Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi - Dabas aizsardzības ...

More documents

Recommendations

Info

Viens no būtiskākajiem Baltijas jūras fizikālajiem parametriem, sāĜums, ir attiecīgā perioda saldūdens noteču un sālsūdens ieplūdes no ZiemeĜu jūras mijiedarbības rezultāts. Neliela apjoma sālsūdens ieplūde Baltijas jūrā no ZiemeĜjūras notiek samērā regulāri (HELCOM 2003), bet lielākās sālsūdens masas tomēr ieplūst Baltijas jūrā vētru laikā, „pulsu” veidā. Mainoties dominējošo vēju virzieniem, sākot jau ar septiĦdesmitajiem gadiem ir novērojama sālsūdens ieplūdes biežuma un intensitātes samazināšanās (Schinke and Mathäus 1998), kā rezultātā pēdējo 30 gadu laikā ir novērojams Baltijas jūras sāĜuma samazināšanās trends, kas uzskatāmi ir novērojams arī Rīgas līcī (5.1.attēls). Pēc 1986.gada ir reăistrēti tikai divas nozīmīgi sālsūdens ieplūdes no ZiemeĜjūras - 1993.gada janvārī un 2003. gada janvārī – kā arī vairākas vasaras ieplūdes 2002. 2003., 2006. un 2007. gadā (Feistel et al. 2008). Novērotās izmaiĦas Baltijas jūras hidroloăiskajā režīmā pamatā nosaka Baltijas jūras centrālās daĜas piegrunts ūdens slānī novērojamo ilgstošo skābekĜa deficītu. Savukārt Rīgas līcī, kur piegrunts ūdens slāĦa skābekĜa krājumi tiek periodiski atjaunoti izmainītā hidroloăiskā režīma ietekme uz skābekĜa gada dinamiku nav šobrīd konstatējama un, Ħemot vērā to, ka Baltijas jūrā netiek prognozētas hidroloăiskā režīma izmaiĦas, arī netiek prognozēta. 5.1. Attēls SāĜuma izmaiĦu dinamika no 1973. – 2008. gadam Rīgas līča centrālajās stacijās (119., 120., 135., 121., 121A un 137A) piegrunts (apmēram 40 metri) slānī (Skudra 2009.). Rīgas līcī piegrunts skābekĜa gada dinamiku pamatā nosaka meteoroloăisko apstākĜu un gada bioloăiskā cikla mijiedarbība. Tā pavasarī, pieaugot gaisa temperatūrai, sasilst ūdens virsējais slānis, kas nosaka izteikta termoklīna izveidošanos, kur ūdens temperatūra vidēji no 14 °C 15 m dziĜumā samazinās līdz 4-6 °C 30 m dziĜumā (5.2.attēls). 113
5.2. Attēls. Vidējā temperatūras gada dinamika Rīgas līcī, periods 1973. – 2008.gadi Termoklīns būtiski ierobežo virsējo un dziĜāko ūdens slāĦu apmaiĦu un līdz ar to arī skābekĜa transportu uz dziĜākiem ūdens slāĦiem. Savukārt sedimentētā pavasara un vasaras bioloăiskās izcelsmes materiāla mineralizēšanās nosaka intensīvu skābekĜa patēriĦu, kā rezultātā ir novērojama skābekĜa koncentrācijas samazināšanās piegrunts ūdens slānī (5.3.attēls). 5.3. Attēls. Vidējā skābekĜa koncentrācijas gada dinamika Rīgas līcī, periods 1973. – 2008. gadi SkābekĜa patēriĦa intensitāti nosaka sedimentētā bioloăiskās izcelsmes materiāla apjoms, ko savukārt nosaka ūdenī esošie biogēnu krājumi. SkābekĜa un temperatūras dinamika piegrunts ūdens slānī tiešā veidā kontrolē sedimentu virsējā slānī notiekošo bioăeoėīmisko procesu raksturu un intensitāti. SaskaĦā ar iepriekš veikto pētījumu rezultātiem, bioloăiskā materiāla mineralizācijas procesā slāpeklis izdalās amonija formā un ar skābekli bagātā ūdens vai sedimentu vidē oksidējas par nitrātiem, kuri daĜēji atgriežas apritē un daĜēji denitrificējas, tā izejot no aprites. Tāpat, saskaĦā ar iepriekš veikto pētījumu rezultātiem, 114
Page 1:
NOSLĒGUMA PĀRSKATS par Valsts pē
Page 4 and 5:
SATURS SATURS......................
Page 6 and 7:
pašvaldības institūcijām. Kopum
Page 8 and 9:
izsauca augsnē pieejamie minerāl
Page 10 and 11:
Tiek prognozēts, ka līdz 2023.gad
Page 12 and 13:
dienu daudzums, kas ietekmē aĜău
Page 15 and 16:
Programmas mērėis un pamatnostād
Page 17 and 18:
Darba pakete Nr 1: KLIMATA MAINĪBA
Page 19 and 20:
1.2. Pētījumā iesaistītais pers
Page 21 and 22:
paredzēts lietot RKM laika sērija
Page 23 and 24:
Mēnešu vidējās novērojumu un R
Page 25 and 26:
kas maina RKM modeĜaprēėina dien
Page 27 and 28:
3 J ūl Aug J ūl 2.5 Dec J an F eb
Page 29 and 30:
Upju noteces mainība atbilstoši R
Page 31 and 32:
% , Q ly th n o m m u im x a m f o
Page 33 and 34:
45 m m f, o n ru ly th n o m m u im
Page 35 and 36:
zemes lietojumā, veăetācijas rak
Page 37 and 38:
1.20. attēls. Mūsdienu klimatam (
Page 39 and 40:
mūsdienu klimatam statistiskā noz
Page 41:
Nozaru kapacitātes attīstība. VP
Page 44 and 45:
2.3. Darba paketes izpildes rezult
Page 46 and 47:
2.1. tabula. Precizētie Bērzes ba
Page 48 and 49:
25 N kop mg l -1 20 y = 0,0862x + 1
Page 50 and 51:
kg ha -1 160 140 120 100 80 60 40 2
Page 52 and 53:
izpildīt modeĜa sākotnējo kalib
Page 54 and 55:
LVĂMC dati LLU dati r = 0,77 9,0%
Page 56 and 57:
2000 - 2008 HCB2 33,9% 15,7% 0,5% 2
Page 58 and 59:
2.5. DP2 ieguldījums ūdenssaimnie
Page 60 and 61:
Māra Dzene - inženiere. Jānis Bi
Page 62 and 63:
Gads 3.1.tabula. Zivju monitoringa
Page 64 and 65:
A B 3.3. attēls. Salakas Osmerus e
Page 66 and 67:
Klimata maiĦas indikatori ir ne ti
Page 68 and 69:
Skaits (eks./100m 2 ) 150 100 50 y
Page 70 and 71:
NokrišĦu daudzuma ilglaicīgās i
Page 72 and 73:
3.3.tabula. Mann-Kendall testa vēr
Page 74 and 75:
Gauja - Sigulda Salaca - Lagaste Li
Page 76 and 77:
130 Ledstāves ilgums (dienas) 110
Page 78 and 79:
Konstatēts, ka galveno neorganisko
Page 80 and 81:
Attiecībā uz ūdens organisko vie
Page 82 and 83: Sīkāka ūdens fizikāli-ėīmisko
Page 84 and 85: Annual Dec Nov Oct Sep Aug July Jun
Page 86 and 87: Arī pētītajos Salacas baseina ū
Page 88 and 89: 900 Fluorescences intensitāte 800
Page 90 and 91: 3.7. tabula. Zemes apaugums Salacas
Page 92 and 93: TOC, t/km 2 18.0 y = -0.1635x + 17.
Page 94 and 95: 3.7. tabula. Korelācijas starp fit
Page 96 and 97: Salīdzinot ar 1986. gadu, Salacā
Page 98 and 99: Vizuāli novērojumi liecina, ka p
Page 100 and 101: 25 20 15 10 5 0 Rozēni Sarkanās k
Page 102 and 103: 3.43. attēls. Temperatūras ( o C)
Page 104 and 105: 3. 46. attēls. Drifta paraugos kon
Page 106 and 107: tikai Ĝoti reti - pavedienveidīg
Page 108 and 109: darbinieki, bet kopumā hidroekosit
Page 110 and 111: 3.10.tabula. Zivju īpatsvars pēc
Page 112 and 113: 3.49. attēls. Zandarta izplatība
Page 114 and 115: un attiecīgi izmainot hidroekeosit
Page 117 and 118: Darba pakete Nr.4: KRASTA PROCESI 4
Page 119 and 120: 4.1.attēls. Rīgas līča krasta i
Page 121 and 122: 4.3. attēls Rīgas līča piekrast
Page 123 and 124: 4.5.attēls. Baltijas jūras Kurzem
Page 125 and 126: 4.7. attēls. Krasta iecirkĦi Rīg
Page 127 and 128: gadiem) 16. Rojas dienvidi 1000 5m/
Page 129 and 130: Izvērtēt iespējas nodrošināt t
Page 131: Darba pakete Nr 5: BIOĂEOĖĪMISKI
Page 135 and 136: 5. 3.2. Baltijas jūras un Rīgas l
Page 137 and 138: 20 18 16 Nfixing phytoplankton CTL
Page 139 and 140: atšėirīga dažādos dziĜumos. B
show all

Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi - Dabas aizsardzības ...

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?