interešu 

neievērošanu, bet to kopējais skaits ir neliels un/vai 

Banka būtiskākajos darbības veidos neizmanto apdrošināšanu kā klientu 

interešu neievērošanas risku mazinošu faktoru un/vai nepietiekami veic 

darbības, lai analizētu un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus 




Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši lieli zaudējumi klientu 

interešu neievērošanas dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi klientu interešu 

neievērošanas dēļ pārsniedz 50% no atbilstošā perioda peļņas) un banka 

nav ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu 

zaudējumu rašanos vai 

Banka neuzkrāj un neanalizē informāciju par zaudējumiem klientu 

interešu neievērošanas dēļ un/vai 

Banka nenovērtē un nemēra potenciālos zaudējumus klientu interešu 

neievērošanas dēļ un/vai 

Liels sūdzību/tiesas prasību saistībā ar klientu interešu neievērošanu 

skaits un kopējais apmērs un/vai 

Ir cita informācija par būtisku klientu interešu neievērošanu un/vai 

Banka neizmanto apdrošināšanu kā klientu interešu neievērošanas risku 

mazinošu faktoru un neveic darbības, lai analizētu un novērstu 












1. veidlapa) 




Iekšējas krāpšanas risks 

Novērtēšanas mērķis – noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi iekšējas krāpšanas 

(piemēram, darbinieku apzinātas informācijas sagrozīšanas, aktīvu zādzības, personiska 

labuma gūšanas, izmantojot pieejamo iekšējo informāciju u.c. notikumu) rezultātā. 







radušies iekšējas krāpšanas dēļ, t.sk.: 


informāciju par zaudējumiem iekšējas 

krāpšanas dēļ? 




zaudējumiem iekšējas krāpšanas dēļ 


zaudējumus iekšējas krāpšanas dēļ? 


zaudējumiem iekšējas krāpšanas dēļ 

Cita iespējamā informācija par iekšējas 

krāpšanas gadījumiem bankā – piemēram, 

publiski pieejamā informācija, Komisijas 

rīcībā esoša informācija u.c. 











Banka uzkrāj un analizē informāciju par zaudējumiem iekšējas krāpšanas 

dēļ un 

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai nav bijuši zaudējumi iekšējas 

krāpšanas dēļ vai vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši 

zaudējumi iekšējas krāpšanas dēļ un banka ir ieviesusi pietiekamas 


Banka novērtē un mēra potenciālos zaudējumus iekšējas krāpšanas dēļ 

un 

Bankas novērtējums par potenciāliem zaudējumiem iekšējas krāpšanas 

dēļ liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi iekšējas krāpšanas dēļ ir 

nebūtiski un 

Nav citas negatīvas informācijas par iekšējas krāpšanas gadījumiem 

bankā un/vai 

Banka izmanto apdrošināšanu kā iekšējas krāpšanas risku mazinošu 

faktoru un vienlaicīgi pietiekami veic darbības, lai analizētu un novērstu 




dēļ un 


iekšējas krāpšanas dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi iekšējas krāpšanas dēļ 

nepārsniedz 10% no atbilstošā perioda peļņas) un banka nav ieviesusi 


rašanos un 


un 



nebūtiski un/vai 

Banka izmanto apdrošināšanu kā iekšējas krāpšanas risku mazinošu 

faktoru, bet atsevišķos mazāk svarīgos darbības veidos nepietiekami veic 














1. veidlapa) 




dēļ un 



pārsniedz 10% no atbilstošā perioda peļņas) un banka nav ieviesusi 


rašanos un 


un 



būtiski un/vai 

Banka būtiskākajos darbības veidos neizmanto apdrošināšanu kā iekšējas 

krāpšanas risku mazinošu faktoru un/vai nepietiekami veic darbības, lai 




dēļ un 





rašanos vai 

Banka neuzkrāj un neanalizē informāciju par zaudējumiem iekšējas 

krāpšanas dēļ un/vai 

Banka nenovērtē un nemēra potenciālos zaudējumus iekšējas krāpšanas 

dēļ un/vai 

Ir cita informācija par būtisku/būtiskiem iekšējas krāpšanas 

gadījumu/gadījumiem bankā un/vai 

Banka neizmanto apdrošināšanu kā iekšējas krāpšanas risku mazinošu 

faktoru un neveic darbības, lai analizētu un novērstu zaudējumu rašanās 

cēloņus 











1. veidlapa) 




Ārējas krāpšanas risks 

Novērtēšanas mērķis – noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi ārējas krāpšanas 

(piemēram, laupīšanas, viltošanas, informācijas sistēmas uzlaušanas u.c. notikumu) rezultātā. 







radušies ārējas krāpšanas dēļ, t.sk.: 


informāciju par zaudējumiem ārējas 

krāpšanas dēļ? 




zaudējumiem ārējas krāpšanas dēļ 


zaudējumus ārējas krāpšanas dēļ? 


zaudējumiem ārējas krāpšanas dēļ 

Cita iespējamā informācija par ārējas 

krāpšanas gadījumiem – piemēram, 

publiski pieejamā informācija, Komisijas 

rīcībā esoša informācija u.c. 











Banka uzkrāj un analizē informāciju par zaudējumiem ārējas krāpšanas 

dēļ un 

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai nav bijuši zaudējumi ārējas 

krāpšanas dēļ vai vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši 

zaudējumi ārējas krāpšanas dēļ un banka ir ieviesusi pietiekamas 


Banka novērtē un mēra potenciālos zaudējumus ārējas krāpšanas dēļ un 

Bankas novērtējums par potenciāliem zaudējumiem ārējas krāpšanas dēļ 

liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi ārējas krāpšanas dēļ ir nebūtiski 

un 

Nav citas negatīvas informācijas par ārējas krāpšanas gadījumiem un/vai 

Banka izmanto apdrošināšanu kā ārējas krāpšanas risku mazinošu 

faktoru un vienlaicīgi pietiekami veic darbības, lai analizētu un novērstu 




dēļ un 


ārējas krāpšanas dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi ārējas krāpšanas dēļ 

nepārsniedz 10% no atbilstošā perioda peļņas) un banka nav ieviesusi 


rašanos un 



liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi ārējas krāpšanas dēļ ir nebūtiski 

un/vai 

Banka izmanto apdrošināšanu kā ārējas krāpšanas risku mazinošu 

faktoru, bet atsevišķos mazāk svarīgos darbības veidos nepietiekami veic 




dēļ un 


ārējas krāpšanas dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi ārējas krāpšanas dēļ 












1. veidlapa) 





rašanos un 



liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi ārējas krāpšanas dēļ ir būtiski 

un/vai 

Banka būtiskākajos darbības veidos neizmanto apdrošināšanu kā ārējas 

krāpšanas risku mazinošu faktoru un/vai nepietiekami veic darbības, lai 




dēļ un 

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši lieli zaudējumi ārējas 

krāpšanas dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi ārējas krāpšanas dēļ pārsniedz 

50% no atbilstošā perioda peļņas) un banka nav ieviesusi pietiekamas 

kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos vai 

Banka neuzkrāj un neanalizē informāciju par zaudējumiem ārējas 

krāpšanas dēļ un/vai 

Banka nenovērtē un nemēra potenciālos zaudējumus ārējas krāpšanas dēļ 

un/vai 

Ir cita informācija par būtisku/būtiskiem ārējas krāpšanas 

gadījumu/gadījumiem un/vai 

Banka neizmanto apdrošināšanu kā ārējas krāpšanas risku mazinošu 

faktoru un neveic darbības, lai analizētu un novērstu zaudējumu rašanās 

cēloņus 











1. veidlapa) 




Materiālo aktīvu bojājumu risks 

Novērtēšanas mērķis – noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi materiālo aktīvu 

bojājumu (piemēram, ugunsgrēka, vandālisma u.c. notikumu) rezultātā. 







radušies materiālo aktīvu bojājumu dēļ, 

t.sk.: 



materiālo aktīvu bojājumu dēļ? 




zaudējumiem materiālo aktīvu 

bojājumu dēļ 


zaudējumus materiālo aktīvu bojājumu 

dēļ? 


zaudējumiem materiālo aktīvu 

bojājumu dēļ 

Vai banka lieto citas kontroles metodes 

materiālo aktīvu bojājuma riska 

samazināšanai (piemēram, apsardze, 

tehniskas ierīces u.c.) un to efektivitāte? 











Banka uzkrāj un analizē informāciju par zaudējumiem materiālo aktīvu 

bojājumu dēļ un 

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai nav bijuši zaudējumi materiālo 

aktīvu bojājumu dēļ vai vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši 

zaudējumi materiālo aktīvu bojājumu dēļ un banka ir ieviesusi 


rašanos un 

Banka novērtē un mēra potenciālos zaudējumus materiālo aktīvu 


Bankas novērtējums par potenciāliem zaudējumiem materiālo aktīvu 

bojājumu dēļ liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi materiālo aktīvu 

bojājumu dēļ ir nebūtiski un/vai 

Banka izmanto apdrošināšanu kā materiālo aktīvu bojājumu risku 

mazinošu faktoru un vienlaicīgi pietiekami veic darbības, lai analizētu un 






materiālo aktīvu bojājumu dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi materiālo 

aktīvu bojājumu dēļ nepārsniedz 10% no atbilstošā perioda peļņas) un 

banka nav ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu 

šādu zaudējumu rašanos un 





bojājumu dēļ ir nebūtiski un/vai 

Banka izmanto apdrošināšanu kā materiālo aktīvu bojājumu risku 

mazinošu faktoru, bet atsevišķos mazāk svarīgos darbības veidos 


cēloņus 















1. veidlapa) 





aktīvu bojājumu dēļ pārsniedz 10% no atbilstošā perioda peļņas) un 


šādu zaudējumu rašanos un 





bojājumu dēļ ir būtiski un/vai 

Banka būtiskākajos darbības veidos neizmanto apdrošināšanu kā 

materiālo aktīvu bojājumu risku mazinošu faktoru un/vai nepietiekami 

veic darbības, lai analizētu un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus 






aktīvu bojājumu dēļ pārsniedz 50% no atbilstošā perioda peļņas) un 


šādu zaudējumu rašanos vai 

Banka neuzkrāj un neanalizē informāciju par zaudējumiem materiālo 

aktīvu bojājumu dēļ un/vai 

Banka nenovērtē un nemēra potenciālos zaudējumus materiālo aktīvu 


Banka neizmanto apdrošināšanu kā materiālo aktīvu bojājumu risku 

mazinošu faktoru un neveic darbības, lai analizētu un novērstu 












1. veidlapa) 




4.2.3. Tirgus cenu risks 

Tirgus cenu risks ir risks, ka var mainīties bankas ienākumi/izdevumi (un pašu kapitāla 

apmērs) gadījumā, ja notiek nelabvēlīgas izmaiņas finanšu instrumentu tirgus cenās, preču 

cenās, ārvalstu valūtu kursos, procentu likmēs. 

Tirgus cenu risks ietekmē tirdzniecības un pārdošanai pieejamā portfeļos iekļautos finanšu 

instrumentus. Tirdzniecības un pārdošanai pieejamā portfeļos iekļauto finanšu instrumentu 

atvērto pozīciju vērtību ietekmē izmaiņas šo instrumentu tirgus cenās (tai skaitā izmaiņas 

preču cenās, ārvalstu valūtu kursu svārstības un izmaiņas procentu likmēs) un tirgus 

likviditāte (un izmaiņas tajā). Kopējo portfeļa riska apmēru ietekmē arī portfeļa 

koncentrācija/diversifikācija. Tirgus cenu risks daudzām bankām bieži ir mazāks nekā 

kredītrisks, bet tas ir grūtāk prognozējams. Pēkšņi lieli zaudējumi, kas var rasties no 

pārmērīgu tirgus risku uzņemšanās un/vai nepietiekamas tirgus risku pārvaldīšanas, var 

nopietni apdraudēt bankas darbību. Veicot tirgus cenu riska novērtējumu, jāvērtē bankas 

darbībai piemītošā tirgus cenu riska apmērs saistībā ar bankas pašu kapitālu un tā struktūru. 

Ārvalstu valūtu kursu svārstības un izmaiņas procentu likmēs ietekmē gan bankas ilgtermiņa, 

gan īstermiņa ienesīgumu. Reitinga piešķiršanas procesā šo risku īstermiņa ietekme uz bankas 

ienesīgumu tiek vērtēta, novērtējot bankas tirdzniecības un pārdošanai pieejamā portfeļos 

iekļauto finanšu instrumentu tirgus cenu risku, bet ārvalstu valūtu riska un procentu likmju 

riska ilgtermiņa ietekme uz bankas darbību kopumā, tiek vērtēta atsevišķi kā kopīgās 

funkcijas – Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana un Procentu likmju riska pārvaldīšana. 

Saskaņā ar standartizēto pieeju reitinga piešķiršanas procesā tirgus cenu risks tiek vērtēts 

visiem tirdzniecības un pārdošanai pieejamā portfeļos iekļautajiem investīciju darbības 

veidiem (skatīt 3. pielikumu). 


specifikas bez iepriekš uzskaitītajiem darbības veidiem iespējami arī citi darbības veidi, kam 

piemīt tirgus cenu risks (piemēram, ja bankas īpašumā kā pārņemta ķīla ir biržā tirgotu preču 

krājumi), lai gan parasti šiem citiem darbības veidiem nav būtiska nozīme bankas kopējā 

darbībā. Ja kādā bankā citiem darbības veidiem ir būtiska nozīme bankas kopējā darbībā, tad 

tiem individuāli tiek noteikti vērtējamie riska elementi. 

Elementi, kas tiek vērtēti, novērtējot tirgus cenu risku, un šo elementu novērtēšanas mērķi ir: 


Tirgus cenu svārstīgums 

(volatility) 

Noteikt tirdzniecības un pārdošanai pieejamā portfeļos 

iekļauto finanšu instrumentu tirgus cenu svārstīguma 

ietekmi uz bankas ienākumiem/izdevumiem (un pašu 

kapitāla apmēru). 

Tirgus likviditāte Noteikt bankas spēju realizēt tirdzniecības un pārdošanai 

pieejamos portfeļos iekļautos finanšu instrumentus īsā laika 











1. veidlapa) 




periodā un bez ievērojamiem zaudējumiem. 

Koncentrācija/diversifikācija Noteikt, vai bankas tirdzniecības un pārdošanai pieejamos 

portfeļos pastāv koncentrētas pozīcijas un vai tās nepalielina 

kopējo tirgus cenu risku. 





mainīts. 

Tirgus cenu riska novērtējumam atbilstoši vērtējamam darbības veidam tiek izmantoti šajā 

sadaļā aprakstītie kritēriji, novērtējuma apraksts, kā arī 6.2. veidlapa "Kontroljautājumi tirgus 

cenu riska novērtējumam" (sagatavošanā). Tirgus cenu riska elementu vērtējums un 

novērtējuma rezultātā izdarītie secinājumi tiek dokumentēti 6.1. veidlapā "Tirgus cenu riska 


lietā. 

Tirgus cenu riska novērtējumam papildus var izmantot 8.1. pielikumu "Vērtspapīri", 8.2. 

pielikumu "Instrukcija darbam ar BLOOMBERG termināli", kā arī, ja nepieciešams, aizpildīt 

6.3. veidlapu "Darbības ar vērtspapīriem novērtējums". 











1. veidlapa) 




Tirgus cenu svārstīgums (volatility) 

Novērtēšanas mērķis – noteikt tirdzniecības un pārdošanai pieejamā portfeļos iekļauto finanšu 

instrumentu tirgus cenu svārstīguma ietekmi uz bankas ienākumiem/izdevumiem (un pašu 

kapitāla apmēru). 



o Investīciju darbība – šādiem darbības veidiem: 

visiem tirdzniecības portfeļa darbības veidiem 

visiem pārdošanai pieejamā portfeļa darbības veidiem 

Investīciju darbībai – visiem tirdzniecības portfeļa darbības veidiem 

Investīciju darbībai – visiem pārdošanai pieejamā portfeļa darbības veidiem 


Atvērto pozīciju lielums 

Finanšu instrumentu, kam ir atvērtās 

pozīcijas: 

o tirgus cenu svārstīgums (volatility) 

o ticamu tirgus cenu pieejamība (t.sk. 

biržās nekotējamo un neapgrozāmo 

finanšu instrumentu īpatsvars, 

tirgus aktivitātes līmenis) 

Atvasinātajiem finanšu 

instrumentiem raksturīgs lielāks 

vērtības svārstīgums, kā arī biežāk 

darījumi tiek slēgti ārpus biržas. 

Iespējas līgumiem jāņem vērā gan 

pamatā esošā aktīva tirgus cenu 

svārstīgums, gan iespējas līguma 

vērtības svārstīgumu raksturojošie 

lielumi – tā saucamie "grieķi" 

(greeks). 

Var ņemt vērā arī pozīcijas riska 

kapitāla prasības (parāda vērtspapīriem 

un akcijām) vai preču riska kapitāla 

prasības (preču atvasinātajiem 

līgumiem) īpatsvaru kopējā kapitāla 

prasībā 


tirgus riska analīzei, mērīšanai un 

novērtēšanai rezultāti (piemēram, 

Value at Risk (VaR), scenāriju 

analīzes, ekstremālo situāciju scenāriju 

analīzes (stresa testu) rezultāti) 



Tirgus cenu svārstīguma risks ir zems, jo: 

o Ir atvērtās pozīcijas finanšu instrumentiem, kam pieejamas ticamas tirgus 

cenas un tirgus cenu svārstīgums ir nenozīmīgs*. Kopējais šādu atvērto 

pozīciju apmērs nepārsniedz 100%*** no bankas pašu kapitāla un/vai 

o Ir atvērtās pozīcijas finanšu instrumentiem, kam nav pieejamas ticamas 

tirgus cenas vai tirgus cenu svārstīgums ir nozīmīgs**. Kopējais šādu 

atvērto pozīciju apmērs nepārsniedz 2%*** no bankas pašu kapitāla 


Tirgus cenu svārstīguma risks ir mērens, jo 


cenas, un tirgus cenu svārstīgums ir nenozīmīgs*. Kopējais šādu atvērto 

pozīciju apmērs nepārsniedz 200%*** no bankas pašu kapitāla un/vai 





Tirgus cenu svārstīguma risks ir būtisks, jo: 


cenas un tirgus cenu svārstīgums ir nenozīmīgs*. Kopējais šādu atvērto 

pozīciju apmērs pārsniedz 200%*** no bankas pašu kapitāla un/vai 





Tirgus cenu svārstīguma risks ir augsts, jo: 



atvērto pozīciju apmērs pārsniedz 50%*** no bankas pašu kapitāla 

* nenozīmīgs tirgus cenu svārstīgums – starpība starp finanšu instrumenta pēdējā gada augstāko un 

zemāko cenu veido mazāk par 15% no pēdējā gada zemākās cenas 

** nozīmīgs tirgus cenu svārstīgums – starpība starp finanšu instrumenta pēdējā gada augstāko un 

zemāko cenu veido vairāk par 15 % no pēdējā gada zemākās cenas 

*** procentuālās attiecības pret pašu kapitālu kritēriji noteikti visiem tirdzniecības un pārdošanai 

pieejamā portfeļos iekļautajiem finanšu instrumentiem kopā. Līdz ar to kritēriji atsevišķiem 











1. veidlapa) 




portfeļiem proporcionāli jāsamazina atkarībā no tā, kāds ir vērtējamā portfeļa atvērto pozīciju 

īpatsvars bankas kopējā atvērtajā pozīcijā. 

Piemēram, ja noteikts, ka kopējais apjoms nepārsniedz 50% no bankas pašu kapitāla, tad uz 

vērtējamo portfeli attiecināmais kritērijs tiek aprēķināts šādi: 

Vērtējamā portfeļa atvērtā pozīcija 

50% x ------------------------------------------------------------ 

Kopējā tirdzniecības un pārdošanai pieejamo 

portfeļu atvērtā pozīcija 











1. veidlapa) 



Tirgus likviditāte 


Novērtēšanas mērķis – noteikt bankas spēju realizēt tirdzniecības un pārdošanai pieejamos 

portfeļos iekļautos finanšu instrumentus īsā laika periodā un bez ievērojamiem zaudējumiem. 






Investīciju darbībai – visiem tirdzniecības portfeļa darījumiem 

Investīciju darbībai – visiem pārdošanai pieejamā portfeļa darījumiem 


finanšu instrumentu, kas tiek tirgoti 

Eiropas ekonomiskās zonas (EEA) un 

Ekonomiskās attīstības un sadarbības 

organizācijas (OECD) valstu regulētajos 

tirgos (biržās), īpatsvars vērtējamā 

portfelī un attiecība pret bankas pašu 

kapitālu 

Finanšu instrumentu, kas tiek tirgoti 

pārējo valstu regulētajos tirgos, īpatsvars 

vērtējamā portfelī un attiecība pret bankas 


Biržās nekotējamo un neapgrozāmo 

finanšu instrumentu īpatsvars vērtējamā 

portfelī un attiecība pret bankas pašu 

kapitālu 

Finanšu instrumentu un emitentu 

kredītreitingi 

Apgrūtinājumu esamība (repo darījumi, 

ķīlas u.c.) 

Katra atsevišķā finanšu instrumenta 

apjoms, salīdzinot ar kopējo vienas 

tirdzniecības sesijas tirgus darījumu 

apjomu (apgrozījumu) 

Katra atsevišķā finanšu instrumenta 

apjoms, salīdzinot ar kopējo šī finanšu 

instrumenta emisijas apjomu 

Tādu finanšu instrumentu apjoms un 

īpatsvars vērtējamā portfelī, kuru 

apgrozījums ir neliels 



novērtēšanai rezultāti (piemēram, Value 

at Risk (VaR), scenāriju analīzes, 

ekstremālo situāciju scenāriju analīzes 

(stresa testu) rezultāti) 



Portfeļa tirgus likviditāte ir ļoti augsta, jo: 

o Finanšu instrumenti tiek tirgoti EEA un OECD tirgos (biržās). Nav 

pārējo valstu tirgos tirgoto un/vai biržās nekotējamo un neapgrozāmo 

finanšu instrumentu un 

o Finanšu instrumentus iespējams realizēt īsā laika periodā bez 

ievērojamiem zaudējumiem, jo: 

tiem ir augsts kredītreitings* un 

tie nav apgrūtināti un 

bankas portfeļos esošo finanšu instrumentu apjoms ir neliels, 

salīdzinot ar šo finanšu instrumentu vienas tirdzniecības sesijas 

vidējo apgrozījumu (t.i., tos var realizēt bez ievērojamiem 

zaudējumiem 1-2 dienu laikā) un 

finanšu instrumentu ar nelielu apgrozījumu īpatsvars ir nebūtisks 


Portfeļa tirgus likviditāte ir augsta, jo: 

o Pārsvarā finanšu instrumenti, kas tiek tirgoti EEA un OECD tirgos 

(biržās). Pārējo valstu tirgos tirgoto un/vai biržās nekotējamo un/vai 

neapgrozāmo finanšu instrumentu apjoms nepārsniedz 10% no kopējā 

portfeļa un 25%** no bankas pašu kapitāla un 

o Finanšu instrumentus iespējams realizēt pietiekami īsā laika periodā 

bez ievērojamiem zaudējumiem, jo: 

vērtējamā portfelī vismaz 70% ir finanšu instrumenti, kam ir augsts 

kredītreitings* un 

apgrūtinājumi nav nozīmīgi (t.i., tie ir nelielai portfeļa daļai un/vai 

īstermiņa) un 

bankas portfeļos esošo finanšu instrumentu apjoms ir tāds, ka tos 

bez ievērojamiem zaudējumiem var realizēt 5 dienu laikā un 

finanšu instrumentu ar nelielu (vai bez) apgrozījumu apjoms 

nepārsniedz 10% no kopējā portfeļa un 25%** no bankas pašu 

kapitāla 


Portfeļa tirgus likviditāte ir zema, jo: 











1. veidlapa) 




o Būtisks pārējo valstu tirgos tirgoto un/vai biržās nekotējamo un/vai 

neapgrozāmo finanšu instrumentu apjoms, bet tas nepārsniedz 30% no 

kopējā portfeļa un 70%** no bankas pašu kapitāla un/vai 

o Finanšu instrumentus nevar realizēt īsā laika periodā (t.i. 5 dienu 

laikā), neciešot ievērojamus vērtības zaudējumus, jo: 

vērtējamā portfelī mazāk par 70% ir finanšu instrumenti, kam ir 

augsts kredītreitings* un/vai 

tiem ir nozīmīgi apgrūtinājumi un/vai 

bankas portfeļos esošo finanšu instrumentu apjoms ir liels, 

salīdzinot ar šo finanšu instrumentu vienas tirdzniecības sesijas 

vidējo apgrozījumu – tos var realizēt 5 dienu līdz 1 mēneša laikā 

un/vai 

finanšu instrumentu ar nelielu (vai bez) apgrozījumu apjoms ir 

liels, bet tas nepārsniedz 30% no kopējā portfeļa un 70%** no 

bankas pašu kapitāla 


Portfelis ir nelikvīds, jo: 

o Būtisks pārējo valstu tirgos tirgoto un/vai biržās nekotējamo un/vai 

neapgrozāmo finanšu instrumentu apjoms un tas pārsniedz 30% no 

kopējā portfeļa un/vai 70%** no bankas pašu kapitāla un/vai 

o Finanšu instrumentus nevar realizēt īsā laika periodā, jo: 

vērtējamā portfelī mazāk par 20% ir finanšu instrumenti, kam ir 

augsts kredītreitings* un/vai 

tie pilnībā, uz ilgu laika periodu apgrūtināti un/vai 

bankas portfeļos esošo finanšu instrumentu apjoms ir liels, 

salīdzinot ar šo finanšu instrumentu viena mēneša vidējo 

apgrozījumu un/vai 

vairāk par 30% no kopējā portfeļa un/vai 70%** no bankas pašu 

kapitāla ir finanšu instrumenti ar nelielu (vai bez) apgrozījumu 



** procentuālās attiecības pret pašu kapitālu kritēriji noteikti visiem tirdzniecības un 

pārdošanai pieejamā portfeļos iekļautajiem finanšu instrumentiem kopā. Līdz ar to kritēriji 

atsevišķiem portfeļiem proporcionāli jāsamazina atkarībā no tā, kāds ir vērtējamā portfeļa 

īpatsvars kopējā tirdzniecības un pārdošanai pieejamā portfelī. 

Piemēram, ja noteikts, ka kopējais apjoms nepārsniedz 50% no bankas pašu kapitāla, tad uz 

vērtējamo portfeli attiecināmais kritērijs tiek aprēķināts šādi: 

Vērtējamā portfeļa apmērs 

50% x ------------------------------------------------------------ 

Kopējais tirdzniecības un pārdošanai pieejamo 

portfeļu apmērs 











1. veidlapa) 




Koncentrācija/diversifikācija 

Novērtēšanas mērķis – noteikt, vai bankas tirdzniecības un pārdošanai pieejamos portfeļos 

pastāv koncentrētas pozīcijas un vai tās nepalielina kopējo tirgus cenu risku.. 






Investīciju darbībai – visiem tirdzniecības portfeļa darījumiem 

Investīciju darbībai – visiem pārdošanai pieejamā portfeļa darījumiem 


Vērtējamais portfelis (darbības veids) 

jāapskata šādos sadalījumos: 

o pa parādniekiem/darījumu partneriem 

o pa valstīm 

o pa tautsaimniecības 

nozarēm/reģioniem 


(piemēram, pa valūtām) 

Var ņemt vērā arī patreizējo situāciju, 

dinamiku un tendences šādā rādītājā - 

lielo riska darījumu īpatsvars vērtējamā 

darbības veidā un attiecība pret bankas 




novērtēšanai rezultāti (piemēram, 

diversifikācijas efektu nozīme, Value at 

Risk (VaR), scenāriju analīzes, ekstremālo 

situāciju scenāriju analīzes (stresa testu) 

rezultāti) 



Vērtējamais portfelis ir pietiekami diversificēts – nevienā sadalījumā nav 

koncentrētu pozīciju: 

o prasības pret vienu parādnieku/darījumu partneri nepārsniedz 2% no 

vērtējamā portfeļa un 

o prasības pret parādniekiem – vienas OECD valsts pārstāvjiem 

nepārsniedz 20% no vērtējamā portfeļa un 

o prasības pret parādniekiem – vienas ne-OECD valsts pārstāvjiem 

nepārsniedz 5% no vērtējamā portfeļa un 

o prasības pret parādniekiem – vienas tautsaimniecības nozares vai 

viena reģiona pārstāvjiem nepārsniedz 5% no vērtējamā portfeļa un 

o nav citu koncentrētu pozīciju un 




Vērtējamais portfelis ir pietiekami diversificēts, bet kādā no 

sadalījumiem tas neatbilst vērtējumam "1 – zems risks" noteiktajiem 

kritērijiem, piemēram: 

o prasības pret parādniekiem – vienas tautsaimniecības nozares 

pārstāvjiem pārsniedz 5% no vērtējamā portfeļa 






Vairākas būtiskas koncentrētas pozīcijas, jo vērtējamais portfelis 

vairākos sadalījumos neatbilst vērtējumam "1 – zems risks" noteiktajiem 


o prasības pret vienu parādnieku/darījumu partneri pārsniedz 2% no 

vērtējamā portfeļa un 


pārsniedz 5% no vērtējamā portfeļa un 


pārstāvjiem pārsniedz 5% no vērtējamā portfeļa 











1. veidlapa) 




Koncentrācija šajos sadalījumos nepārsniedz vērtējumam "1 – zems 

risks" noteiktos kvantitatīvos kritērijus vairāk par 10 reizēm un/vai 




Vērtējamā portfelī ir būtiska koncentrācija, jo: 

o prasības pret vienu parādnieku/darījumu partneri pārsniedz 20% no 

vērtējamā portfeļa un/vai 


pārsniedz 50% no vērtējamā portfeļa un/vai 


pārstāvjiem pārsniedz 50% no vērtējamā portfeļa un/vai 

o ir citas koncentrētas pozīcijas un/vai 


lielāka par 300%. Iespējams, ka banka pieļauj lielajiem riska darījumiem 

noteikto ierobežojumu pārkāpumus 











1. veidlapa) 




4.2.4. Procentu likmju risks 

Procentu likmju risks ir risks, ka procentu likmju izmaiņu rezultātā iespējama nelabvēlīga 

ietekme uz bankas ienākumiem/izdevumiem (un pašu kapitāla apmēru). 

Reitinga piešķiršanas procesā procentu likmju riska novērtējumā tiek vērtēta procentu likmju 

izmaiņu ietekme uz bankas darbību kopumā – procentu likmju izmaiņu ietekme gan uz 

sabiedrības portfelī iekļautajiem darījumiem, gan uz tirdzniecības un pārdošanai pieejamā 

portfeļos iekļautajiem darījumiem. 

Procentu likmju riska rašanās avoti ir: 

cenu izmaiņu risks (repricing risk) – iespēja ciest zaudējumus, mainoties procentu 

likmēm un pastāvot atšķirībām aktīvu, pasīvu un ārpusbilances pozīciju atlikušajos vai 

procentu likmes pārskatīšanas termiņos; 

ienesīguma līknes risks (yield curve risk) – iespēja ciest zaudējumus negaidītu izmaiņu 

ienesīguma līknes slīpumā (slope) un aprisēs (shape) dēļ; 

bāzes risks (basis risk) – iespēja ciest zaudējumus, mainoties procentu likmēm finanšu 

instrumentiem ar vienādiem pārskatīšanas termiņiem, bet atšķirīgām bāzes likmēm; 

izvēles risks (optionality risk) – iespēja ciest zaudējumus, ja finanšu instruments tieši 

(iespējas līgumi) vai netieši (kredīti ar pirmstermiņa atmaksas iespēju, noguldījumi uz 

pieprasījumu u.tml.) paredz bankas klientam izvēles iespēju. 

Reitinga piešķiršanas procesā cenu izmaiņu risks un ienesīguma līknes risks tiek vērtēts kopā 

kā viens elements – pārskatīšanas nesakritība, jo cenu izmaiņu risks un ienesīguma līknes 

risks ir savstarpēji saistīti, t.i., ja bankā nepastāvētu cenu izmaiņu risks, tad bankas ienākumus 

nespētu ietekmēt arī ienesīguma līknes risks. Piemēram, pieņemsim, ka banka izsniegusi 

kredītus ar mainīgo procentu likmi 6 mēnešu LIBOR+3%. Pieņemsim, ka šo kredītu 

finansēšanai piesaistītie līdzekļi ir starpbanku aizņēmums ar mainīgo likmi 6 mēnešu 

LIBOR+0.25%. Ja vienās un tajās pašās dienās (piemēram, katra gada 1.janvārī un 1.jūlijā) 

visiem bankas izsniegtajiem kredītiem un šo kredītu finansēšanas avotam – starpbanku 

aizņēmumam tiktu fiksēta mainīgā procentu likmes daļa, tad bankas tīrie procentu ienākumi 

būtu nemainīgi (tā būtu starpība starp likmi, par kādu banka līdzekļus aizdevusi, un likmi, par 

kādu banka līdzekļus aizņēmusies, t.i., 2.75% gadā). Aprakstītajā piemērā aktīvu un pasīvu 

pārcenošanas termiņi pilnībā sakrīt un izmaiņas LIBOR likmēs banku neietekmē un nepastāv 

risks, ka bankas tīrie procentu ienākumi varētu mainīties tādēļ, ka notiktu izmaiņas LIBOR 

likmēs. Tomēr praktiski nav iespējams nodrošināt situāciju, ka gan bankas aktīviem, gan to 

finansēšanas avotiem (bankas saistībām) procentu likmes tiek pārskatītas vienādos apmēros 

vienos un tajos pašos termiņos – līdz ar to bankas tīrais procentu ienākums ir atkarīgs no 

svārstībām procentu likmju mainīgajās daļās. 

Novērtējot bāzes risku, ir jāanalizē risks, kas rodas no dažādu bankas darbību ietekmējošo 

ienesīguma līkņu savstarpējām korelācijām un to izmaiņām. Iepriekš aprakstītajā piemērā 

nepastāv bāzes risks, jo gan kredītu procentu likmju, gan aizņēmuma procentu likmes bāze ir 

LIBOR. Savukārt, ja kredītiem bāze būtu LIBOR, bet aizņemto līdzekļu bāze būtu EURIBOR, 

tad bankas tīros procentu ienākumus ietekmētu tas, kāda ir korelācija starp LIBOR un 

EURIBOR likmēm. Piemēram, 1.janvārī 6 mēnešu LIBOR ir 5.4%, bet 6 mēnešu EURIBOR 











1. veidlapa) 




– 4.3%. Nākošajā pārskatīšanas termiņā – 1.jūlijā 6 mēnešu LIBOR ir 4.9%, bet 6 mēnešu 

EURIBOR – 4.7%, t.i. LIBOR ir samazinājies par 0.5%, bet EURIBOR palielinājies par 

0.4%. Rezultātā bankas tīrie procentu ienākumi ir samazinājušies par 0.9% – ja sākotnēji tie 

bija 2.75%, tad pēc pārskatīšanas tie ir 1.85%. Šajā gadījumā bankas tīrie procentu ienākumi 

ir samazinājušies tādēļ, ka EURIBOR un LIBOR līknes ir mainījušās dažādi. 

Novērtējot izvēles risku, jāanalizē, kā bankas produktos tiešā vai netiešā veidā ietvertās ar 

procentu likmēm saistītās izvēles iespējas (opcijas) ietekmē bankas procentu likmju risku. 

Saskaņā ar standartizēto pieeju reitinga piešķiršanas procesā procentu likmju risks tiek vērtēts, 

novērtējot kopīgo funkciju – Procentu likmju riska pārvaldīšana (skatīt 3. pielikumu). 

Elementi, kas tiek vērtēti, novērtējot procentu likmju risku, un šo elementu novērtēšanas 

mērķi ir: 


Pārskatīšanas nesakritība Noteikt risku, kas rodas no atšķirībām aktīvu, pasīvu un 

ārpusbilances pozīciju atlikušajos termiņos un procentu 

likmes pārskatīšanas termiņos un/vai apmēros. 

Bāzes risks Noteikt, cik lielā apmērā bankas ienākumus/izdevumus 

ietekmē dažādu bankas darbību ietekmējošo ienesīguma 

līkņu savstarpējās korelācijas. 

Izvēles risks Noteikt risku, kas rodas no bankas produktos tiešā vai 

netiešā veidā ietvertām ar procentu likmēm saistītām 

izvēles iespējām (opcijām), kuras banka nevar ietekmēt. 





mainīts. 

Procentu likmju riska novērtējumam tiek izmantoti šajā sadaļā aprakstītie kritēriji, 

novērtējuma apraksts, kā arī 7.2. veidlapa "Kontroljautājumi procentu likmju riska 

novērtējumam". Procentu likmju riska elementu vērtējums un novērtējuma rezultātā izdarītie 

secinājumi tiek dokumentēti 7.1. veidlapā "Procentu likmju riska novērtējums". Aizpildītās 


Procentu likmju riska novērtējumam papildus var izmantot 15. pielikumu "Procentu likmju 

risks". 











1. veidlapa) 




Pārskatīšanas nesakritība 

Novērtēšanas mērķis – noteikt risku, kas rodas no atšķirībām aktīvu, pasīvu un ārpusbilances 

pozīciju atlikušajos termiņos un procentu likmes pārskatīšanas termiņos un/vai apmēros. 






Procentu likmju riska neto pozīciju (gap) 

(kopējo un atsevišķo intervālu) apmērs 


o kādā apmērā tiek izmantoti biržā 

tirgotie un ārpus biržas atvasinātie 

finanšu instrumenti pārskatīšanas 

termiņu nesakritību ierobežošanai? 

o kāds ir paredzamais pārskatīšanas 

termiņu sadalījums noguldījumiem uz 

pieprasījumu? 

o bankas pašu kapitāla izmaiņas (%), 

simulējot situāciju, kad procentu 

likmes izmainās par 200 bāzes 

punktiem 


procentu likmju riska analīzei, mērīšanai 

un novērtēšanai rezultāti: 

o duration un gap analīzes rezultāti 

o bankas ienākumu/izdevumu izmaiņu 

simulācija dažādos ar procentu likmju 

izmaiņām saistītos scenārijos 

o ekonomiskais novērtējums – kā 

mainās bankas aktīvu, saistību un ar 

procentu likmēm saistīto ārpusbilances 

posteņu vērtība procentu likmju 

izmaiņu rezultātā? 

o bankas peļņas un pašu kapitāla 

jutīgums dažādos procentu likmju 

izmaiņas scenārijos, t.sk. stresa testos, 

piemēram, negaidītas izmaiņas 

vispārējā procentu likmju līmenī, 

izmaiņas ienesīguma līknes slīpumā 

un aprisēs, izmaiņas likviditātē 

vadošajos tirgos u.c. 

o vēsturiskā informācija par tīro 

procentu ienākumu un pret procentu 

likmēm jutīgo komisijas naudas 

ienākumu un izdevumu izmaiņām 

procentu likmju izmaiņu rezultātā 



Aktīvu un saistību pārskatīšana ir saskaņota (gan laika, gan apmēru ziņā) 

– aktīvu/saistību pārskatīšanas nesakrītošās pozīcijas ir nebūtiskas un/vai 

Aktīvu/saistību pārskatīšanas nesakrītošās pozīcijas pilnībā ierobežotas 


Ir būtiskas aktīvu/saistību pārskatīšanas nesakrītošās pozīcijas un 

Visas būtiskās aktīvu/saistību pārskatīšanas nesakrītošās pozīcijas 

efektīvi ierobežotas 



Ir vairākas būtiskas aktīvu/saistību pārskatīšanas nesakrītošās pozīcijas, 

kas nav efektīvi ierobežotas 



Aktīvu/saistību pārskatīšanas nesakrītošās pozīcijas nav ierobežotas 











1. veidlapa) 




Bāzes risks 

Novērtēšanas mērķis – noteikt, cik lielā apmērā bankas ienākumus/izdevumus ietekmē dažādu 

bankas darbību ietekmējošo procentu likmju līkņu korelācijas. 






Aktīvu un saistību apmērs, kuru bāzes 

likmes nesakrīt 

Bankas darbību ietekmējošo ienesīguma 

līkņu (yield curves) savstarpējās attiecības 

(korelācijas) 



un novērtēšanai rezultāti, t.sk.: 

o bankas ienākumu/izdevumu izmaiņu 

simulācija dažādos ar procentu likmju 

izmaiņām saistītos scenārijos 



Bāzes risks ir zems, jo: 

o Aktīvu un saistību bāzes likmes sakrīt vai 

o Bankas darbību ietekmējošo ienesīguma līkņu (yield curves) korelācijas 

koeficienti ir tuvu +1 (t.i., aktīvu bāzes likmes izmaiņas gandrīz pilnībā 

sakrīt ar saistību bāzes likmes izmaiņām) 


Bāzes risks ir mērens, jo: 

o Aktīvu un saistību apmērs, kuru bāzes likmes nesakrīt, nav būtisks un/vai 


koeficienti ir lielāki par +0,5 (t.i., aktīvu bāzes likmes izmaiņas lielā 

apmērā sakrīt ar saistību bāzes likmes izmaiņām) 


Bāzes risks ir būtisks, jo: 

o Aktīvu un saistību apmērs, kuru bāzes likmes nesakrīt, ir būtisks un 


koeficienti ir no +0,5 līdz –0,5 (t.i., aktīvu bāzes likmes izmaiņas 

nebūtiski sakrīt (vai nesakrīt) ar saistību bāzes likmes izmaiņām) 


Bāzes risks ir augsts, jo: 

o Aktīvu un saistību apmērs, kuru bāzes likmes nesakrīt, ir būtisks un 


koeficienti ir zem –0,5 (t.i., piemēram, ja aktīvu bāzes likme samazinās, 

tad saistību bāzes likme aptuveni tādā pat apmērā pieaug) 











1. veidlapa) 




Izvēles risks 

Novērtēšanas mērķis – noteikt risku, kas rodas no bankas produktos tiešā vai netiešā veidā 

ietvertām ar procentu likmēm saistītām izvēles iespējām (opcijām). 






Bankas aktīviem – darījumu līgumos 

rakstiski ietvertās izvēles iespējas, kas 

rada bankai procentu likmju risku, 

piemēram: 

o fiksētas procentu likmes kredītu 

pirmstermiņa atmaksas iespējas 

o līgumos noteiktie procentu likmes 

griesti (caps) 

o kredīti ar automātisku pagarināšanu 

pēc termiņa beigām, nemainot to 

procentu likmi u.c. 

Bankas saistībām – darījumu līgumos 

rakstiski ietvertās izvēles iespējas, kas 

bankai rada procentu likmju risku, 

piemēram: 

o bankas izrakstītie procentu likmju 

izvēles līgumi (opcijas) 

o pirmstermiņa depozītu izņemšanas 

iespējas 

o depozīti ar automātisku pagarināšanu 

pēc termiņa beigām, nemainot to 

procentu likmi u.c. 

Netiešās izvēles iespējas, piemēram, 

klienta izvēles iespējas norēķinu kontos 

esošus līdzekļus izvietot depozītos u.c. 

Bankas piedāvājumos ietvertās izvēles 

iespējas – piemēram, bankas piedāvājums 

izsniegt klientam hipotēku kredītu 

jāuzskata par bankas izrakstītu iespējas 

līgumu (uz piedāvājuma periodu) 

Ietverto tiešo/netiešo izvēles iespēju 

izmantošanas tendences nesenā pagātnē 



un novērtēšanai rezultāti t.sk.: 

o ietverto opciju vērtības un opciju 

vērtību svārstīgumu raksturojošie 

lielumi 



Bankas produktos nav ietvertas izvēles iespējas (opcijas) vai 

Bankas produktos ir tiešā vai netiešā veidā ietvertas izvēles iespējas, bet 

risks, ka tās varētu tikt izmantotas un varētu radīt bankai zaudējumus 

procentu likmju riska dēļ ir zems, jo: 

o to apmērs ir nebūtisks un 

o ietvertās izvēles iespējas (opcijas) efektīvi ierobežotas un/vai 

o bankas iekšējo modeļu rezultāti liecina, ka ietvertām opcijām nav 

vērtības un/vai 

o vēsturiskā informācija liecina, ka ietverto izvēles iespēju (opciju) 

izmantošana ir nebūtiska 


Bankas produktos ir tiešā vai netiešā veidā ietvertas izvēles iespējas un 


procentu likmju riska dēļ ir mērens, jo: 

o to apmērs ir būtisks un 

o ietvertās izvēles iespējas (opcijas) efektīvi ierobežotas un/vai 

o bankas iekšējo modeļu rezultāti liecina, ka ietvertām opcijām nav 

vērtības vai tā ir neliela un/vai 






procentu likmju riska dēļ ir būtisks, jo: 


o ietvertās izvēles iespējas (opcijas) nav efektīvi ierobežotas un/vai 

o bankas iekšējo modeļu rezultāti liecina, ka ietvertām opcijām ir liela 

vērtība un/vai 






procentu likmju riska dēļ ir augsts, jo: 


o ietvertās izvēles iespējas (opcijas) nav efektīvi ierobežotas un/vai 

o bankas iekšējo modeļu rezultāti liecina, ka ietvertām opcijām ir liela 











1. veidlapa) 




vērtība un/vai 


izmantošana bankā ir būtiska 











1. veidlapa) 




4.2.5. Ārvalstu valūtu risks 

Ārvalstu valūtu risks ir risks, ka valūtu kursu izmaiņu rezultātā iespējama nelabvēlīga ietekme 

uz bankas ienākumiem/izdevumiem (un pašu kapitāla apmēru). Zelts tiek pielīdzināts ārvalstu 

valūtai. 

Reitinga piešķiršanas procesā ārvalstu valūtu riska novērtējumā vērtē, cik lielā apmērā 

ārvalstu valūtu kursu izmaiņas var negatīvi ietekmēt bankas darbību kopumā – kā 

samazināsies bankas ienākumi un/vai palielināsies izdevumi (un rezultātā samazināsies pašu 

kapitāla apmērs) valūtu kursu izmaiņu rezultātā. Ārvalstu valūtu riska novērtējumā jāvērtē 

ārvalstu valūtu riska ietekme gan uz sabiedrības portfelī iekļautajiem darījumiem, gan uz 

tirdzniecības un pārdošanai pieejamā portfeļos iekļautajiem darījumiem. 

Saskaņā ar standartizēto pieeju reitinga piešķiršanas procesā ārvalstu valūtu risks tiek vērtēts, 

novērtējot kopīgo funkciju – Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana (skatīt 3. pielikumu). 

Ārvalstu valūtu riska novērtējumam nav nodalīti atsevišķi elementi. 





mainīts. 

Ārvalstu valūtu riska novērtējumam tiek izmantoti šajā sadaļā aprakstītie kritēriji, 

novērtējuma apraksts, kā arī 8.2. veidlapa "Kontroljautājumi ārvalstu valūtu riska 

novērtējumam" (sagatavošanā). Ārvalstu valūtu riska elementu vērtējums un novērtējuma 

rezultātā izdarītie secinājumi tiek dokumentēti 8.1. veidlapā "Ārvalstu valūtu riska 


lietā. 

Ārvalstu valūtu riska novērtējumam papildus var izmantot 17. pielikumu "Valūtas operācijas" 

kā arī, ja nepieciešams, aizpildīt 8.3. veidlapu "Valūtas operācijas". 











1. veidlapa) 




Ārvalstu valūtu risks 






Bankas darbība spekulatīvajos ārvalstu 

darījumos savās interesēs (forex) 

Ārvalstu valūtu atklāto pozīciju 

(atsevišķo valūtu un kopējās) apmērs, 

t.sk. atklātās valūtas pozīcijas 

“eksotiskajās” valūtās 


o naudas plūsmu ārvalstu valūtās 

termiņu nesakritību (nepieciešams 

aktīvu un pasīvu termiņstruktūras 

pārskats pa valūtām) 

o kādi ir ārvalstu valūtu atklāto pozīciju 

veidošanās avoti? 

o kādā apmērā tiek izmantoti biržā 

tirgotie un ārpus biržas atvasinātie 

finanšu instrumenti ārvalstu valūtu 

riska ierobežošanai? 

o riska ierobežošanai lietoto instrumentu 

efektivitāte 


ārvalstu valūtu riska analīzei, mērīšanai 

un novērtēšanai rezultāti (piemēram, 

scenāriju analīze, ekstremālo situāciju 

scenāriju analīze (stresa testi) u.c.) 



Banka neveic spekulatīvos valūtas darījumus pašas interesēs (forex), 

banka veic tikai klientu pozīciju aizvēršanu un 

Nenozīmīgas ārvalstu valūtu atklātās pozīcijas (atsevišķo valūtu un 

kopējā) un 

Bankai nav atklāto pozīciju “eksotiskajās” valūtās 


Bankas veikto spekulatīvo darījumu apjoms pašas interesēs ir nebūtisks 

un/vai 

Atsevišķas ievērojamas ārvalstu valūtu atklātās pozīcijas, bet neviena 

atsevišķā pozīcija nepārsniedz 5% no pašu kapitāla un kopējā pozīcija 

nepārsniedz 10% no pašu kapitāla un/vai 

Bankai ir nebūtiskas atklātās pozīcijas “eksotiskajās” valūtās 


Bankas veikto spekulatīvo darījumu apjoms pašas interesēs ir būtisks 

un/vai 

Atsevišķas ievērojamas ārvalstu valūtu atklātās pozīcijas, bet neviena 

atsevišķā pozīcija nepārsniedz 10% no pašu kapitāla un kopējā pozīcija 

nepārsniedz 20% no pašu kapitāla (t.i., nav likumā noteikto 

ierobežojumu pārkāpumu) un/vai 

Bankai ir būtiskas atklātās pozīcijas “eksotiskajās” valūtās 


Bankas veikto spekulatīvo darījumu apjoms pašas interesēs ir būtisks 

un/vai 

Likumā noteikto ierobežojumu ārvalstu valūtu atklātām pozīcijām 

pārkāpumi (atsevišķo valūtu un/vai kopējās) 











1. veidlapa) 




4.2.6. Likviditātes risks 

Likviditātes risks ir risks, ka banka nespēs savlaicīgi apmierināt juridiski pamatotas prasības 

bez ievērojamiem zaudējumiem, kā arī nespēs pārvarēt bankas resursu un/vai tirgus apstākļu 

neplānotas izmaiņas, jo tās rīcībā nebūs pietiekams apjoms likvīdu aktīvu. 

Likviditātes riska apmērs ir atkarīgs no: 

Aktīvu un pasīvu naudas plūsmu termiņu nesakritības, kas ietver arī risku, ka banka 

nespēs pildīt saistības bez ievērojamiem zaudējumiem, jo tā nespēs pārvarēt negaidītu 

resursu samazināšanos; 

Tirgus likviditātes riska – riska, ka nepieciešamības gadījumā bankai nebūs pieejami 

līdzekļi tirgū un/vai ka tā nespēs īsā laika periodā un bez ievērojamiem zaudējumiem 

likvidēt pozīcijas (piemēram, pārdot aktīvus). Tas sevī ietver arī bankas nespēju 

savlaicīgi konstatēt izmaiņas tirgus apstākļos (tirgus likviditātes samazināšanos). 

Saskaņā ar standartizēto pieeju reitinga piešķiršanas procesā likviditātes risks tiek vērtēts, 

novērtējot kopīgo funkciju – Likviditātes riska pārvaldīšana (skatīt 3. pielikumu). 

Elementi, kas tiek vērtēti, novērtējot likviditātes risku, un šo elementu novērtēšanas mērķi ir: 


Aktīvu un pasīvu termiņu Noteikt risku, kas rodas no aktīvu un pasīvu naudas plūsmu 

nesakritība 

termiņu nesakritības. 

Tirgus likviditātes risks Noteikt risku, ka nepieciešamības gadījumā bankai nebūs 

pieejami līdzekļi tirgū un/vai ka tā nespēs īsā laika periodā 

un bez ievērojamiem zaudējumiem likvidēt pozīcijas 

(piemēram, pārdot aktīvus). 





mainīts. 

Likviditātes riska novērtējumam tiek izmantoti šajā sadaļā aprakstītie kritēriji, novērtējuma 

apraksts, kā arī 9.2. veidlapa "Kontroljautājumi likviditātes riska novērtējumam" 

(sagatavošanā). Likviditātes riska elementu vērtējums un novērtējuma rezultātā izdarītie 

secinājumi tiek dokumentēti 9.1. veidlapā "Likviditātes riska novērtējums". Aizpildītās 












1. veidlapa) 




Likviditātes riska novērtējumam papildus var izmantot 16. pielikumu "Likviditāte" un 

12. pielikumu "Piesaistītie līdzekļi". 

Aktīvu un pasīvu termiņu nesakritība 

Novērtēšanas mērķis – noteikt risku, kas rodas no aktīvu un pasīvu naudas plūsmu termiņu 

nesakritības. 






Likviditātes neto pozīciju apmēri, īpaši 

īstermiņa neto pozīciju apmēri 

Likviditātes rādītāja lielums un tendences 

Likvīdo aktīvu struktūra un likvīdo 

starpbanku kredītu apmērs 

Ja pieejami – bankas veiktās scenāriju 

analīzes rezultāti, t.sk.: 

o naudas plūsma par saistībām normālos 

apstākļos: 

vidējais noguldījumu un citu 

saistību apjoms, kas regulāri tiek 

pagarināti (noguldījumu bāze) 

noguldījumu uz pieprasījumu un 

citu beztermiņa noguldījumu 

efektīvais termiņš 

depozītu pieaugums 

o naudas plūsma par saistībām krīzes 

apstākļos: 

finansēšanas avoti, kas bankā paliks 

jebkuros apstākļos, to apjoms un 

vai tie nepieciešamības gadījumā 

var tikt palielināti 

finansēšanas avoti, kas problēmu 

gadījumā tiks izņemti daļēji un 

kāds ir to paredzamais apjoms 

finansēšanas avoti (ar un bez 

noteikta atmaksas termiņa), kas 

aizplūdīs no bankas nekavējoties 

pirmo problēmu signālu gadījumā. 

Jāņem vērā arī līgumos iekļautās 

pirmstermiņa izņemšanas iespējas 

un apjoms, kādos tās varētu tikt 

izmantotas 

vai bankai ir citi finansēšanas avoti, 

kas nepieciešamības gadījumā 

varētu tikt izmantoti? 




Prasības un saistības ir sabalansētas; kopējā pozīcija ir pozitīva, sākot ar 

grupu ar atlikušo termiņu no 31 dienas un 

Likviditātes rādītājs pēdējā gada laikā ir augsts (t.i., lielāks par 50%) un 

stabils (tas būtiski nemainās vai tas ir pieaugošs) un 

Liels likvīdo aktīvu īpatsvars (vairāk kā 80%) ir kase un likvīdi naudas 

tirgus instrumenti* un 

Scenāriju analīze liecina, ka nepastāv potenciālas likviditātes problēmas 


Likviditātes negatīvo kopējo pozīciju apmēri nav būtiski; kopējā pozīcija 

ir pozitīva, sākot ar grupu ar atlikušo termiņu no 91 dienas un/vai 

Likviditātes rādītājs pēdējā gada laikā ir vidējs – robežās no 30-50% un 

stabils (tas būtiski nemainās vai tas ir pieaugošs) un/vai 

Būtisks likvīdo aktīvu īpatsvars (vairāk kā 50%) ir kase un likvīdi naudas 

tirgus instrumenti* un/vai 

Scenāriju analīze liecina, ka pastāv potenciālas likviditātes problēmas, 

bet tās nav būtiskas 


Likviditātes negatīvo kopējo pozīciju apmēri ir būtiski; kopējā pozīcija ir 

pozitīva, sākot ar grupu ar atlikušo termiņu no 181 dienas un/vai 

Likviditātes rādītājs pēdējā gada laikā ir vidējs – robežās no 30-40%, bet 

tam ir tendence samazināties un/vai tam ir būtiskas svārstības un/vai 

Neliels likvīdo aktīvu īpatsvars (mazāk kā 50%) ir kase un likvīdi naudas 

tirgus instrumenti* un/vai 

Scenāriju analīze liecina, ka pastāv būtiskas potenciālas likviditātes 

problēmas 


Likviditātes negatīvo kopējo pozīciju apmēri ir lieli; kopējā pozīcija ir 

pozitīva, sākot ar grupu ar atlikušo termiņu no 361 dienas un/vai 

Likviditātes rādītājs ir zems – visa pēdējā gada laikā tas ir tuvu 30% vai 

mazāks, iespējams, ka banka neievēro noteiktās likviditātes rādītāja 

prasības un/vai 

Kase un likvīdi naudas tirgus instrumenti* veido nebūtisku daļu no 

likvīdajiem aktīviem un/vai 











1. veidlapa) 




o tādu aktīvu (kredītu un citu) īpatsvaru, 

kuriem sagaidāmas finansiālas 

problēmas un līdz ar to neregulāra 

naudas plūsma 

o vai ir paredzams, ka tiks izmantotas 

lielas, līdz šim neizmantotas 

kredītlīnijas? 

o vai netuvojas termiņi, kad bankai 

jāpilda iespējamās saistības, kas izriet 

no galvojumiem un garantijām? 

Scenāriju analīze liecina, ka pastāv būtiskas likviditātes problēmas 

* likvīdi naudas tirgus instrumenti – prasības pret Latvijas Banku ar atlikušo termiņu līdz 30 

dienām, prasības pret maksātspējīgām kredītiestādēm ar atlikušo termiņu līdz 30 dienām, A 

zonas valstu centrālo valdību parāda vērtspapīri, t.sk. LR valsts parāda vērtspapīri, atkarībā no 

bankas specifikas un, ja banka veikusi pietiekamu analīzi un analīzes rezultāti ir ticami, var tikt 

ņemti vērā arī citi likvīdi aktīvi (piemēram, korporatīvie parāda vērtspapīri, kuriem Reitingu 

aģentūru piešķirtais reitings atbilst investīciju līmeņa (investment grade) kredītreitingam) 











1. veidlapa) 




Tirgus likviditātes risks 

Novērtēšanas mērķis – noteikt risku, ka nepieciešamības gadījumā bankai nebūs pieejami 

līdzekļi tirgū un/vai ka tā nespēs īsā laika periodā un bez ievērojamiem zaudējumiem likvidēt 

pozīcijas (piemēram, pārdot aktīvus). 






Finansēšanas avotu (t.sk. noguldījumu) 

koncentrācija jāapskata šādos 

finansēšanas avotu sadalījumos: 

o pa atsevišķiem finansēšanas avotiem – 

klientiem/aizdevējiem 

o pa atmaksas termiņiem 


Noguldījumu tendences 

Pieeja citiem resursu avotiem (piemēram, 

iespēja saņemt atbalstu no mātes bankas 

vai citiem grupas uzņēmumiem, iespēja, 

ka nepieciešamības gadījumā akcionāri 

palielinās kapitālu, subordinēto 

aizdevumu piesaistīšanas iespēja, aktīvu 

restrukturizācijas iespējas) 

Aktīvu pārdošanas iespējas likviditātes 

problēmu gadījumā, t.sk.: 

o augsti likvīdu aktīvu īpatsvars kopējos 

aktīvos 

o tādu aktīvu (t.sk. kredītu) īpatsvars 

kopējos aktīvos, kuru realizācijas 

iespējas īsā laikā ir apgrūtinātas 


o bankas kredītreitingu 

o reputācija tirgū 


1 - Zems risks 

Finansēšanas avoti ir pietiekami diversificēti – nav koncentrētu pozīciju: 

o neviena atsevišķā klienta/savstarpēji saistītu klientu grupas 

noguldījumi nepārsniedz 2% no bankas saistībām un 

o neviena atsevišķā aizdevēja (izņemot akcionārus un grupas 

uzņēmumus) aizdevumi nepārsniedz 5% no bankas saistībām un 

o vienā termiņā atmaksājamo noguldījumu/aizdevumu apjoms 

nepārsniedz 5% no bankas saistībām un 

Pastāvīgi pieaugošs noguldījumu apjoms un 

Nepieciešamības gadījumā banka var piesaistīt resursus no citiem 

avotiem ātri un bez papildus izmaksām vai zaudējumiem un/vai 

Nav problēmas likviditātes uzturēšanai īsā un ilgā laika periodā, jo, 

piemēram, nepieciešamības gadījumā ir iespējas saņemt atbalstu no 

mātes bankas vai citiem grupas uzņēmumiem 


Finansēšanas avoti ir pietiekami diversificēti, bet kādā no sadalījumiem 

tie neatbilst vērtējumam "1 – zems risks" noteiktajiem kvantitatīvajiem 


o atsevišķa klienta/savstarpēji saistītu klientu grupas noguldījumi 

pārsniedz 2% no bankas saistībām 



Stabils noguldījumu apjoms, bet tam nav pieauguma tendences un/vai 

Nepieciešamības gadījumā banka var piesaistīt resursus no citiem 

avotiem pietiekami ātri un bez būtiskām izmaksām vai zaudējumiem 

un/vai 

Nav paredzamas problēmas likviditātes uzturēšanai īsā laika periodā, bet 

varētu būt problēmas nepieciešamības gadījumā uzturēt likviditāti ilgākā 

laika periodā, jo, piemēram, būtisks tādu aktīvu īpatsvars kopējos 

aktīvos, kuru realizācijas iespējas īsā laikā ir apgrūtinātas (piemēram, 

kredīti) 


Vairākas finansēšanas avotu koncentrācijas, piemēram: 

o atsevišķa klienta/savstarpēji saistītas klientu grupas noguldījumi 

pārsniedz 2% no bankas saistībām un 

o atsevišķa aizdevēja (izņemot akcionārus un grupas uzņēmumus) 











1. veidlapa) 




aizdevumi pārsniedz 5% no bankas saistībām un 

o vienā termiņā atmaksājamo noguldījumu/aizdevumu apjoms pārsniedz 

5% no bankas saistībām 

Koncentrācija šajos sadalījumos nepārsniedz vērtējumam "1 – zems 

risks" noteiktos kvantitatīvos kritērijus vairāk par 10 reizēm un/vai 

Nestabils noguldījumu apjoms, tam ir tendence samazināties un/vai 

Nepieciešamības gadījumā bankai varētu būt problēmas piesaistīt 

resursus no citiem avotiem ātri un/vai tas varētu būt saistīts ar būtiskām 

izmaksām vai zaudējumiem un/vai 

Nav problēmas likviditātes uzturēšanai īsā laika periodā, bet paredzamas 

būtiskas problēmas nepieciešamības gadījumā uzturēt likviditāti ilgākā 

laika periodā, jo, piemēram, pārsvarā ilgtermiņa aktīvi, kuru realizācijas 

iespējas īsā laikā ir apgrūtinātas (piemēram, kredīti, kuri šajā reitinga 

procesā novērtēti kā "3 – būtisks risks" un "4 – augsts risks") 


Būtiska finansēšanas avotu koncentrācija, jo: 

o atsevišķa klienta/savstarpēji saistītu klientu grupas noguldījumi 

pārsniedz 20% no bankas saistībām un/vai 

o atsevišķa aizdevēja (izņemot akcionārus un grupas uzņēmumus) 

aizdevumi pārsniedz 50% no bankas saistībām un/vai 

o vienā termiņā atmaksājamo noguldījumu/aizdevumu apjoms pārsniedz 

50% no bankas saistībām un/vai 

Nestabila noguldījumu bāze un/vai noguldījumu apjoms būtiski 

samazinās un/vai 

Nepieciešamības gadījumā banka nevarētu piesaistīt resursus no citiem 

avotiem un/vai 

Būtiskas problēmas likviditātes uzturēšanai 











1. veidlapa) 




4.2.7. Informācijas tehnoloģiju risks 

Informācijas tehnoloģiju risks ir risks, ka var samazināties bankas ienākumi/rasties papildus 

izdevumi neapmierinošu informācijas tehnoloģiju vai neatbilstošas informācijas apstrādes 

rezultātā. 

Novērtējot informācijas tehnoloģiju risku, tiek ņemta vērā gan šī riska tiešā, gan netiešā 

ietekme uz bankas ienākumiem/izdevumiem (un pašu kapitāla apmēru). 

Saskaņā ar standartizēto pieeju reitinga piešķiršanas procesā informācijas tehnoloģiju risks 

tiek vērtēts, novērtējot kopīgo funkciju – Informācijas sistēmas (skatīt 3. pielikumu). 

Elementi, kas tiek vērtēti, novērtējot informācijas tehnoloģiju risku, un šo elementu 

novērtēšanas mērķi ir: 


Stratēģija Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi 

Politika un IS resursu 

pārvaldības principi (IS 

klasifikācija un risku 

novērtēšana) 

neatbilstošas informācijas tehnoloģiju stratēģijas dēļ. 

Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi, nenosakot 

IS resursu turētājus, neklasificējot IS resursus, un neveicot 

atbilstošu IS risku analīzi. 

Cilvēkresursu pārvaldība Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi IT 

personāla un sistēmu lietotāju darbības vai bezdarbības dēļ. 

Fiziskā drošība Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi 

nepietiekamas IS fiziskās aizsardzības dēļ. 

Loģiskā drošība Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi 

IS izstrāde un pārmaiņu 

pārvaldība 

nepietiekamas IS loģiskās aizsardzības dēļ. 

Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi no 

neatbilstošas IS izstrādes un pārmaiņu pārvaldības, vai 

nespējas veikt nepieciešamās pārmaiņas esošajās IS. 

Nepārtrauktības pārvaldība Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi IS 

darbības pārtraukumu dēļ. 





mainīts. 











1. veidlapa) 




Informācijas tehnoloģiju riska elementu vērtējums un novērtējuma rezultātā izdarītie 

secinājumi tiek dokumentēti 10. veidlapā "Informācijas tehnoloģiju riska novērtējums". 

Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski un/vai papīra formā reitinga lietā. 











1. veidlapa) 




Stratēģija 

Novērtēšanas mērķis – noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi neatbilstošas 

informācijas tehnoloģiju stratēģijas dēļ. 



o Informācijas sistēmas 

Kopīgai funkcijai – Informācijas sistēmas 

Kritēriji Risku pārvaldīšana Risks 

Informācijas tehnoloģiju stratēģijas 

esamība 


atbilstība bankas darbības stratēģijai 


pilnīgums – vai tā aptver tehnisko 

nodrošinājumu (hardware), programmu 

nodrošinājumu (software), 

telekomunikācijas, datu un sakaru tīklu 

struktūru u.c. aspektus 

Resursu pietiekamība informācijas 

tehnoloģiju stratēģijas īstenošanai, t.sk. 

cilvēkresursu, finanšu resursu un tehnisko 

resursu pietiekamība 

IT darbības plānu atbilstība stratēģijai 

Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst 

bankā pastāvošā situācija 

1 – Pietiekama risku pārvaldīšana 

o Bankai ir informācija un izpratne par 

attiecīgajiem procesiem un funkcijām 

o Bankai ir resursi attiecīgo procesu un funkciju 

pārvaldībai 

o Banka efektīvi pārvalda attiecīgos procesus un 

funkcijas 

2 – Apmierinoša risku pārvaldīšana 

o Bankai ir informācija un izpratne par lielāko 

daļu no attiecīgajiem procesiem un funkcijām 


pārvaldībai 

o Banka attiecīgos procesus un funkcijas 

nepārvalda vai dara to neefektīvi 

3 – Neapmierinoša risku pārvaldīšana 



o Bankai nav pietiekamu resursu attiecīgo 

procesu un funkciju pārvaldībai 



4 – Vāja risku pārvaldīšana 

o Bankai nav informācija un izpratne par lielāko 


Jāizvēlas tas novērtējums, 

kuram vislabāk atbilst 



o Pietiekama risku 

pārvaldīšana neatkarīgi 

no ietekmes 


o Apmierinoša risku 

pārvaldīšana un maza 

ietekme 


pārvaldīšana un liela 

ietekme 

o Neapmierinoša risku 


ietekme 


o Vāja risku 


ietekme 



ietekme 


o Vāja risku 


ietekme uz zaudējumu 

rašanos 











1. veidlapa) 




Politika un IS resursu pārvaldības principi (IS klasifikācija un risku novērtēšana) 

Novērtēšanas mērķis – noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi, nenosakot IS resursu 

turētājus, neklasificējot IS resursus, un neveicot atbilstošu IS risku analīzi. 






Informācijas tehnoloģiju politikas un 

noteikumu esamība un kvalitāte, 

piemēram: 

o nepietiekama ar informācijas 

tehnoloģijām saistīto risku apzināšana, 

profilakse, novēršana un norobežošana 

o nepietiekama politikas pārskatīšana 

saistībā ar izmaiņām biznesa prasībās 

Vadības atbalsts 

Resursu turētāju pienākumi un to iesaiste 

resursu pārvaldībā 

Resursu klasifikācijas noteikumi un 

shēma, un tās pielietojums 

Risku analīzes metodika un tās 

pielietojums 







pārvaldībai 


funkcijas 





pārvaldībai 



















no ietekmes 




ietekme 



ietekme 



ietekme 


o Vāja risku 


ietekme 



ietekme 


o Vāja risku 



rašanos 











1. veidlapa) 




Cilvēkresursu pārvaldība 

Novērtēšanas mērķis – noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi IT personāla un 

sistēmu lietotāju darbības vai bezdarbības dēļ. 






Lietotāju atbalsts 

Lietotāju informētība IS drošības 

jautājumos 

Nepareizas lietošanas incidentu blīvums 

un to novēršanas efektivitāte 

IS drošības funkcijas realizācija 

IS audita funkcijas realizācija 

Aizvietojamība 







pārvaldībai 


funkcijas 





pārvaldībai 



















no ietekmes 




ietekme 



ietekme 



ietekme 


o Vāja risku 


ietekme 



ietekme 


o Vāja risku 



rašanos 











1. veidlapa) 




Fiziskā drošība 

Novērtēšanas mērķis – noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi nepietiekamas IS 

fiziskās aizsardzības dēļ. 






Sistēmu lietotāju darba vietu aizsardzība 

un datu centru aizsardzība pret: 

o fizisku ielaušanos, terorismu, 

neautorizētu un nekontrolētu piekļuvi, 

o ugunsgrēku, 

o applūšanu, 

o neatbilstošu klimatu, 

o elektrosprieguma zudumu vai 

svārstībām 

Fiziskās drošības incidentu blīvums, kas 

attiecināmi uz informācijas sistēmām, un 

to novēršanas efektivitāte 







pārvaldībai 


funkcijas 





pārvaldībai 



















no ietekmes 




ietekme 



ietekme 



ietekme 


o Vāja risku 


ietekme 



ietekme 


o Vāja risku 



rašanos 











1. veidlapa) 




Loģiskā drošība 

Novērtēšanas mērķis – noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi nepietiekamas IS 

loģiskās aizsardzības dēļ. 






Lietotāju un administratoru tiesību 

piešķiršana un pārvaldīšana 

Sistēmas drošības kontroles datu ievadei, 

izvadei, apstrādei 

Sensitīvas informācijas pārvaldība 

Auditācijas pierakstu politika un 

monitorings 

Darbstaciju aizsardzība un pārvaldība 

Datu nesēju loģiskā aizsardzība 

Datortīklu (t.sk. ārējo tīklu pieslēgumu) 

loģiskās aizsardzības pasākumi 

Loģiskās drošības incidentu blīvums un to 

novēršanas efektivitāte: 

o Iekšējo lietotāju, 

o Ārējo lietotāju (piem., internetbankas 

lietotāju krāpniecības) 







pārvaldībai 


funkcijas 





pārvaldībai 



















no ietekmes 




ietekme 



ietekme 



ietekme 


o Vāja risku 


ietekme 



ietekme 


o Vāja risku 



rašanos 











1. veidlapa) 




IS izstrāde un izmaiņu pārvaldība 

Novērtēšanas mērķis – noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi no neatbilstošas IS 

izstrādes, vai nespējas veikt nepieciešamās pārmaiņas esošajās IS. 






IS izstrādes un pārmaiņu pārvaldības 

procedūras 

Augsti prioritāru kļūdu novēršanas prakse 

Izmaiņu realizācijas iespējas esošajās 

sistēmās 

Versiju kontrole un to pārvaldība 

Testēšana 

Dokumentācija un apmācība 







pārvaldībai 


funkcijas 





pārvaldībai 



















no ietekmes 




ietekme 



ietekme 



ietekme 


o Vāja risku 


ietekme 



ietekme 


o Vāja risku 



rašanos 











1. veidlapa) 




Nepārtrauktības pārvaldība 

Novērtēšanas mērķis – noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi IS darbības 

pārtraukumu dēļ. 






IS darbības nepārtrauktības un IS 

atjaunošanas plāni, to saskaņotība ar 

biznesa vajadzībām un bankas kopējo 

darbības turpināšanas plānu 

IS rezervēšanas realizācija (rezerves datu 

centrs, klastersistēmas) 

Incidentu pārvaldība 

Datu rezerves kopēšanas pārvaldība 

Iesaistīto personu informētība par plānu, 

plāna testēšana un aktualizēšana 







pārvaldībai 


funkcijas 





pārvaldībai 



















no ietekmes 




ietekme 



ietekme 



ietekme 


o Vāja risku 


ietekme 



ietekme 


o Vāja risku 



rašanos 











1. veidlapa) 




4.2.8. Stratēģijas risks 

Stratēģijas risks ir risks, ka izmaiņas biznesa vidē un bankas nespēja savlaicīgi reaģēt uz šīm 

izmaiņām, vai nepārdomāta/nepamatota bankas ilgtermiņa darbības stratēģija, vai bankas 

nespēja nodrošināt nepieciešamos resursus stratēģijas ieviešanai var negatīvi ietekmēt bankas 

ienākumus/izdevumus (un pašu kapitāla apmēru). 

Reitinga piešķiršanas procesā, vērtējot stratēģijas risku, tiek vērtēts risks, ka var samazināties 

bankas ienākumi (vai rasties papildu izdevumi), jo: 

notiek neparedzētas izmaiņas biznesa vidē, kurā banka darbojas; 

banka nespēj savlaicīgi reaģēt uz izmaiņām biznesa vidē; 

tiek pieņemti nepārdomāti/nepamatoti lēmumi par bankas turpmākajiem attīstības 

virzieniem; 

pieņemtie lēmumi netiek īstenoti dzīvē. 

Saskaņā ar standartizēto pieeju reitinga piešķiršanas procesā stratēģijas risks tiek vērtēts, 

novērtējot kopīgo funkciju – Padome un valde (skatīt 3. pielikumu). 

Elementi, kas tiek vērtēti, novērtējot stratēģijas risku, un šo elementu novērtēšanas mērķi ir: 


Biznesa vide Noteikt iespēju, ka kāds notikums biznesa vidē, kurā banka 

veic savu darbību un/vai plāno veikt darbību nākotnē, 

negatīvi ietekmēs bankas spēju sasniegt stratēģiskos 

mērķus (īstenot stratēģiju) un/vai apdraudēs bankas 

turpmāko darbību. 

Biznesa stratēģija Novērtēt riskus, kas rodas no: 

bankas nespējas noteikt tās biznesa videi atbilstošu 

darbības stratēģiju; 

nepārdomātas/nepamatotas (t.sk. agresīvas) stratēģijas; 

bankas nespējas nodrošināt stratēģijas īstenošanu (t.sk. 

nepieciešamos resursus). 





mainīts. 











1. veidlapa) 




Stratēģijas riska novērtējumam tiek izmantoti šajā sadaļā aprakstītie kritēriji, novērtējuma 

apraksts, kā arī 11.2. veidlapa "Kontroljautājumi stratēģijas riska novērtējumam" 

(sagatavošanā). Stratēģijas riska elementu vērtējums un novērtējuma rezultātā izdarītie 

secinājumi tiek dokumentēti 11.1. veidlapā "Stratēģijas riska novērtējums". Aizpildītās 


Padomes un valdes darbības novērtējumam papildus var izmantot 13. pielikumu "Bankas 

vadība un padome". 

Biznesa vide 

Novērtēšanas mērķis – noteikt iespēju, ka kāds notikums biznesa vidē, kurā banka veic savu 

darbību un/vai plāno veikt darbību nākotnē, negatīvi ietekmēs bankas spēju sasniegt 

stratēģiskos mērķus (īstenot stratēģiju) un/vai apdraudēs bankas turpmāko darbību. 



o Padome un valde 

Kopīgai funkcijai – Padome un valde 


Patreizējie ekonomiskie apstākļi un 

attīstības prognozes valstīs, kurās 

banka un/vai tās klienti veic savu 

darbību, un kā tas var ietekmēt bankas 

darbību? T.sk.: 

o ekonomikas izaugsme un stabilitāte 

o inflācijas līmenis un cenu stabilitāte 

o bankas klientu darbības atkarība no 

izmaiņām ekonomiskajā vidē u.c. 

Patreizējā politiskā situācija un 

prognozes valstīs, kurās banka un/vai 

tās klienti veic savu darbību, un kā tas 

var ietekmēt bankas darbību? T.sk.: 

o politiskā stabilitāte 

o konfliktu (vietējo un starptautisko) 

esamība 

o nacionalizācija/privatizācija u.c. 

Cik biežas ir izmaiņas normatīvo aktu 

vidē valstīs, kurās banka un/vai tās 

klienti veic savu darbību, un kā tas var 

ietekmēt bankas darbību? T.sk.: 

o izmaiņas vispārējos normatīvajos 

aktos un regulējošās prasībās 

(piemēram, nodokļu normatīvajos 

aktos, valūtas režīma regulācijā, 

sociālā un darba normatīvajos aktos 

u.c.) 

o izmaiņas banku darbību 

regulējošajos normatīvajos aktos 



Valstīs, kurās banka un/vai tās klienti veic savu darbību, ir stabila, prognozējama 

un labvēlīga ekonomiskā un politiskā vide (piemēram, zems inflācijas līmenis, 

labvēlīga nodokļu politika, stabila ekonomikas izaugsme u.c.) un 

Izmaiņas normatīvajos aktos ir retas un/vai prognozējamas un 

Tirgus, kurā banka darbojas, ir attīstīts un stabils (stabils konkurences līmenis, 

jauni produkti/pakalpojumi tiek ieviesti salīdzinoši reti, nav būtiskas pārmaiņas 

klientu patēriņā u.c.) un bankai ir augsta konkurētspēja, jo tā piedāvā progresīvus 

produktus/pakalpojumus (banka ir "tirgus līderis") 


Valstīs, kurās banka un/vai tās klienti veic savu darbību, ir samērā stabila un 

prognozējama ekonomiskā un politiskā vide. Iespējams, ka ekonomiskie apstākļi 

nav visai labvēlīgi (piemēram, samērā augsts inflācijas līmenis, ekonomikas 

stagnācija u.c.), bet tie būtiski neietekmē bankas darbību un/vai 

Izmaiņas normatīvajos aktos ir biežas, bet banka pietiekami seko tām līdzi un spēj 

savlaicīgi uz tām reaģēt un/vai 

Tirgus, kurā banka darbojas, ir mainīgs (pieaug konkurence, bieži tiek ieviesti 

jauni produkti/pakalpojumi, mainās klientu patēriņš u.c.) un bankai ir apmierinoša 

konkurētspēja, jo tā pietiekami savlaicīgi spēj piedāvāt klientiem 

modernus/progresīvus produktus/pakalpojumus 


Valstīs, kurās banka un/vai tās klienti veic savu darbību, ir nestabila un/vai 

neprognozējama un/vai nelabvēlīga ekonomiskā un politiskā vide (piemēram, 

augsta inflācija, ekonomikas lejupslīde un/vai strauja ekonomikas izaugsme 

("pārkaršanas" draudi)) un tas var būtiski ietekmēt/kavēt bankas darbību un/vai 

Izmaiņas normatīvajos aktos ir biežas, un banka nepietiekami seko tām līdzi un 

nespēj savlaicīgi uz tām reaģēt un/vai 











1. veidlapa) 




(piemēram, kapitāla pietiekamības 

prasībās, noziedzīgi iegūtu līdzekļu 

legalizācijas novēršanas 

normatīvajos aktos u.c.) 

Patreizējais tirgus stāvoklis un 

attīstības prognozes, t.sk.: 

o konkurences līmenis un bankas 

konkurētspēja 

o izmaiņas klientu (sabiedrības) 

uzvedībā un patēriņā 

o jauni produkti/aizvietotāji u.c. 

Izmaiņas tehnoloģiju jomā un kā tas 

var ietekmēt bankas darbību, 

piemēram: 

o elektronisko pakalpojumu attīstība 

o internets u.c. 

Tirgus, kurā banka darbojas, ir mainīgs (strauji pieaug konkurence, bieži tiek 

ieviesti jauni produkti/pakalpojumi, mainās klientu patēriņš u.c.) un bankai ir 

neapmierinoša konkurētspēja, jo tā nespēj pietiekami savlaicīgi piedāvāt klientiem 

modernus/progresīvus produktus/pakalpojumus 


Valstīs, kurās banka un/vai tās klienti veic savu darbību, ir ļoti nestabila un/vai 

neprognozējama un/vai nelabvēlīga ekonomiskā un politiskā vide (piemēram, 

hiperinflācija, nacionalizācijas draudi, nelabvēlīga nodokļu politika 

nerezidentiem, pilsoņu vai starptautiskais karš u.c.) un tas būtiski ietekmē/kavē 

bankas darbību un/vai 

Izmaiņas normatīvajos aktos ir biežas un neprognozējamas, un banka nespēj 

savlaicīgi uz tām reaģēt un/vai 

Tirgus, kurā banka darbojas, ir bankas attīstībai nelabvēlīgs (piemēram, monopolu 

esamība vai rašanās, valsts subsīdijas rezidentu bankām, nacionalizācijas draudi 

u.c.) un banka nav konkurētspējīga 











1. veidlapa) 




Biznesa stratēģija 

Novērtēšanas mērķis – novērtēt riskus, kas rodas no: 

bankas nespējas noteikt tās biznesa videi atbilstošu darbības stratēģiju; 

nepārdomātas/nepamatotas (t.sk. agresīvas) stratēģijas; 

bankas nespējas nodrošināt stratēģijas īstenošanu (t.sk. nepieciešamos resursus). 






Vai bankā ir definēti un dokumentēti 

stratēģiskie mērķi un ilgtermiņa plāni 

to sasniegšanai? 

Stratēģijas kvalitāte, t.sk.: 

o vai definēti skaidri un sasniedzami 

stratēģiskie mērķi (t.sk. 

mērķklienti, mērķtirgi, tirgus daļa, 

produkti/pakalpojumi)? 

o vai izstrādāti ilgtermiņa plāni 

stratēģisko mērķu sasniegšanai? 

o vai stratēģiskie mērķi un ilgtermiņa 

plāni tiek regulāri pārskatīti 

atbilstoši izmaiņām biznesa vidē? 

o vai ilgtermiņa plānos paredzēti 

vairāki attīstības scenāriji atkarībā 

no izmaiņām biznesa vidē? 

Stratēģijas agresivitāte, t.sk.: 

o attieksme pret risku 

o izaugsmes plāni 

o stratēģisko mērķu sasniedzamība 

o vai banka, nosakot stratēģiskos 

mērķus un izstrādājot ilgtermiņa 

plānus, pietiekami ņem vērā 



Skaidri definēta stratēģija, t.sk.: 

o biznesa videi atbilstoši stratēģiskie mērķi, t.sk. ir noteikti mērķklienti, 

mērķtirgi, tirgus daļa, produkti/pakalpojumi un 

o izstrādāti ilgtermiņa plāni stratēģisko mērķu sasniegšanai, t.sk. noteikti 

specifiski, izmērāmi, precīzi mērķi konkrētiem laika posmiem un 

o mērķi un plāni tiek pārskatīti atbilstoši izmaiņām biznesa vidē un 

paredzēti vairāki attīstības scenāriji atkarībā no dažādiem biznesa vides 

nosacījumiem un 

Stratēģija ir konservatīva, jo: 

o tā paredz vienmērīgu un piesardzīgu bankas attīstību svarīgākajos 

darbības veidos un 

o stratēģiskie mērķi ir sasniedzami un 

o plānotā darbība atbilst biznesa videi un bankas patreizējai darbībai un 

o nosakot mērķus un izstrādājot plānus, tiek ievērotas uzraudzības un 

regulējošās prasības un 

Apzināti, analizēti un izvērtēti visi ar stratēģijas realizāciju saistītie būtiskie 

riski un 

Bankas patreizējie resursi ir pietiekami ilgtermiņa plānu īstenošanai un 

Bankas patreizējais kapitāls ir pietiekams ilgtermiņa plānu īstenošanai un 

Ilgtermiņa plāni tiek efektīvi īstenoti dzīvē. Īstermiņa plāni ir saskaņoti ar 

stratēģiskajiem mērķiem un ilgtermiņa plāniem 

uzraudzības un regulējošās 2 – Mērens risks 

prasības? 

Bankas stratēģija ir definēta, bet ir trūkumi. Iespējamie trūkumi: 

Ar stratēģijas realizāciju saistīto risku o ne visām svarīgākajām darbības jomām ir noteikti stratēģiskie mērķi 

apzināšana 

un/vai 

Resursu pietiekamība ilgtermiņa plānu o nav noteikti, piemēram, mērķtirgi, kuros banka plāno veikt savu darbību 

īstenošanai un resursu plānošana, t.sk.: u.tml. un/vai 

o finanšu resursi 

o ilgtermiņa plāni stratēģisko mērķu sasniegšanai ir vispārīgi, piemēram, 

o cilvēkresursi 

nav noteikti specifiski, izmērāmi, precīzi mērķi, nav noteikti termiņi, 

o risku pārvaldīšanas sistēmu 

kuros tie jāsasniedz un/vai 

atbilstība 

o mērķi/plāni ne vienmēr tiek pārskatīti atbilstoši izmaiņām biznesa vidē 

o IT atbilstība u.c. 

un/vai 

Kapitāla pietiekamība ilgtermiņa plānu o nav analizēti citi iespējamie attīstības scenāriji atkarībā no dažādiem 

īstenošanai un kapitāla pietiekamības biznesa vides nosacījumiem un/vai 











1. veidlapa) 




plānošana 

Stratēģijas ieviešanas kvalitāte: 

o īstermiņa plānu (budžetu) 

saskaņotība ar ilgtermiņa plāniem 

o vai bankas darbinieki ir pietiekami 

informēti par bankas ilgtermiņa 

plāniem? 

Stratēģija kopumā ir konservatīva, bet ir atsevišķas darbības jomas, kurām 

noteikti samērā agresīvi mērķi. Piemēram: 

o banka paredz kāda darbības veida strauju pieaugumu un/vai 

o atsevišķi stratēģiskie mērķi ir nereāli (ir šaubas, ka banka nebūs spējīga 

tos sasniegt) un/vai 

o atsevišķi mērķi neatbilst biznesa videi un bankas patreizējai darbībai 

un/vai 

o nosakot mērķus un izstrādājot plānus, ne vienmēr ir ņemtas vērā 

uzraudzības un regulējošās prasības un/vai 

Būtiskākie ar stratēģijas realizāciju saistītie riski ir apzināti, bet tie nav 

pietiekami analizēti un izvērtēti un/vai 

Bankas resursi tuvākajam laikam ir pietiekami un ir izstrādāti plāni 

nepieciešamo resursu palielināšanai un/vai 

Bankas kapitāls tuvākajam laikam ir pietiekams un ir reāli plāni tā 

palielināšanai nākotnē un/vai 

Pieredze rāda, ka ilgtermiņa plāni tiek samērā efektīvi īstenoti dzīvē. 

Iespējams, ka īstermiņa plāni nav visos aspektos saskaņoti ar 

stratēģiskajiem mērķiem un ilgtermiņa plāniem 


Bankas stratēģija nav skaidri definēta, jo, piemēram: 

o stratēģiskie mērķi ir noteikti vispārīgi, nav definēti mērķklienti, 

mērķtirgi, produkti/pakalpojumi un/vai 

o nav izstrādāti ilgtermiņa plāni stratēģisko mērķu sasniegšanai, nav 

noteikti specifiski, izmērāmi, precīzi starpposmu mērķi, nav noteikti 

termiņi to sasniegšanai un/vai 

o mērķi/plāni nav ilgstoši pārskatīti, lai gan notikušas būtiskas izmaiņas 

biznesa vidē un/vai 

o nav analizēti alternatīvi attīstības scenāriji un/vai 

Stratēģija ir agresīva, jo: 

o visos būtiskajos darbības veidos banka paredz strauju pieaugumu un/vai 

o iespējams, ka banka plāno veikt samērā plašu darbību līdz šim 

nezināmos, riskantos tirgos ar augstu konkurences līmeni un/vai 

o vairāki mērķi ir ambiciozi un ir šaubas, ka banka nebūs spējīga tos 

sasniegt un/vai 

o mērķi neatbilst biznesa videi, kurā banka darbojas un/vai 

o nosakot mērķus un izstrādājot plānus, nav ņemtas vērā uzraudzības un 

regulējošās prasības un/vai 

Nav apzināti, analizēti un izvērtēti ar stratēģijas realizāciju saistītie būtiskie 

riski un/vai 

Šobrīd bankai ir pietiekami resursi, bet tie nav pietiekami ilgtermiņa plānu 

īstenošanai, un nav izstrādāti plāni nepieciešamo resursu palielināšanai 

un/vai 

Šobrīd bankas kapitāls ir pietiekams, bet tas nav pietiekams ilgtermiņa 

plānu īstenošanai, un nav reālu plānu tā palielināšanai nākotnē un/vai 

Pieredze rāda, ka ilgtermiņa plāni netiek efektīvi īstenoti dzīvē. Īstermiņa 

plāni nav saskaņoti ar stratēģiskajiem mērķiem un ilgtermiņa plāniem 


Nav definēti stratēģiskie mērķi un/vai ilgtermiņa attīstības vīzija un/vai 

Netiek veikta ilgtermiņa plānošana un/vai 

Ļoti agresīva stratēģija, jo: 

o banka plāno plašu darbību līdz šim bankai nezināmos, riskantos tirgos ar 

augstu konkurences līmeni un/vai ar jauniem, riskantiem klientiem 











1. veidlapa) 




un/vai ar jauniem, riskantiem produktiem/pakalpojumiem un/vai 

o mērķi ir ambiciozi un nav sasniedzami un/vai 

o mērķi neatbilst biznesa videi, kurā banka darbojas un/vai plāno darboties 

un/vai 

o mērķi un/vai plāni ir pretrunā ar regulējošām un uzraudzības prasībām 

un/vai 

Banka neidentificē un neanalizē ar stratēģijas realizāciju saistītos riskus 

un/vai 

Bankai nav pietiekamu resursu ne patreizējai darbībai, ne ilgtermiņa plānu 

īstenošanai un/vai 

Bankas kapitāls nav pietiekams ne patreizējai darbībai, ne ilgtermiņa plānu 

īstenošanai un/vai 

Pieredze rāda, ka ilgtermiņa plāni ir nereāli. Bankas faktiskā darbība 

neatbilst formāli noteiktajai stratēģijai. Vāja īstermiņa plānošana 











1. veidlapa) 




4.2.9. Atbilstības un reputācijas risks 

Atbilstības un reputācijas risks ir risks, ka var samazināties bankas ienākumi/rasties papildus 

izdevumi (un samazināties pašu kapitāla apmērs), kā arī var tikt apdraudēta bankas turpmākā 

darbība, jo banka neievēro vai pārkāpj tās darbību regulējošos likumus un citus tiesību aktus, 

ar institūcijas darbību saistītos pašregulējošo institūciju noteiktos standartus, profesionālās 

rīcības un ētikas kodeksus un citus ar institūcijas darbību saistītos labākās prakses standartus, 

kā arī risks, ka bankas klientiem, darījumu partneriem, akcionāriem, uzraudzības iestādēm 

izveidojies negatīvs viedoklis par banku. 

Atbilstības un reputācijas risks ietver arī risku, ka bankas darbības atbilstība noziedzīgi iegūtu 

līdzekļu legalizācijas novēršanas normatīvajiem aktiem ir nepietiekama, t.sk. risku, ka banka 

var tikt iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. 

Atbilstības un reputācijas riska sekas var būt negatīva reputācija, ierobežotas darbības un/vai 

izaugsmes iespējas, zaudējumi u.c. Slikta reputācija ietekmē bankas spēju dibināt jaunas 

darījumu attiecības un uzturēt esošās (ar klientiem, darījumu partneriem). Sliktas reputācijas 

dēļ banka var zaudēt klientu uzticību, var sākties strauja noguldījumu izņemšana no bankas, 

kā rezultātā var tikt apdraudēta bankas likviditāte un līdz ar to maksātspēja. 

Jebkurā bankas darbības veidā pastāv reputācijas risks (t.i., risks, ka klientiem/darījumu 

partneriem var izveidoties negatīvs viedoklis par banku) un līdz ar to jebkurā tās darbības 

jomā bankai jābūt uzmanīgai darījumos ar klientiem, kā arī attiecībās ar sabiedrību kopumā. 

Saskaņā ar standartizēto pieeju reitinga piešķiršanas procesā atbilstības un reputācijas risks 

tiek vērtēts šādiem darbības veidiem (skatīt 3. pielikumu): 

visiem darbības veidiem, kas saistīti ar maksājumiem un norēķiniem; 

visiem darbības veidiem, kas saistīti ar klientu aktīvu pārvaldīšanu un ieguldījumu 

pakalpojumiem; 

noguldījumu piesaistīšanai; 

kopīgai funkcijai – Kredītriska pārvaldīšana; 

kopīgai funkcijai – Operacionālā riska pārvaldīšana; 

kopīgai funkcijai – Procentu likmju riska pārvaldīšana; 

Kopīgai funkcijai – Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana; 

Kopīgai funkcijai – Likviditātes riska pārvaldīšana; 

Kopīgai funkcijai – Iekšējais audits; 

Kopīgai funkcijai – Darbības atbilstības kontrole; 

Kopīgai funkcijai – Finanšu un vadības grāmatvedība. 

Darbības veidi, kuriem tiek vērtēts atbilstības un reputācijas risks, ir atšķirīgi, līdz ar to ne visi 

elementi un kritēriji katram no vērtējamiem darbības veidiem ir atbilstoši – ne visiem 

vērtējamiem darbības veidiem obligāti jāvērtē visi šajā metodoloģijā aprakstītie atbilstības un 

reputācijas risku raksturojošie elementi. Iespējama situācija, ka kādam darbības veidam nav 

iespējams novērtēt kādu no atbilstības un reputācijas risku raksturojošiem elementiem, un tādā 











1. veidlapa) 




gadījumā šis elements nav jāvērtē. Šajā metodoloģijā katra atbilstības un reputācijas riska 

elementa novērtējuma aprakstā norādīti tie darbības veidi, kam šis elements jāvērtē. 

Elementi, kas tiek vērtēti, novērtējot atbilstības un reputācijas risku, un šo elementu 

novērtēšanas mērķi ir: 


Noziedzīgi iegūtu līdzekļu Noteikt iespēju, ka banka/starpnieki/klienti/darījumu 

legalizācijas risks 

partneri ir iesaistīti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. 

Regulējošo prasību ievērošana Noteikt, cik lielā mērā bankas darbība atbilst un/vai atbildīs 

nākotnē regulējošām prasībām. 

Reputācijas risks Noteikt iespēju, ka tirgus dalībniekiem (klientiem, 

darījumu partneriem, akcionāriem) un/vai uzraudzības 

iestādēm (Komisijai, ārvalstu uzraudzības iestādēm, 

nodokļu iestādēm, citām iestādēm Latvijā un ārvalstīs) var 

izveidoties negatīvs viedoklis par banku, un kāda ir šī 

negatīvā viedokļa iespējamā ietekme uz bankas turpmāko 

darbību. 





mainīts. 

Atbilstības un reputācijas riska novērtējumam atbilstoši vērtējamam darbības veidam tiek 

izmantoti šajā sadaļā aprakstītie kritēriji, novērtējuma apraksts, kā arī 12.2. veidlapa 

"Kontroljautājumi atbilstības un reputācijas riska novērtējumam" (sagatavošanā). Atbilstības 

un reputācijas riska elementu vērtējums un novērtējuma rezultātā izdarītie secinājumi tiek 

dokumentēti 12.1. veidlapā "Atbilstības un reputācijas riska novērtējums". Aizpildītās 


Institūcijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riska novērtējuma rezultāti papildus tiek 

dokumentēti 12.3. veidlapā "Likuma "Par noziedzīgie iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" 

izpilde". Atsevišķu juridisko lietu pārbaudes rezultāti tiek dokumentēti 12.4 veidlapā 

"Juridiskās personas juridiskās lietas pārbaudes veidlapa" vai 12.5. veidlapā "Fiziskās 

personas juridiskās lietas pārbaudes lapa". 

Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski un/vai papīra formā reitinga lietā. 

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riska novērtējumam papildus var izmantot 

18. pielikumu "Likuma "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" izpilde". 











1. veidlapa) 




Uzticības operāciju novērtējumam papildus var izmantot 11. pielikumu "Uzticības 

operācijas". 

Finanšu un vadības grāmatvedības novērtējumam papildus var izmantot 5. pielikumu 

"Prasības pret kredītiestādēm", 8.1. pielikumu "Vērtspapīri", 9. pielikumu "Pamatlīdzekļi", 10. 

pielikumu "Pārējie aktīvi un pārējās saistības", 11. pielikumu "Uzticības operācijas" un 17. 

pielikumu "Valūtas operācijas". 











1. veidlapa) 




Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks 

Novērtēšanas mērķis – noteikt iespēju, ka pati banka vai tās starpnieki/klienti/darījumu 

partneri ir iesaistīti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. 




o Klientu aktīvu pārvaldīšana un ieguldījumu pakalpojumi - visiem darbības veidiem 




o Darbības atbilstības kontrole 






"Pazīsti savu klientu" procedūras un 

klientu identifikācija, t.sk.: 

o klientu skaits, kam nav identificēts 

patiesais labuma guvējs 

o klientu skaits, kas neatklāj informāciju 

un/vai iesniedz apšaubāmus 

dokumentus par saimniecisko darbību 

(ienākumiem, finanšu stāvokli, 

darījumu līgumus u.c.) 

o nepilnīgi identificētu klientu skaits 

o klientu skaits, kuru identifikācijas 

dokumenti ir apšaubāmi 

Klientu/darījumu partneru/starpnieku 

atlase, t.sk.: 

o paaugstināta riska klientu skaits 

o kāds ir risks, ka klienti/darījumu 

partneri/starpnieki saistīti ar noziedzīgi 

iegūtu līdzekļu legalizāciju? 

Klientu skaits, kuriem ir neskaidri naudas 

līdzekļu izcelsmes avoti 

Pakalpojumu sniegšana klientiem, par 

kuriem ir šaubas (vai ir zināms), ka tie 

izvairās no nodokļu samaksas 

Konstatētie neparastie un aizdomīgie 

darījumi, par kuriem nav ziņots Kontroles 

dienestam 

Vai banka atturas no darījumu veikšanas, 

ja pats klients vai darījums ir aizdomīgs? 

Korespondentattiecībām papildus jāvērtē, 



No pārbaudītajiem klientiem: 

o visiem klientiem ir identificēts patiesais labuma guvējs un 

o nav konstatēti klienti, kas neatklāj informāciju vai iesniedz 

apšaubāmus dokumentus par saimniecisko darbību un 

o nav nepilnīgi identificētu klientu un 

o nav klientu, par kuriem ir šaubas, ka tie slēpj savu identitāti un 

o klientu līdzekļu izcelsmes avoti ir zināmi un tie ir likumīgi un 

o nav klientu, par kuriem ir šaubas, ka tie slēpj savu rezidences valsti un 

Minimāls paaugstināta riska klientu skaits (līdz 1% no kopējā klientu 

skaita) un 

Nav konstatēti neparastie un/vai aizdomīgie darījumi, kas nav identificēti 

un par kuriem nav savlaicīgi ziņots Kontroles dienestam un 

Nav konstatēti gadījumi, kad banka nav atturējusies no darījumu 

veikšanas, ja pats klients vai darījums ir bijis aizdomīgs 

Risks, ka tiks slēgti korespondējošie konti bankas darbībai būtiskās 

valūtās, ir zems, jo bankai ir pietiekams korespondējošo kontu skaits 

visās būtiskās valūtās un nav pazīmju, kas liecina, ka nākotnē kāda no 

korespondējošām bankām varētu pārtraukt sadarbību ar banku 


Atsevišķi klienti (to skaits nepārsniedz 2% no pārbaudītajiem un to 

darījumu kopējais apmērs ir neliels): 

o kam nav identificēts patiesais labuma guvējs un/vai 

o kas neatklāj informāciju un/vai iesniedz apšaubāmus dokumentus par 

saimniecisko darbību un/vai 

o kas ir nepilnīgi identificēti un/vai 

o par kuriem ir šaubas, ka tie slēpj savu identitāti un/vai 

o kam nav zināmi to līdzekļu izcelsmes avoti un/vai 











1. veidlapa) 




vai pastāv risks, ka bankai tiks slēgti 

korespondējošie konti bankas darbībai 

būtiskās valūtās (piemēram, ASV 

dolāros). Par paaugstinātu risku liecina 

šādas pazīmes: 

o ierobežots korespondējošo kontu 

skaits bankas darbībai būtiskās valūtās 

o ir gadījumi, kad korespondējošā banka 

pārtraukusi sadarbību ar banku - 

slēgusi tās kontu/kontus (klientu 

struktūras vai to veikto darījumu dēļ) 

o no korespondējošām bankām regulāri 

tiek saņemti informācijas pieprasījumi 

par klientu veiktajiem darījumiem 

o liels paaugstināta riska klientu skaits 

o par kuriem ir šaubas, ka tie slēpj savu rezidences valsti un/vai 

Neliels paaugstināta riska klientu skaits (līdz 3% no kopējā klientu 

skaita) un 

Nav konstatēti neparastie un/vai aizdomīgie darījumi, kas nav identificēti 

un par kuriem nav savlaicīgi ziņots Kontroles dienestam un/vai 

Konstatēti atsevišķi gadījumi, kad banka nav atturējusies no darījumu 

veikšanas, ja pats klients vai darījums ir bijis aizdomīgs, bet šādu 

darījumu kopējais apmērs ir neliels 


valūtās, ir mērens, jo bankai ir pietiekams korespondējošo kontu skaits, 

tomēr atsevišķas pazīmes liecina par paaugstinātu risku (piemēram, 

banka regulāri saņem informācijas pieprasījumus no korespondējošām 

bankām par klientu veiktajiem darījumiem) 


Vairāki klienti (to skaits nepārsniedz 10% no pārbaudītajiem un/vai to 

darījumu kopējais apmērs ir ievērojams): 






o kam nav zināmi to līdzekļu izcelsmes avoti un/vai nav pārliecības par 

to likumību un/vai 


Ievērojams paaugstināta riska klientu skaits (līdz 10% no kopējā klientu 

skaita) un/vai 

Konstatēti gadījumi, kad banka nav identificējusi un ziņojusi par 

neparastiem un/vai aizdomīgiem darījumiem Kontroles dienestam, bet 

tie ir atsevišķi gadījumi un tos nevar uzskatīt par trūkumu bankas 

iekšējas kontroles sistēmā un/vai 

Konstatēti vairāki gadījumi, kad banka nav atturējusies no darījumu 

veikšanas, ja pats klients vai darījums ir bijis aizdomīgs 


valūtās, ir būtisks, jo bankai ir ierobežots korespondējošo kontu skaits 

kādā no bankas darbībai būtiskajām valūtām un atsevišķas pazīmes 

liecina par paaugstinātu risku (piemēram, banka regulāri saņem 

informācijas pieprasījumus no korespondējošām bankām par klientu 

veiktajiem darījumiem, liels paaugstināta riska klientu skaits u.c.) 


Daudz klientu (to skaits pārsniedz 10% no pārbaudītajiem un/vai to 

darījumu kopējais apmērs ir liels): 






o kam nav zināmi to līdzekļu izcelsmes avoti un/vai nav pārliecības par 

to likumību un/vai 


Liels paaugstināta riska klientu skaits (vairāk par 10% no kopējā klientu 

skaita) un/vai 











1. veidlapa) 




Konstatēti vairāki gadījumi, kad banka nav identificējusi un ziņojusi par 

neparastiem un/vai aizdomīgiem darījumiem Kontroles dienestam un var 

uzskatīt, ka šie gadījumi liecina par trūkumu bankas iekšējās kontroles 

sistēmā un/vai 

Konstatēts ievērojams skaits gadījumu, kad banka nav atturējusies no 

darījumu veikšanas, ja pats klients vai darījums ir bijis aizdomīgs 


valūtās, ir būtisks, jo bankai ir ierobežots korespondējošo kontu skaits 

kādā no bankas darbībai būtiskajām valūtām un vairākas pazīmes liecina 

par paaugstinātu risku (piemēram, ir gadījumi, kad korespondējošā 

banka ir pārtraukusi sadarbību ar banku (slēgusi tās kontus), banka 

regulāri saņem informācijas pieprasījumus no korespondentbankām par 

klientu veiktajiem darījumiem, liels paaugstināta riska klientu skaits u.c.) 











1. veidlapa) 




Kopīgai funkcijai – Darbības atbilstības kontrole 


Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riska 

skaitlisks novērtējums, kas tiek noteikts šādi: 

Tiek ņemti vērā šādi bankas parametri: 

1. Nerezidentu noguldījumu īpatsvars kopējos 

noguldījumos 

2. Nerezidentu noguldījumu attiecība pret bankas 

aktīviem 

3. Nerezidentu noguldījumu daļa kopējos Latvijas 

banku sistēmas nerezidentu noguldījumos 

4. Nerezidentu noguldījumu absolūtās izmaiņas 

(%) pēdējā gada laikā 

5. Bankas vadības attieksme pret naudas 

atmazgāšanas problēmu – t.sk. vēlme uzņemties 

risku un vēlme ieviest atbilstošas risku 


Katram no šiem parametriem tiek noteikts 

vērtējums robežās no 1 līdz 20. Maksimālais 

punktu skaits – 100. Punktu skaita noteikšana: 

1.-3. parametrs – nerezidentu noguldījumu 

īpatsvars (procentos): 

0 - 5 = 1 >50 - 55 = 11 

> 5 - 10 = 2 >55 - 60 = 12 

>10 - 15 = 3 >60 - 65 = 13 

>15 - 20 = 4 >65 - 70 = 14 

>20 - 25 = 5 >70 - 75 = 15 

>25 - 30 = 6 >75 - 80 = 16 

>30 - 35 = 7 >80 - 85 = 17 

>35 - 40 = 8 >85 - 90 = 18 

>40 - 45 = 9 >90 - 95 = 19 

>45 - 50 =10 >95 -100= 20 

4. parametrs – nerezidentu noguldījumu apmēra 

izmaiņas (procentos): 

-100 - -80 = 1 > +50 - +60 = 11 

+60 - +70 = 12 

+70 - +80 = 13 

+80 - +90 = 14 

+90 - +100 = 15 

> 0 - +10 = 6 >+100 - +110 =16 

>+10 - +20 = 7 >+110 - +120 =17 

>+20 - +30 = 8 >+120 - +130 =18 

>+30 - +40 = 9 >+130 - +140 =19 

>+40 - +50 =10 >+140 =20 

5. parametrs – Komisijas speciālistu vērtējums, 

piešķirot no 1-20 punktus 

Bankas ziņojumu par neparastiem un 

aizdomīgiem darījumiem skaits 

Konstatēto neparasto un aizdomīgo darījumu 

skaits, par kuriem nav ziņots Kontroles 

dienestam 


o soda naudām saistībā ar noziedzīgi iegūtu 

līdzekļu legalizāciju 



Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riska skaitliskais vērtējums 

ir no 5 – 20 punkti un 

Mazs neparastu un aizdomīgu darījumu skaits un 

Nav konstatēti neparastie un/vai aizdomīgie darījumi, kas nav 

identificēti un par kuriem nav savlaicīgi ziņots Kontroles 

dienestam un 

Nav sūdzību/tiesas prasību/soda naudu saistībā ar noziedzīgi iegūtu 

līdzekļu legalizāciju un 

Nav citas autoritatīvas informācijas par bankas saistību ar 

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju 



ir no 21 – 30 punkti un 

Neliels neparastu un aizdomīgu darījumu skaits un 

Nav konstatēti neparastie un/vai aizdomīgie darījumi, kas nav 

identificēti un par kuriem nav savlaicīgi ziņots Kontroles 

dienestam un/vai 

Sūdzību/tiesas prasību/soda naudu saistībā ar noziedzīgi iegūtu 

līdzekļu legalizāciju skaits un apmēri ir nelieli un/vai 

Ir cita informācija par bankas saistību ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu 

legalizāciju, bet tā nav pietiekami autoritatīva un/vai to nav 

iespējams pārbaudīt un/vai tā ir nebūtiska 



ir no 31 – 40 punkti un/vai 

Ievērojams neparastu un aizdomīgu darījumu skaits un/vai 

Konstatēti gadījumi, kad banka nav identificējusi un ziņojusi par 

neparastiem un/vai aizdomīgiem darījumiem Kontroles dienestam, 

bet tie ir atsevišķi gadījumi un tos nevar uzskatīt par trūkumu 

bankas iekšējas kontroles sistēmā un/vai 

Atsevišķas būtiskas sūdzības/tiesas prasības/soda naudas saistībā 

ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, bet to skaits ir neliels 

un/vai 

Ir cita informācija par bankas saistību ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu 

legalizāciju un tā ir autoritatīva, bet nav būtiska 



ir no 41 -100 punkti un/vai 

Liels neparastu un aizdomīgu darījumu skaits un/vai 

Konstatēti vairāki gadījumi, kad banka nav identificējusi un 

ziņojusi par neparastiem un/vai aizdomīgiem darījumiem 

Kontroles dienestam un var uzskatīt, ka šie gadījumi liecina par 

trūkumu bankas iekšējās kontroles sistēmā un/vai 

Liels sūdzību/tiesas prasību/soda naudu saistībā ar noziedzīgi 











1. veidlapa) 




o sūdzībām/tiesas prasībām saistībā ar 

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju 

No citām uzraudzības iestādēm saņemtā 

informācija saistībā ar noziedzīgi iegūtu 


Cita informācija (no masu saziņas līdzekļiem, 

baumas u.c.) saistībā ar noziedzīgi iegūtu 



o Klientu/darījumu partneru/starpnieku atlasi, 

t.sk.: 

paaugstināta riska klientu skaitu un 

īpatsvaru kopējā klientu skaitā 

kāds ir risks, ka klienti/darījumu 

partneri/starpnieki saistīti ar noziedzīgi 

iegūtu līdzekļu legalizāciju 

o Attālināto klientu un neaktīvo kontu skaitu 

o Informāciju par krāpšanas gadījumiem 

(kontu atvēršana neesošām personām u.c.) 

iegūtu līdzekļu legalizāciju skaits un apmērs un/vai 

Ir cita autoritatīva informācija par bankas saistību ar noziedzīgi 

iegūtu līdzekļu legalizāciju un tā ir būtiska 











1. veidlapa) 




Regulējošo prasību ievērošana 

Novērtēšanas mērķis – noteikt, cik lielā mērā bankas darbība atbilst un/vai atbildīs nākotnē 

regulējošām prasībām. 










o Iekšējais audits 









Kopīgai funkcijai – Iekšējais audits 



Darbības atbilstība šo darbības veidu 

regulējošām normatīvo aktu un 

regulējošām prasībām, t.sk.: 

o noteikto ierobežojumu ievērošana 

o prasību un ieteikumu ievērošana 

attiecībā uz risku pārvaldīšanas 

sistēmu izveidošanu 

o u.c. 

Vai banka pietiekami seko līdzi izmaiņām 

regulējošajās prasībās un pietiekami ātri 

ievieš nepieciešamās izmaiņas savā 

darbībā? 

Vai banka pietiekami pārzina (un seko 

līdzi izmaiņām) regulējošās prasības 

ārvalstīs, kurās tā veic savu darbību? 

Citu normatīvo aktu ievērošana 

(piemēram, personas datu aizsardzība, 

patērētāju tiesību aizsardzība u.c.) 



Nav konstatēti normatīvo aktu un regulējošo prasību pārkāpumi un 

Banka labi pārzina (un pietiekami seko līdzi izmaiņām) regulējošās 

prasības Latvijā un ārvalstīs, kurās tā veic savu darbību 


Atsevišķi nebūtiski normatīvo aktu un/vai regulējošo prasību pārkāpumi 

un 

Banka kopumā pārzina regulējošās prasības Latvijā un ārvalstīs, kurās tā 

veic savu darbību, bet iespējami uzlabojumi 


Vairāki nebūtiski vai atsevišķi būtiski normatīvo aktu un/vai regulējošo 

prasību pārkāpumi un/vai 

Banka nepietiekami pārzina (un/vai seko līdzi izmaiņām) regulējošās 

prasības Latvijā un ārvalstīs, kurās tā veic savu darbību 


Vairāki būtiski un/vai regulāri normatīvo aktu un/vai regulējošo prasību 

pārkāpumi un/vai 

Banka nepārzina (un neseko līdzi izmaiņām) regulējošās prasības Latvijā 

un ārvalstīs, kurās tā veic savu darbību 











1. veidlapa) 






Darbības atbilstība uzraudzības iestāžu 

regulējošām prasībām, t.sk.: 

o kapitāla pietiekamības prasībām 

o citiem ierobežojumiem 

o vai ir nepieciešamās licences? 

Vai banka pietiekami seko līdzi izmaiņām 

regulējošajās prasībās un pietiekami ātri 

ievieš nepieciešamās izmaiņas savā 

darbībā? 

Vai banka pietiekami pārzina (un seko 

līdzi izmaiņām) regulējošās prasības 

ārvalstīs, kurās tā veic savu darbību? 

Pārskatu uzraudzības iestādēm 

iesniegšanas savlaicīgums un kvalitāte 

(precizitāte, pilnīgums u.c.) 

Nodokļu normatīvo aktu ievērošana (t.sk. 

Finanšu stabilitātes nodevas likuma 

prasību ievērošana) 

Citu normatīvo aktu ievērošana 

(piemēram, personas datu aizsardzība, 

patērētāju tiesību aizsardzība u.c.) 


o uzraudzības/nodokļu iestāžu uzliktām 

soda sankcijām 

o uzraudzības iestāžu/nodokļu iestāžu 

tiesas prasībām pret banku 



Nav konstatēti normatīvo aktu un regulējošo prasību pārkāpumi un 

Pārskati tiek iesniegti savlaicīgi, tie ir precīzi un pilnīgi un 

Banka labi pārzina (un pietiekami seko līdzi izmaiņām) regulējošās 

prasības Latvijā un ārvalstīs, kurās tā veic savu darbību un 

Nav nodokļu normatīvo aktu pārkāpumu un 

Nav tiesas prasību/soda sankciju saistībā ar normatīvo aktu un/vai 

regulējošo prasību neievērošanu 


Nebūtiski, īslaicīgi normatīvo aktu un/vai regulējošo prasību pārkāpumi 

un/vai 

Pārskati tiek iesniegti savlaicīgi, ir atsevišķas kļūdas vai neprecizitātes, 

bet tās vienmēr tiek savlaicīgi izlabotas un/vai 

Banka kopumā pārzina regulējošās prasības Latvijā un ārvalstīs, kurās tā 

veic savu darbību, bet iespējami uzlabojumi un/vai 

Atsevišķi nebūtiski nodokļu normatīvo aktu pārkāpumi un/vai 

Tiesas prasību/soda sankciju saistībā ar normatīvo aktu un/vai regulējošo 

prasību neievērošanu skaits un apmēri ir nelieli 


Būtiski normatīvo aktu un/vai regulējošo prasību pārkāpumi un banka 

veic nepieciešamos pasākumus, lai tos novērstu un/vai 

Pārskati dažreiz tiek iesniegti nepilnīgi un/vai kļūdaini un/vai ar 

kavējumiem un/vai 

Banka nepietiekami pārzina (un/vai seko līdzi izmaiņām) regulējošās 

prasības Latvijā un ārvalstīs, kurās tā veic savu darbību un/vai 

Vairāki nodokļu normatīvo aktu pārkāpumi un/vai 

Atsevišķas būtiskas tiesas prasības/soda sankcijas saistībā ar normatīvo 

aktu un/vai regulējošo prasību neievērošanu, bet šādu gadījumu skaits 

nav liels 


Būtiski un/vai regulāri normatīvo aktu un/vai regulējošo prasību 

pārkāpumi un banka neveic/nespēj veikt nepieciešamos pasākumus, lai 

tos novērstu un/vai 

Pārskati regulāri tiek iesniegti nepilnīgi un/vai kļūdaini un/vai ar 

kavējumiem un/vai 

Banka nepārzina (un neseko līdzi izmaiņām) regulējošās prasības Latvijā 

un ārvalstīs, kurās tā veic savu darbību un/vai 

Vairāki būtiski nodokļu normatīvo aktu pārkāpumi un/vai 

Liels tiesas prasību/soda sankciju saistībā ar normatīvo aktu un/vai 

regulējošo prasību neievērošanu skaits un apmērs 











1. veidlapa) 




Reputācijas risks 

Novērtēšanas mērķis – noteikt iespēju, ka tirgus dalībniekiem (klientiem, darījumu 

partneriem, akcionāriem) un uzraudzības iestādēm (Komisijai, ārvalstu uzraudzības iestādēm, 

nodokļu iestādēm, citām iestādēm Latvijā un ārvalstīs) var izveidoties negatīvs viedoklis par 

banku, un kāda ir šī negatīvā viedokļa iespējamā ietekme uz bankas turpmāko darbību. 






Darbības atbilstība normatīvo aktu un 

regulējošām prasībām 

Pārbaužu laikā konstatētie trūkumi, t.sk. 

atkārtoti konstatētie trūkumi, trūkumu 

atzīšanu un novēršanas savlaicīgums, 

bankas vēlēšanās sadarboties ar 

uzraudzības iestādēm 

No citām uzraudzības iestādēm saņemtā 

informācija par banku, citu uzraudzības 

iestāžu piemērotie pasākumi 

Tiesas prasību pret banku esamība, skaits, 

apmēri un tendences 

Klientu/darījumu partneru sūdzību skaits, 

apmēri un tendences 

Bankas izdevumi saistībā ar tiesas 

prasībām un sūdzībām un izdevumu 

tendences 

Uzraudzības iestāžu piemērotās soda 

naudas 

Negatīvas informācijas esamība masu 

saziņas līdzekļos, baumas u.c. 

Zināmie krāpšanas gadījumi 

Cik ātri tiek veikti maksājumi – t.sk. 

norēķinu kavējumu laiks un apmēri 

Cik bieži ir gadījumi, kad klientiem nav 

bijuši pieejami bankas pakalpojumi 

(bankomāti, internetbanka, iespēja saņemt 

nepieciešamo informāciju)? 


o pastiprinātās uzraudzības esamību 

o vai ir informācija par klientu 

konfidencialitātes neievērošanu? 

o vai ir informācija par noslēgto līgumu 

nosacījumu neievērošanu? 

o vai ir informācija par pastāvošās 

(vispārpieņemtās) prakses un ētikas 



Viedoklis par banku ir pozitīvs un iespēja, ka tas varētu pasliktināties, ir 

maza, jo: 

o bankas darbība atbilst normatīvo aktu un regulējošām prasībām, banka 

seko līdzi izmaiņām normatīvajos aktos un savlaicīgi ievieš 

nepieciešamās izmaiņas savā darbībā un 

o pārbaužu laikā nav konstatēti būtiski trūkumi un 

o banka savlaicīgi veic nepieciešamos pasākumus konstatēto trūkumu 

novēršanai un savlaicīgi izpilda uzraudzības iestāžu prasības un 

o banka sadarbojas ar uzraudzības iestādēm un savlaicīgi, pilnā apmērā 

sniedz nepieciešamo informāciju un 

o nav/minimālas (salīdzinot ar bankas darbības apjomiem) tiesas prasības 

pret banku un 

o nav/minimāls (salīdzinot ar bankas darbības apjomiem) 

klientu/darījumu partneru sūdzību skaits un 

o nav/minimāli (salīdzinot ar bankas darbības apjomiem) izdevumi 

saistībā ar tiesas prasībām/sūdzībām un 

o nav zināmi krāpšanas gadījumi, nav citas negatīvas informācijas (no 

ārvalstu uzraudzības iestādēm, masu saziņas līdzekļos, baumas u.c.) un 

o maksājumi un norēķini tiek veikti ātri, nav norēķinu kavējumu, reti 

gadījumi, kad klientiem nav bijuši pieejami bankas pakalpojumi un 

o banka sabiedrībai savlaicīgi atklāj plašu, pilnīgu un patiesu informāciju 


Viedoklis par banku ir pozitīvs, bet pastāv iespēja, ka tas varētu 

pasliktināties, jo: 

o bankas darbība atbilst normatīvo aktu un regulējošām prasībām, bet 

banka nepietiekami seko līdzi izmaiņām tajās un/vai ne vienmēr 

savlaicīgi ievieš nepieciešamās izmaiņas savā darbībā un/vai 

o pārbaužu laikā konstatēti atsevišķi trūkumi, bet tie vēl būtiski 

neietekmē bankas darbību kopumā un/vai 

o banka ne vienmēr savlaicīgi veic nepieciešamos pasākumus konstatēto 

trūkumu novēršanai un/vai izpilda uzraudzības iestāžu prasības un/vai 

o banka ne vienmēr sadarbojas ar uzraudzības iestādēm un ne vienmēr 

savlaicīgi un pilnā apmērā sniedz nepieciešamo informāciju un/vai 

o atsevišķas tiesas prasības pret banku, bet to skaits un apmēri ir nelieli 











1. veidlapa) 




standartu neievērošanu? 

o vai ir informācija par bankas 

pakalpojumu slikto kvalitāti? 

o bankas politiku attiecībām ar 

akcionāriem un investoriem 

o dividenžu politiku 

o publiski pieejamo būtisko informāciju 

par banku 

o bankas politiku attiecībā uz 

informācijas atklāšanu sabiedrībai 

(sabiedrisko attiecību politika) 

o publiskām akciju sabiedrībām – akciju 

vērtības tirgū 

pieaugumu/samazinājumu, dividendes 

un/vai 

o klientu/darījumu partneru sūdzību skaits un apmēri ir nelieli, bet tām ir 

tendence palielināties un/vai 

o nelieli izdevumi saistībā ar tiesas prasībām/sūdzībām un/vai 

o cita negatīva informācija par banku (no ārvalstu uzraudzības iestādēm 

saņemtā, informācija par krāpšanas gadījumiem, informācija masu 

saziņas līdzekļos, baumas u.c.), bet tā vēl nevar būtiski apdraudēt 

bankas reputāciju un/vai 

o maksājumi un norēķini tiek veikti ātri, ir atsevišķi norēķinu kavējumi 

un/vai gadījumi, kad klientiem nav bijuši pieejami bankas pakalpojumi, 

bet tie pietiekami savlaicīgi konstatēti un novērsti un/vai 

o banka sabiedrībai atklāj patiesu informāciju, bet tā ne vienmēr ir plaša 

un/vai pilnīga un/vai savlaicīga 


Viedoklis par banku būtiski pasliktinās, jo: 

o bankas darbība atsevišķās jomās neatbilst normatīvo aktu un 

regulējošām prasībām un banka nepietiekami seko līdzi izmaiņām tajās 

un/vai ne vienmēr savlaicīgi ievieš nepieciešamās izmaiņas savā 

darbībā un/vai 

o pārbaužu laikā konstatēti vairāki būtiski trūkumi un/vai 

o banka nepieciešamos pasākumus konstatēto trūkumu novēršanai un 

uzraudzības iestāžu prasību izpildīšanai veic formāli (nepietiekoši 

efektīvi) un/vai pēc atkārtotas trūkumu konstatēšanas un/vai 

o banka slikti sadarbojas ar uzraudzības iestādēm, jo nesniedz savlaicīgi 

un/vai pilnā apmērā nepieciešamo informāciju un/vai 

o atsevišķas būtiskas tiesas prasības pret banku, bet šādu prasību skaits 

nav liels. Iespējams, ka tas var būtiski ietekmēt bankas turpmāko 

darbību un/vai 

o samērā liels klientu/darījumu partneru sūdzību skaits un tam ir tendence 

palielināties un/vai 

o salīdzinoši lieli izdevumi saistībā ar tiesas prasībām/sūdzībām un/vai 

tiem ir tendence palielināties un/vai 


saņemtā, informācija par krāpšanas gadījumiem, informācija masu 

saziņas līdzekļos, baumas u.c.), un tā var būtiski apdraudēt bankas 

reputāciju un/vai 

o maksājumi un norēķini bieži tiek veikti ar kavējumiem un/vai bieži 

gadījumi, kad klientiem nav bijuši pieejami bankas pakalpojumi un šādi 

gadījumi ne vienmēr tiek savlaicīgi konstatēti un novērsti un/vai 

o banka sabiedrībai ne vienmēr atklāj patiesu, plašu un pilnīgu 

informāciju 


Viedoklis par banku ir negatīvs un tas neuzlabojas, jo: 

o bankas darbība vairākās jomās neatbilst normatīvo aktu un regulējošām 

prasībām, banka nepietiekami seko līdzi izmaiņām tajās un savlaicīgi 

neievieš nepieciešamās izmaiņas savā darbībā un/vai 

o pārbaužu laikā konstatēti būtiski trūkumi, kas var apdraudēt bankas 

turpmāko darbību un/vai 

o banka neveic nepieciešamos pasākumus konstatēto trūkumu novēršanai 

un uzraudzības iestāžu prasību izpildīšanai un/vai 

o banka nesadarbojas ar uzraudzības iestādēm, jo nesniedz tām 

nepieciešamo informāciju un/vai sniedz maldinošu informāciju un/vai 











1. veidlapa) 




o liels tiesas prasību pret banku skaits un apmēri un tas būtiski apdraud 

bankas turpmāko darbību un/vai 

o liels klientu/darījumu partneru sūdzību skaits un apmēri un tas apdraud 

bankas turpmāko darbību un/vai 

o ļoti lieli izdevumi saistībā ar tiesas prasībām/sūdzībām un/vai 


saņemtā, informācija masu saziņas līdzekļos, baumas u.c.), tā būtiski 

apdraud bankas reputāciju un/vai 

o maksājumi un norēķini tiek veikti ar būtiskiem kavējumiem un/vai bieži 

gadījumi, kad klientiem nav bijuši pieejami bankas pakalpojumi un 

banka neveic nepieciešamos pasākumus, lai šādus gadījumus savlaicīgi 

konstatētu un novērstu un/vai 

o banka sabiedrībai neatklāj patiesu un pilnīgu informāciju un/vai 

neatklāj to vispār 











1. veidlapa) 




4.3. RISKU PĀRVALDĪŠANAS NOVĒRTĒJUMS 

4.3.1. Iekšējās kontroles sistēma 

Efektīva iekšējās kontroles sistēma ļauj mazināt bankas darbībai piemītošos riskus, tos 

savlaicīgi identificējot, analizējot un pārvaldot. 

Iekšējās kontroles sistēma ir jāorganizē tā, lai bankas vadībai būtu pamatota pārliecība, ka 

bankas aktīvi ir nodrošināti pret zaudējumiem un nesankcionētu valdīšanu un lietošanu, 

darbības riski tiek pastāvīgi uzraudzīti un novērtēti, kapitāls apmēra, elementu un to īpatsvara 

ziņā ir pietiekams institūcijas darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai, darījumi notiek 

saskaņā ar bankā noteikto kārtību un ir pareizi grāmatoti, banka darbojas saprātīgi, piesardzīgi 

un efektīvi, pilnībā ievērojot likumu un citu tiesību aktu prasības. 

Iekšējās kontroles sistēmu veido, ņemot vērā iestādes lielumu, veikto operāciju (darījumu) 

apjomu, to dažādību un sarežģītību, risku lielumu saistībā ar katru darbības sfēru, pārvaldes 

centralizācijas pakāpi, informācijas tehnoloģiju u.c. faktorus, kuri ir būtiski konkrētās iestādes 

darbības mērķu īstenošanai. 

Iekšējās kontroles sistēmai jāietver bankas vadības noteiktās politikas un kontroles 

procedūras, lai pārvaldītu riskus, kas saistīti ar tās darbību. 

Reitinga piešķiršanas procesā iekšējās kontroles sistēmas novērtējumā tiek vērtētas: 

risku pārvaldīšanas sistēmas kvalitāte (t.sk. risku identifikācija, novērtēšana, analīze 

un pārvaldīšana); 

politiku un procedūru kvalitāte un ievērošana; 

vadības informācijas sistēmas kvalitāte (t.sk. pārskatu sniegšanas un informācijas 

apmaiņas kārtība un pārskatu kvalitāte); 

pilnvaru, pienākumu un atbildības sadalījums (t.sk. lēmumu pieņemšanas process); 

iekšējā audita (un citu iekšējo pārbaužu) efektivitāte; 

darbības atbilstības kontroles funkcijas efektivitāte. 

Saskaņā ar standartizēto pieeju reitinga piešķiršanas procesā iekšējās kontroles sistēma tiek 

vērtēta visiem darbības veidiem un visām kopīgām funkcijām (skatīt 3. pielikumu). 

Darbības veidi, kuriem tiek vērtēta iekšējās kontroles sistēma, ir atšķirīgi, līdz ar to ne visi 

elementi un kritēriji katram no vērtējamiem darbības veidiem ir atbilstoši – ne visiem 

vērtējamiem darbības veidiem obligāti jāvērtē visi šajā metodoloģijā aprakstītie iekšējās 

kontroles sistēmas kvalitāti raksturojošie elementi. Iespējama situācija, ka kādam darbības 

veidam nav iespējams novērtēt kādu no iekšējās kontroles sistēmas kvalitāti raksturojošiem 

elementiem, un tādā gadījumā šis elements nav jāvērtē. Šajā metodoloģijā katra iekšējās 

kontroles sistēmas kvalitāti raksturojošā elementa novērtējuma aprakstā norādīti tie darbības 

veidi, kam šis elements jāvērtē. 











1. veidlapa) 




Iekšējās kontroles sistēmas novērtējuma metodoloģija kopīgai funkcijai – Informācijas 

sistēmas aprakstīta reitinga metodoloģijas sadaļā "Informācijas tehnoloģiju risks". 

Elementi, kas tiek vērtēti, novērtējot iekšējās kontroles sistēmu, un šo elementu novērtēšanas 

mērķi ir: 


Risku pārvaldīšanas sistēmas Novērtēt, vai bankas darbībai piemītošie riski tiek 

kvalitāte 

savlaicīgi identificēti, novērtēti, analizēti un pārvaldīti. 

Politiku un procedūru kvalitāte Novērtēt politiku un procedūru kvalitāti un ievērošanu 

un ievērošana 

bankas darbībā. 

Vadības informācijas sistēmas Noteikt, vai pārskatu sniegšanas un informācijas apmaiņas 

kvalitāte 

kārtība ir skaidri noteikta, novērtēt, vai tā ir bankas 

lielumam un darbības sarežģītībai atbilstoša, novērtēt 

vadības pārskatu un operatīvās informācijas pārskatu 

kvalitāti – atbilstību, precizitāti un savlaicīgumu. 

Pilnvaru, pienākumu un Noteikt, vai bankas struktūrvienību un darbinieku 

atbildības sadalījums 

pilnvaras, pienākumi un atbildība (t.sk. lēmumu 

pieņemšanas process) ir skaidri noteiktas un novērtēt, vai 

to sadalījums ir bankas lielumam un darbības sarežģītībai 

atbilstošs. 

Iekšējā audita efektivitāte Novērtēt iekšējā audita funkcijas (un citu iekšējās 

pārbaudes funkciju, piemēram – iekšējās kredītu pārbaudes 

funkcijas) neatkarību, kvalitāti un efektivitāti. 

Darbības atbilstības kontroles Novērtēt darbības atbilstības kontroles funkcijas 

funkcijas efektivitāte 

neatkarību, kvalitāti un efektivitāti. 

Paredzamais iekšējās kontroles sistēmas kvalitātes izmaiņu virziens: 

Uzlabosies Bez izmaiņām Pasliktināsies 


informācija un pārliecība, ka iekšējās kontroles sistēmas kvalitāte nākotnē mainīsies, tad 

vērtējums tiek attiecīgi mainīts. 

Iekšējās kontroles sistēmas kvalitātes novērtējumam atbilstoši vērtējamam darbības veidam 

tiek izmantoti šajā sadaļā aprakstītie kritēriji, novērtējuma apraksts, kā arī 13.2. veidlapa 

"Kontroljautājumi iekšējās kontroles sistēmas novērtējumam". Iekšējās kontroles sistēmas 

elementu vērtējums un novērtējuma rezultātā izdarītie secinājumi tiek dokumentēti 

13.1. veidlapā "Iekšējās kontroles sistēmas novērtējums". Iekšējā audita darbības novērtējums 

tiek dokumentēts 13.3. veidlapā "Iekšējā audita novērtējums". Aizpildītās veidlapas tiek 

glabātas elektroniski un/vai papīra formā reitinga lietā. 











1. veidlapa) 




Kredītriska pārvaldīšanas un darbības veidu, kas saistīti ar kreditēšanu, novērtējumam 

papildus var izmantot 6. pielikumu "Kredīti" un 7. pielikumu "Nodrošinājums". 

Investīciju darbības novērtējumam papildus var izmantot 8.1. pielikumu "Vērtspapīri". 

Darbības veidu, kas saistīti ar maksājumiem un norēķiniem, novērtējumam papildus var 

izmantot 4. pielikumu "Kases operācijas" un 5. pielikumu "Prasības pret kredītiestādēm". 

Klientu aktīvu pārvaldīšanas un ieguldījumu pakalpojumu novērtējumam papildus var 

izmantot 11. pielikumu "Uzticības operācijas". 

Noguldījumu piesaistīšanas un bankas aizņēmumu novērtējumam papildus var izmantot 


Padomes un valdes, kā arī operacionālā riska pārvaldīšanas un personāla vadības 

novērtējumam papildus var izmantot 13. pielikumu "Bankas vadība un padome". 

Procentu likmju riska pārvaldīšanas novērtējumam papildus var izmantot 15. pielikumu 

"Procentu likmju risks". 

Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšanas novērtējumam papildus var izmantot 17. pielikumu 

"Valūtas operācijas". 

Likviditātes riska pārvaldīšanas novērtējumam papildus var izmantot 16. pielikumu 

"Likviditāte". 

Iekšējā audita novērtējumam papildus var izmantot 14. pielikumu "Iekšējais audits". 

Darbības atbilstības kontroles novērtējumam papildus var izmantot 18. pielikumu "Likuma 

"Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" izpilde". 


"Prasības pret kredītiestādēm", 8.1. pielikumu "Vērtspapīri", 9. pielikumu "Pamatlīdzekļi", 

10. pielikumu "Pārējie aktīvi un pārējās saistības", 11. pielikumu "Uzticības operācijas" un 

17. pielikumu "Valūtas operācijas". 











1. veidlapa) 




Risku pārvaldīšanas sistēmas kvalitāte 

Novērtēšanas mērķis – novērtēt, vai bankas darbībai piemītošie riski tiek savlaicīgi 

identificēti, analizēti un pārvaldīti. 










Vai bankā ir izveidota piemērota 

kredītriska pārvaldīšanas vide. T.sk.: 

o vai noteikta kredītriska pārvaldīšanas 

stratēģija. Vai noteikti: 

mērķi, kas jāsasniedz 

kredītu veidi, kādus banka 

paredzējusi piešķirt 

tautsaimniecības nozares, 

ģeogrāfiskais izvietojums 

valūtas, termiņi un ienesīgums 

vēlamā portfeļa struktūra 

(diversifikācija, pieļaujamās 

koncentrācijas) 

pieļaujamais kredītriska līmenis un 

vēlamā peļņa, kredītriska segšanai 

nepieciešamais kapitāls 

pamatprincipi kredītu novērtēšanai 

atbilstoši to kvalitātei 

vēlamais kredītu kvalitātes līmenis 

un kredītu kopējā apmēra 

palielinājums vai samazinājums 

paredzētās kredītriska mazināšanas 

metodes 

o vai ir apstiprinātas kredītriska 

pārvaldīšanas stratēģijas īstenošanas 

politikas un procedūras 

o vai stratēģija un politikas tiek regulāri 

pārskatītas 

o vai tiek veikts bankas kapitāla un 

resursu pietiekamības novērtējums 

saistībā ar uzņemto risku lielumu 

Vai bankā skaidri noteikti kredītu 

piešķiršanas kritēriji un kārtība, kādā tiek 

pieņemti lēmumi par kredītu izsniegšanu 

Vai ir noteikti atbilstoši limiti (katram 



Piemērota kredītriska pārvaldīšanas vide, t.sk.: 

o skaidri noteikta kredītriska pārvaldīšanas stratēģija, noteikti mērķi, 

kredītu veidi, tautsaimniecības nozares, vēlamā portfeļa struktūra, 

pieļaujamais riska līmenis un citi svarīgākie aspekti un 

o noteiktas kredītriska pārvaldīšanas stratēģijas īstenošanas politikas un 

procedūras un 

o stratēģija un politikas tiek regulāri, ne retāk kā reizi gadā pārskatītas 

un 

o bankas kapitāls un resursi ir pietiekami stratēģijas īstenošanai un 

Saprātīga kredītu piešķiršanas kārtība, t.sk.: 

o skaidri noteikti un piesardzīgi kredītu piešķiršanas kritēriji un kārtība 

un 

o noteikti atbilstoši limiti un 

Tiek veikta nepārtraukta kredītu administrēšana, novērtēšana un 

pārraudzība, t.sk.: 

o atbilstoša individuālo kredītu un viendabīgu kredītu grupu kvalitātes 

pārraudzības sistēma un 

o bankas kredītu novērtējums atbilst ārējo vērtētāju kredītu 

novērtējumam un 

o atbilstoša kredītportfeļa pārraudzība kopumā un 

o pietiekami pārvaldīts koncentrācijas risks un 

o izstrādātas un dokumentētas kredītu, kuru kvalitāte pasliktinājusies, 

pārstrukturēšanas un atgūšanas procedūras un 

o regulāri un kvalitatīvi tiek veikta kritisko situāciju analīze (stresa 

testēšana) un šīs analīzes rezultāti tiek ņemti vērā, nosakot kredītriska 

pārvaldīšanas stratēģiju, politikas un procedūras un 

Atbilstoša kredītriska kontrole, t.sk.: 

o tiek veiktas regulāras kredītu pārbaudes un 

o noteiktas darbības, kas bankai jāveic kredītu kvalitātes pasliktināšanās 

gadījumā un 

o limitu ievērošana tiek pietiekami kontrolēta, stingras procedūras 

limitu pārkāpumu autorizācijai un 

o nav neautorizētu limitu pārkāpumu gadījumu 











1. veidlapa) 




aizņēmējam, savstarpēji saistītai klientu 

grupai, ar banku saistītām personām, 

tautsaimniecības nozarēm, 

ģeogrāfiskajiem reģioniem, kredītu 

veidiem, iekšgrupas darījumiem, 

prasībām pret bankām, darījumiem, kas 

nodrošināti ar viena veida nodrošinājumu, 

kredītiem, kas izsniegti no kredītņēmēja 

ienākumu valūtas atšķirīgā valūtā) 

Vai noteikta kārtība, kādā tiek 

apstiprinātas atkāpes no limitiem 

Vai bankā tiek veikta nepārtraukta kredītu 

administrēšana, novērtēšana un 

pārraudzība. T.sk.: 

o vai izstrādāta individuālo kredītu un 

viendabīgu kredītu grupu kvalitātes 

pārraudzības sistēma 

o vai tiek nodrošināta pietiekama 

individuālo kredītu un viendabīgu 

kredītu grupu kvalitātes pārraudzība 

(t.sk. kredītņēmēju finansiālā stāvokļa 

un kredītspējas izvērtēšana, līguma 

nosacījumu ievērošanas kontrole, 

nodrošinājuma pietiekamības 

novērtēšana, kavēto maksājumu un 

kredītu kvalitātes pasliktināšanās 

savlaicīga identificēšana) 

o vai individuālo kredītu kvalitātes 

pārraudzībai tiek izmantota iekšējo 

kredītreitingu sistēma 

o vai tiek nodrošināta kredītu 

novērtēšanas regularitāte 

o vai bankas kredītu novērtējums atbilst 

ārējo vērtētāju (Komisijas, ārējo 

auditoru u.c.) novērtējumam 

o vai tiek nodrošināta pietiekama 

kredītportfeļa pārraudzība kopumā 

o vai tiek pārvaldīts koncentrācijas risks 

o vai kredītiem, kuriem kvalitāte 

pasliktinājusies, tiek veikta 

pārstrukturēšana vai tiek izstrādāta un 

realizēta atbilstoša kredītu atgūšanas 

programma 

Vai kritisko situāciju scenāriju 

novērtēšana (stresa testēšana), ņemot vērā 

bankas darbības raksturu, apjomu, 

sarežģītību un riska profilu, tiek veikta 

kvalitatīvi un atbilstoši un vai šīs analīzes 

rezultāti tiek ņemti vērā, pārskatot 

kredītriska pārvaldīšanas stratēģiju, 

politikas un procedūras 

Vai izstrādāti rīcības plāni kritisko 

situāciju pārvarēšanai 


Kredītriska pārvaldīšanas vide ir apmierinoša, bet iespējami uzlabojumi, 

piemēram: 

o kredītriska pārvaldīšanas stratēģijā nav noteikts kāds atsevišķs aspekts 

(piemēram, nav noteiktas valūtas, kurās banka plāno izsniegt kredītus) 

un/vai 

o nav veikta regulāra stratēģijas, politiku pārskatīšana un/vai 

o bankas kapitāls un resursi tuvākajā laikā ir pietiekami stratēģijas 

īstenošanai un bankai ir reāli plāni kapitāla un resursu palielināšanai 

nākotnē un/vai 

Apmierinoša kredītu piešķiršanas kārtība, bet iespējami uzlabojumi 

(piemēram, nav dokumentēta kārtība, kā tiek noteikta kredīta cena) 

un/vai 

Apmierinoša kredītu administrēšana, novērtēšana un pārraudzība, bet 

iespējami uzlabojumi (piemēram, ārējo vērtētāju kredītu novērtējums 

nebūtiski atšķiras no bankas kredītu klasifikācijas) un/vai 

Banka regulāri veic kritisko situāciju novērtēšanu (stresa testēšanu), 

veikšanas kvalitāte ir apmierinoša, bet iespējami uzlabojumi 

novērtēšanas veikšanā un/vai tās rezultātu izmantošanā, nosakot 

kredītriska pārvaldīšanas stratēģiju, politikas un procedūras, un/vai 

Kredītriska kontrole ir apmierinoša, bet iespējami uzlabojumi 

(piemēram, ir atsevišķi nebūtiski limitu pārkāpumi un vadība tiek 

pietiekami savlaicīgi informēta par limitu pārkāpumiem) 


Kredītriska pārvaldīšanas vide ir neapmierinoša, jo ir būtiski trūkumi, 

piemēram: 

o kredītriska pārvaldīšanas stratēģija ir vispārīga, tajā nav noteikti 

būtiskākie aspekti – mērķi, kredītu veidi, tautsaimniecības nozares 

u.c. – un/vai 

o būtiski trūkumi svarīgākajās risku pārvaldīšanas politikās un 

procedūrās un/vai 

o stratēģijas un politikas ilgstoši nav pārskatītas un/vai 

o bankas kapitāls un resursi tuvākajā laikā ir pietiekami stratēģijas 

īstenošanai, bet tie nebūs pietiekami ilgākā laikā un bankai nav plānu 

kapitāla un resursu palielināšanai un/vai 

Neapmierinoša kredītu piešķiršanas kārtība, jo ir būtiski trūkumi 

(piemēram, nav noteikta kārtība, kādā tiek apstiprinātas atkāpes no 

limitiem), un/vai 

Neapmierinoša kredītu administrēšana, novērtēšana un pārraudzība, jo ir 

būtiski trūkumi (piemēram, ārējo vērtētāju kredītu novērtējums būtiski 

atšķiras no bankas kredītu novērtējuma), un/vai 

Kritisko situāciju novērtēšanas (stresa testēšanas) kvalitāte ir 

neapmierinoša, jo tai ir būtiski trūkumi (piemēram, stresa testu scenāriji 

neaptver lielu daļu galveno riska faktoru, kam banka var būt pakļauta) 

un/vai kritisko situāciju novērtēšanas rezultāti netiek ņemti vērā, nosakot 

kredītriska pārvaldīšanas stratēģiju, politikas un procedūras, un/vai 

Kredītriska kontrole ir neapmierinoša, jo ir būtiski trūkumi, piemēram: 

o kredītriska kontroles funkcija nav neatkarīga no kredītu piešķiršanas 

funkcijas un/vai 

o ir vairāki būtiski limitu pārkāpumi un vadība netiek pietiekami 

savlaicīgi informēta par limitu pārkāpumu gadījumiem 











1. veidlapa) 




Vai bankā tiek veikta pietiekama 

kredītriska kontrole T.sk.: 

o vai tiek veiktas regulāras kredītu 

pārbaudes 

o vai noteiktas darbības, kas jāveic 

kredīta kvalitātes pasliktināšanās 

gadījumā 

o vai limitu ievērošana tiek kontrolēta 


Kredītriska pārvaldīšanas vide ir vāja, jo: 

o nav kredītriska pārvaldīšanas stratēģijas vai 

o ir kredītriska pārvaldīšanas stratēģija, bet bankas kapitāls un resursi 

nav pietiekami stratēģijas īstenošanai ne tuvākajā laikā, ne nākotnē 

un/vai 

o nav izstrādātas svarīgākās risku pārvaldīšanas politikas un procedūras 

un/vai 

Nav noteikti kredītu piešķiršanas kritēriji. Nav noteikti limiti vai ir 

noteikti pārmērīgi augsti limiti, kas nenodrošina efektīvu kredītriska 

pārvaldīšanu, un/vai 

Netiek veikta kredītu administrēšana, novērtēšana un pārraudzība – no 

aizņēmējiem netiek pieprasīta un saņemta finanšu informācija, 

individuālo kredītu pārraudzība ir neapmierinoša, netiek veikta 

kredītportfeļa pārraudzība kopumā un/vai 

Netiek veikta kritisko situāciju novērtēšana (stresa testēšana) un/vai 

Nav kredītriska kontroles funkcijas. Būtiski neautorizēti limitu 

pārkāpumi 











1. veidlapa) 






Vai bankā izveidota piemērota 

operacionālā riska pārvaldīšanas vide? 

T.sk.: 

o vai banka definējusi, kādi riski tiek 

uzskatīti par operacionālo risku? 

o vai skaidri definēta operacionālā riska 

pārvaldīšanas stratēģija? 

o vai noteikts, kāda ir attieksme pret 

risku – pieļaujamais riska līmenis? 

Vai ir izstrādātas operacionālā riska 

pārvaldīšanas politika un procedūras? Vai 

tajās noteikta: 

o pieeja operacionālā riska 

identificēšanai, pārraudzīšanai, 

kontrolei un mazināšanai 

o prioritātes operacionālā riska 

pārvaldīšanas darbībās 

o metodes operacionālā riska 

pārvaldīšanai gadījumos, kad bankas 

darbības nodrošināšanai tiek izmantoti 

ārpakalpojumu sniedzēji 

o vai banka novērtē jauniem 

produktiem/pakalpojumiem/darbībai 

jaunos vai ģeogrāfiski attālinātos 

tirgos piemītošo operacionālo risku un 

apstiprina riska pārvaldīšanas un 

kontroles procedūras pirms jaunās 

darbības uzsākšanas? 

Vai operacionālā riska pārvaldīšanas 

stratēģija, politika un procedūras tiek 

pietiekami regulāri pārskatītas? 

Vai tiek veikts bankas kapitāla un resursu 

pietiekamības novērtējums saistībā ar 

uzņemto risku lielumu? 

Vai banka identificē un novērtē 

operacionālo risku, kas piemīt tās 

būtiskajiem produktiem, darbības 

veidiem, procesiem un sistēmām? T.sk.: 

o vai riska identifikācijā un novērtēšanā 

tiek ņemti vērā gan iekšēji, gan ārēji 

faktori? 

o riska identifikācijā un novērtējumā 

lietoto metožu kvalitāte (piemēram, 

operacionālā riska sadalīšana, riska 

novērtēšana, riska indikatori, limitu 

ievērošanas kontrole, kvantitatīvas 

riska mērīšanas metodes u.c.) 

o vai banka regulāri novērtē iespējamos 



Piemērota operacionālā riska pārvaldīšanas vide, t.sk.: 

o skaidri noteikta operacionālā riska pārvaldīšanas stratēģija – mērķi, 

pieļaujamais riska līmenis u.c. un 

o noteikta piesardzīga operacionālā riska pārvaldīšanas politika un 


o stratēģija, politikas un procedūras tiek regulāri, ne retāk kā reizi gadā 

pārskatītas un 

Stingra operacionālā riska identificēšanas un novērtēšanas kārtība, t.sk.: 

o attīstītas metodes riska novērtēšanai, tiek ņemti vērā gan iekšēji, gan 

ārēji faktori un 

o pietiekami regulāri tiek novērtēti iespējamie operacionālā riska 

zaudējumi un to ietekme uz bankas darbību un 

Stingra operacionālā riska pārraudzības kārtība, t.sk.: 

o izveidota sistēma operacionālā riska zaudējumu informācijas 

reģistrēšanai un analīzei, tiek izmantota gan bankas iekšējā 

informācija, gan citu (līdzīgu) iestāžu (banku) dati par operacionālā 

riska zaudējumiem un 

o operacionālā riska zaudējumu gadījumos bez kavēšanās tiek veiktas 

atbilstošas izmaiņas politikās un procedūrās, lai novērstu šādu 

zaudējumu rašanās iespēju nākotnē un 

o bankā darbojas ātrā brīdinājuma sistēma (riska indikatori), tās rezultāti 

tiek regulāri, bet ne retāk kā reizi ceturksnī, skatīti vadības līmenī un 

Banka veic stingru operacionālā riska kontroli, t.sk.: 

o skaidri noteiktas darbības, ko banka veic attiecībā uz operacionālā 

riska veidiem, kuri var tikt kontrolēti un 

o skaidri noteiktas darbības, ko banka veic attiecībā uz operacionālā 

riska veidiem, kuri nevar tikt kontrolēti un 

o skaidri noteiktas darbības, ko banka veic, lai mazinātu iespējamos 

zaudējumus no tādiem operacionālā riska notikumiem, kas notiek reti, 

bet kuru iespējamā ietekme uz bankas darbību ir būtiska un 

Skaidri, detalizēti plāni varbūtējiem gadījumiem, tajos aptverti visi 

būtiskākie aspekti, tie tiek regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā, pārskatīti 


Apmierinoša operacionālā riska pārvaldīšanas vide, bet iespējami 

uzlabojumi (piemēram, nav veikta regulāra politiku un procedūru 

pārskatīšana) un/vai 

Apmierinoša operacionālā riska identificēšanas un novērtēšanas kārtība, 

bet iespējami uzlabojumi (piemēram, banka operacionālā riska 

novērtēšanai izmanto kvantitatīvu riska mērīšanas modeli, bet modelī 

izmanto tikai iekšējo informāciju, bet labākai (precīzākai, pilnīgākai) 

riska novērtēšanai būtu lietderīgi izmantot arī citu (līdzīgu) iestāžu 

(banku) datus par operacionālā riska zaudējumiem) un/vai 

Apmierinoša operacionālā riska pārraudzības kārtība, bet iespējami 

uzlabojumi (piemēram, atsevišķos nebūtisku operacionālā riska 

zaudējumu gadījumos banka nav veikusi atbilstošas izmaiņas politikās 

un procedūrās, lai novērstu šādu zaudējumu rašanās iespēju nākotnē) 











1. veidlapa) 




operacionālā riska zaudējumus un to 

ietekmi uz bankas darbību? 

Vai bankā izstrādāta kārtība regulārai 

operacionālā riska pārraudzībai? T.sk.: 

o vai izveidota sistēma operacionālā 

riska zaudējumu informācijas - skaita, 

apmēra un citas būtiskas informācijas 

reģistrēšanai un analizēšanai? Vai 

banka operacionālā riska zaudējumus 

klasificē pa operacionālā riska 

notikumu veidiem? Vai banka bez 

iekšējās informācijas papildus reģistrē 

un analizē arī citu (līdzīgu) iestāžu 

(banku) datus par operacionālā riska 

zaudējumiem? 

o vai operacionālā riska zaudējumu 

gadījumos tiek savlaicīgi veiktas 

nepieciešamās izmaiņas politikās un 

procedūrās, lai novērstu šādu 

zaudējumu turpmāku iespējamību? 

o vai bankā ieviesta ātrā brīdinājuma 

sistēma, nosakot riska indikatorus, kas 

ļauj savlaicīgi identificēt potenciālos 

zaudējumus? Vai riska indikatoru 

informācija tiek regulāri izvērtēta 

(piemēram, reizi ceturksnī)? 

Vai bankā tiek veikta pietiekama 

operacionālā riska kontrole un 

mazināšana? T.sk.: 

o vai noteikti kontrolējamie 

operacionālā riska veidi? Vai noteiktas 

bankas darbības attiecībā uz 

operacionālā riska veidiem, kuri var 

tikt kontrolēti? 

o vai noteikti nekontrolējamie 

operacionālā riska veidi? Vai noteiktas 

bankas darbības attiecībā uz 

operacionālā riska veidiem, kuri nevar 

tikt kontrolēti? 

o vai ņemti vērā tādi operacionālā riska 

notikumu veidi, kas notiek reti, bet 

kuru iespējamā ietekme uz bankas 

darbību ir būtiska? Vai noteiktas 

darbības, ko banka lieto šo notikumu 

risku mazināšanai (piemēram, 

apdrošināšana u.c.)? 

Vai bankā tiek veikta plānošana 

varbūtējiem gadījumiem, kuru iestāšanos 

nav iespējams paredzēt, un darbības 

attīstībai? T.sk.: 

o vai noteikti bankas darbībai būtiski 

darbības veidi, kurus uzņēmējdarbības 

traucējumu gadījumos nekavējoties 

un/vai 

Operacionālā riska kontrole ir apmierinoša, bet iespējami uzlabojumi 

(piemēram, nav noteiktas darbības, ko banka veic attiecībā uz 

operacionālā riska veidiem, kuri nevar tikt kontrolēti) un/vai 

Apmierinoši plāni varbūtējiem gadījumiem, bet iespējami uzlabojumi 

(piemēram, nav veikta regulāra to pārskatīšana) 


Neapmierinoša operacionālā riska pārvaldīšanas vide, jo ir būtiski 

trūkumi, piemēram: 

o operacionālā riska pārvaldīšanas stratēģija ir vispārīga – nav skaidri 

definēts, kādus riskus banka uzskata par operacionālo risku, 

pieļaujamais riska līmenis un/vai 

o būtiski trūkumi operacionālā riska pārvaldīšanas politikā un/vai 

procedūrās un/vai 

o stratēģija, politika un procedūras ilgstoši nav pārskatītas un/vai 

Neapmierinoša operacionālā riska identificēšanas un novērtēšanas 

kārtība, jo ir būtiski trūkumi (piemēram, reti un neregulāri tiek vērtēti 

iespējamie operacionālā riska zaudējumi un to ietekme uz bankas 

darbību) un/vai 

Neapmierinoša operacionālā riska pārraudzības kārtība, jo ir būtiski 

trūkumi, piemēram: 

o nav dokumentēta operacionālā riska zaudējumu informācijas 

reģistrēšanas un analīzes kārtība, tā tiek veikta nesistemātiski, 

zaudējumu reģistrs nesatur pilnīgu informāciju par bankas 

operacionālā riska zaudējumiem un/vai 

o operacionālā riska zaudējumu gadījumos netiek veiktas atbilstošas 

izmaiņas politikās un procedūrās, lai novērstu šādu zaudējumu rašanās 

iespēju nākotnē un/vai 

o bankā darbojas ātrā brīdinājuma sistēma (riska indikatori), bet ir 

būtiski trūkumi (piemēram, tās rezultāti netiek regulāri skatīti vadības 

līmenī) un/vai 

Operacionālā riska kontrole ir neapmierinoša, jo ir būtiski trūkumi 

(piemēram, nav identificēti operacionālā riska veidi, ko banka var 

kontrolēt, un operacionālā riska veidi, ko banka nevar kontrolēt, nav 

analizēti tādi operacionālā riska notikumu veidi, kas notiek reti, bet kuru 

iespējamā ietekme uz bankas darbību ir būtiska) un/vai 

Neapmierinoši plāni varbūtējiem gadījumiem, jo ir būtiski trūkumi 

(piemēram, tie ir vispārīgi, nav identificēti tie darbības veidi, kurus 

uzņēmējdarbības pārtraukumu gadījumos nekavējoties jāatjauno, nav 

noteikta kārtība, kā tie tiks atjaunoti) 


Vāja operacionālā riska pārvaldīšanas vide, jo: 

o nav noteikta operacionālā riska pārvaldīšanas stratēģija un/vai 

o nav izstrādātas svarīgākās operacionālā riska pārvaldīšanas politika un 

procedūras un/vai 

Nav izstrādāta operacionālā riska identificēšanas un novērtēšanas kārtība 

un/vai 

Nav izstrādāta operacionālā riska pārraudzības kārtība un/vai 

Banka neveic operacionālā riska kontroli un/vai 

Nav izstrādāti plāni varbūtējiem gadījumiem 











1. veidlapa) 




jāatjauno, un kārtība, kādā tie tiks 

atjaunoti (t.sk. vai tiek plānota datu 

atjaunošana, datu uzglabāšana, 

darbības veikšanas rezerves atrašanās 

vietas)? 

o vai identificēti varbūtējo notikumu 

rašanās cēloņi, kuri var būt ārpus 

bankas kontroles, un kuri var izraisīt 

bankas nespēju veikt kādu vai visas tās 

darbības, kā arī radīt nozīmīgus 

finansiāla rakstura zaudējumus? 

o vai plāni varbūtējiem gadījumiem tiek 

regulāri pārskatīti? 











1. veidlapa) 








Izstrādātas politika un procedūras procentu likmju riska pārvaldīšanai 

(mērīšanai, analīzei un kontrolei), aptverti visi būtiskākie riska 

pārvaldīšanas aspekti. Politika un procedūras tiek regulāri pārskatītas. 

Pirms jaunu produktu iegādes/pakalpojumu ieviešanas tiek veikta tiem 

piemītošā procentu likmju riska analīze un 

Noteikti detalizēti limiti. Stingras procedūras limitu pārkāpumu 

autorizācijai. Nav neautorizētu limitu pārkāpumu un 

Tiek veiktas gan ekstremālo situāciju scenāriju, gan iespējamo situāciju 

scenāriju analīzes. Analīzes rezultāti tiek ņemti vērā, nosakot riska 

pārvaldīšanas politiku un procedūras un 

Izstrādāti reāli, detalizēti plāni krīzes situāciju pārvarēšanai un 

Pastāvīgi (pietiekami regulāri) tiek novērtēts, analizēts un kontrolēts 

procentu likmju risks gan bankā kopumā, gan pa atsevišķiem portfeļiem 

un valūtām 

Vai izstrādātas procentu likmju riska 

pārvaldīšanas politika un procedūras? 

Vai tajās noteikti: 

o mērķi, kas jāsasniedz 

o kāda ir attieksme pret risku – 

pieļaujamais riska līmenis 

o procentu likmju riska iekšējie limiti 

(piemēram, pa valūtām, produktiem) 

o rīcība limitu neievērošanas 

gadījumos 

o procentu likmju riska mērīšanas 

metodoloģija 

o vai procentu likmju riska mērīšanas 

metodoloģija aptver bankai būtiskos 

procentu likmju riska avotus un ļauj 

novērtēt procentu likmju izmaiņu 

ietekmi uz bankas ienākumiem un 

ekonomisko vērtību? 

o ekstremālo situāciju scenāriju un 

iespējamo situāciju scenāriju analīzes 

veikšana, tās biežums un kārtība 

o vai noteikti un dokumentēti scenāriju 

analīzē izmantotie pieņēmumi? 

o vai scenāriju analīzes rezultāti tiek 

ņemti vērā, pārskatot procentu likmju 

riska pārvaldīšanas politikas un 

procedūras? 

o apstākļu, kādos bankai var rasties 

būtiski zaudējumi procentu likmju 

riska dēļ, pieņēmumi un iespējamais 

rīcības plāns 

Vai politika un procedūras tiek regulāri 

pārskatītas? 

Vai tiek veikts bankas kapitāla un 

resursu pietiekamības novērtējums 

saistībā ar uzņemto risku lielumu? 

Vai banka pastāvīgi novērtē procentu 

likmju risku gan tirdzniecības portfelim, 

gan sabiedrības portfelim, gan bankā 

kopā? 

Vai banka novērtē procentu likmju risku 

katrā valūtā, kurā tā veikusi būtisku 

darījumu apjomu? 

Vai banka novērtē jauniem 

produktiem/pakalpojumiem piemītošo 

procentu likmju risku un apstiprina riska 

pārvaldīšanas un kontroles procedūras 

pirms jauno produktu 


Apmierinošas politika un procedūras procentu likmju riska pārvaldīšanai 

(mērīšanai, analīzei un kontrolei), bet iespējami uzlabojumi (piemēram, 

nav noteikta politiku pārskatīšanas regularitāte u.c.) un/vai 

Noteikti limiti un procedūras limitu pārkāpumu autorizācijai. Atsevišķi 

nebūtiski limitu pārkāpumi un vadība tiek pietiekami savlaicīgi informēta 

par limitu pārkāpumiem un/vai 

Tiek veiktas ekstremālo situāciju scenāriju, iespējamo situāciju scenāriju 

analīzes, bet iespējami uzlabojumi (piemēram, analīzes rezultāti ne 

vienmēr ņemti vērā, nosakot riska pārvaldīšanas politiku) un/vai 

Izstrādāti plāni krīzes situāciju pārvarēšanai, bet iespējami uzlabojumi 

(piemēram, tie nav pietiekami detalizēti u.c.) un/vai 

Regulāri tiek vērtēts procentu likmju risks, bet iespējami uzlabojumi 

(piemēram, tas netiek vērtēts pa atsevišķiem portfeļiem u.c.) 


Procentu likmju riska pārvaldīšanas politika un procedūras ir 

neapmierinošas, jo ir būtiski trūkumi (piemēram, tās nav ilgstoši 

pārskatītas, nav dokumentēta procentu likmju riska mērīšanas un analīzes 

metodoloģija un tajā izmantotie pieņēmumi u.c.) un/vai 

Neapmierinoši noteikti limiti, jo ir būtiski trūkumi (piemēram, nav 

procedūras limitu pārkāpumu autorizācijai). Vadība netiek pietiekami 

savlaicīgi informēta par limitu pārkāpumiem. Vairāki būtiski limitu 

pārkāpumi un/vai 

Ekstremālo situāciju scenāriju, iespējamo situāciju scenāriju analīze veikta 

reti, tās rezultāti netiek ņemti vērā, nosakot riska pārvaldīšanas politiku un 


Izstrādāti plāni krīzes situāciju pārvarēšanai, bet tie nav reāli un/vai 

Nepietiekami (piemēram, neregulāri) tiek vērtēts procentu likmju risks 


Nav izstrādātas procentu likmju riska pārvaldīšanas politika un procedūras 

un/vai 











1. veidlapa) 




iegādes/pakalpojumu sniegšanas? 

Limitu ievērošana un kontrole (t.sk. 

pārkāpumu autorizācijas process, vai 

vadība savlaicīgi saņem informāciju par 

pārkāpumiem u.c.) 

Nav noteikti limiti vai noteikti pārmērīgi augsti limiti, kas nenodrošina 

efektīvu riska pārvaldīšanu. Būtiski neautorizēti limitu pārkāpumi un/vai 

Netiek veiktas ekstremālo situāciju scenāriju, iespējamo situāciju scenāriju 

analīzes un/vai 

Nav izstrādāti plāni krīzes situāciju pārvarēšanai un/vai 

Banka nevērtē procentu likmju risku 











1. veidlapa) 






Vai izstrādātas ārvalstu 

valūtu riska pārvaldīšanas 

politika un procedūras? 

Vai tajās noteikts: 

o kā tiek slēgti, izpildīti 

un uzskaitīti ārvalstu 

valūtu darījumi? 

o riska mērīšanas 

metodoloģija 

o riska kontroles 

procedūras un limitu 

sistēma 

o rīcība limitu 

neievērošanas 

gadījumos 

o ekstremālo situāciju 

scenāriju un iespējamo 

situāciju scenāriju 

analīzes veikšana, tās 

biežums un kārtība 

o rīcības plāns krīzes 

situācijā 

Limitu ievērošana un 

kontrole (t.sk. pārkāpumu 

autorizācijas process, vai 

vadība savlaicīgi saņem 

informāciju par 


Vai banka pastāvīgi 

novērtē ārvalstu valūtu 

risku? 

Vai tiek veikts bankas 

kapitāla un resursu 

pietiekamības novērtējums 

saistībā ar uzņemto risku 

lielumu? 

Atklāto valūtas pozīciju 

kontrole 



Izstrādātas politika un procedūras ārvalstu valūtu riska pārvaldīšanai (mērīšanai, 

analīzei un kontrolei), aptverti visi būtiskākie riska pārvaldīšanas aspekti. Politika un 

procedūras tiek regulāri pārskatītas un 

Noteikti detalizēti limiti. Stingras procedūras limitu pārkāpumu autorizācijai. Nav 

neautorizētu limitu pārkāpumu un 

Tiek veiktas gan ekstremālo situāciju scenāriju, gan iespējamo situāciju scenāriju 

analīzes. Analīzes rezultāti tiek ņemti vērā, nosakot riska pārvaldīšanas politiku un 



Pastāvīgi (pietiekami regulāri) tiek novērtēts, analizēts un kontrolēts ārvalstu valūtu 

risks un 

Bankai ir atbilstošs programmnodrošinājums, lai operatīvi (on-line) veiktu atklāto 

valūtas pozīciju kontroli 


Apmierinošas politika un procedūras ārvalstu valūtu riska pārvaldīšanai (mērīšanai, 

analīzei un kontrolei), bet iespējami uzlabojumi (piemēram, nav noteikta politiku 

pārskatīšanas regularitāte u.c.) un/vai 

Noteikti limiti un procedūras limitu pārkāpumu autorizācijai. Atsevišķi nebūtiski limitu 

pārkāpumi un vadība tiek pietiekami savlaicīgi informēta par limitu pārkāpumiem 

un/vai 

Tiek veiktas ekstremālo situāciju scenāriju, iespējamo situāciju scenāriju analīzes, bet 

iespējami uzlabojumi (piemēram, analīzes rezultāti ne vienmēr ņemti vērā, nosakot 

riska pārvaldīšanas politiku) un/vai 

Izstrādāti plāni krīzes situāciju pārvarēšanai, bet iespējami uzlabojumi (piemēram, tie 

nav pietiekami detalizēti u.c.) un/vai 

Regulāri tiek vērtēts ārvalstu valūtu risks, bet iespējami uzlabojumi un/vai 

Bankai ir programmnodrošinājums, kas nodrošina atklāto valūtas pozīciju kontroli, bet 

tā operativitāte nav pietiekama 


Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšanas politika un procedūras ir neapmierinošas, jo ir 

būtiski trūkumi (piemēram, tās nav ilgstoši pārskatītas, nav dokumentēta ārvalstu valūtu 

riska mērīšanas un analīzes metodoloģija u.c.) un/vai 

Neapmierinoši noteikti limiti, jo ir būtiski trūkumi (piemēram, nav procedūras limitu 

pārkāpumu autorizācijai). Vadība netiek pietiekami savlaicīgi informēta par limitu 

pārkāpumiem. Vairāki būtiski limitu pārkāpumi un/vai 

Ekstremālo situāciju scenāriju, iespējamo situāciju scenāriju analīzes veiktas reti, tās 

rezultāti netiek ņemti vērā, nosakot riska pārvaldīšanas politiku un procedūras un/vai 


Nepietiekami (piemēram, neregulāri) tiek vērtēts ārvalstu valūtu risks un/vai 

Bankai ir programmnodrošinājums, kas nodrošina atklāto valūtas pozīciju kontroli, bet 

informācijas ievadīšana ir manuāla un nav on-line režīmā 


Nav izstrādātas ārvalstu valūtu riska pārvaldīšanas politika un procedūras un/vai 

Nav noteikti limiti vai noteikti pārmērīgi augsti limiti, kas nenodrošina efektīvu riska 

pārvaldīšanu. Būtiski neautorizēti limitu pārkāpumi un/vai 











1. veidlapa) 




Netiek veiktas ekstremālo situāciju scenāriju, iespējamo situāciju scenāriju analīzes 

un/vai 


Banka nevērtē ārvalstu valūtu risku un/vai 

Bankai nav programmnodrošinājums, kas nodrošina atklāto valūtas pozīciju kontroli, 

atklāto valūtas pozīciju kontrole notiek manuāli 











1. veidlapa) 






Vai izstrādāta likviditātes riska 

pārvaldīšanas politika? Vai tajā noteiktas: 

o likviditātes riska pārvaldīšanas 

metodes 

o iekšējie limiti aktīvu un pasīvu 

termiņstruktūras likviditātes neto 

pozīcijām 

o aktīvu un pasīvu termiņstruktūras 

novērtēšanas kārtība un biežums 

o iekšējie limiti noguldījuma 

maksimālajai summai, kuru atļauts 

piesaistīt no viena klienta/savstarpēji 

saistītu klientu grupas 

o rīcība iekšējo limitu neievērošanas 

gadījumos 

o ekstremālo situāciju scenāriju (stresa 

testu) un iespējamo notikumu 

attīstības scenāriju analīzes veikšana, 

tās biežums un kārtība 

o rīcības plāns likviditātes krīzes 

pārvarēšanai 

Vai likviditātes pārvaldīšanas politika tiek 

regulāri pārskatīta? 




Limitu ievērošana un kontrole (t.sk. 


vadība savlaicīgi saņem informāciju par 




Izstrādātas politika un procedūras likviditātes riska pārvaldīšanai, 

aptverti visi būtiskākie likviditātes riska pārvaldīšanas aspekti. Politika 

un procedūras tiek regulāri pārskatītas un 

Noteikti detalizēti limiti. Stingras procedūras limitu pārkāpumu 

autorizācijai. Nav neautorizētu limitu pārkāpumu un 


scenāriju analīzes. Analīzes rezultāti tiek ņemti vērā, nosakot likviditātes 

riska pārvaldīšanas politiku un procedūras un 


Pastāvīgi (pietiekami regulāri) tiek noteikts, analizēts un kontrolēts 

likviditātes risks 


Apmierinošas politika un procedūras likviditātes riska pārvaldīšanai, bet 

iespējami uzlabojumi (piemēram, nav noteikts iespējamo notikumu 

attīstības scenāriju analīzes veikšanas biežums u.c.) un/vai 

Noteikti limiti un procedūras limitu pārkāpumu autorizācijai. Atsevišķi 

nebūtiski limitu pārkāpumi un vadība tiek pietiekami savlaicīgi 

informēta par limitu pārkāpumiem un/vai 


analīzes, bet iespējami uzlabojumi (piemēram, analīzes rezultāti ne 

vienmēr ņemti vērā, nosakot likviditātes riska pārvaldīšanas politiku un 

procedūras) un/vai 



Regulāri tiek noteikts, analizēts un kontrolēts likviditātes risks, bet 

iespējami uzlabojumi 


Likviditātes riska pārvaldīšanas politika un procedūras ir 

neapmierinošas, jo ir būtiski trūkumi (piemēram, nav dokumentētas 

likviditātes riska pārvaldīšanas metodes u.c.) un/vai 

Neapmierinoši noteikti limiti, jo ir būtiski trūkumi (piemēram, nav 

izstrādātas procedūras limitu pārkāpumu autorizācijai). Vadība netiek 

pietiekami savlaicīgi informēta par limitu pārkāpumiem. Vairāki būtiski 

limitu pārkāpumi un/vai 

Ekstremālo situāciju scenāriju, iespējamo situāciju scenāriju analīzes 

veiktas reti, tās rezultāti netiek ņemti vērā, nosakot likviditātes riska 

pārvaldīšanas politiku un procedūras un/vai 


Likviditātes risks tiek nepietiekami regulāri noteikts, analizēts un 

kontrolēts 


Nav izstrādātas likviditātes riska pārvaldīšanas politika un procedūras 

un/vai 

Nav noteikti limiti vai noteikti pārmērīgi augsti limiti, kas nenodrošina 











1. veidlapa) 




efektīvu riska pārvaldīšanu. Būtiski neautorizēti limitu pārkāpumi un/vai 

Netiek veiktas ekstremālo situāciju scenāriju, iespējamo situāciju 

scenāriju analīzes un/vai 


Banka nevērtē likviditātes risku 











1. veidlapa) 




Politiku un procedūru kvalitāte un ievērošana 

Novērtēšanas mērķis – novērtēt politiku un procedūru kvalitāti un ievērošanu bankas darbībā. 













o Personāla vadība 



Vai kredītpolitikā un procedūrās ir 

noteikti: 

o skaidri un piesardzīgi kredītu 

piešķiršanas kritēriji 

o informācija, kam jābūt bankas rīcībā 

pirms lēmuma pieņemšanas par 

kredīta piešķiršanu (t.sk. kredīta 

mērķis un atmaksas avoti, piešķiršanas 

noteikumi, nodrošinājuma analīze, 

aizņēmēja finansiālā līdzdalība kredīta 

mērķa finansējumā, aizņēmēja riska 

raksturojums, parādu kārtošanas 

vēsture un kredītspēja, saimnieciskās 

darbības un tautsaimniecības nozares 

analīze, privātpersonu kredīta 

apkalpošanas rādītājs (debt service 

ratio) u.c.) un prasības minētās 

informācijas dokumentēšanai 

o savstarpēji saistītu klientu/ar banku 

saistītu personu identificēšanas kārtība 

o pieņemamie nodrošinājuma veidi un 

atbilstošie limiti kredīta apmēra 

attiecībai pret nodrošinājuma vērtību 

o nodrošinājuma novērtēšanas un 

regulāras pārvērtēšanas procedūras 

o kredītu limiti (katram aizņēmējam, 

savstarpēji saistītu klientu grupām, ar 

banku saistītām personām u.c.) 



Kredītpolitika un procedūras ir visaptverošas un skaidri formulētas. 

Noteikti visi būtiskie aspekti – detalizēti kredītu piešķiršanas kritēriji, 

informācija, kādai jābūt bankas rīcībā pirms lēmuma pieņemšanas par 

kredīta piešķiršanu, lēmumu pieņemšanas kārtība, pieņemamie 

nodrošinājuma veidi, nodrošinājuma novērtēšanas procedūras, kredītu 

limiti, kredītu administrēšanas kārtība, metodes kredītu kvalitātes 

pasliktināšanās identificēšanai, kredītu novērtēšanas un uzkrājumu 

veidošanas kārtība, problemātisko kredītu pārvaldīšanas kārtība u.c. 

svarīgi aspekti. Kredītpolitika un procedūras atbilst bankas darbībai. Tās 

tiek regulāri pārskatītas un pilnveidotas un 

Kredītpolitika un procedūras nodrošina piesardzīgu kredītu izsniegšanu 

un administrēšanu, novērtēšanu un pārraudzību. Kredītu izsniegšana, 

administrēšana, novērtēšana un pārraudzība pilnībā dokumentēta un 

Nav konstatēti gadījumi, kad nav ievērota kredītpolitika un procedūras 


Kredītpolitika un procedūras ir apmierinošas kvalitātes, bet iespējami 

uzlabojumi (piemēram, nav izstrādātas detalizētas nodrošinājuma 

novērtēšanas procedūras u.c.). Kredītpolitika un procedūras atbilst 

bankas darbībai. Tās tiek pārskatītas un pilnveidotas, bet iespējami 

uzlabojumi (piemēram, tas netiek veikts regulāri katru gadu u.c.) un/vai 

Kredītpolitika un procedūras nodrošina apmierinošu kredītu izsniegšanu, 

administrēšanu, novērtēšanu un pārraudzību. Atsevišķi nebūtiski trūkumi 

kredītu izsniegšanas, administrēšanas, novērtēšanas un pārraudzības 

dokumentācijā un/vai 

Konstatēti atsevišķi gadījumi, kad nav ievērota kredītpolitika un/vai 











1. veidlapa) 




o kredītu apstiprināšanas pilnvaras un 

atbildība 

o kārtība, kādā tiek apstiprinātas atkāpes 

no kredītpolitikā noteiktajiem 

kritērijiem 

o kārtība kredītu procentu likmju un 

atmaksas nosacījumu noteikšanai 

o kredītu administrēšanas sistēma (t.sk. 

dokumentācijas, līgumu noteikumu, 

papildnosacījumu un nodrošinājuma 

pārraudzība, regulējošo prasību, 

iekšējo politiku un procedūru 

ievērošanas kontrole, pienākumu 

dalīšanas principa ievērošana u.c.) 

o kredītlietu uzturēšanas kārtība 

o prasības finanšu informācijas 

saņemšanai un analīzei 

o prasības kredītu novērtēšanas 

dokumentiem 

o prasības nodrošinājuma novērtējumam 

o aizņēmēju apmeklējumu kārtība 

o metodes kredītu kvalitātes 

pasliktināšanās identificēšanai (t.sk. 

darbinieki, kas atbildīgi par kredītu 

kvalitātes pārraudzību, agrīnas 

brīdināšanas rādītāji par kredītu 

kvalitātes pasliktināšanos, kredītu 

zaudējumu notikumu identificēšana 

u.c.) 

o kredītu klasificēšanas un speciālo 

uzkrājumu veidošanas kārtība 

o problemātisko kredītu pārvaldīšanas 

metodes un organizācija (t.sk. 

darbinieku pienākumi un atbildība, 

metodes darbā ar problemātiskajiem 

kredītiem, kārtība, kādā tiek veikta 

kredītu pārstrukturēšana un atgūšana 

u.c.) 

Vai kredītpolitika un procedūras tiek 

ievērotas 

Vai darbinieki pārzina ar kreditēšanu 

saistītās politikas un procedūras 

Vai kredītpolitika un procedūras tiek 

regulāri pārskatītas un pilnveidotas, t.sk. 

vai pārskatīšanā un pilnveidošanā tiek 

ņemti vērā kritisko situāciju scenāriju 

analīzes (stresa testu) rezultāti 

procedūras, tomēr tas vēl nepakļauj banku būtiskam riskam (piemēram, 

atsevišķos gadījumos nav ievērota kredītlietu uzturēšanas kārtība u.c. 

mazāk svarīgi pārkāpumi) 


Kredītpolitika un procedūras ir neapmierinošas kvalitātes, jo ir būtiski 

trūkumi (piemēram, nav skaidri noteikti kredītu piešķiršanas kritēriji, 

pieņemamie nodrošinājuma veidi, prasības aizņēmēju saimnieciskās 

darbības analīzes veikšanas regularitātei u.c.). Tās netiek savlaicīgi 

pārskatītas un pilnveidotas un/vai 

Kredītpolitika un procedūras nenodrošina piesardzīgu kredītu 

izsniegšanu, administrēšanu, novērtēšanu un pārraudzību. Būtiski 

trūkumi kredītu izsniegšanas, administrēšanas, novērtēšanas un 

pārraudzības dokumentācijā un/vai 

Konstatēti vairāki gadījumi, kad nav ievērota kredītpolitika un/vai 

procedūras, un tas pakļauj banku palielinātam riskam (piemēram, kredīti 

izsniegti, pārkāpjot aizņēmējam noteiktos limitus, pārkāptas kredītu 

piešķiršanas pilnvaras, kredīti, kas izsniegti ar banku saistītām personām, 

veido būtisku kredītportfeļa daļu un tiek izsniegti ar atvieglotiem 

nosacījumiem, banka nav identificējusi savstarpēji saistītu klientu grupas 

u.c.) 


Kredītpolitika un procedūras ir ļoti sliktas kvalitātes, jo tās nenosaka 

daudzus būtiskus aspektus (piemēram, nav noteiktas prasības aizņēmēju 

saimnieciskās darbības analīzei, nepiesardzīgi kredītu piešķiršanas 

kritēriji, nav noteiktas prasības nodrošinājumam, nav izstrādātas metodes 

kredītu kvalitātes pasliktināšanās identificēšanai u.c.), un/vai 

Kredītu izsniegšanas, administrēšanas, novērtēšanas un pārraudzības 

politika un procedūras ir sliktas kvalitātes un nepiesardzīgas. Nav 

dokumentēta kredītu izsniegšana, administrēšana, novērtēšana un 

pārraudzība un/vai 

Bieži nav ievērota kredītpolitika un procedūras un tas pakļauj banku 

būtiskam riskam (piemēram, kredīti izsniegti aizņēmējiem ar 

neskaidriem kredīta atmaksas avotiem un bez nodrošinājuma, banka 

savlaicīgi neveic pasākumus darbam ar problemātiskiem kredītiem u.c.) 











1. veidlapa) 




Investīciju darbība – visiem darbības veidiem 


Ar investīciju darbību saistīto risku 

pārvaldīšanas politiku kvalitāte, t.sk. vai 

noteikti: 

o mērķi, kas jāsasniedz 

o kāda ir attieksme pret risku - 

pieļaujamais riska līmenis un peļņa 

o darbības veidi un tirgi 

o valūtas, termiņi un ienesīgums 

o vēlamā portfeļa struktūra 

(diversifikācija, pieļaujamās 

koncentrācijas) 




Vai politikas un procedūras tiek 

pietiekami regulāri pārskatītas? 

Risku identificēšanas kvalitāte, t.sk. vai 

riski tiek identificēti pirms jaunu 

produktu iegādes, darījumu uzsākšanas? 

Risku mērīšanas un analīzes kvalitāte, 

t.sk.: 

o vai izstrādātas procedūras un 

metodoloģija risku mērīšanai un 

analīzei, vai noteikta pietiekama 

regularitāte? 

o vai aptverti svarīgākie riskus 

raksturojošie elementi? 

o risku mērīšanas metožu un modeļu 

kvalitāte 

Risku pārvaldīšanas, kontroles un limitu 

sistēmas kvalitāte, t.sk.: 

o vai izstrādātas procedūras un 

metodoloģija risku pārvaldīšanai, t.sk. 

limitu sistēma? 

o vai izstrādātas procedūras risku 

kontrolei, vai noteikta risku kontroles 

regularitāte? 

o limitu noteikšanas process 

o limitu sistēmas kvalitāte 

o limitu ievērošana un kontrole (t.sk. 


vadība savlaicīgi saņem informāciju 

par pārkāpumiem u.c.) 

Vai tiek veikta situāciju analīze? T.sk.: 

o ekstremālo situāciju scenāriju analīze 

(stresa testi) 

o iespējamo situāciju scenāriju analīze 

Vai situāciju analīzes rezultāti tiek ņemti 



Visaptverošas, piesardzīgas ar investīciju darbību saistīto risku 

pārvaldīšanas politikas, t.sk. noteikti - pieļaujamais riska līmenis, 

vēlamais ienesīgums un citi svarīgākie aspekti un 

Izstrādātas procedūras un metodoloģija būtisko risku identificēšanai. 

Riski tiek savlaicīgi un regulāri identificēti (t.sk. pirms jaunu produktu 

iegādes/darījumu uzsākšanas) un 

Izstrādātas procedūras un metodoloģija būtisko risku mērīšanai un 

analīzei. Riski tiek regulāri analizēti, risku analīzē ņemti vērā visi 

svarīgākie riskus raksturojošie elementi un 

Izstrādātas procedūras un metodoloģija būtisko risku pārvaldīšanai un 

kontrolei. Noteikti detalizēti limiti. Stingras procedūras limitu 

pārkāpumu autorizācijai. Nav neautorizētu limitu pārkāpumu. Riski tiek 

efektīvi pārvaldīti un 


scenāriju analīzes. Analīzes rezultāti tiek ņemti vērā, nosakot risku 

pārvaldīšanas politikas un 


Nav konstatēti gadījumi, kad politikas un procedūras nav ievērotas 


Ar investīciju darbību saistīto risku pārvaldīšanas politikas ir 

apmierinošas, bet iespējami uzlabojumi (piemēram, atsevišķiem darbības 

veidiem politika ir riskanta, bet šādas darbības esošais un plānotais 

apjoms ir neliels) un/vai 

Apmierinošas procedūras un metodoloģija risku identificēšanai, bet 

iespējami uzlabojumi. Būtiskākie riski tiek savlaicīgi un regulāri 

identificēti un/vai 

Apmierinošas procedūras un metodoloģija risku mērīšanai un analīzei, 

bet iespējami uzlabojumi. Riski tiek regulāri analizēti, risku analīzē 

pietiekami ņemti vērā svarīgākie risku raksturojošie elementi un/vai 

Apmierinošas procedūras un metodoloģija risku pārvaldīšanai un 

kontrolei, bet iespējami uzlabojumi. Noteikti limiti un procedūras limitu 

pārkāpumu autorizācijai. Atsevišķi nebūtiski limitu pārkāpumi un vadība 

tiek pietiekami savlaicīgi informēta par limitu pārkāpumiem. Riski tiek 

samērā efektīvi pārvaldīti, bet iespējami uzlabojumi un/vai 


analīzes, bet iespējami uzlabojumi (piemēram, nav noteikta to veikšanas 

regularitāte) un/vai 



Konstatēti atsevišķi nebūtiski politiku un/vai procedūru neievērošanas 

gadījumi 


Ar investīciju darbību saistīto risku pārvaldīšanas politikas ir 

neapmierinošas, jo ir būtiski trūkumi (piemēram, nav noteikts 

pieļaujamais riska līmenis, nav noteikti darbības veidi un tirgi, vairākiem 











1. veidlapa) 




vērā, pārskatot ar investīciju darbību 

saistīto risku pārvaldīšanas politikas un 

procedūras? 

Vai izstrādāti rīcības plāni krīzes 

situācijām? 

Politiku un procedūru ievērošana 

darbības veidiem politika ir riskanta, šādas darbības apjoms ir būtisks 

u.c.) un/vai 

Neapmierinošas procedūras un metodoloģija risku identificēšanai, jo ir 

būtiski trūkumi (piemēram, nepietiekami identificēti riski pirms jaunu 

darījumu uzsākšanas, darbības uzsākšanas jaunos tirgos u.c.) un/vai 

Neapmierinošas procedūras un metodoloģija risku mērīšanai un analīzei, 

jo ir būtiski trūkumi (piemēram, nav dokumentēta risku lieluma aprēķina 

kārtība, nav dokumentēti risku analīzē izmantotie pieņēmumi u.c.) un/vai 

Neapmierinošas procedūras un metodoloģija risku pārvaldīšanai un 

kontrolei, jo ir būtiski trūkumi (piemēram, nav procedūras limitu 

pārkāpumu autorizācijai). Vairāki būtiski limitu pārkāpumi un/vai vadība 

netiek pietiekami savlaicīgi informēta par limitu pārkāpumu gadījumiem 

un/vai 

Ekstremālo situāciju scenāriju, iespējamo situāciju scenāriju analīzes 

veiktas reti, tās rezultāti netiek ņemti vērā, nosakot risku pārvaldīšanas 

politikas un/vai 

Ir izstrādāti plāni krīzes situāciju pārvarēšanai, bet tie nav reāli un/vai 

Konstatēti vairāki politiku un/vai procedūru neievērošanas gadījumi 


Nav izstrādātas ar investīciju darbību saistīto risku pārvaldīšanas 

politikas, vai ir izstrādātas risku pārvaldīšanas politikas, bet bankas 

kapitāls un resursi nav pietiekami to īstenošanai ne tuvākajam laikam, ne 

nākotnē un/vai 

Nav izstrādātas procedūras un metodoloģija risku identificēšanai. Riski 

netiek identificēti un/vai 

Nav izstrādātas procedūras un metodoloģija risku mērīšanai un analīzei. 

Risku analīze netiek veikta un/vai 

Nav izstrādātas procedūras un metodoloģija risku pārvaldīšanai un 

kontrolei. Nav noteikti limiti vai limiti noteikti pārmērīgi augsti, kas 

nenodrošina efektīvu risku pārvaldīšanu. Būtiski neautorizēti limitu 

pārkāpumi. Riski netiek pārvaldīti un/vai 

Netiek veikta situāciju scenāriju analīze un/vai 


Konstatēti daudzi politiku un/vai procedūru neievērošanas gadījumi 











1. veidlapa) 









Politiku un procedūru kvalitāte, t.sk.: 

o atbilstība vērtējamam darbības veidam 

o vai tās aptver visus būtiskos aspektus? 

o vai tās nodrošina piesardzīgu risku 

pārvaldīšanu? 

o vai ir pietiekami dokumentētas? 

o satura kvalitāte 

o vai tās tiek regulāri pārskatītas un 

pilnveidotas? 

o aktīvu aizsardzības procedūru 

pietiekamība 

Vai politikas un procedūras tiek 

ievērotas? 

Vai politiku un procedūru ievērošana tiek 

pietiekami kontrolēta? 

Vai darbinieki pārzina attiecīgās politikas 

un procedūras? 

Vai politikas un procedūras tiek regulāri 

pārskatītas un pilnveidotas? 



Labas kvalitātes, piesardzīgas un dokumentētas politikas un procedūras. 

Politikas un procedūras atbilst bankas darbībai. Tās tiek regulāri 

pārskatītas un pilnveidotas un 

Nav konstatēti gadījumi, kad nav ievērotas politikas un procedūras 


Apmierinošas kvalitātes, piesardzīgas un dokumentētas politikas un 

procedūras, pietiekami aptverti būtiskie aspekti. Politikas un procedūras 

atbilst bankas darbībai. Tās tiek pārskatītas un pilnveidotas, bet 

iespējami uzlabojumi (piemēram, tas netiek veikts regulāri katru gadu 

u.c.) un/vai 

Konstatēti atsevišķi gadījumi, kad nav ievērotas politikas un/vai 

procedūras, tomēr tas vēl nepakļauj banku būtiskam riskam 


Politikas un procedūras ir neapmierinošas kvalitātes, jo ir būtiski trūkumi 

(piemēram, tās ir vispārīgas, bankas darbībai neatbilstošas, neaptver 

visus būtiskos aspektus u.c.). Tās netiek savlaicīgi pārskatītas un 

pilnveidotas un/vai 

Konstatēti vairāki gadījumi, kad nav ievērotas politikas un/vai 

procedūras un tas pakļauj banku palielinātam riskam (piemēram, būtiski 

limitu pārkāpumi u.c.) 


Nav izstrādātas politikas un procedūras, vai tās ir formālas un bankas 

darbībai neatbilstošas un/vai 

Bieži nav ievērotas politikas un/vai procedūras un tas pakļauj banku 

būtiskam riskam 











1. veidlapa) 






Iekšējā audita darbību regulējošo 

procedūru kvalitāte un pietiekamība 

Iekšējā audita darbību regulējošo 

procedūru ievērošana 



Detalizētas un kvalitatīvas iekšējā audita darbību regulējošās procedūras 

(t.sk. audita programmas, audita rezultātu dokumentēšanas procedūras 

u.c.). Nav konstatēti gadījumi, kad nav ievērotas procedūras 


Apmierinošas iekšējā audita darbību regulējošās procedūras, bet iespējami 

uzlabojumi (piemēram, tās ilgstoši nav pārskatītas) 


Neapmierinošas iekšējā audita darbību regulējošās procedūras, jo ir būtiski 

trūkumi (piemēram, nav noteikta pārbaužu rezultātu dokumentēšanas 

kārtība, konstatēti vairāki gadījumi, kad procedūras nav ievērotas) 


Nav izstrādātas iekšējā audita darbību regulējošās procedūras 











1. veidlapa) 






Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas 

regulējošo prasību ievērošana 

Vai izstrādātas politikas un procedūras, kas nosaka: 

o kritērijus sadarbības uzsākšanai ar ārvalstu 

bankām (t.sk. kārtība ārvalstu bankas, kura ir 

atvērusi kontu bankā, iekšējās kontroles sistēmas 

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas 

jomā efektivitātes un pietiekamības novērtēšanai, 

paredzot periodisku bankā atvērtā korespondējošā 

kontā veikto darījumu monitoringu, un, 

nepieciešamības gadījumā, papildu informācijas 

pieprasīšanu ārvalsts bankai par tās klientiem un to 

veiktajiem darījumiem) 

o kritērijus un kārtību, kā banka konstatē, ka tās 

klients veic darbību, kas atbilst čaulbankas 

funkcijām (t.sk. paredzot, ka banka nesadarbojas 

ar čaulbankām un tām pielīdzināmiem klientiem) 

o potenciālo klientu loku (t.sk. klientu politika; 

pazīmes klientiem, ar ko banka nevēlas 

sadarboties; pazīmes sadarbības pārtraukšanai ar 

klientu; kārtību PEP konstatēšanai, to darbības 

pārzināšanai un monitoringam u.c.) 

o kārtību, kādā banka sāk darījumu attiecības ar 

ārpakalpojumu sniedzējiem (piem., klientu 

piesaiste, kontu atvēršana u.tml. pakalpojumiem) 

o klientu identifikāciju un patieso labuma guvēju 

konstatēšanu (t.sk. saimnieciskās darbības 

apzināšanas kārtība; veicamās darbības, lai iegūtu 

pamatotu pārliecību, ka norādītie patiesie labuma 

guvēji tādi patiešām ir; papildu identifikācijas 

pasākumus un monitoringu klientiem, kas atvēruši 

kontu personīgi neierodoties bankā; minimālās 

prasības starpniekiem; metodes informācijas 

pārbaudīšanai; pazīmes, ka klients darbojas trešo 

personu uzdevumā; metodes pietiekamas 

informācijas iegūšanai par ārzonās reģistrētu un 

tiem pielīdzinātu komersantu nepieciešamību 

atvērt kontu Latvijā, tā izmantošanas mērķi, 

saimniecisko darbību, naudas līdzekļu izcelsmi 

u.c.) 

o neparastu un aizdomīgu darījumu konstatēšanu 

(t.sk. klientu saimnieciskās darbības pārzināšanas 

kārtība; aizdomīgu darījumu pazīmes; procedūras 

neparastu un aizdomīgu darījumu konstatēšanai un 

ziņošanai atbildīgajam darbiniekam un Kontroles 

dienestam; informācijas par ziņojumiem 

saglabāšanas un uzskaites kārtība u.c.) 

o "augsta riska" klientus (t.sk. "augsta riska" klientu 

pazīmes; klientu akceptēšanas sistēma; kārtība, kā 

aktualizējama informācija par "augsta riska" 

Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā 

situācija 


Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas politika 

un procedūras ir labas kvalitātes. Aptverti visi būtiskie 

aspekti. Nav konstatēti gadījumi, kad politika un procedūras 

nav ievērotas. Notiek regulāra darbinieku apmācība un 

Izstrādāta sistēma, kas ļauj savlaicīgi identificēt izmaiņas 

bankas darbību regulējošās prasībās un noteiktas atbildīgās 

personas par izmaiņu identificēšanu un 

Izstrādāta sistēma, kas ļauj savlaicīgi identificēt izmaiņas 

vispārējos normatīvajos aktos, kas ietekmē bankas darbību, 

un noteiktas atbildīgās personas par izmaiņu identificēšanu 

un 

Izstrādāta sistēma, kas ļauj savlaicīgi identificēt risku, ka var 

pasliktināties bankas reputācija, un savlaicīgi veikt efektīvus 

pasākumus reputācijas riska mazināšanai un 

Klientu sūdzību izskatīšanas kārtība ir skaidri un detalizēti 

dokumentēta. Pastāvīgi tiek veikta informācijas par 

sūdzībām apkopošana un analīze un tiek veikti efektīvi 

pasākumi to cēloņu novēršanai 



un procedūras ir apmierinošas, bet iespējami uzlabojumi 

(piemēram, nav noteikts, ka jāveic dokumentēta klientu 

kontu apgrozījuma analīze u.c.). Pietiekami aptverti 

būtiskākie aspekti. Konstatēti atsevišķi nebūtiski politikas 

un/vai procedūru neievērošanas gadījumi. Darbinieku 

apmācība ir apmierinoša, bet iespējami uzlabojumi 

(piemēram, nav izstrādāts apmācību plāns) un/vai 

Izstrādāta sistēma, kas ļauj identificēt izmaiņas bankas 

darbību regulējošās prasībās, bet iespējami uzlabojumi 

(piemēram, tā nav pietiekami dokumentēta u.c.). Noteiktas 

atbildīgās personas par izmaiņu identificēšanu un/vai 

Izstrādāta sistēma, kas ļauj identificēt izmaiņas vispārējos 

normatīvajos aktos, kas ietekmē bankas darbību, bet 

iespējami uzlabojumi (piemēram, tā nav pietiekami 

dokumentēta u.c.). Noteiktas atbildīgās personas par izmaiņu 

identificēšanu un/vai 

Izstrādāta sistēma, kas ļauj identificēt risku, ka var 

pasliktināties bankas reputācija, un veikt nepieciešamos 

pasākumus reputācijas riska mazināšanai, bet iespējami 

uzlabojumi (piemēram, tā nav pietiekami dokumentēta u.c.) 

un/vai 

Klientu sūdzību izskatīšanas kārtība ir dokumentēta, bet 

iespējami uzlabojumi (piemēram, tā nav pietiekami 

detalizēta u.c.). Tiek veikta informācijas par sūdzībām 

apkopošana un analīze, bet pasākumi to cēloņu novēršanai 

ne vienmēr tiek savlaicīgi veikti 











1. veidlapa) 




klientiem; to saimnieciskās darbības pārzināšana, 

uzraudzība un dokumentēšana; kārtība pamatotas 

pārliecības par naudas līdzekļu izcelsmes avotiem 

iegūšanai u.c.) 

o pastāvīgu klientu veikto darījumu uzraudzību (t.sk. 

klientu lietu kārtošanas kārtība; informācijas 

aktualizācija; lietotās metodes; IS izmantošana 

u.c.) 

o kārtību, kādā jāatturas no aizdomīgu darījumu 

veikšanas 

Vai regulāri tiek veikta iekšējās kontroles sistēmas 

efektivitātes izvērtēšana? 

Vai tiek nodrošināts, ka pasākumi noziedzīgi iegūtu 

līdzekļu legalizācijas novēršanā ir veikti visās 

struktūrvienībās un meitas uzņēmumos (sevišķi 

ārvalstīs)? 

Vai izstrādātas procedūras klientu saimnieciskās 

darbības pārzināšanai (t.sk. klientu saimnieciskās 

darbības sākotnējai un pastāvīgai apzināšanai; kontu 

apgrozījumu analīzei u.c.)? 

Vai iecelts darbinieks (vai noteikta struktūrvienība), 

kas atbildīgs par likuma prasību ievērošanu? 

Vai atbildīgajam darbiniekam piešķirtas pietiekami 

plašas pilnvaras? 

Vai tiek veikta regulāra darbinieku apmācība un vai 

apmācību programma ir dokumentēta? 

Vai vadība pievērš pietiekamu uzmanību likuma 

ievērošanai? 

Vai tiek veiktas regulāras iekšējā audita pārbaudes? 

Politiku un procedūru ievērošana 

Bankas darbību regulējošo prasību ievērošana 

Vai izstrādāta sistēma, kas ļauj sekot līdzi izmaiņām 

bankas darbību regulējošās prasībās (t.sk. ārvalstīs, 

kurās banka veic savu darbību)? 

Vai noteiktas atbildīgās personas par izmaiņu 

identificēšanu? 

Vispārējo normatīvo aktu ievērošana 

Vai izstrādāta sistēma, kas ļauj sekot līdzi izmaiņām 

vispārējos normatīvajos aktos (t.sk. ārvalstīs, kurās 

banka veic savu darbību)? 

Vai noteiktas atbildīgās personas par izmaiņu 

identificēšanu? 

Reputācijas riska pārvaldīšana 

Vai izstrādāta sistēma tādas informācijas 

identificēšanai, kas var apdraudēt bankas reputāciju? 

Vai tiek veikta informācijas pārbaude un atbilstoši 

pasākumi reputācijas riska mazināšanai? 

Reputācijas riska pārvaldīšanā lietotās metodes (t.sk. 

sabiedrisko attiecību politika, citas aktivitātes 

(ziedojumi, dāvinājumi), reklāma) 

Klientu sūdzību izskatīšanas kārtība, t.sk.: 

o informācijas apkopošana 



un procedūras ir neapmierinošas, jo ir būtiski trūkumi 

(piemēram, nav noteiktas bankas klientu specifikai 

atbilstošas aizdomīgu darījumu pazīmes u.c.). Nav 

pietiekami aptverti atsevišķi būtiski aspekti. Konstatēti 

vairāki politikas un/vai procedūru neievērošanas gadījumi. 

Darbinieku apmācība nav pietiekama un/vai 

Banka neapmierinoši seko līdzi izmaiņām bankas darbību 

regulējošās prasībās (piemēram, nav skaidri noteiktas 

atbildīgās personas par izmaiņu identificēšanu; nav izstrādāta 

sistēma, kā sekot līdzi izmaiņām banku darbību regulējošās 

prasībās citās valstīs, kurās banka veic savu darbību u.c.) 

un/vai 

Banka neapmierinoši seko līdzi izmaiņām vispārējos 

normatīvajos aktos, kas ietekmē bankas darbību (piemēram, 

nav skaidri noteiktas atbildīgās personas par izmaiņu 

identificēšanu; nav izstrādāta sistēma, kā sekot līdzi 

izmaiņām vispārējā normatīvajos aktos citās valstīs, kurās 

banka veic savu darbību u.c.) un/vai 

Banka neapmierinoši pārvalda reputācijas risku – nav 

izstrādāta sistemātiska pieeja, kā sekot līdzi publiski 

pieejamai informācijai par banku, un kādus pasākumus veikt 

gadījumā, ja bankas reputāciju apdraud negatīva informācija 

u.c. un/vai 

Klientu sūdzību izskatīšanas kārtība ir neapmierinoša 

(piemēram, sūdzības netiek reģistrētas; nav dokumentēts, 

kādi pasākumi veikti, lai novērstu sūdzību cēloņus u.c.). 

Netiek veikta informācijas par sūdzībām apkopošana un 

analīze un/vai pasākumi to cēloņu novēršanai netiek 

savlaicīgi veikti 



un procedūras ir neskaidras un sliktas kvalitātes. Nav 

aptverti vairāki būtiskākie aspekti. Konstatēti daudzi 

politikas un/vai procedūru neievērošanas gadījumi. Nenotiek 

darbinieku apmācība un/vai 

Nav izstrādāta sistēma, kas ļauj identificēt izmaiņas bankas 

darbību regulējošās prasībās un/vai 

Nav izstrādāta sistēma, kas ļauj identificēt izmaiņas 

vispārējos normatīvajos aktos, kas ietekmē bankas darbību 

un/vai 

Nav izstrādāta sistēma riska, ka var pasliktināties bankas 

reputācija, identificēšanai un nepieciešamo pasākumu 

veikšanai reputācijas riska mazināšanai un/vai 

Nav izstrādāta klientu sūdzību izskatīšanas kārtība. Netiek 

veikta sūdzību apkopošana un analīze, netiek veikti 

pasākumi to cēloņu novēršanai 











1. veidlapa) 



o informācijas analīze 

o sūdzību cēloņu novēršana 












1. veidlapa) 






Grāmatvedības uzskaites sistēmas un 

kontroles kvalitāte, t.sk.: 

o grāmatvedības politika 

o uzskaites procedūras (t.sk. uzskaites 

precizitāte, savlaicīgums; vai netiek 

uzskaitītas fiktīvas operācijas?; 

operāciju dokumentēšana un 

dokumentācijas saglabāšana; vai visas 

operācijas katru dienu tiek apstrādātas 

un katras dienas beigās sagatavota 

bilance? u.c.) 

o kontroles procedūras (t.sk. 

grāmatvedības ierakstu salīdzināšana; 

atšķirību iemeslu noskaidrošana; 

grāmatvedības ierakstu labošana; vai 

darījumu kontroli veic persona, kas 

nav darījuma iniciatore un neatbild par 

darījuma grāmatošanu? u.c.) 

o novērtēšanas procedūras (t.sk. aktīvu, 

pasīvu un ārpusbilances saistību un 

prasību vērtības noteikšanas 

regularitāte un savlaicīgums; 

tirdzniecībai paredzēto aktīvu 

pārvērtēšana; uzkrājumu veidošana un 

pietiekamība u.c.) 

o pārskatu sagatavošanas procedūras 

Vai darījumu uzskaite, sākotnējā 

novērtēšana, pārvērtēšana un kontrole 

tiek veikta savlaicīgi? 

Vai darījumi tiek novērtēti patiesajā 

vērtībā? 

Ieņēmumu – izdevumu atspoguļošana 

pārskatos atbilstoši normatīvajām 

prasībām 



Izstrādātas kvalitatīvas, detalizētas grāmatvedības politika un 

procedūras. Aptverti visi uzskaites, kontroles, novērtēšanas un pārskatu 

sagatavošanas aspekti un 

Grāmatvedības uzskaites principi ir piesardzīgi. Aktīvi, pasīvi un 

ārpusbilances saistības un prasības grāmatvedības uzskaitē tiek savlaicīgi 

atspoguļoti atbilstoši bankā noteiktajiem grāmatvedības uzskaites 

principiem un 

Nav konstatēti gadījumi, kad nav ievērotas grāmatvedības politika un/vai 

procedūras 


Izstrādātas apmierinošas kvalitātes grāmatvedības uzskaites politika un 

procedūras, bet iespējami uzlabojumi (piemēram, atsevišķas procedūras 

nav pietiekami detalizētas u.c.). Aptverti svarīgākie uzskaites, kontroles, 

novērtēšanas un pārskatu sagatavošanas aspekti un/vai 

Grāmatvedības uzskaites principi ir piesardzīgi, bet ir atsevišķi trūkumi 

un 

Nav konstatēti gadījumi, kad nav ievērotas grāmatvedības politika un/vai 

procedūras 


Grāmatvedības uzskaites politika un procedūras ir neapmierinošas, jo 

nav aptverti atsevišķi svarīgi uzskaites, kontroles, novērtēšanas, pārskatu 

sagatavošanas aspekti un/vai 

Grāmatvedības uzskaites principi vairākās jomās ir nepiesardzīgi. Aktīvi, 

pasīvi, ārpusbilances saistības, prasības grāmatvedības uzskaitē vairākos 

gadījumos nav atspoguļoti atbilstoši bankā noteiktajiem grāmatvedības 

uzskaites principiem un/vai 

Konstatēti vairāki gadījumi, kad nav ievērotas grāmatvedības politika 

un/vai procedūras 


Nav izstrādāta grāmatvedības uzskaites politika un svarīgākās 

procedūras. Nav aptverti svarīgākie uzskaites, kontroles, novērtēšanas un 

pārskatu sagatavošanas aspekti un/vai 

Grāmatvedības uzskaites principi svarīgākajās bankas darbības jomās ir 

nepiesardzīgi. Aktīvi, pasīvi un ārpusbilances prasības, saistības bieži 

grāmatvedības uzskaitē netiek atspoguļoti atbilstoši bankā noteiktajiem 

grāmatvedības uzskaites principiem un/vai 

Bieži gadījumi, kad nav ievērotas grāmatvedības politika un/vai 

procedūras 











1. veidlapa) 




Kopīgai funkcijai – Personāla vadība 


Personāla politikas esamība un kvalitāte 

(t.sk. tās atbilstība bankas stratēģijai) 

Darba aprakstu esamība un kvalitāte 

Vai ir izstrādātas darbinieku atlases 

procedūras; to kvalitāte 

Vai ir izstrādātas darbinieku novērtēšanas 

procedūras; to kvalitāte 

Atalgojuma sistēmas pārraudzība, tās 

kvalitāte un atbilstība 

Atalgojuma un prēmēšanas sistēma, tās 

kvalitāte 

Atalgojuma līmenis, salīdzinot ar nozares 

vidējiem rādītājiem 

Darbinieku apmācību sistēma, tās 

kvalitāte un pietiekamība 



Piesardzīga personāla politika, tā atbilst bankas stratēģijai un 

Izstrādāti detalizēti darba apraksti un 

Kvalitatīvas darbinieku atlases un novērtēšanas procedūras un 

Iestādes struktūrai un sarežģītībai atbilstoša atalgojuma sistēmas 

pārraudzība, kura paredz padomes un/vai atalgojuma komitejas 

iesaistīšanu, kā arī interešu konfliktu novēršanu un 

Motivējoša atalgojuma un prēmēšanas sistēma, t.sk. tā neveicina 

pārmērīgu risku uzņemšanos, nodrošina to darbinieku identificēšanu, 

kuri ietekmē bankas risku profilu, paredz atalgojuma mainīgās daļas 

korekcijas risku izmaiņu gadījumos un 

Darbinieku atalgojuma līmenis ir augsts, salīdzinot ar nozares vidējiem 

rādītājiem un 

Notiek regulāra darbinieku apmācība 


Personāla politika ir apmierinoša, bet iespējami uzlabojumi un/vai 

Izstrādāti darba apraksti, bet iespējami uzlabojumi (piemēram, tie nav 

pietiekami detalizēti u.c.) un/vai 

Apmierinošas darbinieku atlases un novērtēšanas procedūras, bet 

iespējami uzlabojumi (piemēram, nav noteikta darbinieku novērtēšanas 

regularitāte u.c.) un/vai 

Pastāv apmierinoša atalgojuma sistēmas pārraudzība, kurā atsevišķos 

jautājumos ir iesaistīta padome un atalgojuma komiteja. Atalgojuma 

sistēma nerada būtiskus interešu konfliktus un/vai 

Apmierinoša atalgojuma un prēmēšanas sistēma, bet iespējami 

uzlabojumi (piemēram, darbinieku atalgojuma sistēma nepietiekami 

saistīta ar darbinieku novērtēšanas rezultātiem u.c.), kā arī daļēji tiek 

identificēti darbinieki, kuri ietekmē bankas riska profilu, un daļēji to 

atalgojuma mainīgā daļa tiek koriģēta risku izmaiņu rezultātā un/vai 

Darbinieku atalgojuma līmenis atbilst nozares vidējiem rādītājiem un/vai 

Tiek veikta darbinieku apmācība, bet iespējami uzlabojumi (piemēram, 

nav izstrādāts detalizēts apmācību plāns turpmākajam gadam u.c.) 


Personāla politika ir neapmierinoša, jo ir būtiski trūkumi (piemēram, tā 

neatbilst bankas stratēģijai u.c.) un/vai 

Neapmierinošas kvalitātes darba apraksti, jo ir būtiski trūkumi 

(piemēram, nav skaidri noteiktas pilnvaras lēmumu pieņemšanas 

procesā) un/vai 

Virspusēja atalgojuma sistēmas pārraudzība, kurā ir neapmierinoša 

padomes iesaistīšanās, un nav dokumentēts lēmums par atalgojuma 

komitejas nepieciešamību, kā arī atalgojuma sistēma veido interešu 

konfliktus un/vai 

Neapmierinošas darbinieku atlases un novērtēšanas procedūras 

(piemēram, nav noteiktas pilnvaras lēmuma pieņemšanai par jaunu 

darbinieku pieņemšanu darbā u.c.) un/vai 

Neapmierinoša atalgojuma un prēmēšanas sistēma (piemēram, 











1. veidlapa) 




darbinieku atalgojuma sistēma nav motivējoša, jo darbinieku atalgojums 

nav saistīts darba rezultātiem; prēmēšanas sistēma var veicināt papildu 

risku uzņemšanos u.c.), kurā pastāv būtiskas nepilnības to darbinieku 

identificēšanā, kuri ietekmē bankas riska profilu, un kas nepilnīgi paredz 

atalgojuma mainīgās daļas korekciju risku rezultātā un/vai 

Darbinieku atalgojuma līmenis ir zems, salīdzinot ar nozares vidējiem 

rādītājiem, un/vai 

Darbinieku apmācība ir nepietiekama 


Nav personāla politikas un/vai 

Nav izstrādāti darba apraksti un/vai 

Nepastāv atalgojuma sistēmas pārraudzība un tajā nav iesaistīta padome, 

un nav izvērtēta atalgojuma komitejas nepieciešamība, kā arī netiek 

novērsti interešu konflikti un/vai 

Nav izstrādātas darbinieku atlases un novērtēšanas procedūras un/vai 

Atalgojuma sistēma veicina pārmērīgu risku uzņemšanos un negodīgu 

darbinieku rīcību, netiek identificēti darbinieki, kuri ietekmē iestādes 

riska profilu, un, nosakot atalgojuma mainīgo daļu, netiek ņemta vērā 

risku ietekme un/vai 

Darbinieku atalgojuma līmenis ir būtiski zemāks, salīdzinot ar nozares 

vidējiem rādītājiem, līdz ar to tas veicina lielu darbinieku mainību un/vai 

Darbinieku apmācība netiek veikta 











1. veidlapa) 




Vadības informācijas sistēmas kvalitāte 

Novērtēšanas mērķis – noteikt, vai pārskatu sniegšanas un informācijas apmaiņas kārtība ir 

skaidri noteikta, novērtēt, vai tā ir bankas lielumam un darbības sarežģītībai atbilstoša, 

novērtēt vadības pārskatu un operatīvās informācijas pārskatu kvalitāti – atbilstību, precizitāti 

un savlaicīgumu. 




















Klientu aktīvu pārvaldīšanai un ieguldījumu pakalpojumiem - visiem darbības veidiem 













Vai bankā skaidri noteikta un 

dokumentēta pārskatu sniegšanas 

(t.sk. iekšējiem un ārējiem 

lietotājiem – Komisijai, Latvijas 

Bankai u.c.) un informācijas 

apmaiņas kārtība? Vai ir noteikts: 



Vadības informācijas sistēma ir efektīva, bankas lielumam un darbības 

sarežģītībai piemērota un augstas kvalitātes – vadība un darbinieki savlaicīgi 

saņem plašu, precīzu, atbilstošu, detalizētu un pārskatāmu informāciju un 

Skaidri noteikta un dokumentēta pārskatu sniegšanas (gan iekšējiem, gan 











1. veidlapa) 




o kādu informāciju, kad un kam ir 

pienākums sniegt? 

o kāda informācija ir konfidenciāla 

un tālāk neizpaužama? 

Vai vadības informācijas sistēma var 

nodrošināt savlaicīgu informācijas 

sniegšanu ārējiem lietotājiem 

(Komisijai, Latvijas Bankai u.c.)? 

Vai bankas informācijas sistēma var 

nodrošināt vadību/darbiniekus ar 

kvalitatīvu lēmumu 

pieņemšanai/ikdienas darbībai 

nepieciešamo informāciju? T.sk.: 

o pašreizējais stāvoklis 

salīdzinājumā ar iepriekšējiem 

periodiem un plānu 

o aktīvu, pasīvu, ārpusbilances 

posteņu analīze 

o ienākumu un izdevumu analīze 

o faktisko risku salīdzinājumu ar 

noteiktajiem limitiem 

o politiku un procedūru 

neievērošanas gadījumu 

identificēšanu un analīzi 

o operacionālajai kontrolei 

nepieciešamo informāciju 

Vai bankā noteiktā pārskatu 

sniegšanas un informācijas apmaiņas 

kārtība tiek ievērota? 

Vai vadība un darbinieki savlaicīgi 

saņem lēmumu pieņemšanai/ikdienas 

darbībai nepieciešamo informāciju? 

Vai tiek veikta neatkarīga pārskatu 

un informācijas pārbaude? 

Vai pārskatu sniegšanas funkcija ir 

neatkarīga no operāciju veikšanas 

funkcijas? 

Vadības, operatīvās informācijas un 

grāmatvedības pārskatu kvalitāte, 

t.sk.: 

o savlaicīgums 

o precizitāte 

o ticamība 

o kļūdas un to konstatēšanas un 

labošanas savlaicīgums 

o detalizētība 

o pārskatu kvalitāte (pārskatāmība, 

saprotamība u.c.) 

IS izmantošana pārskatu 

sagatavošanā 

ārējiem lietotājiem) un informācijas apmaiņas kārtība. Noteiktā pārskatu 

sniegšanas un informācijas apmaiņas kārtība tiek ievērota un 

Vadības un operatīvās informācijas pārskati ir savlaicīgi, precīzi un pilnīgi. 

Grāmatvedības pārskati ir precīzi un pilnīgi, nav konstatētas kļūdas, pārskati 

tiek iesniegti savlaicīgi. Pārskatiem un informācijai tiek veikta neatkarīga 

pārbaude, pārskatu sniegšanas funkcija ir neatkarīga no darījumu veikšanas 

funkcijas un 

Tiek izmantotas modernas IS, kas nodrošina precīzu un savlaicīgu 

informāciju. IS ir elastīgas un nodrošina informācijas analīzi dažādos 

griezumos. IS nodrošina gan standarta pārskatu sagatavošanu, gan pietiekami 

ātru ārkārtas pārskatu sagatavošanu 


Vadības informācijas sistēma ir apmierinošas kvalitātes, bet iespējami 

uzlabojumi (piemēram, vadības pārskati ir nepārskatāmi, pārāk detalizēti) 

un/vai 

Noteikta un dokumentēta pārskatu sniegšanas (gan iekšējiem, gan ārējiem 

lietotājiem) un informācijas apmaiņas kārtība, bet iespējami uzlabojumi 

(piemēram, nav noteikti atsevišķu iekšējo pārskatu sniegšanas termiņi u.c.) 

un/vai atsevišķos gadījumos pārskatu sniegšanas un informācijas apmaiņas 

kārtība nav ievērota un/vai 

Vadības un operatīvās informācijas pārskati ir savlaicīgi, ir atsevišķas kļūdas 

vai neprecizitātes, bet tās vienmēr tiek savlaicīgi izlabotas. Grāmatvedības 

pārskati ir pietiekami precīzi, konstatētas atsevišķas nebūtiskas kļūdas vai 

neprecizitātes, bet tās vienmēr tiek savlaicīgi izlabotas, pārskati tiek iesniegti 

savlaicīgi un/vai 

Tiek izmantotas apmierinošas IS, kas nodrošina precīzu un savlaicīgu 

informāciju. Iespējams, ka IS nav pietiekami elastīgas – tās apmierinoši 

nodrošina standarta pārskatu sagatavošanu, bet ārkārtas pārskatu iegūšanai 

nepieciešams ievērojams laiks/resursi 


Vadības informācijas sistēma ir neapmierinoša, jo atsevišķās būtiskās jomās 

tā nenodrošina pietiekamu informāciju, lai efektīvi pieņemtu 

lēmumus/kvalitatīvi veiktu ikdienas operacionālās kontroles procedūras 

un/vai 

Pārskatu sniegšanas (gan iekšējiem, gan ārējiem lietotājiem) un informācijas 

apmaiņas kārtība ir neapmierinoša, jo ir būtiski trūkumi (piemēram, tā nav 

pietiekami dokumentēta, svarīgiem darbības veidiem pārskatu sniegšanas 

funkcija nav neatkarīga no darījumu veikšanas funkcijas u.c.) un/vai 

konstatēti vairāki gadījumi, kad svarīgu pārskatu sniegšanas un informācijas 

apmaiņas kārtība nav ievērota un/vai 

Vadības un/vai operatīvās informācijas pārskati dažreiz ir nepilnīgi un/vai 

kļūdaini un/vai ar kavējumiem. Grāmatvedības pārskati ir neapmierinošas 

kvalitātes, konstatētas vairākas būtiskas kļūdas, pārskati dažreiz tiek iesniegti 

nepilnīgi un/vai kļūdaini un/vai ar kavējumiem un/vai 

Izmantotās IS ir neapmierinošas, jo pārskatos ir daudz kļūdu, vadības un/vai 

operatīvā informācija ir neprecīza un/vai nav savlaicīga 


Vadības informācijas sistēma ir bankas lielumam un darbības sarežģītībai 

nepiemērota, tā nenodrošina pietiekamu informāciju, lai izprastu un novērtētu 

bankas ekonomisko un finanšu stāvokli, efektīvi pieņemtu lēmumus, veiktu 

ikdienas operacionālās kontroles procedūras. Iespējamie trūkumi - pārskatiem 











1. veidlapa) 




un informācijai netiek veikta neatkarīga pārbaude, visiem svarīgākajiem 

darbības veidiem pārskatu sniegšanas funkcija nav neatkarīga no darījumu 

veikšanas funkcijas u.c. un/vai 

Pārskatu sniegšanas un informācijas apmaiņas kārtība ir neskaidra un/vai nav 

dokumentēta. Nav izstrādātas ārējo pārskatu sastādīšanas un sniegšanas 


Vadības un/vai operatīvās informācijas pārskati ir kļūdaini un neatspoguļo 

aktuālo situāciju, informācija ir novecojusi. Grāmatvedības pārskatos ir 

daudz kļūdu, grāmatvedības uzskaites informācija ir neprecīza un/vai nav 

savlaicīga, pārskati regulāri tiek iesniegti nepilnīgi un/vai kļūdaini un/vai ar 

būtiskiem kavējumiem un/vai 

Netiek izmantotas IS, pārskatos ir daudz kļūdu, vadības un/vai operatīvā 

informācija ir neprecīza, vadība to saņem ar būtiskiem kavējumiem 











1. veidlapa) 




Pilnvaru, pienākumu un atbildības sadalījums 

Novērtēšanas mērķis – noteikt, vai bankas struktūrvienību un darbinieku pilnvaras, pienākumi 

un atbildība (t.sk. lēmumu pieņemšanas process) ir skaidri noteiktas un novērtēt, vai to 

sadalījums ir bankas lielumam un darbības sarežģītībai atbilstošs. 




































Vai pilnvaras, pienākumi un atbildība 

(struktūrvienībām, komitejām, 

darbiniekiem) ir noteiktas un 

pietiekami dokumentētas? 



Skaidri noteiktas, detalizēti dokumentētas pilnvaras, pienākumi un atbildība 

(struktūrvienībām, komitejām un darbiniekiem). Darījumu slēgšanas, 











1. veidlapa) 




Vai pilnvaru piešķiršanas 

dokumentācijā ir norādīts: 

o piešķirto pilnvaru veids 

o personas (norādot amatu) un 

struktūrvienības, kam piešķirtas 

pilnvaras 

o pārpilnvarojuma tiesības 

o piešķirto pilnvaru izmantošanas 

ierobežojumi? 

Vai paredzēta atbildīgo izpildītāju 

atbildības apliecināšanas kārtība 

(piemēram, parakstoties par uzticēto 

pienākumu izpildi)? 

Vai tiek veikta neatkarīga pilnvaru 

ievērošanas kontrole? 

Vai darījumu slēgšanas, darījumu 

kontroles un darījumu izpildes 

funkcijas ir nodalītas un neatkarīgas? 

Vai pietiekami tiek ievērots "četru acu 

princips" gan vadības jautājumos, gan 

ikdienas darbībā? 

Piešķirto pilnvaru delegācijas pakāpe 

(t.sk. piesardzīgums) un piemērotība 

bankas lielumam un darbības 

sarežģītībai 

Vai visas operācijas (darījumi) ir 

atļautas ar attiecīgās amatpersonas 

rīkojumu (t.sk. komitejas lēmumu) 

saskaņā ar noteiktajiem atbildības 

līmeņiem? 

Vai lēmumu pieņemšanas process 

dokumentēts bankas politikās un 

procedūrās? 

Vai lēmumi ir skaidri un tie tiek 

dokumentēti? 

Lēmumu pieņemšanas procesa 

efektivitāte, t.sk.: 

o vai lēmumu pieņemšanas process 

nav pārmērīgi sarežģīts (un tādēļ 

kavē savlaicīgu lēmumu 

pieņemšanu)? 

o vai lēmumu pieņemšanas process 

neveicina pārmērīgu risku 

uzņemšanos (piemēram, 

darbiniekiem piešķirtas lielas 

pilnvaras un/vai ir nepietiekama 

kontrole)? 

Cik liela lēmumu pieņemšanas procesā 

ir atkarība no atsevišķiem 

darbiniekiem, t.sk.: 

o vai nav "neaizvietojamu" 

darbinieku? 

darījumu kontroles un darījumu izpildes funkcijas ir nodalītas un 

neatkarīgas. Operācijās (darījumos) tiek ievērots "četru acu princips". Ir 

noteikta atbildīgo izpildītāju atbildības apliecināšanas kārtība. Tiek veikta 

neatkarīga piešķirto pilnvaru ievērošanas kontrole un 

Pilnvaru delegācijas pakāpe ir optimāla un bankas lielumam un darbības 

sarežģītībai piemērota un 

Visas operācijas (darījumi) ir atļautas ar attiecīgās amatpersonas rīkojumu 

saskaņā ar noteiktajiem atbildības līmeņiem un 

Skaidri noteikts, efektīvs un kontrolēts lēmumu pieņemšanas process. Visi 

lēmumi un darbība ir skaidri un dokumentēti un 

Lēmumu pieņemšanas procesā nav atkarības no atsevišķiem 

"neaizvietojamiem" darbiniekiem. Ir nozīmēti darbinieki, kas aizvieto 

lēmumu pieņemšanas procesā iesaistītos darbiniekus. Ir nodrošināta 

atbilstoša "vadības pēctecība" un 

Skaidri noteikta, deleģētajām pilnvarām atbilstoša atbildība un efektīvas 

soda sankcijas 


Pilnvaru, pienākumu un atbildības (struktūrvienībām, komitejām un 

darbiniekiem) noteikšana un dokumentēšana ir apmierinoša, bet iespējami 

uzlabojumi (piemēram, nebūtiski trūkumu piešķirto pilnvaru 

dokumentēšanā, atsevišķos nebūtiskos darbības veidos nav pilnībā nodalītas 

darījumu slēgšanas, darījumu kontroles un darījumu izpildes funkcijas, 

varētu tikt uzlabota atbildīgo izpildītāju atbildības apliecināšanas kārtība 

u.c.). Tiek veikta pietiekama piešķirto pilnvaru ievērošanas kontrole un/vai 

Pilnvaru delegācijas pakāpe ir bankas lielumam un darbības sarežģītībai 

piemērota, bet iespējami uzlabojumi (piemēram, lai nodrošinātu efektīvāku 

darbību, varētu tikt palielināti filiālēm deleģēto pilnvaru apjomi u.c.) un/vai 

Operācijas (darījumi) ir atļautas ar attiecīgās amatpersonas rīkojumu 

saskaņā ar noteiktajiem atbildības līmeņiem un/vai 

Apmierinošs lēmumu pieņemšanas process, bet iespējami uzlabojumi 

(piemēram, tas nav pilnībā dokumentēts bankas politikās un procedūrās 

u.c.) un/vai 

Lēmumu pieņemšanas procesā nav būtiskas atkarības no atsevišķiem 

"neaizvietojamiem" darbiniekiem. Iespējams, ka nav pietiekami nodrošināta 

atbilstoša "vadības pēctecība", bet tas nevarētu radīt ievērojamas problēmas 

un/vai 

Apmierinoši noteikta atbildība un soda sankcijas, bet iespējami uzlabojumi 

(piemēram, soda sankcijas ne vienmēr tiek konsekventi pielietotas u.c.) 


Pilnvaru, pienākumu un atbildības (struktūrvienībām, komitejām un 

darbiniekiem) noteikšana un dokumentēšana ir neapmierinoša, jo ir būtiski 

trūkumi (piemēram, atsevišķos būtiskos darbības veidos darījumu 

slēgšanas, darījumu kontroles un darījumu izpildes funkcijas nav pilnībā 

nodalītas un/vai nav neatkarīgas, nav pilnībā ievērots "četru acu princips", 

nav noteikta/ir noteikta, bet netiek ievērota atbildīgo izpildītāju atbildības 

apliecināšanas kārtība u.c.). Piešķirto pilnvaru ievērošanas kontrole ir 

nepietiekama un/vai 

Pilnvaru delegācijas pakāpe ir nepamierinoša un bankas lielumam un 

darbības sarežģītībai nepiemērota (piemēram, pārāk liela (nepiesardzīga) 

pilnvaru deleģēšana u.c.) un/vai 











1. veidlapa) 




o vai darbiniekiem, kas iesaistīti 

lēmumu pieņemšanā, ir noteikti 

darbinieki, kas tos aizvieto? 

o vai banka plāno un sagatavo 

darbiniekus, kas nepieciešamības 

gadījumā varētu pārņemt lēmumu 

pieņemšanā iesaistīto darbinieku 

funkcijas (t.i., vai ir nodrošināta 

"vadības pēctecība")? 

Atbildība, t.sk.: 

o vai ir skaidri noteikta un 

dokumentēta katra darbinieka, kam 

ir pilnvaras pieņemt lēmumus, 

atbildība? 

o vai tā ir atbilstoša deleģētajām 

pilnvarām? 

o vai ir paredzētas soda sankcijas par 

politiku un procedūru 

pārkāpumiem? 

o cik efektīvas ir soda sankcijas? 

Konstatēti vairāki gadījumi, kad operāciju (darījumu) veikšanā nav ievērota 

bankā noteiktā pilnvaru sistēma, bet šādu darījumu kopējais apjoms ir 

neliels un/vai 

Lēmumu pieņemšanas process ir neapmierinošs, jo ir būtiski trūkumi 

(piemēram, tas nav dokumentēts, pieņemtie lēmumi bieži ir neskaidri un/vai 

nav pamatoti u.c.) un/vai 

Lēmumu pieņemšanas procesā ir būtiska atkarība no atsevišķiem 

"neaizvietojamiem" darbiniekiem. Vairākās būtiskās darbības jomās 

darbiniekiem, kas iesaistīti lēmumu pieņemšanas procesā, nav nozīmēti 

darbinieki, kas tos aizvieto. Nav pietiekami nodrošināta "vadības 

pēctecība", tas varētu radīt bankai ievērojamas problēmas un bankas vadība 

šo risku neapzinās un/vai 

Atbildība un soda sankcijas ir neapmierinoši noteiktas, jo ir būtiski trūkumi 

(piemēram, atbildība un soda sankcijas nav dokumentētas, atbildība un soda 

sankcijas, salīdzinot ar deleģētajām pilnvarām, ir nesamērojami mazas u.c.) 


Nav noteiktas, dokumentētas pilnvaras, pienākumi un atbildība 

(struktūrvienībām, komitejām un darbiniekiem). Būtiskajos darbības veidos 

nav nodalītas darījumu slēgšanas, darījumu kontroles un darījumu izpildes 

funkcijas, netiek ievērots "četru acu princips". Nav noteikta atbildīgo 

izpildītāju atbildības apliecināšanas kārtība. Netiek veikta neatkarīga 

piešķirto pilnvaru ievērošanas kontrole un/vai 

Pilnvaru delegācijas pakāpe ir bankas lielumam un darbības sarežģītībai 

neatbilstoša un nenodrošina efektīvu bankas darbību (piemēram, pārāk liela 

centralizācija, nepiesardzīgi piešķirtas pilnvaras atsevišķiem darbiniekiem 

u.c.) un/vai 

Konstatēti daudzi gadījumi, kad operāciju (darījumu) veikšanā nav ievērota 

bankā noteiktā pilnvaru sistēma un šādu darījumu kopējais apjoms ir liels 

un/vai 

Neskaidrs (nav noteikts) lēmumu pieņemšanas process. Lēmumi un/vai 

darbība nav dokumentēti un/vai 

Svarīgākajās bankas darbības jomās lēmumu pieņemšana atkarīga no 

atsevišķiem "neaizvietojamiem" darbiniekiem, nav nozīmēti darbinieki, kas 

tos aizvieto. Nav nodrošināta un netiek plānota "vadības pēctecība" un/vai 

Neskaidra (nav noteikta) atbildība un soda sankcijas, vai ir noteikta 

atbildība un soda sankcijas, bet tās, salīdzinot ar deleģētajām pilnvarām, ir 

minimālas 











1. veidlapa) 






Vai noteikti un dokumentēti pienākumi, 

pilnvaras un atbildība? 

Vai padomes pienākumos iekļautas 

funkcijas, kuras padomei jāveic saskaņā 

ar regulējošām prasībām (t.i., saskaņā ar 

Kredītiestāžu likumu, Ieteikumiem 

iekšējās kontroles sistēmas izveidošanai, 

Kredītriska pārvaldīšanas ieteikumiem 

u.c. regulējošām prasībām)? 

Vai noteikti un dokumentēti valdes un tās 

locekļu pienākumi, pilnvaras un 

atbildība? 

Vai valdes pienākumos iekļautas 

funkcijas, kuras valdei jāveic saskaņā ar 

regulējošām prasībām (t.i., saskaņā ar 

Kredītiestāžu likumu, Ieteikumiem 

iekšējās kontroles sistēmas izveidošanai, 

Kredītriska pārvaldīšanas ieteikumiem 

u.c. regulējošām prasībām)? 

Vai noteikta kārtība un regularitāte, kādā 

valde sniedz pārskatu padomei par savu 

darbību? 

Vai praksē tiek ievērots pilnvaru, 

pienākumu un atbildības sadalījums? 



Skaidri noteikti padomes, valdes un valdes locekļu pienākumi, pilnvaras 

un atbildība, t.sk.: 

o noteikti un dokumentēti pienākumi, pilnvaras un atbildība un 

o padomes pienākumos iekļautas funkcijas, kuras padomei jāveic saskaņā 

ar regulējošām prasībām un 

o valdes pienākumos iekļautas funkcijas, kuras valdei jāveic saskaņā ar 

regulējošām prasībām un 

Noteiktais pilnvaru, pienākumu un atbildības sadalījums tiek ievērots 

praksē un 

Noteikta pietiekama regularitāte un kārtība, kādā valde sniedz pārskatu 

padomei par savu darbību un tā tiek ievērota 


Apmierinoši noteikti padomes, valdes un valdes locekļu pienākumi, 

pilnvaras un atbildība, bet iespējami uzlabojumi (piemēram, tie nav 

pietiekami dokumentēti). Noteiktais pilnvaru, pienākumu un atbildības 

sadalījums tiek ievērots praksē un/vai 

Apmierinoši noteikta kārtība, kādā valde sniedz pārskatu padomei par 

savu darbību, bet iespējami uzlabojumi (piemēram, tā nav pietiekami 

dokumentēta) 


Neapmierinoši noteikti padomes, valdes un valdes locekļu pienākumi, 

pilnvaras un atbildība, jo ir būtiski trūkumi (piemēram, padomes/valdes 

pienākumos nav iekļautas būtiskas funkcijas, kuras tām jāveic saskaņā ar 

regulējošām prasībām). Noteiktais pilnvaru, pienākumu un atbildības 

sadalījums ne vienmēr tiek ievērots praksē un/vai 

Neapmierinoši noteikta kārtība, kādā valde sniedz pārskatu padomei par 

savu darbību, jo ir būtiski trūkumi (piemēram, nav noteikta regularitāte, 

nav noteikti jautājumi, par kuriem valdei jāsniedz pārskats padomei u.c.) 


Nav noteikti un dokumentēti padomes, valdes un valdes locekļu 

pienākumi, pilnvaras un atbildība un/vai 

Nav noteikta kārtība, kādā valde sniedz pārskatu padomei par savu 

darbību 











1. veidlapa) 




Iekšējā audita efektivitāte 

Novērtēšanas mērķis – novērtēt iekšējā audita funkcijas (un citu iekšējās pārbaudes funkciju, 

piemēram – iekšējās kredītu pārbaudes funkcijas) neatkarību, kvalitāti un efektivitāti. 
































Vai pēdējā gada laikā iekšējais audits (vai 

cita iekšējās pārbaudes struktūrvienība) ir 

veicis šī darbības veida pārbaudi? 

Vai iekšējais audits (vai cita iekšējās 

pārbaudes struktūrvienība) pietiekami 

regulāri veic vērtējamā darbības veida 

pārbaudes? 

Pēdējo iekšējā audita (vai citas iekšējās 

pārbaudes struktūrvienības) pārbaužu 



Iekšējais audits (vai cita iekšējās pārbaudes struktūrvienība) pēdējā gada 

laikā ir veicis šī darbības veida pārbaudi. Tiek veiktas pietiekami 

regulāras pārbaudes un 

Iekšējā audita (vai citas iekšējās pārbaudes struktūrvienības) pārbaudes ir 

kvalitatīvas – pārbaudīti visi būtiskie jautājumi. Tiek sastādīti kvalitatīvi 

ziņojumi un 

Iekšējā audita (vai citas iekšējās pārbaudes struktūrvienības) pārbaužu 











1. veidlapa) 




kvalitāte un rezultāti. Vai pārbaužu 

rezultāti saskan ar Komisijas pārbaudēs 

atklātajiem faktiem? 

Vai pietiekami savlaicīgi novērsti iekšējā 

audita (vai citas iekšējās pārbaudes 

struktūrvienības) atklātie trūkumi un 

ieviestas nepieciešamās izmaiņas 

darbībā? 

Vai pārbaudīti visi būtiskie aspekti 

(piemēram, vai, veicot kredītu pārbaudes, 

ir novērtēta kredītu izsniegšana saskaņā 

ar politikām un procedūrām; kredītriska 

pārvaldīšanas process; darbinieku 

prasmes un darba kvalitāte; kredītlietu 

dokumentācijas atbilstība; kredītlīguma 

noteikumu un papildnosacījumu 

ievērošana; kredītu un to vērtēšanas 

kvalitāte u.c. būtiski aspekti)? 

Iekšējā audita (vai citas iekšējās 

pārbaudes struktūrvienības) ziņojumu 

kvalitāte 

rezultātā atklātie trūkumi savlaicīgi novērsti un ātri ieviestas visas 

nepieciešamās izmaiņas 



laikā nav veicis šī darbības veida pārbaudi, bet pārbaudes grupas 

vērtējumā tiek veiktas pietiekami regulāras pārbaudes un/vai 


apmierinošas kvalitātes, bet iespējami uzlabojumi – nav pārbaudīti 

atsevišķi mazāk svarīgi jautājumi (piemēram, veicot kredītu pārbaudi, 

ilgstoši nav veikta kredītlietu kārtošanas atbilstības procedūrās 

noteiktajai kārtībai pārbaude u.c.). Tiek sastādīti apmierinošas kvalitātes 

ziņojumi un/vai 


rezultātā atklātie būtiskākie trūkumi novērsti, bet nepieciešamās 

izmaiņas ieviestas ar kavējumiem 



laikā nav veicis šī darbības veida pārbaudi un pārbaudes grupas 

vērtējumā tas nav pietiekami (t.i., būtu nepieciešams veikt biežākas 

pārbaudes) un/vai 


neapmierinošas kvalitātes, jo nav pārbaudīti būtiskākie jautājumi 

(piemēram, veicot kredītu pārbaudi, nav novērtēta kredītu un to 

vērtēšanas kvalitāte u.c.). Ziņojumi ir neapmierinoši (piemēram, tie ir 

vispārīgi un nesniedz rekomendācijas trūkumu novēršanai u.c.) un/vai 


rezultātā atklātie būtiskie trūkumi novērsti tikai daļēji, nepieciešamās 

izmaiņas ieviestas daļēji un ar kavējumiem 


Iekšējais audits (vai cita iekšējās pārbaudes struktūrvienība) nav veicis šī 

darbības veida pārbaudi vai 

Iekšējā audita (vai citas iekšējās pārbaudes struktūrvienības) pārbaudēs 

tiek pārbaudīti tikai mazsvarīgi jautājumi, kas nav saistīti ar efektīvu 

risku pārvaldīšanu. Iespējams, ka iekšējā audita funkcija (vai cita 

iekšējās pārbaudes struktūrvienība) nav neatkarīga – tā piedalās arī 

lēmumu pieņemšanā par darījumu veikšanu u.c. Netiek sastādīti 

ziņojumi un/vai 


rezultātā atklātie būtiskie trūkumi nav novērsti 











1. veidlapa) 






Vai bankā pastāv neatkarīga iekšējā 

audita funkcija? 

Vai iekšējā audita dienesta vadītāju ir 

apstiprinājusi akcionāru pilnsapulce, vai 

ir skaidri norādīti tā pienākumi, pilnvaras 

un pārskatu sniegšanas kārtība? 

Vai iekšējā audita dienesta vadītājs 

lēmumu pieņemšanā un rīcībā ir 

neatkarīgs no bankas valdes? 

Vai iekšējā audita funkcijas ir nodalītas 

no ikdienas operāciju (darījumu) 

veikšanas un kontroles funkcijām, kā arī 

no uzskaites un kontroles procedūru 

noteikšanas? 

Vai iekšējā audita pienākumos iekļautas: 

o bankas darbības efektivitātes un 

rezultātu novērtēšana 

o darbības atbilstības politikām, 

plāniem, procedūrām un regulējošām 

prasībām novērtēšana 

o grāmatvedības sistēmas pārbaude 

o informācijas sistēmu novērtēšana 

o iekšējās kontroles procedūru darbības 

pārbaude 

o finansiālās informācijas ticamības un 

pilnības pārbaude 

o speciālo pārbaužu un izmeklēšanu 

veikšana? 

Vai iekšējam auditam ir nodrošināta brīva 

piekļūšana visiem dokumentiem, 

informācijai un personālam? 

Vai iekšējam auditam ir nodrošināti tieši 

kontakti ar bankas padomi un valdi? 

Vai bankas padome ir apstiprinājusi 

iekšējā audita darbības plānu? 

Vai darbības plānā ir norādītas: 

o pārbaudāmās darbības jomas, 

pārbaužu regularitāte un nepieciešamie 

resursi 

o riska noteikšanas un novērtēšanas 

metodes 

o riska kontroles procedūru novērtēšanas 

kritēriji 

o pārbaužu rezultātu dokumentēšanas 

prasības 

o kārtība, kādā pārbaužu rezultāti 

sniedzami padomei un valdei 

o ieteikumu īstenošanas pārbaudes 



Iekšējais audits lēmumu pieņemšanā un rīcībā ir pilnībā neatkarīgs no 

valdes. Iekšējā audita dienesta vadītāju apstiprinājusi akcionāru 

pilnsapulce. Iekšējā audita funkcijas nodalītas no citas darbības un 

Iekšējam auditam ir liela autoritāte bankā un ir nodrošināti tieši kontakti 

ar padomi un valdi. Iekšējam auditam nodrošināta brīva piekļūšana 

visiem dokumentiem, informācijai un personālam un 

Iekšējā audita darbs ir kvalitatīvs – tas veic gan atsevišķo darbības jomu, 

gan bankas darbības kopumā novērtēšanu. Iekšējais audits regulāri 

pārbauda visas būtiskās darbības jomas. Detalizēti un kvalitatīvi darbības 

un gada darba plāni, pietiekami resursi to īstenošanai un 

Kvalitatīvi audita ziņojumi. Audita rezultāti tiek apspriesti atbilstošā 

vadības līmenī. Savlaicīgi tiek novērsti iekšējā audita pārbaužu rezultātā 

konstatētie trūkumi un ieviestas visas nepieciešamās izmaiņas darbībā un 

Augsta darbinieku kvalifikācija un liela profesionālā pieredze. Tiek 

veikta pastāvīga darbinieku apmācība un kvalifikācijas paaugstināšana. 

Pietiekams darbinieku skaits 


Iekšējais audits lēmumu pieņemšanā un rīcībā ir neatkarīgs no valdes. 

Iekšējā audita dienesta vadītāju apstiprinājusi akcionāru pilnsapulce. 

Tomēr iekšējā audita funkcijas nav pilnībā nodalītas no citas darbības 

(piemēram, tas piedalās operacionālo kontroles procedūru izstrādē u.c.), 

bet tas neapdraud tā objektivitāti pārbaužu veikšanā un/vai 

Iekšējam auditam pietiekami nodrošināti kontakti ar bankas padomi un 

valdi, bet iespējami uzlabojumi (piemēram, iekšējam auditam nav 

pietiekama autoritāte u.c.). Atsevišķos nebūtiskos jautājumos iekšējam 

auditam nav nodrošināta brīva piekļūšana visiem dokumentiem, 

informācijai un personālam un/vai 

Iekšējā audita darbs ir apmierinošas kvalitātes, bet iespējami uzlabojumi 

(piemēram, tas pārskatā par savu darbību nav izteicis viedokli par 

prioritārajiem pasākumiem iekšējās kontroles sistēmas efektivitātes 

uzlabošanai u.c.). Iekšējais audits pietiekami pārbauda būtiskās darbības 

jomas, bet tā darbībā iespējami uzlabojumi (piemēram, darba plāns ir 

vispārīgs, audita programmas nav pietiekami detalizētas u.c.) un/vai 

Audita ziņojumi ir apmierinoši. Audita rezultāti ne vienmēr tiek 

pietiekami apspriesti atbilstošā vadības līmenī. Iekšējā audita pārbaužu 

rezultātā atklātie būtiskākie trūkumi novērsti, bet nepieciešamās 

izmaiņas ieviestas ar kavējumiem un/vai 

Apmierinoša darbinieku kvalifikācija un profesionālā pieredze, bet 

iespējams, ka darbinieku skaits ir nepietiekams. Tiek veikta darbinieku 

apmācība 


Iekšējais audits lēmumu pieņemšanā un/vai rīcībā nav pilnībā neatkarīgs 

no valdes. Iekšējā audita funkcijas nav pilnībā nodalītas no citas darbības 

(piemēram, darbinieki, kas veic audita funkcijas, aizvieto citus 

darbiniekus, kas veic ikdienas operācijas vai operāciju kontroles 











1. veidlapa) 




kārtība? 

Vai bankas padome apstiprinājusi iekšējā 

audita gada darba plānu? 

Iekšējā audita ziņojumu kvalitāte 

Vai ir nodrošināta pārbaužu rezultātā 

atklāto faktu, atzinumu un ieteikumu 

apspriešana atbilstošā vadības līmenī? 

Vai iekšējais audits pietiekami seko līdzi 

tā ieteikumu izpildei? 

Vai iekšējais audits sagatavo regulāru 

pārskatu par veiktajām pārbaudēm, 

atklātajām problēmām un iekšējās 

kontroles efektivitāti? 

Vai pēdējā gada laikā veiktas visu bankas 

būtisko darbības jomu pārbaudes? 

Vai pietiekami savlaicīgi novērsti iekšējā 

audita atklātie trūkumi un ieviestas 

nepieciešamās izmaiņas darbībā? 

Vai ir nodrošināta iekšējo auditoru 

pietiekama izglītība un profesionālā 

pieredze? 

Darbinieku kvalifikācijas un skaita 

pietiekamība 

funkcijas u.c.), kā rezultātā iekšējā audita objektivitāte pārbaužu 

veikšanā ne vienmēr tiek nodrošināta un/vai 

Iekšējam auditam nav nodrošināti pietiekami kontakti ar bankas padomi 

un valdi. Atsevišķos būtiskos jautājumos iekšējam auditam nav 

nodrošināta brīva piekļūšana visiem dokumentiem, informācijai un 

personālam un/vai 

Iekšējā audita darbs ir neapmierinošas kvalitātes, jo ir būtiski trūkumi 

(piemēram, nav izstrādāts un apstiprināts gada darba plāns, netiek 

veiktas atsevišķu būtiskāko darbības jomu pārbaudes, padome netiek 

informēta par audita darba rezultātiem, auditam nav pietiekami resursi 

u.c.) un/vai 

Audita ziņojumi ir neapmierinoši (piemēram, tie ir vispārīgi un nesniedz 

rekomendācijas trūkumu novēršanai u.c.). Audita rezultāti netiek 

pietiekami apspriesti atbilstošā vadības līmenī. Iekšējā audita pārbaužu 

rezultātā atklātie būtiskie trūkumi novērsti tikai daļēji, nepieciešamās 

izmaiņas ieviestas daļēji un ar kavējumiem un/vai 

Darbinieku kvalifikācija un profesionālā pieredze ir nepietiekamas, lai 

veiktu kvalitatīvas pārbaudes. Darbinieku apmācība ir nepietiekama 


Iekšējais audits lēmumu pieņemšanā un rīcībā nav neatkarīgs no valdes 

(tas ir valdes pakļautībā). Iekšējā audita funkcijas veic darbinieki, kuru 

pamatpienākumi saistīti ar ikdienas operāciju veikšanu vai operāciju 

kontroles funkcijām un līdz ar to tie, veicot pārbaudes, nav objektīvi 

un/vai 

Iekšējam auditam nav nodrošināti kontakti ar bankas padomi un valdi. 

Vairākos būtiskos jautājumos iekšējam auditam nav nodrošināta brīva 

piekļūšana visiem dokumentiem, informācijai un personālam un/vai 

Iekšējā audita pārbaudēs tiek pārbaudīti tikai mazsvarīgi jautājumi, kas 

nav saistīti ar efektīvu risku pārvaldīšanu un/vai 

Netiek sastādīti audita ziņojumi un audita rezultāti netiek apspriesti 

atbilstošā vadības līmenī. Iekšējā audita pārbaužu rezultātā atklātie 

būtiskie trūkumi nav novērsti un/vai 

Darbinieku kvalifikācija, profesionālā pieredze un skaits ir nepietiekami, 

lai veiktu kvalitatīvas pārbaudes. Netiek veikta darbinieku apmācība 











1. veidlapa) 




Darbības atbilstības kontroles funkcijas efektivitāte 

Novērtēšanas mērķis – novērtēt darbības atbilstības kontroles funkcijas kvalitāti un 

efektivitāti. 








Nozīmēti darbinieks/darbinieki, kuru pienākumos ietilpst visu būtiskāko 

darbības atbilstības kontroles funkciju nodrošināšana bankā. Atbildīgiem 

darbiniekiem ir liela autoritāte bankā un ir nodrošināti kontakti ar 

padomi un valdi. Tiem nodrošināta brīva piekļūšana visiem 

dokumentiem, informācijai un personālam un 

Augsta darbinieku kvalifikācija un liela profesionālā pieredze. 

Pietiekams darbinieku skaits 

Vai bankā ir iecelts darbinieks/darbinieki 

(vai nozīmēta struktūrvienība), kuru 

pienākumos ietilpst bankas darbības 

atbilstības kontroles funkcijas (t.sk. 

nodrošināt, ka banka savā darbībā ievēro 

regulējošās prasības, biznesa ētikas 

standartus, tirgus un labākās prakses 

standartus, uzraudzības iestāžu prasības, 

sabiedrības intereses u.c. svarīgus 

aspektus)? 

Vai darbības atbilstības kontroles 

darbiniekam/darbiniekiem ir nodrošināti 

tieši kontakti ar bankas padomi un valdi? 

Vai skaidri dokumentētas darbības 

atbilstības kontroles 

darbinieka/darbinieku pilnvaras? 

Vai darbības atbilstības kontroles 

darbiniekam/darbiniekiem ir nodrošināta 

brīva piekļūšana visiem dokumentiem, 

informācijai un personālam? 

Vai ir nodrošināta darbinieku pietiekama 

izglītība un profesionālā pieredze? 

Darbinieku kvalifikācijas un skaita 

pietiekamība 


Nozīmēti darbinieks/darbinieki, kuru pienākumos ietilpst svarīgāko 

darbības atbilstības kontroles funkciju nodrošināšana bankā, tomēr 

atsevišķiem jautājumiem nav pievērsta pietiekama uzmanība (piemēram, 

nav nozīmēts darbinieks, kura pienākumos ietilpst sekot līdzi tam, kā 

banka ievēro tirgus labākās prakses standartus). Atbildīgiem 

darbiniekiem pietiekami nodrošināti kontakti ar padomi un valdi, bet 

iespējami uzlabojumi (piemēram, darbības atbilstības kontroles 

darbiniekam nav pietiekama autoritāte bankā u.c.). Atsevišķos 

nebūtiskos jautājumos tiem nav nodrošināta brīva piekļūšana visiem 

dokumentiem, informācijai un personālam un/vai 

Apmierinoša darbinieku kvalifikācija un profesionālā pieredze, bet 

iespējams, ka darbinieku skaits ir nepietiekams 


Darbības atbilstības kontroles funkcija bankā ir neapmierinoša, jo ir 

būtiski trūkumi (piemēram, vairākiem būtiskiem darbības atbilstības 

jautājumiem nav nozīmēti atbildīgie darbinieki, vai tiem nav nodrošināti 

pietiekami kontakti ar padomi un valdi u.c.). Atsevišķos būtiskos 

jautājumos tiem nav nodrošināta brīva piekļūšana visiem dokumentiem, 

informācijai un personālam un/vai 

Darbinieku kvalifikācija, profesionālā pieredze vai skaits ir 

nepietiekams, lai kvalitatīvi veiktu darbības atbilstības kontroles 

funkcijas 


Darbības atbilstības kontroles funkcija bankā netiek veikta. Nav nozīmēti 

darbinieks/darbinieki, kuru pienākumos ietilpst darbības atbilstības 

kontroles funkciju nodrošināšana bankā/ir nozīmēti darbinieki, bet 

vairākos būtiskos jautājumos tiem nav nodrošināta brīva piekļūšana 

visiem dokumentiem, informācijai un personālam un/vai 

Darbinieku kvalifikācija, profesionālā pieredze un skaits ir nepietiekami, 

lai kvalitatīvi veiktu darbības atbilstības kontroles funkcijas. Netiek 

veikta darbinieku apmācība 











1. veidlapa) 




4.3.2. Korporatīvā vadība 

Svarīga nozīme bankas darbībai piemītošo risku savlaicīgā identificēšanā, analīzē un 

pārvaldīšanā ir tam, kā ir organizēta bankas darbība, un kāda ir vadības attieksme pret risku 

uzņemšanos un uzņemto risku lielumam atbilstošu risku pārvaldīšanas metožu lietošanu. 

Tādēļ reitinga piešķiršanas procesā atsevišķi tiek vērtēta korporatīvā vadība bankā, t.sk. – vai 

ir izveidota bankas lielumam un darbības sarežģītībai un piemītošiem riskiem piemērota 

organizatoriskā struktūra; padomes un valdes darba efektivitāte; darbības plānošanas 

efektivitāte; vai ir nodrošināti pietiekami resursi (t.sk. cilvēku, finanšu, materiālie u.c.), lai 

struktūrvienības varētu kvalitatīvi pildīt savas funkcijas. 

Saskaņā ar standartizēto pieeju (skatīt 3. pielikumu) reitinga piešķiršanas procesā korporatīvā 

vadība tiek vērtēta visiem darbības veidiem un visām kopīgām funkcijām. 

Darbības veidi, kuriem tiek vērtēta korporatīvā vadība, ir atšķirīgi, līdz ar to ne visi elementi 

un kritēriji katram no vērtējamiem darbības veidiem ir atbilstoši – ne visiem vērtējamiem 

darbības veidiem obligāti jāvērtē visi šajā metodoloģijā aprakstītie korporatīvās vadības 

kvalitāti raksturojošie elementi. Iespējama situācija, ka kādam darbības veidam nav iespējams 

novērtēt kādu no korporatīvās vadības kvalitāti raksturojošiem elementiem, un tādā gadījumā 

šis elements nav jāvērtē. Šajā metodoloģijā katra korporatīvās vadības kvalitāti raksturojošā 

elementa novērtējuma aprakstā norādīti tie darbības veidi, kam šis elements jāvērtē. 

Elementi, kas tiek vērtēti, novērtējot korporatīvo vadību, un šo elementu novērtēšanas mērķi 

ir: 


Organizatoriskā struktūra Noteikt, vai bankas organizatoriskā struktūra ir skaidri 

noteikta un novērtēt, vai tā ir bankas lielumam un darbības 

sarežģītībai atbilstoša. 

Grupas attiecības Noteikt, vai ir skaidri noteikta bankas vieta grupā (t.sk. 

attiecības ar struktūrvienībām, kas veic centralizētu risku 

pārvaldīšanu) un attiecības ar citiem grupas uzņēmumiem. 

Šis elements tiek vērtēts tikai tām bankām, kas ir grupas 

sastāvā. 

Padomes un valdes darba Novērtēt padomes un valdes kompetenci un darba 

efektivitāte 

efektivitāti. 

Plānošanas process Novērtēt darbības plānošanas procesa efektivitāti. 

Resursu pietiekamība Novērtēt, vai bankas struktūrvienību rīcībā ir pietiekami 

resursi (cilvēku, finanšu, materiālie u.c.), lai tās varētu 

kvalitatīvi pildīt savas funkcijas. 











1. veidlapa) 




Paredzamais korporatīvās vadības kvalitātes izmaiņu virziens: 

Uzlabosies Bez izmaiņām Pasliktināsies 


informācija un pārliecība, ka korporatīvās vadības kvalitāte nākotnē mainīsies, tad vērtējums 

tiek attiecīgi mainīts. 

Korporatīvās vadības novērtējumam atbilstoši vērtējamam darbības veidam tiek izmantoti šajā 

sadaļā aprakstītie kritēriji, novērtējuma apraksts, kā arī 14.2. veidlapa "Kontroljautājumi 

korporatīvās vadības novērtējumam" (sagatavošanā). Korporatīvās vadības elementu 

vērtējums un novērtējuma rezultātā izdarītie secinājumi tiek dokumentēti 14.1. veidlapā 

"Korporatīvās vadības novērtējuma lapa". Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski 

un/vai papīra formā reitinga lietā. 

Kredītriska pārvaldīšanas un darbības veidu, kas saistīti ar kreditēšanu, novērtējumam 

papildus var izmantot 6. pielikumu "Kredīti" un 7. pielikumu "Nodrošinājums". 

Investīciju darbības novērtējumam papildus var izmantot 8.1. pielikumu "Vērtspapīri". 

Darbības veidu, kas saistīti ar maksājumiem un norēķiniem, novērtējumam papildus var 

izmantot 4. pielikumu "Kases operācijas" un 5. pielikumu "Prasības pret kredītiestādēm". 

Klientu aktīvu pārvaldīšanas un ieguldījumu pakalpojumu novērtējumam papildus var 

izmantot 11. pielikumu "Uzticības operācijas". 

Noguldījumu piesaistīšanas un bankas aizņēmumu novērtējumam papildus var izmantot 


Padomes un valdes, kā arī operacionālā riska pārvaldīšanas un personāla vadības 

novērtējumam papildus var izmantot 13. pielikumu "Bankas vadība un padome". 

Procentu likmju riska pārvaldīšanas novērtējumam papildus var izmantot 15. pielikumu 

"Procentu likmju risks". 

Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšanas novērtējumam papildus var izmantot 17. pielikumu 

"Valūtas operācijas". 

Likviditātes riska pārvaldīšanas novērtējumam papildus var izmantot 16. pielikumu 

"Likviditāte". 

Iekšējā audita novērtējumam papildus var izmantot 14. pielikumu "Iekšējais audits". 

Darbības atbilstības kontroles novērtējumam papildus var izmantot 18. pielikumu "Likuma 

"Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" izpilde". 


"Prasības pret kredītiestādēm", 8.1. pielikumu "Vērtspapīri", 9. pielikumu "Pamatlīdzekļi", 

10. pielikumu "Pārējie aktīvi un pārējās saistības", 11. pielikumu "Uzticības operācijas" un 

17. pielikumu "Valūtas operācijas". 











1. veidlapa) 




Organizatoriskā struktūra 

Novērtēšanas mērķis – noteikt, vai bankas organizatoriskā struktūra ir skaidri noteikta un 

novērtēt, vai tā ir bankas lielumam un darbības sarežģītībai atbilstoša. 






Vai ir dokumentēta organizatoriskā 

struktūra? Vai organizatoriskās struktūras 

shēma apstiprināta valdē? 

Vai organizatoriski nodalītas 

struktūrvienības, kas veic darījumu 

slēgšanu, kontroli un izpildi? 

Organizatoriskās struktūras skaidrība, 

t.sk.: 

o vai apstiprinātā organizatoriskās 

struktūras shēma atbilst faktiskajai 

struktūrai (t.sk. vai izmaiņas struktūrā 

tiek savlaicīgi apstiprinātas valdē)? 

o cik biežas ir organizatoriskās 

struktūras izmaiņas, kāds ir šo izmaiņu 

pamatojums (t.i., vai tās ir 

izskaidrojamas ar bankas 

saimnieciskās darbības iemesliem – 

darbības paplašināšanos, jaunu 

darbības veidu uzsākšanu u.c.)? 

Organizatoriskās struktūras piemērotība 

bankas darbībai, t.sk.: 

o vai tā atbilst bankas lielumam un 

darbības sarežģītībai? 

o vai tā atbilst bankas ģeogrāfiskajam 

izvietojumam? 

Akcionāru struktūras skaidrība 



Skaidra organizatoriskā struktūra. Noteikti un dokumentēti visi 

svarīgākie jautājumi, t.sk. nodalītas struktūrvienības, kas veic darījumu 

slēgšanu, kontroli un izpildi un 

Organizatoriskās struktūras shēma apstiprināta valdē un tā atbilst 

faktiskajai struktūrai un 

Organizatoriskā struktūra nodrošina efektīvu darbību, lēmumu 

pieņemšanu un ir bankas lielumam, darbības sarežģītībai un 

ģeogrāfiskajam izvietojumam atbilstoša un 

Skaidra akcionāru struktūra. Nav šaubu par to, ka kāds akcionārs varētu 

darboties trešo personu interesēs 


Pietiekami skaidra organizatoriskā struktūra, bet iespējami uzlabojumi 

(piemēram, atsevišķu funkciju dublēšanās; atsevišķās darbības jomās nav 

pietiekami nodalītas struktūrvienības, kas veic darījumu slēgšanu, 

kontroli un izpildi, bet šādas darbības apjoms ir neliels) un/vai 

Biežas pārmaiņas organizatoriskajā struktūrā. Tādēļ iespējams, ka 

faktiskā struktūra atšķiras no valdē apstiprinātās organizatoriskās 

struktūras shēmas, bet atšķirības nav būtiskas. Biežās organizatoriskās 

struktūras pārmaiņas izskaidrojamas ar saimnieciskās darbības 

iemesliem un/vai 

Organizatoriskā struktūra ir bankas lielumam, darbības sarežģītībai un 

ģeogrāfiskajam izvietojumam atbilstoša, bet iespējami uzlabojumi 

(piemēram, var tikt uzlabota efektivitāte, novēršot atsevišķu funkciju 

dublēšanos u.c.) un/vai 

Pietiekami skaidra akcionāru struktūra. Ir zināms, ka atsevišķi akcionāri 

darbojas trešo personu interesēs, bet šādu akcionāru īpatsvars kopējā 

kapitālā ir neliels. Ir pieejama ticama informācija par šīm trešajām 

personām, un iemesli, kāpēc tās nav pašas veikušas ieguldījumu bankas 

kapitālā, ir leģitīmi un loģiski izskaidrojami 


Neskaidra organizatoriskā struktūra, ir būtiski trūkumi (piemēram, 

organizatoriskā struktūra ir nevajadzīgi sarežģīta, traucē efektīvai 

darbībai un kavē lēmumu pieņemšanu; vairākās darbības jomās nav 

pietiekami nodalītas struktūrvienības, kas veic darījumu slēgšanu, 

kontroli un izpildi, un šādas darbības apjoms ir ievērojams) un/vai 

Biežas pārmaiņas organizatoriskajā struktūrā, kuras nevar izskaidrot ar 











1. veidlapa) 




saimnieciskās darbības iemesliem. Faktiskā struktūra būtiski atšķiras no 

valdē apstiprinātās organizatoriskās struktūras shēmas un/vai 

Organizatoriskā struktūra ir bankas lielumam, darbības sarežģītībai un 

ģeogrāfiskajam izvietojumam neatbilstoša (piemēram, neefektīvs filiāļu 

izvietojums; banka piesaistījusi lielu klientu skaitu no ārvalsts, kurā tai 

nav oficiāli atvērtas pārstāvniecības un/vai starpnieka u.c.) un/vai 

Neskaidra akcionāru struktūra. Ir zināms, ka vairāki akcionāri darbojas 

trešo personu interesēs, un šādu akcionāru īpatsvars kopējā kapitālā ir 

ievērojams. Ir pieejama ticama informācija par šīm trešajām personām, 

un iemesli, kāpēc tās nav pašas veikušas ieguldījumu bankas kapitālā, ir 

leģitīmi un loģiski izskaidrojami 


Organizatoriskās struktūras shēma nav apstiprināta valdē. Būtiskos 

darbības veidos organizatoriski nav nodalītas struktūrvienības, kas veic 

darījumu slēgšanu, kontroli un izpildi un/vai 

Bankas organizatoriskā struktūra ir ļoti sarežģīta un neefektīva 

(piemēram, liela funkciju dublēšanās, lēna informācijas plūsma u.c.) 

un/vai 

Organizatoriskā struktūra neatbilst bankas lielumam, darbības 

sarežģītībai un ģeogrāfiskajam izvietojumam (piemēram, pārāk 

liels/mazs filiāļu skaits u.c.) un/vai 

Sarežģīta un neskaidra akcionāru struktūra. Ir šaubas par to, ka lielākā 

daļa akcionāru varētu darboties trešo personu interesēs. Nav pieejama 

ticama informācija par šīm trešajām personām un/vai iemesliem, kāpēc 

tās nav pašas veikušas ieguldījumu bankas kapitālā 











1. veidlapa) 




Grupas attiecības 

Šis elements tiek vērtēts tikai tām bankām, kas ir grupas sastāvā šādos gadījumos: 

o ja vērtējamā institūcija ir ES dalībvalstī vai ārvalstīs reģistrētas kredītiestādes vai 

finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība; 

o ja institūcijas iedalījuma rezultātā tika izdarīts secinājums, ka institūcijas meitas 

sabiedrības ir būtiskas grupā. 

Novērtēšanas mērķis – noteikt, vai ir skaidri noteikta bankas vieta grupā (t.sk. attiecības ar 

struktūrvienībām, kas veic centralizētu risku pārvaldīšanu) un attiecības ar citiem grupas 

uzņēmumiem. 




















Vai ir noteikta bankas vieta grupā? T.sk.: 

o centralizētās un decentralizētās 

funkcijas 

o vai skaidri noteiktas bankas pilnvaras 

lēmumu pieņemšanā un atbildība? 

o vai skaidri noteiktas atskaitīšanās 

līnijas un kontroles kārtība? 

Grupas attiecību efektivitāte, t.sk.: 

o vai attiecību starp grupas 

uzņēmumiem kārtība nodrošina 

pietiekami ātru lēmumu pieņemšanu? 

o cik optimāla ir funkciju 

centralizācija/decentralizācija? 

o kontroles pār pilnvaru un atbildības 

ievērošanu kvalitāte 

Darījumi starp grupas uzņēmumiem, t.sk.: 



Skaidri noteikta un dokumentēta bankas vieta grupā, t.sk. skaidri 

noteiktas centralizētās un decentralizētās funkcijas, bankas pilnvaras 

lēmumu pieņemšanā un atbildība, atskaitīšanās līnijas un kontroles 

kārtība un 

Grupas attiecību struktūra ir optimāla – tā nodrošina ātru lēmumu 

pieņemšanu, funkciju centralizācijas/decentralizācijas pakāpe ir 

optimāla. Efektīvas kontroles metodes un 

Visi darījumi ar citiem grupas uzņēmumiem ir skaidri un to nosacījumi 

atbilst tirgus standartiem 


Noteikta un dokumentēta bankas vieta grupā, bet iespējami uzlabojumi 

(piemēram, atsevišķu funkciju dublēšanās, nepietiekami noteiktas 

atskaitīšanās līnijas un kontroles kārtība u.c.) un/vai 

Grupas attiecību struktūra ir apmierinoša, bet iespējami uzlabojumi 











1. veidlapa) 




o vai nav neskaidru (nepamatotu, bankai 

neizdevīgu) darījumu starp grupas 

uzņēmumiem? 

o darījumu starp grupas uzņēmumiem 

nosacījumu atbilstība tirgus 

standartiem 

(piemēram, var tikt uzlabota efektivitāte, novēršot atsevišķu funkciju 

dublēšanos, atsevišķos darbības veidos ir pārāk liela funkciju 

centralizācija u.c.) un/vai 

Atsevišķi darījumi ar citiem grupas uzņēmumiem ir neskaidri un/vai to 

nosacījumi neatbilst tirgus standartiem, bet šādu darījumu kopējais 

apjoms ir neliels 


Neapmierinoši noteikta un dokumentēta bankas vieta grupā, jo ir būtiski 

trūkumi (piemēram, nav skaidri noteiktas bankas pilnvaras lēmumu 

pieņemšanā, atbildība un atskaitīšanās līnijas, vāja kontrole pār 

decentralizēto funkciju izpildi u.c.) un/vai 

Grupas attiecību struktūra ir neapmierinoša, jo tā ir neefektīva un 

nevajadzīgi kavē lēmumu pieņemšanu un/vai 

Vairāki darījumi ar citiem grupas uzņēmumiem ir neskaidri un/vai to 

nosacījumi neatbilst tirgus standartiem un šādu darījumu apjoms ir 

ievērojams 


Nav noteikta un dokumentēta bankas vieta grupā – nav noteiktas 

centralizētās un decentralizētās funkcijas, bankas pilnvaras lēmumu 

pieņemšanā un atbildība, atskaitīšanās līnijas un kontroles kārtība un/vai 

Grupas attiecību struktūra ir ļoti sarežģīta, neefektīva (piemēram, liela 

funkciju dublēšanās, lēna informācijas plūsma u.c.) un tā nenodrošina 

efektīvu lēmumu pieņemšanu. Iespējams, ka bankai tiek uzspiesti 

neefektīvi lēmumi "no augšas" un bankas valde nevar noteikt bankas 

darbības virzienus un/vai 

Darījumi ar citiem grupas uzņēmumiem ir neskaidri, to nosacījumi 

neatbilst tirgus standartiem un ir bankai neizdevīgi. Šādu darījumu 

apjoms ir liels 











1. veidlapa) 




Padomes un valdes darba efektivitāte 

Novērtēšanas mērķis – novērtēt padomes un valdes kompetenci un darba efektivitāti. 






Padomes locekļu: 

o izglītība 

o profesionālā pieredze, iepriekšējie 

sasniegumi 

Padomes darba efektivitāte, t.sk.: 

o cik lielā mērā padome kontrolē bankas 

attīstības virzienus? 

o cik bieži notiek padomes sēdes ? 

o vai noteikta informācijas apmaiņas 

kartība starp padomi un valdi? 

o vai padome apstiprina bankas 

politikas? 

o vai padome analizē iekšējās kontroles 

sistēmas efektivitāti? 

o vai padome saņem kvalitatīvu 

(pietiekamu, savlaicīgu un precīzu) 

informāciju lēmumu pieņemšanai? 

o vai padome saņem informāciju par 

būtiskiem noteikto ierobežojumu 

pārkāpumiem? 

Valdes locekļu: 

o izglītība 

o profesionālā pieredze, iepriekšējie 

sasniegumi 

Valdes darba efektivitāte, t.sk.: 

o vai valdes izveidotā iekšējās kontroles 

sistēma ir visaptveroša un bankas 

darbībai piemērota? 

o cik bieži notiek valdes sēdes? 

o vai valde regulāri sniedz padomei 

pārskatu par savu darbību? 

o vai noteikta valdes un tās locekļu 

darbības novērtēšanas kārtība? 

Vai padomes un valdes sēdēs pietiekami 

tiek skatīti visi būtiskie jautājumi, kas ir 

to atbildībā (piemēram, būtisko risku 

pārvaldīšanas politiku regulāra 

pārskatīšana, risku pārskatu regulāra 

izskatīšana un analīze u.c.)? 

Vai padome un valde izvērtē un pieņem 



Padomes locekļu kompetence (izglītība un profesionālā pieredze) ir 

bankas darbības lielumam un sarežģītībai piemērota, padomes locekļiem 

ir ievērojama pieredze sarežģītu problēmu risināšanā, attīstības stratēģiju 

noteikšanā un īstenošanā. Padome efektīvi nosaka un kontrolē bankas 

attīstības virzienus. Padomes sēdēs regulāri tiek skatīti visi bankas 

darbībai būtiskie, padomes kompetencē esošie jautājumi (piemēram, 

risku pārvaldīšanas stratēģija un politikas u.c.) un 

Valdes locekļu kompetence (izglītība un profesionālā pieredze) ir bankas 

darbības lielumam un sarežģītībai piemērota. Valde efektīvi pilda savas 

funkcijas, t.sk. ir izveidojusi visaptverošu un bankas darbībai piemērotu 

iekšējās kontroles sistēmu. Valdes sēdēs regulāri tiek skatīti visi bankas 

darbībai būtiskie jautājumi (piemēram, risku pārvaldīšanas politikas, 

risku pārskati u.c.) un 

Padome un valde veikusi pasākumus, lai savlaicīgi, kvalitatīvi un pilnībā 

novērstu iekšējā audita, ārējo auditoru, Komisijas un citu pārbaužu 

konstatētās problēmas bankas darbībā 


Padomes locekļu kompetence (izglītība un profesionālā pieredze) un 

padomes darba efektivitāte ir apmierinošas, bet iespējami uzlabojumi 

(piemēram, padome ne vienmēr saņem savlaicīgu informāciju u.c.) 

un/vai 

Valdes locekļu kompetence (izglītība un profesionālā pieredze) un valdes 

darba efektivitāte ir apmierinošas, bet iespējami uzlabojumi (piemēram, 

nav pietiekami noteikta valdes locekļu darbības novērtēšanas kārtība 

u.c.) un/vai 

Padome un valde veikusi pasākumus, lai pilnībā novērstu iekšējā audita, 

ārējo auditoru, Komisijas un citu pārbaužu konstatētās problēmas bankas 

darbībā, bet tas veikts ar kavējumiem un/vai pēc papildu izskaidrošanas 


Padomes locekļu kompetence (izglītība un profesionālā pieredze) un/vai 

padomes darba efektivitāte ir neapmierinošas, jo ir būtiski trūkumi 

(piemēram, padome nesaņem kvalitatīvu informāciju – tā nav pietiekami 

informēta par būtiskiem bankas darbības riskiem u.c.) un/vai 

Valdes locekļu kompetence (izglītība un profesionālā pieredze) un/vai 

valdes darba efektivitāte ir neapmierinošas, jo ir būtiski trūkumi 

(piemēram, valdes locekļu pienākumi nav dokumentēti, atsevišķās 

būtiskās darbības jomās valde nav izveidojusi piemērotu iekšējās 











1. veidlapa) 




lēmumus darbības uzlabošanai un 

trūkumu novēršanai pēc iekšējā audita, 

ārējo auditoru, Komisijas un citām 

pārbaudēm? 

Vai bankā pastāv "ēnu vadība"? Vai 

bankas padome un valde lēmumus 

pieņem pastāvīgi jeb tos pieņem citas 

personas, bet bankas padome un valde 

tikai tos formāli apstiprina? 

kontroles sistēmu u.c.) un/vai 

Padome un valde nav veikusi pasākumus, lai pilnībā un/vai kvalitatīvi 

novērstu iekšējā audita, ārējo auditoru, Komisijas un citu pārbaužu 

konstatētās problēmas bankas darbībā un/vai 

Ir šaubas par "ēnu vadības" esamību bankā, tomēr Komisijas vērtējumā 

šāda situācija būtiski neapdraud bankas darbības stabilitāti un drošumu 


Padomes locekļu kompetence (izglītība un profesionālā pieredze) ir 

nepietiekama un bankas darbības lielumam un sarežģītībai neatbilstoša. 

Līdz šim padome nav risinājusi būtiskas problēmas. Padome faktiski 

nenosaka un nekontrolē bankas attīstības virzienus un/vai 

Valdes locekļu kompetence (izglītība un profesionālā pieredze) ir 

nepietiekama un bankas darbības lielumam un sarežģītībai neatbilstoša. 

Valde faktiski nepilda savas funkcijas, t.sk. būtiskākajās darbības jomās 

ir vāja iekšējās kontroles sistēma un/vai 

Padome un valde nav novērsusi un/vai nevēlas novērst iekšējā audita, 

ārējo auditoru, Komisijas un citu pārbaužu konstatētās būtiskās 

problēmas bankas darbībā un/vai 

Ir šaubas par "ēnu vadības" esamību bankā un Komisijas vērtējumā šāda 

situācija apdraud bankas darbības stabilitāti un drošumu 











1. veidlapa) 




Plānošanas process 

Novērtēšanas mērķis – novērtēt darbības plānošanas procesa efektivitāti. 































Plānošanas regularitāte 

Plānošanas kvalitāte 

Vai ir atbilstoša plānošanas kontrole 

(piemēram, vai plānošanā izmantojamā 

informācija tiek neatkarīgi pārbaudīta 

u.c.)? 

Vai plānošanā tiek izmantota atbilstoša 

(ticama, savlaicīga, precīza) informācija? 

Vai ir skaidri noteikti un definēti 

pieņēmumi? 

Faktiskās darbības atbilstība plānotajai 



Skaidri noteikts, efektīvs un kontrolēts plānošanas process. Plānošanas 

procesa rezultātā noteikti skaidri mērķi. Īstermiņa plāni atbilst 

stratēģiskajiem plāniem un 

Plānošanā tiek izmantota ticama, savlaicīga un precīza informācija. 

Skaidri definēti un dokumentēti pieņēmumi un 

Bankas faktiskajā darbībā ir minimālas novirzes no plānotās darbības un 

Efektīvi rīcības plāni ekstremālām krīzes situācijām 


Apmierinošs plānošanas process, bet iespējami uzlabojumi (piemēram, 











1. veidlapa) 




Rīcības ekstremālās krīzes situācijās 

plānošana (attiecas tikai uz kopīgām 

funkcijām) 

plāni netiek pietiekami regulāri pārskatīti u.c.) un/vai 

Plānošanā tiek izmantota ticama, precīza un savlaicīga informācija, bet 

iespējami uzlabojumi (piemēram, nav pietiekami dokumentēti 

pieņēmumi u.c.) un/vai 

Bankas faktiskajā darbībā ir novirzes no plānotās darbības, bet tās nevar 

uzskatīt par būtiskām (piemēram, novirzes ir mazākas par 20%) un/vai 

Apmierinoši rīcības plāni ekstremālām krīzes situācijām, bet iespējami 

uzlabojumi (piemēram, tie nav pietiekami detalizēti u.c.) 


Plānošanas process ir neapmierinošs, jo ir būtiski trūkumi (piemēram, 

vadība nav pietiekami iesaistīta plānošanas procesā, plāni ir vispārīgi, 

plānošanas procesa rezultātā netiek noteikti konkrēti mērķi, kas 

jāsasniedz, īstermiņa plāni nesaskan ar stratēģiskajiem plāniem u.c.) 

un/vai 

Plānošanā tiek izmantota neapmierinoša informācija (piemēram, tā nav 

ticama, ir neprecīza un novecojusi, pieņēmumi nav konsekventi u.c.) 

un/vai 

Bankas faktiskajā darbībā ir būtiskas novirzes no plānotās darbības 

(piemēram, novirzes ir lielākas par 20%) un/vai 

Rīcības plāni ekstremālām krīzes situācijām ir neapmierinoši, jo ir 

būtiski trūkumi (piemēram, tie ir vispārīgi, nav noteikta darbinieku rīcība 

un pienākumi krīzes situācijā u.c.) 


Netiek veikta darbības plānošana un/vai 

Nav rīcības plānu ekstremālām krīzes situācijām 











1. veidlapa) 




Resursu pietiekamība 

Novērtēšanas mērķis – novērtēt, vai bankas struktūrvienību rīcībā ir pietiekami resursi 

(cilvēku, finanšu un materiālie u.c.), lai tās varētu kvalitatīvi pildīt savas funkcijas. 



































Cilvēkresursu pietiekamība, t.sk.: 

o vai ir pietiekams darbinieku skaits 

patreizējai darbībai? 

o vai darbinieku skaits būs pietiekams 

plānotajai darbībai? Ja darbinieku 

skaitu plānotajai darbībai 



Struktūrvienība var kvalitatīvi pildīt savas funkcijas gan pie patreizējiem, 

gan plānotajiem darbības apjomiem, jo tās rīcībā ir pietiekami cilvēku, 

finanšu, materiālie un citi resursi, t.sk.: 

o ir patreizējai darbībai pietiekams darbinieku skaits (t.i., nav konstatēti 











1. veidlapa) 




nepieciešams palielināt, tad – vai šim 

nolūkam ir piešķirti nepieciešamie 

resursi? 

o vai tiek veikta regulāra darbinieku 

apmācība un kvalifikācijas celšana? 

Finanšu, materiālo resursu pietiekamība, 

t.sk.: 

o vai finanšu un materiālie resursi ir 

pietiekami patreizējai darbībai? 

o vai ir piešķirti pietiekami resursi 

darbības paplašināšanai, kvalitātes 

uzlabošanai u.c. attīstībai? 

Citu resursu pietiekamība 

gadījumi, kad kāda darbinieka/darbinieku darba pienākumos ir iekļauts 

pārmērīgi liels darba daudzums, kā rezultātā šī darbinieka/darbinieku 

darba kvalitāte ir slikta) un 

o netiek plānota būtiska darbības paplašināšana nākotnē, un tādēļ 

darbinieku skaits būs pietiekams arī nākotnē un 

o tiek veikta regulāra darbinieku apmācība un kvalifikācijas celšana un 

o visām būtiskām struktūrvienības vajadzībām (piemēram, informācijas 

sistēmas pārskatu sastādīšanai izveidei u.c.) tiek atvēlēti pietiekami 

finanšu, materiālie un citi resursi 


Struktūrvienība var kvalitatīvi pildīt savas funkcijas pie patreizējiem 

darbības apjomiem, jo tās rīcībā ir pietiekami cilvēku, finanšu, materiālie 

un citi resursi. Bet iespējams, ka nākotnē patreizējie resursi būs 

nepietiekami, jo tiek plānota būtiska darbības paplašināšana. Apmierinoši 

tiek plānota resursu palielināšana, bet iespējami uzlabojumi (piemēram, 

nav izstrādāts jauno darbinieku apmācības plāns u.c.) 


Struktūrvienība var kvalitatīvi pildīt savas funkcijas pie patreizējiem 

darbības apjomiem, jo tās rīcībā ir pietiekami cilvēku, finanšu, materiālie 

un citi resursi. Bet iespējams, ka nākotnē patreizējie resursi būs 

nepietiekami, jo tiek plānota būtiska darbības paplašināšana. 

Neapmierinoši tiek plānota resursu palielināšana, jo ir būtisku trūkumi 

(piemēram, netiek plānota darbinieku skaita palielināšana, netiek plānotas 

papildus finanšu izmaksas u.c.) 


Struktūrvienība nevar kvalitatīvi pildīt savas funkcijas ne pie patreizējiem, 

ne plānotajiem darbības apjomiem, jo tās rīcībā nav pietiekami cilvēku, 

finanšu, materiālie un citi resursi, t.sk.: 

o nav patreizējai darbībai pietiekams darbinieku skaits (t.i., konstatēti 

gadījumi, kad kāda darbinieka/darbinieku darba pienākumos ir iekļauts 

pārmērīgi liels darba daudzums, kā rezultātā šī darbinieka/darbinieku 

darba kvalitāte ir slikta) un/vai 

o ja tiek plānota darbības paplašināšana nākotnē – netiek plānota arī 

darbinieku skaita palielināšana un/vai 

o netiek veikta regulāra darbinieku apmācība un kvalifikācijas celšana 

un/vai 

o būtiskām struktūrvienības vajadzībām (piemēram, ikdienas kontroles 

funkciju nodrošināšanai u.c.) netiek atvēlēti pietiekami finanšu, 

materiālie un citi resursi 











1. veidlapa) 




5.1. Kopējie principi 

5. nodaļa 

NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTU APKOPOŠANA 

Šajā nodaļā aprakstīta institūcijas risku un risku pārvaldīšanas kvalitātes novērtējuma 

rezultātu apkopošanas kārtība. 

Risku un risku pārvaldīšanas novērtējuma rezultātu apkopošanu veic pārbaudes grupas 

vadītājs. 

Iepriekšējā posma – risku un risku pārvaldīšanas novērtējuma rezultātā katram no 

vērtējamiem darbības veidiem tika novērtēti tam piemītošo risku lielumu raksturojošie 

elementi un risku pārvaldīšanas kvalitāti raksturojošie elementi – katram elementam tika 

noteikts novērtējums skalā no 1 līdz 4. Šajā posmā tiek veikta šo atsevišķo risku un risku 

pārvaldīšanas elementu novērtējumu apkopošana un institūcijas reitinga noteikšana. 

Novērtējuma rezultātu apkopošanas mērķi ir: 

apvienot risku un risku pārvaldīšanas elementu novērtējumus, rezultātā iegūstot 

uzraugāmās institūcijas kopējo vērtējumu – reitingu; 

apkopot reitinga piešķiršanas procesa rezultātus standartizētā formā, nodrošinot 

rezultātu pārskatāmību, analīzi un izmantošanu turpmākajā uzraudzībā. 

Novērtējuma rezultātu apkopošanas secība ir šāda: 

Elementu 

novērtējumu 

apkopošana 

Darbības veidu 

kopējā riska 

vērtējums 

Biznesa vienību 

(darbības jomu) 

vērtējums 

Grupas 

uzņēmumu 

vērtējums 

Institūcijas 

kopējais 

vērtējums 

Apkopojot novērtējumus, tiek ievēroti šādi principi: 

riska lielumam ir noteicošā nozīme vērtējamās vienības vērtējumā – piemēram, 

vērtējamai vienībai, kurai piemīt "augsts" risks un šī riska pārvaldīšana ir 

"pietiekama", kopējais risks būs novērtēts kā augstāks, salīdzinot ar vērtējamo 

vienību, kurai piemīt "zems" risks un šī riska pārvaldīšana ir "vāja"; 

pietiekama un piesardzīga riska pārvaldīšana mazina institūcijas kopējo risku – 

piemēram, vērtējamai vienībai, kurai piemīt "augsts" risks un šī riska pārvaldīšana ir 

"pietiekama", kopējais risks būs novērtēts kā zemāks, salīdzinot ar vērtējamo vienību, 

kurai piemīt "augsts" risks un šī riska pārvaldīšana ir "vāja"; 

jo augstāks riska līmenis, jo tam ir lielāka nozīme kopējā vērtējumā; 

jo vājāka riska pārvaldīšana, jo tai ir lielāka nozīme kopējā vērtējumā; 

jo zemāks vērtējums, jo tam ir lielāks svars apkopotajā augstāka līmeņa vērtējumā. 











1. veidlapa) 




5.2. Koriģēšana 

Rezultātu apkopošanā aprēķinātie vērtējumi tiek pārskatīti un nepieciešamības gadījumā 

koriģēti, ja pārbaudes grupa vai institūcijas kurators, Banku un institucionālo investoru daļas 

vadītājs, Uzraudzības departamenta direktors vai Komisijas padomes locekļi uzskata, ka 

koriģētais vērtējums nodrošinās precīzāku rezultātu sasniegšanu – sniegs labāku institūcijas 

darbībai piemītošo risku un risku pārvaldīšanas sistēmu raksturojumu. Tas nozīmē, ka jebkurā 

posmā rezultātu apkopošana tiek veikta: 

pirmkārt, aprēķinot kopējo vērtējumu; 

otrkārt, pārskatot un, ja nepieciešams, koriģējot aprēķināto vērtējumu. 

Svarīgākie iemesli, kāpēc aprēķinātais vērtējums var tikt koriģēts, ir: 

paredzamais izmaiņu virziens (t.i., vai paredzams, ka nākotnē risku lielums 

palielināsies vai samazināsies; vai risku pārvaldīšanas sistēmas kvalitāte uzlabosies vai 

pasliktināsies); 

darbības veidu savstarpējā ietekme (t.i., augsts riska lielums kādā darbības veidā var 

palielināt cita darbības veida riska lielumu); 

ne visi risku un risku pārvaldīšanas elementi ir vienādi svarīgi (t.i., risku un risku 

pārvaldīšanas kopējā vērtējuma aprēķinā tiek pieņemts, ka visiem elementiem ir 

vienāda nozīme. Var pastāvēt situācija, ka vērtējamā institūcijā kādam 

elementam/elementiem ir lielāka nozīme par citiem elementiem); 

ja reitinga piešķiršanas procesā kādam riskam vai risku pārvaldīšanas aspektam tiek 

novērtēts tikai viens elements (jo, piemēram, par pārējiem elementiem nav pieejama 

nepieciešamā informācija), tad šī elementa novērtējums arī ir kopējais vērtējums. Šajā 

gadījumā aprēķināto vērtējumu var mainīt, ja pārbaudes grupas vērtējumā pārējie 

elementi varētu būt novērtēti augstāk vai zemāk (ja būtu pieejama novērtēšanai 

nepieciešamā informācija). 

Aprēķināto vērtējumu var koriģēt, noapaļojot to uz augšu vai uz leju līdz veselam skaitlim. 

Piemēram, aprēķinātais bankas kopējās funkcijas – Darbības atbilstības kontrole – kopējā 

riska vērtējums ir 2,3. Banka nesen ieviesusi jaunu sistēmu, kas ļauj ievērojami uzlabot 

klientu kontu apgrozījuma analīzi, un līdz ar to pārbaudes grupai ir pārliecība, ka tuvākajā 

nākotnē ievērojami uzlabosies atbilstības un reputācijas riska pārvaldīšana bankā. Pārbaudes 

grupa var koriģēt šo vērtējumu līdz veselam skaitlim – 2,0. 

Izņēmumu gadījumos var tikt veiktas arī lielākas kopējo vērtējumu korekcijas. Piemēram, 

aprēķinātais bankas darbības veida – Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 

– risku kopējais vērtējums ir 2,4. Bankas parāda vērtspapīru portfeli veido tikai Latvijas 

valdības parādzīmes, līdz ar to portfelim ir augsta koncentrācija (100% veido viens emitents), 

kas arī ir iemesls tam, ka darbības veida risku kopējais vērtējums ir tik zems. Šajā gadījumā 

pārbaudes grupa var mainīt aprēķināto vērtējumu vairāk, nekā noapaļojot to līdz veselam 

skaitlim, un noteikt darbības veida risku kopējo vērtējumu – 1,0. 

Visu aprēķināto vērtējumu koriģēšanas pamatojums tiek dokumentēts. 











1. veidlapa) 




5.3. Elementu novērtējumu apkopošana 

Šajā posmā tiek apkopoti risku un risku pārvaldīšanas elementu novērtējumi, iegūstot risku un 

risku pārvaldīšanas kopējos vērtējumus visiem vērtētajiem darbības veidiem. 

Elementu novērtējumu apkopošana tiek veikta: 

pirmkārt, aprēķinot kopējo vērtējumu; 


Kopējais vērtējums tiek aprēķināts kā atsevišķo elementu novērtējumu svērtais vidējais, lai 

nodrošinātu, ka tiek ievērots princips, ka augstam riskam un vājai risku pārvaldīšanai ir 

lielāka nozīme kopējā vērtējumā. 

Vispirms vērtējums tiek aprēķināts, izmantojot šādas formulas: 

Risku vērtējuma aprēķināšanai: 

kur: 

Risks n 

 

n - n-tās pakāpes sakne 

n - novērtēto elementu skaits 

V - atsevišķo elementu novērtējums 

Risku pārvaldīšanas vērtējuma aprēķināšanai: 

Risku pārvaldīšana n 

kur: 

 

n - n-tās pakāpes sakne 

n - novērtēto elementu skaits 

V - atsevišķo elementu novērtējums 

V 

n 

V 

n 

n 

n 

Piemēram, novērtējot darbības veida – kredīti lielajiem uzņēmumiem – kredītrisku, atsevišķajiem riska elementiem tika 

noteikti šādi novērtējumi: 

Aizņēmēju kredītspēja 2 

Kredītrisku mazinošie faktori 2 

Koncentrācija 3 

Riska vērtējums tiek aprēķināts šādi: 

3 3 3 

Risks = 2 

2 3 

3 

2, 

4 

3 











1. veidlapa) 




Pēc tam aprēķinātais vērtējums tiek pārskatīts un nepieciešamības gadījumā koriģēts. 


Gadījumā, ja vērtējums tiek koriģēts, tālākajos aprēķinos tiek izmantots koriģētais vērtējums. 

Risku un risku pārvaldīšanas elementu vērtējums, kā arī risku un risku pārvaldīšanas elementu 

vērtējumu apkopošanas rezultāti tiek dokumentēti atbilstoši vērtētajam darbības veidam 

21. pielikumā "Reitinga kopsavilkums" (šī pielikuma 2. – 9. pielikumos). Aizpildītās 












1. veidlapa) 




5.4. Darbības veidu kopējā riska vērtējums 

Iepriekšējā posma rezultātā visiem darbības veidiem tika aprēķināti risku vērtējumi un risku 

pārvaldīšanas vērtējumi. 

Piemēram, darbības veidam – kredīti lielajiem uzņēmumiem – tika iegūti šādi risku lielumu 

vērtējumi un risku pārvaldīšanas vērtējumi: 

Kredītrisks 

liela nozīme 

Kredīti lielajiem 

uzņēmumiem 

Riski Risku pārvaldīšana 

Operacionālais 

risks 

vidēja nozīme 

Iekšējās kontroles 

sistēma 

liela nozīme 

Korporatīvā 

vadība 

liela nozīme 

2,4 3,2 3,6 1,8 

Šajā posmā tiek veikta atsevišķo risku vērtējumu un risku pārvaldīšanas vērtējumu 

apkopošana, rezultātā iegūstot darbības veida kopējo vērtējumu (šajā piemērā – darbības veida 

– kredīti lielajiem uzņēmumiem – kopējo vērtējumu). 

Lai iegūtu darbības veida kopējo vērtējumu, vispirms tiek apkopoti atsevišķo risku vērtējumi 

un risku pārvaldīšanas vērtējumi, iegūstot kopējo riska vērtējumu un kopējo risku 

pārvaldīšanas vērtējumu. Pēc tam tiek aprēķināts darbības veida kopējais vērtējums. 

Kopējais riska vērtējums un kopējais risku pārvaldīšanas vērtējums 

Rezultātu apkopošana tiek veikta: 

pirmkārt, aprēķinot kopējo riska un kopējo risku pārvaldīšanas vērtējumu, ņemot vērā 

Institūcijas iedalījuma posmā noteiktās nozīmīguma pakāpes; 


Kopējais vērtējums tiek aprēķināts kā atsevišķo risku (un risku pārvaldīšanas) vērtējumu 

svērtais vidējais, lai nodrošinātu, ka tiek ievērots princips, ka augstam riskam (vājai risku 

pārvaldīšanai) ir lielāka nozīme kopējā vērtējumā. 

Galvenā atšķirība kopējā riska vērtējuma (un kopējā risku pārvaldīšanas vērtējuma) 

aprēķināšanā no atsevišķo risku vērtējumu (un risku pārvaldīšanas aspektu vērtējumu) 

aprēķināšanas ir tā, ka tiek izmantota cita svēršanas pakāpe – tā ir atkarīga no Institūcijas 

iedalījumā noteiktās atsevišķo risku (risku pārvaldīšanas aspektu) nozīmīguma pakāpes. Ja 

iepriekšējā posmā svēršanas pakāpe bija novērtēto elementu skaits, tad šajā posmā svēršanas 











1. veidlapa) 




pakāpe tiek aprēķināta, ņemot vērā atsevišķā riska (risku pārvaldīšanas aspekta) nozīmi 

darbības veidā, kas tika noteikta Iedalījuma posmā, nosakot katram riskam (risku 

pārvaldīšanas aspektam) nozīmīguma pakāpi (t.i., liela nozīme (4), vidēja nozīme (2), maza 

nozīme (1)). 

Svēršanas pakāpe tiek aprēķināta šādi: 

kur: 

Svēršanas pakāpe (sp) = 

2 

1 

N 

N - nozīmīguma pakāpju relatīvais lielums 

Piemēram, 209.lappusē minētajā piemērā kopējā riska vērtējuma aprēķināšanai izmantojamā svēršanas pakāpe tiek aprēķināta 

šādi: 

tiek aprēķināts nozīmīguma pakāpju relatīvais lielums: 

Kredītrisks (KR) liela nozīme 4 

Operacionālais risks (OR) 

Relatīvā nozīme: 

4 

KR 0, 

67 

4 2 

2 

OR 0, 

33 

4 2 

vidēja nozīme 2 

tiek aprēķināta svēršanas pakāpe: 

sp 

0, 

67 

2 

1 

0, 

33 

2 

 

1 

0, 

5556 

 

1, 

80 

Kopējais riska vērtējums un kopējais risku pārvaldīšanas vērtējums tiek aprēķināts, izmantojot 

šādas formulas: 

Darbības veida kopējā riska vērtējuma aprēķināšanai: 

kur: 

sp 

Kopējais risks = sp 

 

( N 

sp 

i * Vi 

- sp-tās pakāpes sakne 

sp - svēršanas pakāpe 

Ni - i riska relatīvā nozīme 

Vi - i riska vērtējums 

Darbības veida kopējā risku pārvaldīšanas vērtējuma aprēķināšanai: 

kur: 

Kopējā risku pārvaldīšana = sp 











1. veidlapa) 


 

) 

( N 

sp 

i * Vi 

)



sp 



Ni - i risku pārvaldīšanas relatīvā nozīme 

Vi - i risku pārvaldīšanas vērtējums 

Piemēram, 209. lappusē minētajā piemērā kopējais riska vērtējums un kopējais risku pārvaldīšanas vērtējums tiek aprēķināti 

šādi: 

Kopējais risks = 1, 80 

1, 

80 

1, 

80 

( 0, 

67* 

2, 

4 ) ( 0, 

33* 

3, 

2 ) 2, 

7 

Kopējā risku pārvaldīšana = 2 

2 

( 0, 

5* 

3, 

6 ) ( 0, 

5* 

1, 

8 ) 2, 

8 




Kopējais darbības veida vērtējums 

Pēc tam, kad ir aprēķināts katra darbības veida kopējais riska vērtējums un kopējais risku 

pārvaldīšanas vērtējums, tiek aprēķināts darbības veida kopējais vērtējums. 

Darbības veida kopējā vērtējuma aprēķinā tiek ņemts vērā, ka riska līmenim ir lielāks svars 

kopējā vērtējumā. 

Darbības veida kopējais vērtējums tiek aprēķināts, izmantojot šādu formulu: 

2 1 

Kopējais vērtējums = * kopējais risks + * kopējā risku pārvaldīšana 

3 

3 

Turpinot iepriekšējo piemēru, darbības veida – kredīti lielajiem uzņēmumiem – kopējais vērtējums tiek aprēķināts šādi: 

2 1 

Kopējais vērtējums * 2, 

7 * 2, 

8 1, 

8 

0, 

9333 2, 

7333 2, 

7 

3 3 

Darbības veida kopējais riska vērtējums, kopējais risku pārvaldīšanas vērtējums un kopējais 

vērtējums tiek dokumentēts atbilstoši vērtētajiem darbības veidiem 21. pielikumā "Reitinga 

kopsavilkums" (šī pielikuma 2. – 9. pielikumos). Aizpildītās veidlapas tiek glabātas 

elektroniski un/vai papīra formā reitinga lietā. 











1. veidlapa) 




5.5. Biznesa vienību (darbības jomu) kopējais vērtējums 

Institūcijas iedalījumā visa institūcijas darbība tika sadalīta biznesa vienībās (darbības jomās), 

kas tālāk tika sadalītas darbības veidos. Iepriekšējā posma rezultātā katram no darbības 

veidiem tika iegūts kopējais vērtējums. 

Piemēram, bankas biznesa vienībā – kreditēšana un ārpusbilances saistības pret klientiem – 

iekļautajiem darbības veidiem tika iegūti šādi kopējie vērtējumi: 

Kredīti 

lielajiem 

uzņēmumiem 

maza nozīme 

Kredīti 

vidējiem 

uzņēmumiem 

liela nozīme 

Kreditēšana un ārpusbilances 

saistības pret klientiem 

Kredīti 

maziem 

uzņēmumiem 


Kredīti 

privātpersonām 

mājoklim 


Patēriņa kredīti 

privātpersonām 












1. veidlapa) 


Galvojumi 

un 

garantijas 

maza nozīme 

2,7 1,8 1,6 > 2 2,1 2,9 3,4 

Šajā piemērā Kredītu maziem uzņēmumiem vērtējumā ir – 1,6 > 2. Tas nozīmē, ka 

aprēķinātais vērtējums 1,6 ir koriģēts uz 2,0. 

Šajā posmā tiek veikta atsevišķo darbības veidu kopējo vērtējumu apkopošana, rezultātā 

iegūstot biznesa vienības (darbības jomas) kopējo vērtējumu (šajā piemērā – nosacītās biznesa 

vienības – kreditēšana un ārpusbilances saistības pret klientiem – kopējo vērtējumu). 


pirmkārt, aprēķinot kopējo vērtējumu, ņemot vērā Institūcijas iedalījuma posmā 

noteiktās nozīmīguma pakāpes; 


Biznesa vienības (darbības jomas) kopējais vērtējums tiek aprēķināts kā atsevišķo darbības 

veidu kopējo vērtējumu svērtais vidējais, lai nodrošinātu, ka tiek ievērots princips, ka 

zemākam vērtējumam ir lielāka nozīme kopējā vērtējumā. Arī šajā posmā svēršanas pakāpe 

tiek aprēķināta, ņemot vērā atsevišķo darbības veidu nozīmīgumu biznesa vienībā (t.i., 

Institūcijas iedalījumā noteiktās nozīmīguma pakāpes darbības veidiem – liela nozīme (4), 

vidēja nozīme (2), maza nozīme (1)). 



2 

1 

N



kur: N - nozīmīguma pakāpju relatīvais lielums 

Piemēram, 212. lappusē minētajā piemērā biznesa vienības kopējā vērtējuma aprēķināšanai izmantojamā svēršanas pakāpe 

tiek aprēķināta šādi: 


Kredīti lielajiem uzņēmumiem (LU) maza nozīme 1 

Kredīti vidējiem uzņēmumiem (VU) liela nozīme 4 

Kredīti maziem uzņēmumiem (MU) vidēja nozīme 2 

Kredīti privātpersonām mājoklim (PM) vidēja nozīme 2 

Patēriņa kredīti privātpersonām (PP) vidēja nozīme 2 

Galvojumi un garantijas (G) maza nozīme 1 


1 

LU 

0, 

08 

1 

4 2 2 2 1 

4 

VU 

0, 

33 

1 

4 2 2 2 1 

2 

MU 

0, 

17 

1 

4 2 2 2 1 

2 

PM 

0, 

17 

1 

4 2 2 2 1 

2 

PP 

0, 

17 

1 

4 2 2 2 1 

1 

G 

0, 

08 

1 

4 2 2 2 1 


sp 

1 

1 

4, 

80 

2 2 2 2 2 2 

0, 

08 0, 

33 0, 

17 0, 

17 0, 

17 0, 

08 0, 

2083 

Biznesa vienības kopējais vērtējums tiek aprēķināts, izmantojot šādu formulu: 

Biznesa vienības vērtējums = sp 

kur: 

sp 

sp 

i * Vi 











1. veidlapa) 


 

( N 



Ni - i darbības veida relatīvā nozīme 

Vi - i darbības veida vērtējums 

Turpinot 212. lappusē minēto piemēru, biznesa vienības – kreditēšana (BV) kopējais vērtējums tiek aprēķināts šādi: 

BV vērtējums = 

4, 

8 

( 0, 

08 

* 2, 

7 

4, 

8 

4, 

8 

4, 

8 

4, 

8 

4, 

8 

4, 

8 

) ( 0, 

33* 

1, 

8 ) ( 0, 

17* 

2 ) ( 0, 

17 * 2, 

1 ) ( 0, 

17 * 2, 

9 ) ( 0, 

08* 

3, 

4 ) 2, 

381 2, 

4 




)



Biznesa vienību kopējie vērtējumi tiek dokumentēti 21. pielikumā "Reitinga kopsavilkums" 

(šī pielikuma 1. pielikumā). Aizpildītā veidlapa tiek glabāta elektroniski un/vai papīra formā 












1. veidlapa) 




5.6. Grupas uzņēmumu vērtējums 

Iepriekšējā posma rezultātā visām biznesa vienībām (darbības jomām) tika aprēķināts kopējais 

vērtējums. Rezultātā ieguvām bankas un katra vērtējamā grupas uzņēmuma (ja vērtējamā 

institūcija ir grupa) atsevišķo biznesa vienību (darbības jomu) kopējos vērtējumus. Nākamais 

solis ir bankas un katra vērtējamā grupas uzņēmuma kopējā vērtējuma noteikšana. 

Piemēram, "Bankai XXX" tika iegūti šādi biznesa vienību (darbības jomu) kopējie vērtējumi: 

Kreditēšana 

liela nozīme 

Investīciju 

darbība 

maza nozīme 

Banka XXX 

Noguldījumi 


Risku 

pārvaldīšanas 

kopīgās 

funkcijas 


Darbības 

organizācijas 

kopīgās 

funkcijas 

liela nozīme 

2,4 1,8 3,6 > 4 2,0 2,6 

Šajā piemērā Noguldījumu vērtējumā ir – 3,6 > 4. Tas nozīmē, ka aprēķinātais vērtējums 3,6 

ir koriģēts uz 4,0. 

Šajā posmā tiek veikta biznesa vienību (darbības jomu) kopējo vērtējumu apkopošana, 

rezultātā iegūstot uzņēmuma (bankas vai cita grupas uzņēmuma) kopējo vērtējumu (šajā 

piemērā – "Bankas XXX" kopējo vērtējumu). 


pirmkārt, aprēķinot kopējo vērtējumu, ņemot vērā Institūcijas iedalījuma posmā 

noteiktās nozīmīguma pakāpes; 


Uzņēmuma kopējais vērtējums tiek aprēķināts kā atsevišķo biznesa vienību (darbības jomu) 

kopējo vērtējumu svērtais vidējais, lai nodrošinātu, ka tiek ievērots princips, ka zemākam 

vērtējumam ir lielāka nozīme kopējā vērtējumā. Arī šajā posmā svēršanas pakāpe tiek 

aprēķināta, ņemot vērā atsevišķo biznesa vienību (darbības jomu) nozīmīgumu uzņēmuma 

darbībā (t.i., Institūcijas iedalījumā noteiktās nozīmīguma pakāpes biznesa vienībai (darbības 

jomai) – liela nozīme (4), vidēja nozīme (2), maza nozīme (1)). 












1. veidlapa) 




1 


N 

kur: 

2 


Piemēram, 215. lappusē minētajā piemērā uzņēmuma kopējā vērtējuma aprēķināšanai izmantojamā svēršanas pakāpe tiek 

aprēķināta šādi: 


Kreditēšana (K) liela nozīme 4 

Investīciju darbība (I) maza nozīme 1 

Noguldījumi (N) vidēja nozīme 2 

Risku pārvaldīšanas kopīgās funkcijas (RV) vidēja nozīme 2 

Darbības organizācijas kopīgās funkcijas (DO) liela nozīme 4 


4 

K 

0, 

31 

4 1 

2 2 4 

1 

I 

0, 

08 

4 1 

2 2 4 

2 

N 

0, 

15 

4 1 

2 2 4 

2 

RV 

0, 

15 

4 1 

2 2 4 

4 

DO 

0, 

31 

4 1 

2 2 4 


sp 

1 

1 

4, 

12 

2 2 2 2 2 

0, 

31 0, 

08 0, 

15 0, 

15 0, 

31 0, 

2426 

Uzņēmuma kopējais vērtējums tiek aprēķināts, izmantojot šādu formulu: 

kur: 

sp 

Uzņēmuma vērtējums = sp 


sp 

i * Vi 











1. veidlapa) 


 

( N 


Ni - i biznesa vienības relatīvā nozīme 

Vi - i biznesa vienības vērtējums 

Turpinot 215. lappusē minēto piemēru, uzņēmuma kopējais vērtējums tiek aprēķināts šādi: 

Uzņēmuma vērtējums = 4, 

12 

4, 

12 

4, 

12 

4, 

12 

4, 

12 

4, 

12 

( 0, 

31* 

2, 

4 ) 

( 0, 

08* 

1, 

8 ) ( 0, 

15* 

4 ) ( 0, 

15* 

2 ) ( 0, 

31* 

2, 

6 ) 2, 

763 2, 

8 

)






Grupas uzņēmumu kopējais vērtējums tiek dokumentēts 21. pielikumā "Reitinga 

kopsavilkums" (šī pielikuma 1. pielikumā). Aizpildītā veidlapa tiek glabāta elektroniski un/vai 

papīra formā reitinga lietā. 











1. veidlapa) 




5.7. Institūcijas kopējais vērtējums 

Šis posms attiecas tikai uz tām uzraugāmajām institūcijām, kuras ir grupas, kuru mātes 

uzņēmums ir uzraugāmā banka. 

Institūcijām, kuras ir grupas, kuru mātes uzņēmums ir banka, iepriekšējā posma rezultātā 

visiem vērtētajiem grupas uzņēmumiem tika iegūts uzņēmuma kopējais vērtējums. Šajā 

posmā tiek apkopoti atsevišķo grupas uzņēmumu kopējie vērtējumi un iegūts institūcijas 

kopējais vērtējums. 

Piemēram, iepriekšējā posma rezultātā "Institūcijai XXX" tika iegūti šādi atsevišķo grupas 

uzņēmumu kopējie vērtējumi: 

Banka XXX 

liela nozīme 

Institūcija XXX 

Līzinga kompānija XXX 

maza nozīme 

Pārējie (nevērtētie) 

grupas uzņēmumi 

2,8 3,4 nav vērtējuma 


pirmkārt, matemātiski aprēķinot kopējo vērtējumu, ņemot vērā Institūcijas iedalījuma 

posmā noteiktās nozīmīguma pakāpes; 

otrkārt, pārskatot un, ja nepieciešams, koriģējot matemātiski aprēķināto vērtējumu. 

Institūcijas kopējais vērtējums tiek aprēķināts kā atsevišķo uzņēmumu kopējo vērtējumu 

svērtais vidējais, lai nodrošinātu, ka tiek ievērots princips, ka zemākam vērtējumam ir lielāka 

nozīme kopējā vērtējumā. Arī šajā posmā svēršanas pakāpe tiek aprēķināta, ņemot vērā 

atsevišķo uzņēmumu nozīmīgumu institūcijas darbībā (t.i., Institūcijas iedalījumā noteiktās 

nozīmīguma pakāpes grupas uzņēmumiem – liela nozīme (4), vidēja nozīme (2), maza nozīme 

(1)). 


kur: 


2 

1 

N 


Piemēram, šajā lappusē minētajā piemērā institūcijas kopējā vērtējuma aprēķināšanai izmantojamā svēršanas pakāpe tiek 

aprēķināta šādi: 












1. veidlapa) 




Banka (B) liela nozīme 4 

Līzinga kompānija (L) maza nozīme 1 


4 

B 0, 

80 

4 1 

1 

L 0, 

20 

4 1 


1 1 

sp 

2 2 

0, 

8 0, 

2 0, 

68 

 

1, 

47 

Institūcijas kopējais vērtējums tiek aprēķināts, izmantojot šādu formulu: 

kur: 

sp 

Institūcijas vērtējums = sp 


sp 

i * Vi 











1. veidlapa) 


 

( N 


Ni - i uzņēmuma relatīvā nozīme 

Vi - i uzņēmuma vērtējums 

Turpinot 218. lappusē minēto piemēru, institūcijas kopējais vērtējums tiek aprēķināts šādi: 

Institūcijas vērtējums = 

1, 

47 

1, 

( 0, 

8* 

2, 

8 

47 

1, 

47 

) ( 0, 

2 * 3, 

4 ) 2, 

925 

2, 

9 




Institūcijas kopējais vērtējums tiek dokumentēts 21. pielikumā "Reitinga kopsavilkums" (šī 

pielikuma 1. pielikumā). Aizpildītā veidlapa tiek glabāta elektroniski un/vai papīra formā 


)



6. nodaļa 

IZZIŅAS SAGATAVOŠANA UN 

NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTU PAZIŅOŠANA 

6.1. Pārbaudes pabeigšana un izziņas sagatavošana 

Šajā nodaļā izklāstīta institūcijas pārbaudes pabeigšanas, pārbaudes izziņas sagatavošanas un 

rezultātu paziņošanas institūcijas vadībai, kā arī risku un risku pārvaldīšanas kvalitātes 

novērtēšanas kārtība. 

Šajā nodaļā aprakstītās procedūras veic pārbaudes grupas vadītājs un pārbaudes grupas 

dalībnieki atbilstoši šajā nodaļā norādītajam. 

Pēc pārbaudes veikšanas institūcijā: 

o tiek sagatavota vēstule institūcijas vadībai par pārbaudē konstatētajiem trūkumiem un 

nepilnībām; 

o institūcijas telpās tiek organizētas pārrunas par pārbaudē konstatēto; 

o tiek sagatavota pārbaudes izziņa un institūcijas vadība tiek uzaicināta uz Komisijas 

padomes sēdi; 

o tiek sniegts risku un risku pārvaldīšanas kvalitātes novērtējums. 

Trūkumu vēstule 

Pēc pārbaudes veikšanas institūcijā pārbaudes grupas dalībnieki iesniedz pārbaudes grupas 

vadītājam secinājumus (trūkumus, priekšlikumus) ziņojuma formā, lai pārbaudes grupas 

vadītājs varētu sagatavot pārbaudes laikā konstatēto trūkumu vēstuli. 

Pārbaudes grupas vadītājs apkopo pārbaudes grupas dalībnieku iesniegtos ziņojumus par 

secinājumiem (trūkumiem, priekšlikumiem) un sagatavo trūkumu vēstuli, kuru elektroniski 

nodod institūcijai. Pēc tam, kad institūcija ir iepazinusies ar trūkumu vēstuli, institūcijas telpās 

notiek pārrunas ar institūcijas atbildīgajiem darbiniekiem par pārbaudē konstatētajiem 

trūkumiem. Komisiju pārrunās pārstāv Uzraudzības departamenta Monetāro finanšu iestāžu 

risku novērtēšanas daļas vadītājs, institūcijas kurators un visi pārbaudes grupas dalībnieki, 

kariem ir jābūt gataviem runāt par pārbaudītajām institūcijas darbības jomām. 

Trūkumu vēstule nevar tikt uzskatīta par oficiālu pārbaudes gala rezultātu pārskatu, jo pārrunu 

rezultātā pārbaudītājiem iespējams iegūt arī tādu informāciju, kas iepriekš nebija zināma, un 

gūt apstiprinājumu vai noliegumu pārbaudes gaitā atklātajiem faktiem. Pēc pārrunu laikā 

iegūtās informācijas apkopošanas un atbilstošas izvērtēšanas tiek sagatavota pārbaudes izziņa. 

Pārbaudes izziņas sagatavošana un pārbaudes materiālu apkopošana 

Ir ļoti svarīgi, lai veiktās pārbaudes rezultāts tiktu dokumentēts, jo darba dokumenti ir 

pārbaudītāju darba pierādījums, kas pamato un apstiprina pārbaudītāju slēdzienu. 

Pārbaudītājiem pārbaudes laikā jāiegūst pietiekami daudz pierādījumu, lai iegūtu pārliecību, 

ka institūcijas finanšu pārskati ir sagatavoti un institūcijas darbība notiek, ievērojot Komisijas 

un Latvijas Bankas norādījumus un normatīvo aktu prasības. 











1. veidlapa) 




Pamatojoties uz iegūtajiem pierādījumiem, pēc trūkumu vēstules sagatavošanas un pārrunām 

ar institūcijas atbildīgajiem darbiniekiem par pārbaudē konstatētajiem trūkumiem katrs 

pārbaudītājs sagatavo pārskatu par paveikto darbu – individuālo izziņu – un atkarībā no 

veiktās pārbaudes mērķa un apjoma sniedz risku un risku pārvaldīšanas kvalitātes 

novērtējumu, t.sk. aizpilda veidlapas – risku un risku pārvaldīšanas novērtējuma lapas. 

Izziņā izklāstītajiem faktiem ir jābūt objektīviem un pamatotiem. Katra pārbaudītāja 

individuālajās izziņās jāapraksta visas veiktās procedūras, kā arī jāsniedz izvērsts pārskats par 

visiem bilances, ārpusbilances un peļņas/zaudējumu aprēķina posteņiem, konstatētajiem 

trūkumiem un nepilnībām institūcijas darbībā, kā arī par veikto darbu apmēru. Ja pārbaudītajā 

jomā nekādi pārkāpumi vai trūkumi nav konstatēti, jānorāda, ka iebildumu nav. Visi trūkumus 

un nepilnības pierādošie dokumenti ir obligāti jāsaglabā. Šādas izziņas sagatavo katrs 

pārbaudītājs atsevišķi, t.sk. pārbaudes grupas vadītājs. Pārbaudes grupas dalībnieki 

individuālās izziņas un ar risku un risku pārvaldīšanas kvalitātes novērtējumu saistīto 

dokumentāciju iesniedz pārbaudes grupas vadītājam. Gadījumos, kad pārbaudē piedalās citas 

Komisijas struktūrvienības darbinieki, individuālā izziņa šiem darbiniekiem jāsaskaņo ar 

savas struktūrvienības vadītāju. 

Pēc individuālās izziņas sagatavošanas katrs pārbaudītājs sakārto savus pārbaudes 

dokumentus. Papīra formā esošos darba materiālus ievieto dokumentu lietā šādā secībā: satura 

rādītājs, vispārējā informācija atbilstoši izskatītajiem jautājumiem un novērtētajiem riskiem, 

kases operācijas, prasības pret kredītiestādēm, kredīti, vērtspapīri, pamatlīdzekļi, pārējie aktīvi 

un pārējās saistības, trasta operācijas, piesaistītie līdzekļi, bankas vadības un padomes 

novērtējums, iekšējā audita darbības novērtējums, procentu likmju riska novērtējums, 

likviditātes riska novērtējums, operacionālā riska novērtējums, valūtas operācijas, Noziedzīgi 

iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpilde, konsolidēto 

uzņēmumu novērtējums. Dokumentu lietu iesniedz pārbaudes grupas vadītājam. Elektroniskā 

formā saņemtos un pārbaudes laikā sagatavotos darba materiālus elektroniski nosūta 

pārbaudes grupas vadītājam, ja tie pārbaudes grupas dalībniekam iesniegti individuāli un/vai 

nav pieejami pārbaudes grupas vadītājam. 

Pārbaudes grupas vadītājs pārliecinās, ka pārbaudes procedūras ir veiktas un dokumentētas 

pietiekamā apjomā un kvalitātē, lai sasniegtu pārbaudes mērķus. 

Pamatojoties uz pārbaudes grupas dalībnieku iesniegtajām individuālajām izziņām, pārbaudes 

grupas vadītājs apkopo pārbaudes rezultātus un sagatavo pārbaudes izziņu. Pārbaudes izziņas 

shēma pievienota 22. pielikumā. 

Pārbaudes izziņā jāatspoguļo secinājumi, kas izdarīti, pamatojoties uz pierādījumiem. Ja tiek 

veikta mērķa pārbaude, pārbaudes mērķis jānorāda izziņas aprakstošajā daļā. Pārbaudes izziņā 

jāiekļauj tikai būtiskākās pārbaudītās institūcijas darbības jomas. Izziņā minētajiem pārbaudes 

laikā atklātajiem trūkumiem un nepilnībām jābūt konsekventām un objektīvām, pamatotām ar 

faktiem un dokumentiem. 

Pārbaudes izziņā konstatētie trūkumi un nepilnības tiek sagrupētas trīs grupās – normatīvo 

aktu prasību pārkāpumi, iekšējo normatīvo dokumentu neievērošana, nepilnības un 

novērojumi. Attiecībā uz katru konstatēto faktu izziņā pēc iespējas jāatspoguļo, kādas prasības 

nav ievērotas, kāda ir/var būt ietekme uz institūcijas darbību un kādi ir ieteikumi trūkumu 











1. veidlapa) 




novēršanai. Sevišķi svarīgi tas ir attiecībā uz novērojumiem, kas ir fakti, kurus nav iespējams 

tieši novērtēt kā normatīvo aktu pārkāpumus. 

Izziņas aritmētikas pareizību un skaitliskā izteiksmē iekļauto finanšu rādītāju atbilstību 

pārbaudes dokumentācijai pārbauda un salīdzina kāds no pārbaudes grupas locekļiem (ne 

pārbaudes grupas vadītājs), lai nodrošinātu pārliecību par iekļautās skaitliskās informācijas 

pareizību. 

Pēc pārbaudes pabeigšanas pārbaudes grupas vadītājs pārbaudes izziņu kopā ar pārbaudes 

grupas dalībnieku individuālajām izziņām reģistrē Komisijas elektroniskās lietvedības sistēmā 

"FILIS" datu bāzē "Dokumentu reģistrs", izvēloties dokumenta veida datu bāzi "Dokumentu 

reģistrs" un sadaļu "Izziņas par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku pārbaudes rezultātiem", 

reģistrētos dokumentus saskaņo ar visiem pārbaudes grupas dalībniekiem un pēc saskaņošanas 

elektroniski paraksta pārbaudes grupas vadītājs. 

Pēc pārbaudes izziņas sagatavošanas pārbaudes grupas vadītājs sagatavo vēstuli pārbaudītajai 

institūcijai. Vēstulē institūcijas vadība tiek uzaicināta uz Komisijas padomes sēdi, lai 

apspriestu pārbaudes izziņu, kā arī pārbaudītajai institūcijai tiek noteikts termiņš komentāru 

un iebildumu sniegšanai par pārbaudē konstatēto. Vēstuli, kurai pievienota pārbaudes izziņa, 

pēc saskaņošanas ar Komisijas atbildīgajiem darbiniekiem paraksta Komisijas vadība un 

pārbaudes grupas vadītājs elektroniski šifrētā veidā to nosūtīta pārbaudītās institūcijas vadībai, 

savukārt saiti uz šo dokumentu – konkrētās institūcijas kuratoram. 

Pēc pārbaudes grupas dalībnieku iesniegtās pārbaudītās institūcijas risku un risku 

pārvaldīšanas kvalitātes novērtēšanas dokumentācijas apkopošanas pārbaudes grupas vadītājs 

sagatavo institūcijas reitinga projektu un to kopā ar pārbaudes grupas dalībnieku individuāli 

aizpildītajām reitinga veidlapām reģistrē Komisijas elektroniskās lietvedības sistēmā "FILIS" 

datu bāzē "Dokumentu reģistrs", izvēloties dokumenta veida datu bāzi "Dokumentu reģistrs" 

un sadaļu "Izziņas par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku pārbaudes rezultātiem", reģistrētos 

dokumentus saskaņo ar visiem pārbaudes grupas dalībniekiem un pēc saskaņošanas 

elektroniski paraksta pārbaudes grupas vadītājs. Saiti uz reģistrēto dokumentu pārbaudes 

grupas vadītājs nosūta konkrētās institūcijas kuratoram. 

Pēc klātienes (on-site) pārbaudes beigām pārbaudes grupas vadītājs ir atbildīgs par visu 

pārbaudes grupas darba materiālu sistematizēšanu un nodošanu institūcijas kuratoram. 

Pārbaudes grupas vadītājs nodod attiecīgās institūcijas kuratoram sistematizētus pārbaudes 

grupas darba materiālus papīra formā, turklāt saglabājami ir tikai tie dokumenti, kas sniedz 

pierādījumus par veikto darbu un iegūto pārliecību. Papīra formā nododamajiem pārbaudes 

grupas darba materiāliem ir jābūt sakārtotiem atbilstoši Komisijas "Lietu nomenklatūrai" (sk. 

Komisijas apstiprināto Lietvedības instrukciju, kura atrodama Komisijas datu bāzē "Kvalitātes 

dokumenti").Dokumentiem ir jābūt sakārtotiem pa tēmām un ievietotiem mapēs tādā veidā, lai 

kvalificēta trešā persona varētu saprātīgā laika posmā noskaidrot veiktās procedūras un to 

rezultātus. 

No pārbaudītās institūcijas elektroniskā formā saņemtos un pārbaudes grupas dalībnieku 

elektroniski sagatavotos darba materiālus pārbaudes grupas vadītājs ievieto Komisijas 

informācijas sistēmas mapē S diskā "Banku veikto pārbaužu vēsture", sistematizējot pēc 

konkrētās institūcijas, norādot pārbaudītās institūcijas nosaukumu, pārbaudes laiku un 











1. veidlapa) 




dokumenta saturu, un informē par to institūcijas kuratoru. Dokumentiem ir jābūt sakārtotiem 

pa tēmām un ievietotiem mapēs tādā veidā, lai kvalificēta trešā persona varētu saprātīgā laika 

posmā noskaidrot veiktās procedūras un to rezultātus. 











1. veidlapa) 




6.2. Reitinga apstiprināšana 

Šajā nodaļā aprakstīta institūcijas reitinga apstiprināšanas kārtība. 

Šajā nodaļā aprakstītās procedūras veic institūcijas kurators, kā arī nepieciešamības gadījumā 

pārbaudes grupas dalībnieki, Banku un institucionālo investoru daļas vadītājs un Komisijas 

padome atbilstoši šajā nodaļā norādītajam. 

Pēc pārbaudes izziņas saņemšanas institūcijas vadība pavadvēstulē noteiktajā laikā iesniedz 

Komisijas vadībai rakstveida skaidrojumu par pārbaudes gaitā konstatētajiem trūkumiem un 

nepilnībām institūcijas darbībā un par veiktajiem un veicamajiem pasākumiem pārbaudē 

konstatēto trūkumu un nepilnību novēršanai. 

Institūcijas kurators analizē no institūcijas vadības saņemto informāciju par pārbaudes 

rezultātiem, nepieciešamības gadījumā piesaista arī speciālistus, kuri piedalījās pārbaudē 

(vajadzības gadījumā organizē tikšanos ar institūcijas vadību), un sagatavo institūcijas vadībai 

vēstuli (vai padomes lēmuma projektu) ar Komisijas secinājumiem par veiktajiem un 

veicamajiem pasākumiem pārbaudē konstatēto trūkumu un nepilnību novēršanai, norādot 

konkrētus termiņus to izpildīšanai. 

Ja pēc pārbaudes notiek būtiskas izmaiņas konstatēto pārkāpumu novērtēšanā vai ja ir 

pieņemti īpaši Komisijas lēmumi, kurators par to informē pārbaudītājus. Tas nepieciešams, lai 

nākamajās pārbaudēs, saskaroties ar līdzīgām problēmām, pārbaudītājiem jau būtu skaidrs 

Komisijas vadības viedoklis šajā jautājumā un ieteicamā prakse. 

Izskatot institūcijas atbildes vēstuli, institūcijas kurators analizē, vai nav nepieciešams veikt 

korekcijas institūcijas reitingā. Korekcijas reitingā varētu būt nepieciešams veikt, piemēram, 

ja: 

o institūcija veikusi pasākumus, lai samazinātu paaugstinātos riskus, kas minēti 

pārbaudes izziņā; 

o institūcija veikusi pasākumus, lai novērstu konstatētos trūkumus risku pārvaldīšanā; 

o institūcija novērsusi regulējošo prasību pārkāpumus, kas tikuši konstatēti pārbaudes 

laikā; 

o saņemtā papildu informācija liecina, ka piešķirtais reitings neatbilst institūcijai 

piemītošo risku lielumam un/vai risku pārvaldīšanas sistēmu kvalitātei (t.i., piešķirtais 

reitings ir pārāk augsts vai pārāk zems); 

o saņemtā papildu informācija liecina, ka institūcijas problēmas ir dziļākas – piemēram, 

institūcijas darbībai piemītošie riski ir lielāki, nekā tie tika novērtēti pārbaudes laikā, 

un/vai risku pārvaldīšanas kvalitāte ir pasliktinājusies un/vai risku pārvaldīšanas 

kvalitāte ir vājāka, nekā tā tika novērtēta pārbaudes laikā. 

Pēc tam, kad ir veikti nepieciešamie labojumi institūcijas reitingā, institūcijas kurators, 

konsultējoties ar Banku un institucionālo investoru daļas vadītāju, sagatavo Komisijas 

padomei ziņojumu par institūcijas reitingu. Šī ziņojuma forma pievienota 23. pielikumā 

"Informācija par institūcijas risku novērtēšanu". Ziņojuma pielikumā pievieno informāciju par 

reitinga rezultātu apkopošanu, izmantojot 21. pielikumā pievienoto pielikumu paraugus. 











1. veidlapa) 




Komisijas padome var veikt korekcijas piešķirtajos novērtējumos un visu līmeņu apkopotajos 

vērtējumos, ja tā uzskata, ka koriģētais vērtējums labāk raksturo institūcijai piemītošo risku 

lielumu un risku pārvaldīšanas sistēmu kvalitāti. 

Galīgo institūcijas reitingu apstiprina Komisijas padome, aicinot piedalīties Komisijas 

padomes sēdē institūcijas vadību. 

Komisijas padomes izskatītais ziņojums par institūcijas reitingu tiek uzglabāts elektroniski 

un/vai papīra formā reitinga lietā. 











1. veidlapa)

BANKU RISKU NOV?RT??ANAS ROKASGR?MATA - FKTK

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?