02.10.2014 Views

Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi - Dabas aizsardzības ...

Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi - Dabas aizsardzības ...

Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi - Dabas aizsardzības ...

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

2000 – 2008 HCB2<br />

33,9%<br />

15,7%<br />

0,5%<br />

26,0%<br />

18,0%<br />

0,5%<br />

9,2%<br />

8,8%<br />

41,2%<br />

46,3%<br />

Forest<br />

Arable<br />

Point sources<br />

Mire<br />

Pasture<br />

Forest<br />

Arable<br />

point sources<br />

Mire<br />

Pasture<br />

2.14. attēls. <strong>Klimata</strong> mainības izsauktās P piesārĦojuma noplūdes avotu nozīmes<br />

izmaiĦas Bērzes upei.<br />

Diemžēl klimata mainības modelēšanas rezultāti pagaidām nepietiekamā līmenī spēj<br />

ievērtēt visus lauksaimniecības noteci veicinošus faktoru un to kombināciju pēc<br />

<strong>ietekme</strong>s. Piemēram, modelēšanas rezultāti neievērtē biežo augsnes sasalšanas un<br />

atkušanas ciklu ietekmi <strong>uz</strong> izskalošanās procesu intensitāti. Īpaša nozīme ir ekstrēmi<br />

sausam veăetācijas periodam un tiem sekojošai siltai, ar nokrišĦiem un atkušĦiem<br />

bagātai ziemai. Piemēram, 2006. - 2007.g. ziemas periodā Ĝoti augstās<br />

lauksaimniecības difūzā piesārĦojuma noplūdes izsauca augsnē pieejamie lieli<br />

minerālā slāpekĜa krājumi, kurus kultūraugi nespēja izmantot ražas veidošanai 2006.<br />

g. sausajā vasarā. LLU monitoringa dati lauka līmenī parāda, ka šādos apstākĜos ap<br />

56% no gada kopējās N noplūdes izveidojās decembra-janvāra-februāra mēnešos.<br />

LLU ilggadīgās datu rindas Ĝauj analizēt slāpekĜa un fosfora savienojumu noplūdes<br />

režīmu mēnešu un sezonālā griezumā. 2.15. attēlā redzams, ka lauksaimniecības<br />

noteces nozīmīgākā daĜa veidojas neveăetācijas un ziemas periodos. Tikai 27% no<br />

slāpekĜa noplūdes (lauka līmenis) nonāk ūdeĦos veăetācijas (vasaras periodā). Pārējie<br />

73% noplūst periodā vēls rudens – ziema, pavasaris. Īpaša nozīme ir ziemas mēnešiem<br />

decembris, janvāris un februāris, jo vidējie ilggadīgie dati parāda, ka šajā periodā N<br />

savienojumu noplūde sastāda 43% no kopējās gada noplūdes. TādēĜ klimata mainības<br />

izsauktā noteces režīma izmaiĦas šajā periodā var kvalitatīvi izmainīt ar biogēnu<br />

noplūdi saistītos procesus.<br />

55

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!