Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi - Dabas aizsardzības ...

Tiek prognozēts, ka līdz 2023.gadam vidējais un maksimālais krasta erozijas ātrums
saglabāsies tuvs līdzšinējā perioda maksimumam atbilstošā krasta iecirknī (0,5-3,0
m/gadā); krasta erozija galvenokārt sagaidāma vietās, kur tā novērojama pēdējās
desmitgades laikā ar nelielu erozijas apdraudēto krasta posmu kopgaruma pieaugumu;
Krasta erozijas apdraudēto posmu kopgarums galvenokārt pieaugs uz iepriekš
dinamiski neitrālu krasta iecirkĦu rēėina, it īpaši krasta līnijas izciĜĦu iecirkĦos.
Līdz 2058. gadam paredzams, ka vidējais un maksimālais krasta erozijas ātrums
pārsniegs līdzšinējo par 30-100% (1,0-6,0 m/gadā), bet erozijas apdraudēto krasta
posmu kopgarums pieaugs par 10- 20%.
Izstrādāta Latvijas lokālajiem apstākĜiem pielāgota indikatoru metodika jūras krasta
erozijas un plūdu riska pakāpes novērtēšanai un veikta krasta joslas rajonēšana pēc
riska pakāpes. Sastādīta karte.
Sagatavotas rekomendācijas piekrastes nacionālā plānojuma (2007.-2013. g.)
starpministriju darba grupai un ekspertu grupai darbam pie “Par piemērošanos
(adaptāciju) klimata maiĦai”, lai izvērtētu adaptācijas jautājumu iekĜaušanu politikas
plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos ar krasta eroziju un aplūšanu saistīto
risku mazināšanai, iespējamo piemērošanās pasākumu realizācijai un preterozijas
pasākumu metožu izvēlei.
Globālā klimata mainība reăionāli un lokāli izpaužas ne tikai kā klimata
pasiltināšanās, bet arī kā klimatisko parādību, tādu kā valdošo vēju virzienu un
stipruma izmaiĦas, izmaiĦas nokrišĦu režīmā, u.c.. Vidējās gaisa temperatūras
pieaugums Baltijas jūrā un Rīgas līci, pagaidām nav ietekmējis vidējo ūdens
temperatūru. Tomēr vairākas būtiskas jūras vides stāvokĜa izmaiĦas jau ir konstatētas
vai sagaidāmas pieaugot vidējai gaisa temperatūrai.
Viens no klimata izmaiĦu aspektiem kas ir novērojams Baltijas jūrā ir dominējošo
vēju virziena izmaiĦas. Savukārt mainoties dominējošo vēju virzieniem, sākot jau ar
septiĦdesmitajiem gadiem ir novērojamas izmaiĦas Baltijas jūras hidroloăiskajā
režīmā, t.i. sālsūdens ieplūdes biežuma un intensitātes samazināšanās, kā rezultātā
pēdējo 30 gadu laikā ir novērojams Baltijas jūras sāĜuma samazināšanās trends, kas
uzskatāmi ir novērojams arī Rīgas līcī. IzmaiĦas Baltijas jūras hidroloăiskajā režīmā
nosaka arī Baltijas jūras centrālās daĜas piegrunts ūdens slānī novērojamo ilgstošo
skābekĜa deficītu un „mirušo” zonu izveidošanos. Savukārt Rīgas līcī, kur piegrunts
ūdens slāĦa skābekĜa krājumi tiek periodiski atjaunoti izmainītā hidroloăiskā režīma
ietekme uz skābekĜa gada dinamiku nav šobrīd konstatējama un arī netiek prognozēta.
Rīgas līcī ir novērojama sezonāla ūdens slāĦa vertikālā stratifikācija, ko nosaka
temperatūras atšėirības starp virsējo un piegrunts ūdens slāni. Prognozētais gaisa
temperatūras pieaugums ietekmēs arī ūdens virsējā slāĦa temperatūru, kas noteiks
Rīgas līča ūdens sezonālās stratifikācijas pastiprināšanos, kas savukārt atstās negatīvu
iespaidu uz Rīgas līča piegrunts ūdens slāĦu skābekĜa režīmu.
Piegrunts skābekĜa deficīts savukārt negatīvi ietekmē denitrifikācijas ātrumu, kā
rezultātā lielāki slāpekĜa apjomi, kas tiek ienesti gan no dabīgiem, gan antropogēniem
avotiem paliek apritē un tālāk pastiprina eitrofikāciju.
Prognozētais temperatūras pieaugums nosaka augu barībasvielu reăenerācijas ātruma
pieaugumu, kā rezultātā tiek prognozētas augstākas biogēno vielu koncentrācijas
9