Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi - Dabas aizsardzības ...

More documents

Recommendations

Info

3.49. attēls. Zandarta izplatība Latvijā 20.gs 50-ajos gados (A) un mūsdienās (B) Runājot par iekšzemes ūdeĦu zivīm kopumā, tiek prognozēts: tuvāko 50 – 70 gadu laikā sagaidāms, ka būtiski mainīsies ihtiocenožu sastāvs, samazinoties aukstūdens zivju daudzumam un pieaugot siltūdens zivju skaitam. Latvijā atsevišėi novērojumi liecina, ka būtiskas izmaiĦas zivju krājumu struktūrā jau notiek: novērojama tādu siltūdens zivju sugu izplatības un īpatĦu skaita pieaugums kā karūsa, sudrabkarūsa, zandarts un ausleja. Samazinās aukstummīlošo sugu repša un 93
sīgas populācijas. Vasarām kĜūstot siltākām, novērojama to masveida bojāeja arī ezeros, kuros nav vērojams skābekĜa deficīts. Novērojams agrāks zivju nārsts, mainās zivju migrāciju laiks un intensitāte: Salacā konstatēts, ka laša un taimiĦa smoltu migrācija no upes uz jūru sākot ar 90iem norisinās vidēji 5 - 7 dienas agrāk, kā laika periodā no 1964.- 1990.g.. Mainījusies arī pieaugušo lašu nārsta migrācija, lielākā daĜa lašu uz nārstu upē ienāk tikai oktobrī, bet vēl 20.gs. 60- 80 os gados laša migrācija uz nārstu noritēja divos posmos: jūnijā- jūlijā un septembrī - oktobrī. Lielākās izmaiĦas skar Salacas baseina vismazākās upes, kas atsevišėās vasarās pilnībā izžūst vai sadalās atsevišėās lāmās, tādējādi samazinot strauta foreles, taimiĦa un nēăa izplatību un produkciju. Novērojama Salacas straujteču posmu pastiprināta aizaugšana, līdz ar to dati liecina, ka upē kopumā pieaug fitofilo sugu skats, bet samazinās litofilā aukstūdens sugas platgalves Cottus gobio izplatība. 3.4. Pētījumu zinātniskā novitāte Valsts pētījuma programmas “Klimata maiĦas ietekme uz Latvijas ūdeĦu vidi” projekta “Klimata maiĦas ietekme uz iekšējo ūdeĦu ekosistēmām un bioloăisko daudzveidību” ietvaros Latvijā pirmo reizi: • sagatavotas klimatisko, hidroėīmisko un hidrobioloăisko, t.sk. ihtioloăisko datu rindas, kas parāda ilgtermiĦa attīstības tendences Latvijas iekšzemes ūdeĦu vidē; • noteikti klimata pārmaiĦu indikatori Latvijas virszemes saldūdeĦiem, kas ietver klimatiskos, hidroėīmiskos un bioloăiskos – strukturālos un funkcionālos rādītājus un sugu bioăeogrāfiskās izmaiĦas; • veikti iekšzemes ūdeĦu organiskā oglekĜa plūsmas pētījumi, kam ir būtiska loma ūdens vidē notiekošajos procesos; • veikti aĜău un bezmugurkaulnieku drifta pētījumi, kas ir svarīgi saistībā ar zivju barošanos un iespējamām izmaiĦām barības ėēdē. • veikta Salacas baseina un Burtnieku ezera ihtiocenožu sastāva un struktūras izmaiĦu analīze saistībā ar klimata maiĦas apstākĜos. 3.5. Pētījumu nozīme tautsaimniecībā Šobrīd Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK, LR Ūdens apsaimniekošanas likums un no tā izrietošie MK noteikumi) akcentē nepieciešamību visā Eiropā līdz 2015.g. panākt labu ūdeĦu kvalitāti, kuras novērtējums balstās uz ūdeĦu bioloăiskās kvalitātes elementiem, bet šajos dokumentos nav Ħemta vērā viena no prioritārajām mūsdienu vides problēmām – klimata maiĦa. Mūsu pētījums pirmo reizi Latvijā ietver klimata maiĦas ietekmes novērtējumu uz virszemes saldūdeĦu dzīvās un nedzīvās dabas komponentiem. Veikta ūdeĦu ėīmiskā sastāva ilgtermiĦa mainības analīze, kas Ĝauj spriest par ūdeĦu kvalitātes izmaiĦām saistībā ar vidē notiekošajiem procesiem. Būtiska ietekme uz virszemes ūdeĦiem sagaidāma sakarā ar organisko vielu saturu raksturojošo parametru - ūdens krāsainības un ėīmiskā skābekĜa patēriĦa vērtību pieauguma tendenci. Rezultāti liecina, ka organisko vielu plūsmu maiĦa līdz ar citām vides izmaiĦām (temperatūra, pH, biogēnie elementi) ir būtiski saistīta ar pirmproducentu attīstību. Ziemām kĜūstot siltākām un palielinoties maksimālo atmosfēras nokrišĦu summām, pieaug virszemes notece, izraisot izmaiĦas virszemes ūdeĦu ėīmiskajā sastāvā 94
Page 1:
NOSLĒGUMA PĀRSKATS par Valsts pē
Page 4 and 5:
SATURS SATURS......................
Page 6 and 7:
pašvaldības institūcijām. Kopum
Page 8 and 9:
izsauca augsnē pieejamie minerāl
Page 10 and 11:
Tiek prognozēts, ka līdz 2023.gad
Page 12 and 13:
dienu daudzums, kas ietekmē aĜău
Page 15 and 16:
Programmas mērėis un pamatnostād
Page 17 and 18:
Darba pakete Nr 1: KLIMATA MAINĪBA
Page 19 and 20:
1.2. Pētījumā iesaistītais pers
Page 21 and 22:
paredzēts lietot RKM laika sērija
Page 23 and 24:
Mēnešu vidējās novērojumu un R
Page 25 and 26:
kas maina RKM modeĜaprēėina dien
Page 27 and 28:
3 J ūl Aug J ūl 2.5 Dec J an F eb
Page 29 and 30:
Upju noteces mainība atbilstoši R
Page 31 and 32:
% , Q ly th n o m m u im x a m f o
Page 33 and 34:
45 m m f, o n ru ly th n o m m u im
Page 35 and 36:
zemes lietojumā, veăetācijas rak
Page 37 and 38:
1.20. attēls. Mūsdienu klimatam (
Page 39 and 40:
mūsdienu klimatam statistiskā noz
Page 41:
Nozaru kapacitātes attīstība. VP
Page 44 and 45:
2.3. Darba paketes izpildes rezult
Page 46 and 47:
2.1. tabula. Precizētie Bērzes ba
Page 48 and 49:
25 N kop mg l -1 20 y = 0,0862x + 1
Page 50 and 51:
kg ha -1 160 140 120 100 80 60 40 2
Page 52 and 53:
izpildīt modeĜa sākotnējo kalib
Page 54 and 55:
LVĂMC dati LLU dati r = 0,77 9,0%
Page 56 and 57:
2000 - 2008 HCB2 33,9% 15,7% 0,5% 2
Page 58 and 59:
2.5. DP2 ieguldījums ūdenssaimnie
Page 60 and 61:
Māra Dzene - inženiere. Jānis Bi
Page 62 and 63: Gads 3.1.tabula. Zivju monitoringa
Page 64 and 65: A B 3.3. attēls. Salakas Osmerus e
Page 66 and 67: Klimata maiĦas indikatori ir ne ti
Page 68 and 69: Skaits (eks./100m 2 ) 150 100 50 y
Page 70 and 71: NokrišĦu daudzuma ilglaicīgās i
Page 72 and 73: 3.3.tabula. Mann-Kendall testa vēr
Page 74 and 75: Gauja - Sigulda Salaca - Lagaste Li
Page 76 and 77: 130 Ledstāves ilgums (dienas) 110
Page 78 and 79: Konstatēts, ka galveno neorganisko
Page 80 and 81: Attiecībā uz ūdens organisko vie
Page 82 and 83: Sīkāka ūdens fizikāli-ėīmisko
Page 84 and 85: Annual Dec Nov Oct Sep Aug July Jun
Page 86 and 87: Arī pētītajos Salacas baseina ū
Page 88 and 89: 900 Fluorescences intensitāte 800
Page 90 and 91: 3.7. tabula. Zemes apaugums Salacas
Page 92 and 93: TOC, t/km 2 18.0 y = -0.1635x + 17.
Page 94 and 95: 3.7. tabula. Korelācijas starp fit
Page 96 and 97: Salīdzinot ar 1986. gadu, Salacā
Page 98 and 99: Vizuāli novērojumi liecina, ka p
Page 100 and 101: 25 20 15 10 5 0 Rozēni Sarkanās k
Page 102 and 103: 3.43. attēls. Temperatūras ( o C)
Page 104 and 105: 3. 46. attēls. Drifta paraugos kon
Page 106 and 107: tikai Ĝoti reti - pavedienveidīg
Page 108 and 109: darbinieki, bet kopumā hidroekosit
Page 110 and 111: 3.10.tabula. Zivju īpatsvars pēc
Page 114 and 115: un attiecīgi izmainot hidroekeosit
Page 117 and 118: Darba pakete Nr.4: KRASTA PROCESI 4
Page 119 and 120: 4.1.attēls. Rīgas līča krasta i
Page 121 and 122: 4.3. attēls Rīgas līča piekrast
Page 123 and 124: 4.5.attēls. Baltijas jūras Kurzem
Page 125 and 126: 4.7. attēls. Krasta iecirkĦi Rīg
Page 127 and 128: gadiem) 16. Rojas dienvidi 1000 5m/
Page 129 and 130: Izvērtēt iespējas nodrošināt t
Page 131 and 132: Darba pakete Nr 5: BIOĂEOĖĪMISKI
Page 133 and 134: 5.2. Attēls. Vidējā temperatūra
Page 135 and 136: 5. 3.2. Baltijas jūras un Rīgas l
Page 137 and 138: 20 18 16 Nfixing phytoplankton CTL
Page 139 and 140: atšėirīga dažādos dziĜumos. B
show all

Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi - Dabas aizsardzības ...

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?