Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi - Dabas aizsardzības ...
Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi - Dabas aizsardzības ...
Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi - Dabas aizsardzības ...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
atšėirīga dažādos dziĜumos. Bez tam sedimentu tips arī būtiski atšėiras atkarībā no dziĜuma zonas.<br />
Un iepriekš iegūtā robežvērtība dod iespēju novērtēt tikai apstākĜus pie kuriem denitrifikācija<br />
nenotiek, bet nedod iespēju izvērtēt apstākĜus pie kuriem denitrifikācijas ātrums palēninās. Pēc<br />
papildus informācijas iegūšanas būs iespējams labāk kalibrēt modeli un iegūt precīzāku<br />
denitrifikācijas izmaiĦu prognozi, kas ir Ĝoti būtiska tālāko <strong>uz</strong> eitrofikācijas mazināšanu vērsto<br />
pasākumu plānošanu, jo denitrifikācija ir viens no procesiem, kas bioloăiski pieejamo slāpekli<br />
izĦem no aprites.<br />
5.4. Pētījumu zinātniskā novitāte<br />
Eksperimentu rezultātā iegūtie rezultāti un modelētie procesi ir būtiski papildinājuši zināšanu<br />
bāzi par Rīgas līča <strong>vidi</strong> un to ietekmējošiem faktoriem, tai skaitā:<br />
• Pētījumā tika identificēta piegrunts ūdens slāĦa skābekĜa koncentrācija pie kuras notiek<br />
būtiskas izmaiĦas sedimentu virsējā slāĦa bioăeoėīmiskajos procesos, tai skaitā palēninās<br />
denitrifikācijas ātrums,<br />
• Pētījumā veiktā modelēšana identificēja izmaiĦas Rīgas līča fizikālajos un ėīmiskajos<br />
parametros prognozētās klimata mainības apstākĜos,<br />
• Pētījumā veiktā bioloăisko procesu modelēšana prognozēja, ka pieaugot atmosfēras<br />
temperatūrai pieaugs slāpekli fiksējošu fitoplanktona sugu biomasa, kā rezultātā ir<br />
sagaidāma biežāka fitoplanktona „vasaras ziedēšana”, kā arī lielāka atmosfēras slāpekĜa<br />
akumulācija biomasā.<br />
5.5. Rezultātu zinātniskā un tautsaimnieciskā nozīme.<br />
Īpaši nozīmīgi iegūtie rezultāti ir saistībā ar <strong>uz</strong> Baltijas Jūras Rīcības Plāna izpildi vērstajām<br />
aktivitātēm, kā arī attiecībā <strong>uz</strong> <strong>Latvijas</strong> saistībām Ūdens ietvardirektīvas un Jūras ietvardirektīvas<br />
kontekstā. Rezultāti dos iespēju precīzāk novērtēt <strong>uz</strong> vides aizsardzību vērsto pasākumu<br />
efektivitāti, kas savukārt ierobežoto finansu apstākĜos ir būtiski izvērtējot vides investīciju<br />
projektus, tai skaitā:<br />
• Prognozētās klimata izmaiĦas samazina piegrunts skābekĜa koncentrācijas Rīgas līcī. Līdz<br />
ar to klimata izmaiĦas padara līča ekosistēmu jūtīgāku pret biogēno vielu slodžu<br />
palielināšanu un, lai sasniegtu to pašu efektu kā mūsdienās nākotnē slodzes vajadzētu<br />
samazināt attiecīgi vairāk.<br />
• Klimatu izmaiĦas izraisa pastiprinātu zilaĜău ziedēšanu un padara Rīgas līci īpaši jūtīgu<br />
pret fosfora slodzes paaugstināšanu. Līdz ar to fosfora slodzes samazinājumam ir liela<br />
nozīme Rīgas līča ekosistēmas pārvaldīšanā.<br />
5.6. Darba paketes Nr. 5 ieguldījums nozares kapacitātes attīstībā.<br />
Darba paketes Nr. 5 īstenošanā iegūtais materiāls tika izmantots:<br />
• R. Poikānes 2008.gadā aizstāvētās doktora disertācijas „Suspendēto daĜiĦu un nogulumu<br />
loma metālisko elementu apritē Rīgas līcī” sagatavošanā,<br />
• B. Müller-Karulis doktora disertācijas (paredzēts aizstāvēt 2010.gadā) „OglekĜa un biogēno<br />
vielu aprites modelēšana Baltijas jūras apakšsistēmās” sagatavošanā,<br />
120
Change language