Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi - Dabas aizsardzības ...

25
20
15
10
5
0
Rozēni
Sarkanās
klintis
Mūnas BrūveĜi Tacis Inspekcija Stienūži
zivis
ūdensaugi
3.41. attēls. Augstāko augu un zivju sugu skaits Salacas zivju monitoringa punktos 2009.g.
Būtiska ir straumes loma augu un zivju sabiedrību attīstībā. Salacā produktīvākie laša biotopi ir
upes straujteču posmi ar straumes ātrumu 30 - 60 cm/s un vidējo dziĜumu līdz 30 cm. Upes gultnē
dominējošais substrāts šajos biotopos ir akmeĦi un oĜi. AkmeĦainajās un seklajās straujtecēs
dominē reofilās zivju sugas - lasis Salmo salar, bārdainais akmeĦgrauzis Normacheilus barbatulus
un platgalve Cottus gobio. Straujteču posmiem raksturīgas blīvas iegrimušo augu audzes, ko veido
ezera lielmeldra Schoenoplectus lacustris zemūdens lapas, avotsūnas Fontinalis antipyretica, kā
arī dažādu glīveĦu Potamogeton sp. sugas.
Savukārt upes litorāles daĜā gar virsūdens augu joslu, kur upe ir dziĜāka un ar mazāku straumes
ātrumu, zivju sastopamība ir neliela, sugu sastāvā dominē rauda Rutilus rutilus, sapals Leuciscus
cephalus un asaris Perca fluviatilis. Pieaugot dziĜumam un samazinoties straumes ātrumam,
veăetācijas īpatsvarā pieaug peldlapu augu sugu - dzeltenās lēpes Nuphar lutea un peldošās
glīvenes Potamogeton natans īpatsvars.
Atšėirībā no pirmproducentiem, bentiskās cenozes ir mazāk mainīgas, upes vērtējums pēc
zoobentosa organismu struktūras ilgtermiĦā kopumā raksturo upi kā vāji piesārĦotu jeb β-
mezosaprobu, nedaudz augstāka saprobitāte ir upes iztekā no Burtnieku ezera.
Tai pat laikā Šenona indeksa vērtību salīdzinājums liecina, ka bioloăiskās daudzveidības izmaiĦas
nav vērtējamas viennozīmīgi (3.41. att.).
Salīdzinot ar Salacu, cita situācija ir Engures ezerā, kur bentisko bezmugurkaulnieku indivīdu
skaits un biomasas redzami palielinājušies (3.42.att.)
81