Laikraksts "Latvietis" 255
05.11.2014 • Views
Share Embed Flag

Laikraksts "Latvietis" 255

Laikraksts "Latvietis" 255

Laikraksts "Latvietis" 255

SHOW MORE
SHOW LESS
ePAPER READ
DOWNLOAD ePAPER
laikraksts.com

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

START NOW

<strong>Laikraksts</strong><br />

LATVIETISwww.laikraksts.com<br />

Austrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide<br />

Nr. <strong>255</strong> 2013. gada 2. maijā TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991<br />

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: redakcija@laikraksts.com<br />

Brīvības piemineklis Rīgā 2013. gadā.<br />

4. maijs<br />

Neatkarības atjaunošanas diena<br />

4. maijs ir valsts svētku diena –<br />

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas<br />

diena.<br />

1990. gada 4. maijā tika pieņemta<br />

Latvijas PSR Augstākās Padomes<br />

Deklarācija Par Latvijas Republikas<br />

neatkarības atjaunošanu. Šis ir<br />

dokuments, ar kuru tika atjaunota<br />

1922. gada 15. februārī Satversmes sapulces<br />

pieņemtā Latvijas Republikas<br />

Satversme.<br />

Deklarācija pasludināja PSRS<br />

militāro agresiju 1940. gada 17. jūnijā<br />

par starptautisku noziegumu.<br />

Ar šo deklarāciju tika atjaunota<br />

Latvijas Republikas suverenitāti.<br />

Šo deklarāciju pieņēma 1990. gadā<br />

ievēlētās LPSR Augstākās padomes<br />

201 deputāts. Lai pieņemtu deklarāciju<br />

Par Latvijas Republikas neatkarības<br />

atjaunošanu bija nepieciešams ⅔ no<br />

deputātu skaita jeb 132 balsis.<br />

Ar 138 balsīm – par, 0 – pret (deklarāciju<br />

neatbalstošie deputāti balsojumā<br />

nepiedalījās) un 1 – atturas Augstākā<br />

Padome to pieņēma.<br />

Pasludināja pārejas posmu no Latvijas<br />

Republikas Augstākās Padomes<br />

līdz Saeimas sasaukšanai.<br />

Deklarācijas pieņemšanas laikā pie<br />

Saeimas ēkas (toreiz Augstākās Padomes<br />

ēkas) Jēkaba ielā bija sapulcējies<br />

liels neatkarības atbalstītāju pulks, kas<br />

sagaidīja ar sajūsmas saucieniem un<br />

gavilēm iznākam deputātus pēc pozitīvā<br />

balsojuma.<br />

■<br />

FOTO Aina Gailīte<br />

Roberts Ķīlis gatavs demisionēt<br />

Ja tiek nodrošināta politiskā pēctecība un turpinātas reformas<br />

Izglītības un<br />

zinātnes ministrs<br />

Roberta Ķīla demisijas gadījumā<br />

kā nākamo ministra amata kandidātu<br />

Roberts Ķilis Reformu partijas Saeimas frakcija un<br />

šodien informējis<br />

Reformu partijas Saeimas frakciju un<br />

valdi, ka ir gatavs atkāpties no amata, ja<br />

tiek nodrošināta politiskā pēctecība ministrijā<br />

un turpinātas iesāktās reformas.<br />

„Kopš stāšanās amatā esmu pabijis<br />

slimnīcā četras reizes – divās no tām,<br />

būdams tuvu infarktam. Darbs izglītības<br />

ministra amatā ir bijusi milzu<br />

slodze, fizisks un emocionāls ieguldījums.<br />

Patlaban man būtu sarežģīti nodrošināt<br />

darbu uz 200% slodzi, kā tas<br />

būtu nepieciešams šajā nozare. Tomēr<br />

vēlos būt pārliecināts, ka ministrijās<br />

darbs turpināsies iesāktā virzienā un<br />

valstij nepieciešamas reformas nepaliks<br />

novārtā. Brīdī, kad būšu par to<br />

valde lēmusi virzīt Vjačeslavu Dombrovski,<br />

kas ir arī Rīgas Ekonomikas<br />

augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas<br />

mācībspēks. Vjačeslavs Dombrovskis<br />

ieguvis ekonomikas doktora<br />

grādu Klarka Universitātē ASV, brīvi<br />

pārvalda trīs valodas.<br />

Šodien valdības koalīcijas sadarbības<br />

padomes sēdē Reformu partija informēs<br />

koalīcijas partnerus par Izglītības<br />

un zinātnes ministra turpmāko<br />

darbu un nākamā ministra kandidatūru,<br />

lai saņemtu partneru atbalstu.<br />

„No koalīcijas partneriem sagaidām<br />

atbalstu mūsu nākamajam ministra kandidātam.<br />

Saskaņā ar koalīcijas līgumu<br />

Izglītības un zinātnes ministrija atrodas<br />

drošs, esmu gatavs šo amatu nodot tālāk,“<br />

norāda Roberts Ķīlis.<br />

Turpinājums 2. lpp.<br />

Saturs<br />

Austrālijas ziņas..........2, 3, 4, 5, 6<br />

Latvijas ziņas.1, 2, 3, 4, 8, 9, 14, 18<br />

Latvieši pasaulē................ 7, 8, 15<br />

Redakcijā....................................3<br />

Meklē..........................................4<br />

Dziesmu un deju svētki...............6<br />

Māra Branča skatījums.............10<br />

Blaumaņa jubilejas gads..... 11, 13<br />

Gundars Ķeniņš Kings........12, 13<br />

Dzintars Veide – 90..................14<br />

Vēsture......................... 11, 13, 15<br />

Flindersa ielas stāsti..... 16, 17, 18<br />

Datumi................................18, 19<br />

Sarīkojumi un ziņojumi.......19, 20<br />

Lata kurss.................................20<br />

9HRLINH*gjjaac+

2. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2013. gada 2. maijā<br />

Irīna Ozoliņa – „Atskatoties“<br />

Irīnas Ozoliņas glezna.<br />

Roberts Ķīlis gatavs demisionēt<br />

Turpinājums no 1. lpp.<br />

Reformu partijas pārziņā, un mēs nodrošināsim<br />

tās darbību un iesākto reformu<br />

pēctecību,“ norāda frakcijas priekšsēdētāja<br />

vietnieks Edmunds Demiters.<br />

Par savām trim galvenajām prioritātēm<br />

izglītības un zinātnes ministra amatā<br />

Vjačeslavs Dombrovskis nosaucis:<br />

1) skolotāju motivācijas programmu<br />

– skolotāji ir pārmaiņu īstenotāji,<br />

Gleznu izstāde Adelaidē<br />

Ir cilvēki, kuru<br />

enerģiju, daudzpusību,<br />

talantu un izturību var<br />

tikai apbrīnot. Viena<br />

šāda latviete ir Adelaides<br />

Irīna Ozoliņa, kurai<br />

nupat Dienvidaustrālijas<br />

Mākslas Biedrības telpās<br />

(Royal South Australian Society<br />

of Arts) atklāja gleznu izstādi Irina<br />

Ozolins – „A Retrospective“.<br />

Savos nu jau 93 gados Irīna ir piedzīvojusi<br />

daudz tumšu brīžu: tēva nāvi<br />

drīz pēc Pirmā pasaules kara, tēvzemes<br />

trīs varmācīgas okupācijas, mātes<br />

un sešu citu radu izsūtīšanu uz Sibīriju,<br />

bēgļu gaitas un Drēzdenes bumbošanu,<br />

kur viņu, pusdzīvu, izraka no<br />

sabumbotas, vairākstāvu ēkas ķieģeļu<br />

gruvešiem. Taču dabas māte ir Irīnu<br />

apveltījusi ar saulainu dabu un stingru<br />

mugurkaulu; kas vājāku raksturu piespiestu<br />

pie zemes, tas tikai spēcināja<br />

Irīnas apņemšanos dzīvot pilnvērtīgu<br />

dzīvi. Latvijas brīvvalsts laikā Irīna<br />

apguva vairākas valodas, ieguva maģistra<br />

grādu matemātikā un fizikā un<br />

iemīļoja dabu, literatūru un mākslu –<br />

visu skaisto. Bēgļu gaitās Vācijā iepazinās<br />

ar sava mūža lielo mīlestību un<br />

nodibināja ģimenes dzīvi, kurā izaudzināja<br />

četrus bērnus.<br />

Ar ģimeni Austrālijā iebraukusi,<br />

Irīna uzsāka darbu vidusskolā Adelaidē<br />

kā matemātikas skolotāja. Viņai<br />

par lielu pārsteigumu, viņa bija vienīgā<br />

sieviete, kas toreiz mācīja matemātiku<br />

– tas skaitījās<br />

vīriešu priekšmets!<br />

Arī saviem kolēģiem<br />

viņa bija kaut<br />

kas unikāls! Kā<br />

atpūtu no ikdienas<br />

darba un cīniņiem<br />

ar negantiem<br />

skolniekiem, Irīna<br />

atgriezās pie jaunības<br />

aizraušanās –<br />

pievērsās gleznošanai.<br />

Tur izpaužas<br />

viņas mīlestība<br />

pret dabu, jo viņa<br />

glezno galvenokārt<br />

ainavas un puķes,<br />

lielākoties ar eļļas<br />

krāsām, lai gan ir<br />

izmēģināti arī akvareļi.<br />

Irīna mīl saskanīgas, dabīgas<br />

krāsas, taču nebaidās izmēģināt arī kaut<br />

ko modernā stilā un spilgtākās krāsās.<br />

Irīna ir Karaliskās Dienvidaustrālijas<br />

Mākslu biedrības (Royal South<br />

Australian Society of Arts) biedre un ir<br />

apbalvota ar vairākiem Atzinības rakstiem.<br />

Latviešu sabiedrība Austrālijā<br />

viņu pazīst kā ilggadīgu korespondenti<br />

latviešu presē Austrālijā, t.i. Austrālijas<br />

Latvietim, kur viņa vienmēr aprakstīja<br />

Adelaidē notikušos sarīkojumus un<br />

koncertus. Viņai ir plašs interešu loks,<br />

un adelaidieši ir bieži klausījušies viņas<br />

saistošos referātus par mākslu, literatūru,<br />

valodu un zinātni Latviešu Biedrībā<br />

un Daugavas Vanagos. Viņa ir biedre<br />

abās organizācijās.<br />

Nemaz nav tik sen,<br />

kad Irīnu redzēja<br />

visos latviešu sarīkojumos.<br />

Irīna ir rīkojusi<br />

vairākas patstāvīgas<br />

mākslas darbu<br />

izstādes, kā arī<br />

piedalījusies katru<br />

gadu ar atsevišķiem<br />

darbiem gan<br />

FOTO Gunta Rudzīte<br />

Māksliniece Irīna Ozoliņa (centrā) ar savu dēlu Andreju.<br />

katram skolotājam bez pārstrādāšanās<br />

jāsaņem cienīgs atalgojums;<br />

2) profesionālā izglītība pēc Vācijas<br />

parauga, ciešā sadarbībā ar darba tirgu;<br />

3) augstākās izglītības kvalitātes<br />

celšana sadarbībā ar memoranda partneriem.<br />

Kā kandidāts Reformu partijas Saeimas<br />

frakcijas priekšsēdētāja amatam<br />

tika nosaukts Edmunds Demiters.<br />

WWW.REFORMUPARTIJA.LV<br />

29.04.2013.<br />

Kultūras dienās,<br />

gan citās plašākās<br />

izstādēs. Viņas<br />

darbi grezno sienas<br />

privātajās kolekcijās<br />

Anglijā, Amerikā,<br />

Kanādā, Latvijā, Vācijā un, protams,<br />

Austrālijā, un tomēr šinī izstādē<br />

ir skatāmi 66 darbi, kas gleznoti laikā<br />

starp 1975-2002. gadiem.<br />

Skati atklāja LR Goda Konsuls<br />

Dienvidaustrālijā Dr. Valdis Tomanis.<br />

Tā ir atvērta no 28. aprīļa līdz<br />

19. maijam.<br />

Gunta R.<br />

Laikrakstam „Latvietis“<br />

Published by Sterling Star Pty Ltd<br />

ABN 54053671855<br />

Redakcija / Editorial Office:<br />

Sterling Star<br />

PO Box 6219<br />

SOUTH YARRA, VIC 3141<br />

AUSTRALIA<br />

Tel/fakss: (03) 98273753<br />

redakcija@laikraksts.com<br />

latvietis@netspace.net.au<br />

www.laikraksts.com<br />

Editor: Dr. Gunars Nagels<br />

Associate Editor: Ilze Nagela<br />

Abonēšanas cena drukātam<br />

laikrakstam: $35 par 10 numuriem,<br />

$70 par 20 numuriem vai $180 par<br />

52 numuriem ar piegādi Austrālijā.<br />

Čekus rakstīt uz vārda:<br />

„Sterling Star Pty Ltd“.<br />

Sludinājumu cena: $5 par 1 cm<br />

telpu vienā slejā vienā numurā.<br />

Content and design:<br />

© Sterling Star 2013.<br />

All rights reserved.<br />

Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991<br />

Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983<br />

Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos<br />

rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā<br />

atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija<br />

par tām neuzņemas atbildību. Redakcija<br />

patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas<br />

rediģēt. <strong>Laikraksts</strong> honorārus nemaksā.<br />

FOTO Gunta Rudzīte

Ceturtdien, 2013. gada 2. maijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 3. lpp.<br />

Redakcijā<br />

Sveicināti, lasītāji!<br />

Latvieši ir sekmīga<br />

tauta, un varam lepoties<br />

par saviem sasniegumiem<br />

kultūrā,<br />

sportā un zinātnē. Šogad<br />

atzīmējam latviešu<br />

izcelsmes rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa<br />

150. dzimšanas jubileju. Mūsu<br />

latviešu izcelsmes ministru prezidents<br />

Valdis Dombrovskis piedalās augstākā<br />

līmeņa Eiropas Savienības vadītāju sanāksmēs.<br />

Latviešu izcelsmes tenisists<br />

Ernests Gulbis ir pasaules līmeņa spēlētājs.<br />

Latviešu izcelsmes valodnieks<br />

Jānis Endzelīns bija nopelnījis starptautisku<br />

atzinību.<br />

Ja termina latviešu izcelsmes pielietošana<br />

šādā veidā liekas dīvaina,<br />

tad ko lai sakām par Latvijas nacionālās<br />

ziņu aģentūras LETA paziņojumu:<br />

„Par Austrālijas vīriešu basketbola<br />

izlases jauno galveno treneri apstiprināts<br />

latviešu izcelsmes speciālists<br />

Andrejs Lēmanis“? Andrejs Lēmanis<br />

ir latvietis ar Latvijas pasi, bet LETA<br />

viņu kaut kādi novelk pa vienu pakāpi<br />

zemāk: „latviešu izcelsmes“.<br />

Kur beidzās latvietis, un kur sākās<br />

latviešu izcelsmes?<br />

Katrs latvietis, protams, ir ar latviešu<br />

izcelsmi. Vismaz tā domāju, līdz<br />

kamēr lasīju par 29. aprīlī Saeimā notikušo<br />

politiķu un ekspertu diskusiju<br />

semināru par vienotas nācijas iespējamību<br />

Latvijā. Deputāts Andrejs Judins<br />

norādīja, ka ne izcelsme nosaka, kas ir<br />

cilvēks, bet ka to nosaka pats cilvēks,<br />

viņa izjūtas, viņa emocijas. Diskusijās<br />

pareizi piezīmēja, ka tautība nav ģenētiski<br />

mantojama, bet, nav arī pareizi,<br />

ka cilvēks viens pats var noteikt savu<br />

tautību bez sabiedrības piekrišanas.<br />

Padomju okupācijas laikā bija svarīgi<br />

atsvešināt visus, kuri bija bēguši no<br />

sarkanā terora, pazeminot tos uz latviešu<br />

izcelsmes cilvēkiem, kuri emigrēja uz<br />

Vāciju vai Zviedriju, neminot īstos kara<br />

apstākļus, kad cilvēki vienkārši glāba<br />

dzīvību, bēgot ar to, ko varēja paķert<br />

līdz. Šodien mūsu tautas un valsts interesēs<br />

ir apvienot visus pasaulē izkaisītos<br />

zarus, un ir laiks beigt atkārtot padomju<br />

propagandu par neīstiem latviešiem<br />

ārzemēs un emigrēšanu. Diemžēl, vēl<br />

arvien bieži dzird abus šos apvainojošos<br />

un škeltnieciskos izteicienus.<br />

Šodien mums jāapvieno mūsu tauta,<br />

un jāsaprot, ka latviešu izcelsme<br />

var norādīt uz ne tikai ģenētisku mantojumu,<br />

bet arī uz garīgu mantojumu.<br />

Ja sveštautietis, dzīvodams Latvijā, ir<br />

pietiekami iejuties latviešu vidē, latviešu<br />

kultūrā, latviešu valodā, ka pats<br />

jūtas kā latvietis, tad mēs, pieņemot<br />

šo cilvēku kā savējo, piešķiram viņam<br />

godpilno nosaukumu latvietis.<br />

Lai latvieši pieņemas skaitā un<br />

spēkā!<br />

GN<br />

Pedagoģijas doktore<br />

No Toronto uz Rīgu<br />

Jau devīto<br />

gadu Latvijā dzīvo<br />

un strādā latviete<br />

no Toronto Aija<br />

Ingrīda Abene.<br />

Skolotājas izglītības<br />

grādam<br />

(B.Ed., M.Ed.),<br />

kuru viņa ieguva<br />

Jorkas Universitātē<br />

(York University),<br />

tagad<br />

klāt nācis Latvijas<br />

Universitātes pedagoģijas,<br />

psiholoģijas<br />

un mākslas<br />

fakultātē iegūtais<br />

grāds – Dr. paed.<br />

pedagoģijas vēsturē.<br />

Viņas doktora<br />

disertācijas tēma<br />

bija: Autoritārisma<br />

ietekme uz<br />

Latvijas vēstures mācīšanu. Aija saka:<br />

„Mans pētījums liecina, ka autoritārisma<br />

pazīmes vēl joprojām pastāv Latvijas<br />

izglītības sistēmā.“<br />

2012. gada septembrī durvis vēra<br />

Mežparka angļu pirmsskola un pamatskola,<br />

kuras direktore ir Aija Abene.<br />

Latvijā Aija ir strādājusi gan Latvijas<br />

Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš un Dr. Aija<br />

Abene.<br />

Graduācija Brisbanē<br />

Jauns celtniecības darbu vadītājs<br />

Mārtiņš Ķēniņš ieguvis Celtniecības<br />

vadības bakalaura grādu (Bachelor<br />

of Construction Management)<br />

Centrālās Kvīnslandes Universitātē<br />

(Central Queensland University); graduācija<br />

notika 29. aprīlī Brisbanē. Tagad<br />

viņš strādā uzņēmumā Bellevarde<br />

Constructions Baironbejā (Byron<br />

Bay), kur pārrauga Varenas savrupmājas<br />

būvēšanu.<br />

Mārtiņš Ķēniņš dzimis Melburnā;<br />

sāka apmeklēt Latviešu skolu no bērnudārzu.<br />

Pirms tam piedalījās Almas<br />

Neilandes kundzes mazo bērnu spēļu<br />

grupā Svētā Krusta baznīcā. Ģimene<br />

pārcēlās uz Džilongu, kur Mārtiņš pabeidza<br />

vidusskolu.<br />

Mārtiņš ir daudz ceļojis un dzīvojis<br />

svešās zemēs. 2005. gadā apciemoja<br />

Latviju.<br />

LM<br />

Laikrakstam „Latvietis“ Mārtiņš Ķēniņš.<br />

Starptautiskā skolā, gan Rīgas Starptautiskā<br />

skolā, kā arī Liepājas Universitātē.<br />

Patreiz Aija kandidē uz Rīgas domes<br />

deputātu vēlēšanām; saraksts ir<br />

publicēts, un Aija Abene ir Rīgas domes<br />

deputātu kandidāte Vienotības sarakstā<br />

ar Nr. 57.<br />

■<br />

Mums vēl ir vieta Jūsu sveicieniem vai paziņojumiem.<br />

Cena $5 par 1 cm vienā slejā. Minimums $10.<br />

Tieši šis laukumiņš izmaksās tikai $26.<br />

FOTO no Aijas Abenes personīgā arhīva<br />

FOTO Elga Ķēniņa

4. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2013. gada 2. maijā<br />

ANZAC dienas gājieni<br />

Šoreiz arī latvieši<br />

Ceturtdien, 25. aprīlī katrā Austrālijas<br />

pilsētā notika gadskārtējais<br />

ANZAC dienas gājiens, pieminot austrāliešus,<br />

kuri piedalījušies bruņotos<br />

konfliktos visā pasaulē. Gājienos soļoja<br />

Austrālijas armijas Otrā Pasaules<br />

kara, Vjetnamas un Korejas kara veterāni,<br />

Miera misiju dalībnieki, kadeti,<br />

kā arī vairāku valstu sabiedroto armiju<br />

kaujas veterāni.<br />

Gājienā Melburnā bija arī Vjetnamas<br />

kara veterāns, Tuneļu žurku<br />

vadītājs, latvietis pulkvežleitnants Jānis<br />

Ātrens. Viņš ir pārcēlies uz dzīvi<br />

Latvijā un tur dzīvo jau 14 gadus, bet<br />

bija ieradies Melburnā, lai piedalītos<br />

ANZAC dienas gājienā.<br />

Gājienā piedalījās arī viņa radinieks<br />

latvietis Toms Dārziņš. ■<br />

(Red. Interviju ar Jāni Ātrenu lasiet<br />

nākamajos laikraksta numuros.)<br />

Plkv-ltn Jānis Ātrens (skrejratos) vada „Tuneļu žurkas“.<br />

FOTO Maksis Dārziņš<br />

Toms Dārziņš (no kreisās).<br />

FOTO Maksis Dārziņš<br />

Latvietis pārņem Austrālijas basketbola valstsvienību<br />

Latvietis Andrejs Lēmanis ir pieņēmis Basketball Australia piedāvājumu<br />

pārņemt Austrālijas basketbola valsts komandas Būmeru (Boomers) galvenā<br />

trenera uzdevumus, un arī Austrālijas Sporta institūta (Australian Institute of<br />

Sport) izcilo (elite) vīriešu basketbolistu trenera pienākumus. Tas varētu būt<br />

augstākais līmenis, ko kāds latvietis Austrālijā ir sasniedzis basketbola sportā.<br />

Būmeri ir starp desmitām labākajām basketbola valstsvienībām pasaulē.<br />

44 gadus vecais Andrejs tuvākā laikā pārcelsies dzīvot uz Kanberu no<br />

Jaunzēlandes, kur astoņus gadus trenēja Breikeru (Breakers) komandu.<br />

Pirmie valsts komandas treniņi jau sākās 1. jūnijā, lai gatavotos uz pasaules<br />

čempionātu nākošā gadā.<br />

■<br />

Andrejs Lēmanis Olimpiskās spēlēs Londonā 2012. g.<br />

FOTO no Lēmaņu ģimenes arhīva<br />

Vai Siliņi no Kusas „Lejas Rubeņiem“ dzīvoja Austrālijā?<br />

Dažkārt mēs kādam<br />

izteikumam pieliekam<br />

klāt vārdus iespējams,<br />

varbūt, nav droši zināms;<br />

nu arī Latvijā<br />

lieto teicienu, ko apzīmējam<br />

ar 50:50. Tātad –<br />

varbūt tā ir, varbūt nav.<br />

Meklēju ziņas par Siliņu dzimtu<br />

no Kusas pagasta Lejas Rubeņiem<br />

kilometrus 10 ziemeļrietumos no<br />

Madonas. 1941. gada rudenī mājas<br />

saimnieks bija 1896. gadā dzimušais<br />

Roberts Siliņš. Lielāka interese gan ir<br />

par viņa brāli (?), 1900. gadā dzimušo<br />

Teodoru Siliņu, kas kopā ar sievu Martu<br />

(dzimusi Dzisniece) un 1928. gadā<br />

dzimušo meitu Dainu jau pēc kara<br />

sākuma bija atgriezies dzimtajās mājās<br />

no Ventspils. Iedzīvotāju uzskaitē<br />

viņš reģistrēts kā tehniķis. Četrdesmito<br />

gadu otrā pusē Siliņi vairs Kusas<br />

pagastā nedzīvoja, īpašuma atgūšanai<br />

arī neviens nav pieteicies. Kāds no<br />

kusēniešiem stāstīja, ka Lejas Rubeņu<br />

cilvēki it kā aizceļojuši uz Vāciju un<br />

vēlāk uz Austrāliju.<br />

Pārkravājot sen necilātas kastes<br />

Latvijas Universitātes Ģeoloģijas<br />

muzejā, nesen uziets paraugs, ko<br />

1942. gadā Rīgā nodevis T. Siliņš no<br />

Kusas Lejas Rubeņiem. Muzeja krājuma<br />

glabātājs Māris Rudzītis saka – tas<br />

nozāģēts kā centimetru bieza un apmēram<br />

4x7 centimetrus liela metāliska<br />

plāksne. Devējs pirms 70 gadiem<br />

to nosaucis par apmēram 1885. gadā<br />

nokrituša meteorīta fragmentu. Pēdējā<br />

laikā izdarītas analīzes gan neliecinot<br />

par parauga meteorīta izcelsmi, taču<br />

arī citu skaidrojumu par tā rašanos pagaidām<br />

neesot.<br />

Tā nu ir divi varbūt. Varbūt meteorīts<br />

pirms gandrīz 130 gadiem nokritis<br />

Kusas pusē (toreiz rudens beigās novērots<br />

ļoti intensīvs zvaigžņu lietus).<br />

Noteikti gan zinām, ka 2009. gada<br />

oktobra beigās Mazsalacas tuvumā<br />

meteorīts nav nokritis. Varbūt fragmenta<br />

dāvinātājs ģeologiem nokļuvis<br />

Austrālijā? Vai turienes tautieši<br />

nav kādreiz sastapušies ar Siliņiem<br />

no Kusas pagasta Madonas apriņķī?<br />

Varbūt ir kas zināms par to pēctečiem?<br />

Indulis Zvirgzdiņš<br />

Madonas muzejā<br />

Red.: Lasītāji, kam ir ziņas par<br />

minēto personu ir aicināti sazināties<br />

caur laikraksta redakciju redakcija@<br />

laikraksts.com, vai uz pasta adresi,<br />

kas norādīta laikraksta 2. lpp.

Ceturtdien, 2013. gada 2. maijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 5. lpp.<br />

Cūku bēres Pertā<br />

Mazā Centra zālīte pārblīvēta<br />

Pertas latviešu kopienā<br />

nu jau daudzus<br />

gadus notiek tā saucamās<br />

Kopvalžu sēdes.<br />

Tur sanāk visu Pertas<br />

latviešu organizāciju un<br />

draudzes valžu pārstāvji<br />

un spriež par mūsu kopējām<br />

sadarbības problēmām. Kādreiz<br />

to organizāciju bija daudz, bet tagad<br />

esam palikuši tikai tāda maza saimīte,<br />

un lielākā daļa tie, kuri sastāv vienā<br />

organizācijā, jau sastāv vairākās citās<br />

arī. Tad nu daudz vairs nav par ko<br />

spriest. Viens gan vēl ir palicis: kurš<br />

rīko kādu sarīkojumu un kurā datumā.<br />

Tas tā, lai nesakrīt kopā ar kādu citu<br />

sarīkojumu. Tāpat jau maz to nācēju,<br />

un ja vēl sagadās divi sarīkojumi<br />

kopā, tad jau priekš pieciem, sešiem<br />

cilvēkiem nav vērts neko rīkot. To jau<br />

tad var izrīkot mājas kārtībā. Tā nu tad<br />

jau tagad esam iemanījušies, kurā mēnesī,<br />

kurai biedrībai notiek kurš sarīkojums.<br />

Gadu gadiem bija iegājies, ka<br />

Katoļu biedrība rīko savu gadskārtējo<br />

sarīkojumu atbalsta palīdzībai ap februāra<br />

mēnesi.<br />

Tas bija slavens ar to, ka tur mūs<br />

ēdināja ar uz iesma ceptu cūkas cepeti.<br />

Tad šo sarīkojumu tā arī iesauca par<br />

Cūku bērēm, jo tā arī bija, ka kādreiz<br />

uz bērēm pieteicās tik daudz cilvēku,<br />

bet cūciņa bija maziņa, un bija jācep<br />

divas cūkas. Diemžēl nu jau pirms vairākiem<br />

gadiem Katoļu biedrību Pertā<br />

biedru mazā skaita dēļ bija jāslēdz. Lai<br />

palīdzētu segt Pertas Latviešu centra<br />

uzturēšanas izdevumus, šo sarīkojumu<br />

pārņēma Centrs. Sagadīšanās ir<br />

tāda, ka Viktors Mazalevskis, kurš<br />

cepa cūkas katoļiem, to dara vēl tagad,<br />

bet to Latviešu centram tikai ar dažiem<br />

citiem palīgiem. Tagad cūkas ir<br />

lielas, un viens cilvēks to nevar ne celt,<br />

ne grūst vai vilkt. Tagad vajag vismaz<br />

četras un vairāk rokas. Tad nu Viktors<br />

ar Ilmāru Rudaku visu šo lietu izkārto<br />

tā, ka mums ir tikai jānāk uz to bēru<br />

mielastu un tās cūkas miesas jāapēd.<br />

Vakar skatījos, ka Viktoram palīgos<br />

bija arī Kukuļ Jānis un Vārpiņ Andris,<br />

jo to lopiņu taču jāsagriež tādos<br />

gabaliņos, lai saimnieces var uzlikt uz<br />

šķīvja. Puscūku taču uz šķīvja nemaz<br />

nevar uzlikt.<br />

Šiem svētkiem pertieši gatavojas<br />

jau laikus. Tad ir liela sazvanīšanās,<br />

e-pasts jau gandrīz paliek karsts no<br />

darbošanās. Sarunā arī draugus, radus<br />

un nu visus, kuri vēl kustās, lai tā<br />

kompānija būtu tāda omulīga. Taču ir<br />

jau laikus arī jāpiesakās, lai Viktors<br />

zina, cik lielu to cūku nobarot un lai<br />

visiem pietiek vietas kārtīgi atēsties.<br />

Sestdienas, 27. aprīļa pievakarē arī<br />

mēs abi ar sieviņu sēdāmies mūsu<br />

karietē (Tikai mazais Toyota vien ir,<br />

bet tā mūsu kariete.) un domājām, lai<br />

laikus tiekam Centra pagalmā, vēl ar<br />

gaismiņu devāmies ceļā. Mums tas<br />

brauciens tāds pagarš, un kamēr tikām<br />

līdz Latviešu centram, jau bija tumšs.<br />

Mīļais Kungs! Pagalms pilns ar mašīnām,<br />

nav kur zirgu nolikt. Kaut kur<br />

stūrīti tomēr vietu atradām un gājām<br />

vien iekšā. Mums jau vieta bija aizrunāta<br />

Ṁūsu mazā Centra zālīte – pilna,<br />

pilna, pieblīvēta. Kur tie visi radušies?<br />

Parasti kad atnākuši trīsdesmit,<br />

nu četrdesmit, tad jau visi ir. Te nu,<br />

draudziņ, vismaz pāri par simtu. A!<br />

No kurienes? Kam tad interesē, no kurienes,<br />

kad tik ir atnākuši; tas tad taču<br />

ir ļoti labi. Centram būs nauda, durvis<br />

nebūs jātaisa ciet, varēsim vēl gadiņu<br />

padzīvot mūsu Centrā. Parasti jau<br />

mūsu cūku bēres rīkoja ārā pagalmā,<br />

nu tur zem ozola. Pāris gadus atpakaļ<br />

gan notika liela nelaime: sāka līt lietus,<br />

un brezents, kurš bija pārklāts kā<br />

jumts, pielija pilns ar ūdeni; sacēlās<br />

vējiņš, brezentu pacēla un ciemiņam<br />

Turpinājums 6. lpp.<br />

Mūsu zālīte nu pilna, pārblīvēta.<br />

Vispirms ir viss jāsagriež gabaliņos,<br />

tad rindiņā pēc gardākiem kumosiņiem.<br />

FOTO Jānis Purvinskis<br />

FOTO Andris Vārpiņš

6. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2013. gada 2. maijā<br />

Latvietes gleznas Kērnsas centrā<br />

Māksliniece ņem iedvesmu no dabas<br />

Pašā Rīgas māsas<br />

vēsmas dzītām<br />

pilsētas Kērnsas vārpām; baļķu bū-<br />

(Cairns) centrā pilsētas<br />

dome nesen ierīkoja jaunas<br />

diņa, dabas skati.<br />

Otrā – iespaidi no<br />

izstādes telpas mo-<br />

Kvīnslandes<br />

tā-<br />

derniem gleznotājiem.<br />

Turienes latviešu gleznotājai<br />

Zitai Sudnikai deva iespēju<br />

tur rīkot savu nesen gleznoto gleznu<br />

izstādi.<br />

Tikai pirms dažiem gadiem pazīstamā<br />

Latvijas gleznotāja Zita apprecējās<br />

ar Kērnsas latviešu advokātu<br />

Andreju Krūmiņu un pārcēlās no viņas<br />

iemīļotās Jūrmalas, Latvijā dzīvot<br />

uz Kērnsu.<br />

Zita neilgā laikā jau paspējusi iegūt<br />

vārdu vietējā mākslinieku sabiedrībā.<br />

Viņa beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju<br />

ar maģistra grādu glezniecībā un<br />

iekarojusi Jūrmalas pilsētas mākslas<br />

pasauli.<br />

Viņas izstādes anglisko nosaukumu<br />

Taste of Life grūti latviski tulkot.<br />

Tuvākais apzīmējums šķiet būtu Dzīves<br />

dvesmas. Savu iedvesmu māksliniece<br />

šķiet ņem tieši no dabas. Izstādei<br />

liekās būt divas pasaules – divas dabas:<br />

latviskā, it kā piesātināta gaišās,<br />

viņas dzimtenes saules – druva ar<br />

lajiem, dziļajiem<br />

tropiem: savijušies<br />

džungļu koku<br />

stumbri, it kā ļoti<br />

spožās tropu saules<br />

apspīdēti no<br />

vienas puses, tomēr<br />

tāpat kā citas<br />

viņas šīs zemes<br />

gleznas, ar šejienes<br />

skatiem un<br />

savdabīgo dzīvnieku<br />

motīviem, tās<br />

arī izdveš kaut ko<br />

eksotiski mistisku,<br />

ēnainu, dažkārt<br />

pat mazliet sadrūmušu. Varbūt izteic<br />

ilgas pēc tālās dzimtenes.<br />

Brīdī, kad izstādi apmeklēju, gleznotāja<br />

gan gleznoja kaut ko neitrālu,<br />

kas labi iederējās abās šajās pasaulēs –<br />

skaistu, varen pinkainu Runci, kurš<br />

spilgti jo spilgti izstaroja savu personību.<br />

Šķita, ka ik mirkli viņš varētu<br />

atdzīvoties un no audekla izkāpt. Zita<br />

Māksliniece Zita Sudņika pie savas gleznas.<br />

ik gadus labu daļu sava laika pavada<br />

Latvijā, kur palikusi nevien viņas ģimene,<br />

bet kur arī gūst iedvesmu savām<br />

latviskā rakstura gleznām un kur septembrī<br />

iecerējusi rīkot palielu izstādi,<br />

iepazīstinot Latvijas publiku arī ar tropu<br />

motīviem viņas Austrālijas gleznās.<br />

Aleksandrs Gārša<br />

Laikrakstam „Latvietis“<br />

FOTO Andrejs Krūmiņš<br />

Tuvojas Dziesmu un Deju svētki Latvijā<br />

Austrālijā tiem gatavojamies ar pilnu jaudu<br />

Apvienotā Austrālijas<br />

kora Atbalsis dalībnieki<br />

turpina pašreiz ļoti<br />

aktīvi iestudēt Dziesmu<br />

svētku Noslēguma koncerta<br />

skaisto, krāšņo<br />

repertuāru atsevišķās<br />

pilsētās, bet sestdien un<br />

svētdien – 25. un 26. maijā Melburnā<br />

notiks koristu salidojums un kopmēģinājums.<br />

Abas dienas ir paredzēti<br />

intensīvi mēģinājumi, dodot iespēju<br />

kopīgi uzpost mūsu ražīgo dziesmu<br />

iestudēšanu.<br />

Koris Atbalsis kopā ar kori Daina<br />

ir ielūgti uzstāties Jūrmalnieku sarīkojumā<br />

sestdienas, 25. maija pēcpusdienā<br />

ar Dziesmu svētku repertuāra<br />

atlasi.<br />

Raksta kora Atbalsis Melburnas<br />

nodaļas vadītāja Jolanta Lārmane:<br />

„Oriģinālā ideja par kopmēģinājuma<br />

rīkošanu Melburnā ir tālāk attīstījusies<br />

un izkristalizējusies... Aicinām visus<br />

Atbalsis koristus piedalīties šajā salidojumā!<br />

Lūdzu, izziņojiet visiem, kuri<br />

gribētu piedalīties!“<br />

Melburnas latviešu sabiedrībai būs<br />

iespēja iedziļināties mūsu koncerta<br />

sniegumā, un iemīlēt šīs nemirstīgi<br />

skaistās Dziesmu svētku dziesmas.<br />

Kopmēģinājumu laiki:<br />

25. maijā plkst. 10.00-15.00<br />

Melburnas Latviešu nama Mazajā<br />

zālē; seko uzstāšanās koncertā no<br />

plkst.16.00.<br />

26. maijā plkst. 10.00-15.00 Melburnas<br />

Latviešu nama Mazajā zālē.<br />

Uz drīzu tikšanos gan Melburnā,<br />

gan Rīgā!<br />

Sandra Birze<br />

Laikrakstam „Latvietis“<br />

Cūku bēres Pertā<br />

Turpinājums no 5. lpp.<br />

spaini ūdens uzgāza virsū. Nabaga cilvēks<br />

nu bija slapjš līdz ādai. Šoreiz gan<br />

neriskēja, un bēres rīkoja zālē.<br />

Tā nu kamēr pastaigā pa zāli, ar<br />

visiem pazīstamiem un ar nepazīstamiem<br />

sasveicinies, ar draugiem papļāpā,<br />

nāk jau meitenes pārdot loterijas<br />

biļetes. Bet nu vēders arī sāk kurkstēt,<br />

tā kā būtu jau kaut ko jāliek tur iekšā.<br />

Jā, jā nāciet jau klāt, samaksājiet, un<br />

Jums dod šķīvi ar darba rīkiem, t.i.<br />

ēšanas darba rīkiem.<br />

Tad jau saimnieces sāk kraut gaļu<br />

un citus labumus, te jau arī – vai,<br />

manu vai, štovēti kāposti, salāti; kādus<br />

tu gribēji? – kartupeļu, gurķu<br />

vai varbūt skābu gurķīti. Nu izvēle,<br />

izvēle, tikai gudro ātri, citi aiz tevis<br />

jau arī gaida. Nu tikai ēšanas vaina un<br />

piedzer vīniņu vai alu klāt, un, draudziņ,<br />

tādas dzīres reti kad piedzīvosi.<br />

Vēlāk vēl kafija un kūkas. Pēc visa<br />

tā – tā kā gribētos jau uz māju pusi,<br />

bet loteriju nevar palaist garām, tur tik<br />

daudz skaistu mantiņu. Laikam bijām<br />

piesēdušies pie nepareizā galda, mūsu<br />

galdam no loterijas nekas, nu pavisam<br />

nekas negadījās. Nu nekas, varbūt nākamgad.<br />

Tā nu bijām paēduši tā, ka rīt nevajadzēs<br />

ne brokastu, ne pusdienu. Tagad<br />

tikai jāsaka lielo paldies cepējiem,<br />

cepējām, salātu gatavotājām un arī dalītājām,<br />

trauku mazgātājām un saimniecēm,<br />

griezējiem, loterijas kārtotājiem,<br />

galdu licējiem un arī visiem zāles<br />

kārtotājiem un nokārtotājiem. Nu tad<br />

laikam arī visiem, kuri bija nākuši ēst<br />

un mieloties ar labi izdevušos cūkas<br />

bērēm; cerams, ka nākamgad sāksim<br />

atkal visu no gala. Paldies par labi pavadītu<br />

vakaru ar labiem draugiem un<br />

labu ēdienu.<br />

Jānis Purvinskis<br />

Laikrakstam „Latvietis“

Ceturtdien, 2013. gada 2. maijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 7. lpp.<br />

Zviedrijas latviešu baznīcas Sinode<br />

Pirmo reizi notika Gēteborgā<br />

Pirmo reizi trimdas pastāvēšanas<br />

laikā Sinode notika ārpus Zviedrijas<br />

galvas pilsētas Stokholmas. Parasti<br />

arī Sinode nav notikusi saskaņota<br />

ar citiem sarīkojumiem Stokholmas<br />

latviešiem, atskaitot vienu reizi, kad<br />

Latviešu Nacionālā Fonda valdes sēde<br />

notika Andreja Eglīša vadībā Stokholmā,<br />

dienu pirms Sinodes.<br />

Gēteborgā Sinode notika<br />

2013. gadā 9. un 10. martā, Hāgas<br />

baznīcā un tās draudzes telpās. Mēs,<br />

Gēteborgas latviešu draudze, bijām un<br />

esam vēl vienmēr lepni par Sinodes lēmumu<br />

un uzticību noturēt Sinodi Gēteborgā.<br />

Mēs to uzskatām kā pagriezienu<br />

Zviedrijas latviešu baznīcas domāšanā,<br />

un ka nākotnē Sinodes tiks noturētas<br />

arī citās Zviedrijas latviešu draudzēs.<br />

Mēs esam lepni un pateicīgi mūsu<br />

arhibīskapam Elmāram E. Rozītim,<br />

kurš īsi pirms tam bija gandrīz vai apceļojis<br />

zemes lodi divas reizes. Divas<br />

reizes uz Austrāliju, tad Ameriku un<br />

dienu pēc atgriešanās Eiropā – uz ziemeļzemi<br />

Zviedriju.<br />

Neskatoties uz visu to, arhibīskaps<br />

deva laiku arī mūsu baznīcas ārpolitikai<br />

vēl pirms Sinodes atklāšanas dievkalpojuma<br />

prāvestes Ievas Graufeldes<br />

pavadībā, agrā priekšpusdienā<br />

doties uz pieņemšanu pie Gēteborgas<br />

bīskapa Pēra Ekerdāla (Per Ekerdal).<br />

Tad arhibīskaps devās uz Sinodes<br />

atklāšanas dievkalpojumu Hāgas<br />

baznīcā, lai tur, starp citu, pasniegtu<br />

Hāgas draudzes prāvestei Cecilia Nīholmai<br />

(Nyholm) mūsu jauntulkoto<br />

latviešu valodas bībeli.<br />

Tas notika, lai teiktu mazu paldies<br />

par Hāgas draudzes lielo, jau 62 gadīgo<br />

sadarbību, dodot mūsu draudzei mājvietu,<br />

mūsu draudzes bibliotēkai un mūsu<br />

kantorim. Mēs nezinām nevienu citu<br />

latviešu draudzi Eiropā, kurai būtu šāda<br />

sadarbība, pretimnākšana! Tāpat mums<br />

ir pieejama Hāgas draudzes baznīca.<br />

Vēlreiz sirsnīgs paldies mūsu arhibīskapam,<br />

kurš tādi palīdzēja stiprināt<br />

mūsu attiecības ar Gēteborgas zviedru<br />

baznīcu; mēs apzināmies, cik lielu atbalstu<br />

saņemam.<br />

Pēc dievkalpojuma devāmies uz<br />

draudzes namu, kur mūsu draudzes<br />

dāmu komiteja bija sagatavojusi galdu<br />

ar vairākām Latvijas delikatesēm, kā<br />

nēģiem, zušiem utt.<br />

Pēcpusdienā lielā skaitā sanākušiem<br />

draudzes locekļiem bija vienreizēja<br />

iespēja noklausīties, kā klājās<br />

kaimiņu draudzēs.<br />

Svētdiena bija veltīta Sinodes<br />

sēdei, kuras tecējumā, starp citu,<br />

Zviedrijas latviešu baznīcas pārvaldes<br />

priekšsēdētāja prāveste Ieva Graufelde,<br />

arhibiskāpam asistējot, pasniedza atzinības<br />

rakstu Gēteborgas draudzes vicepriekšsēdim<br />

Aleksandram Kristsonam<br />

par viņa vairākus desmitus gadu<br />

čaklumu, rakstot Sinodes protokolus<br />

rokrakstā. Liekās, ka tas tā nākotnē<br />

vairs nenotiks – protokols rokrakstā.<br />

Tagad modernā tehnika arī atradusi<br />

ceļu mūsu Sinodē. Tika ievēlēts<br />

protokolētājs, bet viņš varēja atslābis<br />

sekot sēdei, jo sēde tika ierakstīta digitālā<br />

mēdijā.<br />

Nedrīkstam arī aizmirst pieminēt<br />

mūsu draudzes ilggadīgo bijušo<br />

priekšnieku Ilgvaru Gūtmani, Baznīcas<br />

pārvaldes vairāku desmitgadu<br />

grāmatvedi, kas par šo pašaizliedzīgo<br />

darbu arī saņēma atzinības rakstu un<br />

kuram uzticēta arī turpmākā darbība,<br />

jo saimnieciskie pārskati un atskaites<br />

netop pašas no sevis.<br />

Grupas bildē redzami Sinodes delegāti.<br />

Vēlamies minēt pirmā rindā,<br />

labā pusē sēdošo jaunāko dalībniece,<br />

Stokholmas draudzes priekšsēdi Zani<br />

Zaļkalnu. Tā redzam, latviešu baznīcu<br />

Zviedrijā lēnām sāk pārņemt nākamā<br />

paaudze, paaudze, kas labāk saprot<br />

mūsdienu vides prasības un izveidos<br />

arī kopīgu ceļu abām Latvijas luterāņu<br />

baznīcām.<br />

Vilma Tenesa (Wilma Teness)<br />

Gēteborgas draudzes sekretāre<br />

Laikrakstam „Latvietis“<br />

Sinodes delegāti. Pirmā rindā, pirmā no labās – Sinodes jaunākā dalībniece,<br />

Stokholmas draudzes priekšsēde Zane Zaļkalna. Otrā rindā piektais<br />

no kreisās arhib. E. E. Rozītis.<br />

Gleznas uz zīda<br />

Latviešu mākslinieces izstāde Kongsvinger bibliotēkā Norvēģijā<br />

Kongsvinger ir neliela<br />

Norvēģijas provinces<br />

pilsēta, 90 km uz<br />

ziemeļaustrumiem no<br />

Oslo. Manās rokās ir nonācis<br />

vietējā laikraksta,<br />

Glåmdalen, 24. janvāra<br />

nr. ar žurnālista Ķela<br />

Hermansena (Kjell R. Hermansen)<br />

FOTO Vilma Tenesa (Wilma Teness)<br />

rakstu par šo izstādi: Silkevegen gjennom<br />

epoker (Zīda ceļš gadsimtu gaitā)<br />

no 14. līdz 31. janvārim 2013. gadā.<br />

Mēģināšu atstāstīt šī raksta saturu.<br />

Fakti par mākslinieci: Ilva Anna<br />

Kulberga, dzimusi Rīgā, 26.05.1971.<br />

Dzīvo Kongsvinger. Studējusi mākslu<br />

un rokdarbus Latvijas Universitātē,<br />

ir maģistra grāds pedagoģijā, ir bijusi<br />

No kr.: prāveste Cecilia Nīholma (Nyholm),<br />

prāv. Ieva Graufelde, arhib. E. E. Rozītis.<br />

mākslas un rokdarbu skolotāja, divas<br />

gadus studējusi iekštelpu iekārtojumu<br />

(interiørdesign) Radošajā Speciālskolā,<br />

Oslo, galvenās intereses ir glezniecība,<br />

sevišķi– zīda, un strādāšana<br />

pasteļa tehnikā.<br />

Zīds – agrāk un tagad.<br />

Turpinājums 15. lpp.<br />

FOTO Vilma Tenesa (Wilma Teness)

8. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2013. gada 2. maijā<br />

Latviešu Kopība Vācijā – būs vēlēšanas<br />

Lielā talka Latvijā<br />

Jāreģistrējas līdz 9. maijam<br />

Latviešu kopība Vācijā ir sabiedriska<br />

organizācija latviešiem Vācijā.<br />

Tā pastāv kopš 1946. gada. Ja tā iesākās<br />

kā bēgļu organizācija, tad gadiem<br />

ejot, mainījusies laikiem līdzi. Nopelni<br />

šai organizācijai ir Minsteres Latviešu<br />

ģimnāzijas vadīšana vai arī Brīvās<br />

Latvijas avīzes izdošana. Taču galvenais<br />

ir būt par t.s. jumta organizāciju,<br />

kas pārstāv latviešus Vācijā sarunās ar<br />

vāciešiem vai arī Latviju. Šodien tiek<br />

atbalstītas vairākas skoliņas, tautas<br />

deju grupas, tiek rīkoti valsts svētku<br />

sarīkojumi. Tagad atkal pienācis laiks<br />

šo to pamainīt, jo Vācijā ir daudz latviešu<br />

– lēš, ka kādi 22 000 ar Latvijas<br />

pasēm dzīvo Vācijā. Tas ir vairāk nekā<br />

Cēsīs un tuvojās jau Jēkabpilij!<br />

Kopš 2009. gada nav bijušas vēlēšanas<br />

– tās notiek ik pa 4 gadiem, un<br />

šogad ir iepriecinošā kārtā 23 kandidātu!<br />

No tiem vajag oficiāli ievēlēt<br />

12. Taču nedomāju, ka arī tie, kurus<br />

neievēlēs, pēkšņi pazudīs, bet darbosies<br />

pēc savām interesēm un dotībām<br />

tālāk. Kandidāti ir visādi – gan jaunāki,<br />

gan jau pieredzējušā vecumā, gan<br />

no Vācijas ziemeļiem, gan dienvidiem,<br />

gan no lielām pilsētām, gan arī no mazākām<br />

vietām – ir 10 vīrieši, 13 sievietes,<br />

pārsvarā Latvijā dzimuši, bet arī<br />

tādi, kas ne tur dzimuši vai uzauguši –<br />

skatieties paši!<br />

Vēlēt var organizācijas Latviešu<br />

kopība Vācijā biedri, kas ir piereģistrējušies.<br />

Svarīga ir adrese Vācijā un<br />

vecums pāri 18 gadiem. Biedru maksa<br />

ir 2 eiro mēnesī, kas sanāk 24 eiro<br />

gadā! http://lk-v.de/velesanas2013 Vēlēšanu<br />

biļetenu nosūta vēlētājam pa<br />

pastu, un tas pa pastu jāatsūta atpakaļ<br />

vai arī jānodod. Līdz 9. maijam jāpiereģistrējas,<br />

līdz 9. jūnijam jāsaņem<br />

atpakaļ vēlēšanu izvēles biļetens.<br />

Priecāsimies, ja pēc iespējas vairāk<br />

Vācijas latviešu piedalīsies šajās<br />

vēlēšanās, un pēc tām veidos sabiedrību<br />

tādu, kāda tā pašiem patīk. Visiem<br />

nekad nebūs vienādas intereses, tas ir<br />

labi, nāciet un dariet to, kas Jums liekas<br />

labs un svarīgs!<br />

Zuze Krēsliņa-Sila<br />

Laikrakstam „Latvietis“<br />

Red. Nākamajā laikraksta numurā<br />

iepazīstināsim ar pašiem kandidātiem.<br />

Notiek jau sesto gadu pēc kārtas<br />

2008. gada 3. maijā pirmo reizi notika Lielā talka visas valsts mērogā. Talkas idejas autore ir rakstniece Anna Žīgure.<br />

Viņas vēlējums un aicinājums bija līdz Latvijas 100. dzimšanas dienai padrīt to par tīrāko un sakoptāko vietu pasaules<br />

kartē.<br />

Sestdien, 27. aprīlī Latvijā atkal notika Lielā talka, un tajā piedalījās gandrīz 100 tūkstošu talkotāju.<br />

■<br />

Bauskas 1. vsk. 7. un 11. klašu skolēni turpināja „Billītēs“ veidot pērn iesākto Dzejnieku taku.<br />

FOTO Anna Žīgure<br />

FOTO Anna Žīgure<br />

Aizdomas, ka RD īpašumu iegādājas fiktīva persona<br />

„Vienotība“ norāda uz dīvainībām Rīgas pašvaldības darbībā<br />

Rīgas domes<br />

dījusi uz nepilnībām kārtībā, kā RD<br />

(RD) tikko veic tai piederošo īpašumu pārdošanu.<br />

pārdoto īpašumu<br />

Jaunākā informācija apliecina, ka tā<br />

Grēcinieku<br />

ielā 34 par 2,2 miljoniem latu iegādājusies<br />

kompānija, kas reģistrēta uz<br />

kāda 1929. gadā dzimuša kunga vārda,<br />

kuram pašam pieder vien mazs dzīvoklītis<br />

Vecmīlgrāvī. Tikmēr uzņēmēji<br />

pastiprināti iebilst pret notikušās<br />

izsoles noteikto ierobežojumu, kas darījumam<br />

aizliedza piesaistīt kredītiestādes<br />

līdzekļus. Partijas VIENOTĪBA<br />

RD frakcijas deputāti pieprasa RD vadībai<br />

anulēt izsoles rezultātus.<br />

VIENOTĪBA jau iepriekš norā-<br />

nenodrošina labāko rezultātu pilsētas<br />

interesēs. Par jauno Grēcinieku ielas<br />

34 īpašnieku, iztērējot 2,2 miljonus<br />

latu, kļuvusi firma Doreks, kas pieder<br />

kādam 84 gadus vecam kungam. Saskaņā<br />

ar Lursoft pieejamo informāciju,<br />

kompānijas darbības nozare ir datortehnikas<br />

un biroja tehnikas apkalpošana,<br />

uzņēmuma apgrozījums 2011. gadā<br />

bijis nepilni 3000 latu, savukārt zaudējumi<br />

sasnieguši gandrīz 40 000 latu.<br />

„Tas, ka neliela firmiņa ar pāris<br />

tūkstošu apgrozījumu nopērk miljonus<br />

vērtu īpašumu, rada vairākus jautājumus:<br />

pirmkārt, vai Doreks darbojas<br />

kāda cita vārdā, otrkārt, vai šī nav<br />

speciāli radīta shēma, lai jau iepriekš<br />

zināmam pircējam, ierobežojot konkurentus,<br />

būtu iespēja tikt pie vērtīga<br />

pašvaldības īpašuma. Šis darījums<br />

demonstrē Ušakova vadītās RD stilu,<br />

kam maz sakara ar rūpēm par rīdzinieku<br />

interesēm,“ norāda VIENOTĪBAS<br />

Rīgas vēlēšanu saraksta līdere Sarmīte<br />

Ēlerte.<br />

Savukārt prasību, ka izsoles dalībniekam<br />

jāspēj ieguldīt savi līdzekļi<br />

Turpinājums 9. lpp.

Ceturtdien, 2013. gada 2. maijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 9. lpp.<br />

Latgaliešu „bītli“ izdod albumu „Pa celeņu…“<br />

Ieskandināšanas svētki Vabolē un Rīgā<br />

Daugavpils novada<br />

Vabolē 2013. gada 1. aprīlī<br />

notika jauna albuma<br />

Pa celeņu… ieskandināšanas<br />

svētki, kas tajā<br />

pašā nedēļā, 4. aprīlī,<br />

aizripoja arī līdz Rīgai,<br />

kur latgaliešu bītlu tradicionālās<br />

kultūras mantojums piepildīja<br />

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas<br />

Akadēmijas LMT kamerzāli.<br />

Par latgaliešu bītliem dēvētais Vaboles<br />

pagasta etnogrāfiskais ansamblis<br />

Vabaļis tika izveidots pirms septiņiem<br />

gadiem. Atskatoties uz albuma Pa celeņu…<br />

abiem prezentācijas pasākumiem,<br />

ansambļa vadītājs Artūrs Uškāns saka:<br />

„Var teikt, ka pašlaik etnogrāfiskajam<br />

ansamblim ir augstākais darbības<br />

punkts, kas sakrīt ar septiņu darbības<br />

gadu jubileju. Izdotais albums ansambļa<br />

dalībniekiem ir kā atskaite par padarīto<br />

šajā laikā. Vabaļom ir gandarījums par<br />

albumu, jo tur skan tās dziesmas, ko reiz<br />

dziedājušas viņu mammas un vecmammas.<br />

Visa nedēļa pagāja zem Vabaļu<br />

zvaigznēm. Diemžēl nesen mūžībā aizgāja<br />

viena no dalībniecēm – teicēja Sofija<br />

Svētiņa, ļoti gaišs cilvēks, kura ierakstītajā<br />

diskā stāsta anekdotes. Dienu<br />

mes informācija, ansamblis pirms septiņiem<br />

gadiem neradies tukšā vietā –<br />

Vaboles sieviņas jau pirms tam aktīvi<br />

dziedājušas Latgalei raksturīgos, unikālos<br />

garīgos dziedājumus. Tā radusies<br />

ideja ar viņu palīdzību atdzīvināt<br />

arī sen aizmirstās laicīgās dziesmas,<br />

kuras agrākos laikos dziedātas dažādos<br />

godos, talkās vai večerinkās.<br />

Ansambļa Vabaļis darbība balstās<br />

vietējās tradīcijās, prasmēs un zināšanās,<br />

ar mērķi nodot tās tālāk un aktualizēt<br />

to unikālo vērtību mūsdienu<br />

Latvijas kultūrtelpā. Šobrīd Vabaļis ir<br />

jaunākais etnogrāfiskais ansamblis ne<br />

tikai Latgalē, bet visā Latvijā. Septiņu<br />

darbības gadu laikā jau paspējis piedalīties<br />

dažādos festivālos un koncertos<br />

gan Latvijā, gan ārzemēs.<br />

Etnogrāfiskā ansambļa specifika,<br />

salīdzinājumā ar folkloras kopu, ir tā,<br />

ka visi ansambļa dalībnieki ir teicēji,<br />

pie tam repertuāru veido ne tikai dziesmas,<br />

bet arī citi folkloras žanri (pasakas,<br />

stāsti, teikas, ticējumi, anekdotes<br />

u.c.). Tāpat arī etnogrāfiska ansambļa<br />

dalībnieki ir no iepriekšējām paaudzēm<br />

pārmantojuši un saglabājuši tradicionālo<br />

amatu (aušana, adīšana u.c.),<br />

kulinārās un dziedniecības prasmes.<br />

pirms koncerta Rīgā bija bēres Lāčupes Pašlaik etnogrāfiskā ansambļa<br />

kapos. Koncerts Mūzikas Akadēmijā<br />

tika veltīts Sofijas piemiņai.“<br />

Kā liecina Daugavpils novada do-<br />

Vabaļis dalībnieki ir Regīna Vingre,<br />

Veneranda Putroma, Apolonija Kokina,<br />

Veronika Stikāne, Anna Rubine,<br />

Etnogrāfiskā ansambļa „Vabaļis“ pirmais<br />

albums „Pa celeņu…“.<br />

Irēna Livmane, Regīna Žukovska, Lidija<br />

Sparāne, Mairita Stalidzāne, Aina<br />

Pabērza un Jānis Gipters. Muzikālais<br />

ieraksts glabā arī īsi pirms albuma<br />

ieskandināšanas aizsaulē aizgājušās<br />

vecākās un enerģiskākās dalībnieces<br />

Sofijas Svētiņas balsi.<br />

Albums tapis ar Valsts Kultūrkapitāla<br />

fonda, Vaboles pagasta pārvaldes<br />

un biedrības Latgalīšu Etnokulturys<br />

centrs atbalstu. Ierakstus veica Edgars<br />

Skrāģis. Albuma izdevējs ir kultūras<br />

menedžmenta centrs Lauska, kura<br />

mājaslapā http://www.lauska.lv jaunizdoto<br />

albumu arī var iegādāties.<br />

Anna Briška<br />

Laikrakstam „Latvietis“<br />

FOTO Daugavpils novada dome<br />

Etnogrāfiskais ansamblis „Vabaļis“.<br />

FOTO Daugavpils novada dome<br />

Ansambļa izveidotāji Artūrs Uškāns un Vaboles<br />

pagasta kultūras nama direktore Vija Pabērza.<br />

FOTO Daugavpils novada dome<br />

RD īpašums fiktīvai personai?<br />

Turpinājums no 8. lpp.<br />

īpašuma iegādei, kura sākotnējā izsoles<br />

cena bija noteikta 2,078 miljonu<br />

latu apjomā, VIENOTĪBA uzskata par<br />

nepamatotu izsoles pretendentu ierobežojumu.<br />

„RD ar savu absurdo kritēriju samazināja<br />

izredzes īpašumu pārdot par<br />

maksimāli labāko un pilsētai izdevīgāko<br />

cenu. Daudzi uzņēmēji pamatoti izsaka<br />

iebildes, uzsverot, ka šādam darījumam<br />

nepieciešamie līdzekļi skaidrā<br />

naudā ir retajam, līdz ar to atļauja piesaistīt<br />

kredītiestādi būtu bijusi pilnībā<br />

saprotama. Ja RD vadība ar izsoli gribēja<br />

glābt pilsētas budžetu, kuru paši<br />

ir izsaimniekojuši, tad visi fakti liecina<br />

par pretējo – izsole nav organizēta<br />

tā, lai pilsēta gūtu iespējami lielāku<br />

labumu,“ norāda Ēlerte.<br />

Ņemot vērā nepilnības Grēcinieku<br />

ielas 34 nama izsoles noteiktajos atlases<br />

kritērijos, kā arī šaubas par izsoles<br />

rezultātu, VIENOTĪBA RD vadībai<br />

pieprasīs izsoli anulēt.<br />

Jāatgādina, ka šis nav pirmais gadījums,<br />

kad RD vieglprātīgi un necaurskatāmi<br />

rīkojas ar sev piederošajiem<br />

nekustamajiem īpašumiem. VIENO-<br />

TĪBA jau iepriekš konstatējusi, ka īpašums<br />

Vienības gatvē 13, kuru RD par<br />

nepamatoti zemu cenu – 77 000 latu –<br />

pārdeva janvārī, šobrīd tiek pārdots par<br />

trīs reizes dārgāku cenu. Tas radījis aizdomas,<br />

ka domes vadībai pietuvinātas<br />

personas ir ieinteresētas pašvaldības<br />

īpašumu nonākšanai spekulantu rokās.<br />

Partija „Vienotība“<br />

Informācija plašsaziņas līdzekļiem<br />

2013. gada 11. aprīlis

10. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2013. gada 2. maijā<br />

Māra Branča skatījums<br />

Albums par gleznotājas Golgātas ceļu<br />

17. janvārī galerijā<br />

Daugava atklāja gan<br />

Birutas Delles kārtējo<br />

gleznu izstādi, gan<br />

mākslas maģistres Andas<br />

Treijas sastādīto albumu<br />

par šo māksliniece.<br />

Tā bija arī Birutas<br />

Delles dzimšanas diena (dzim. 1944).<br />

Izstādē mēs ieraudzījām viņas ļoti<br />

vienkāršās, smalkos toņos būvētās rudens<br />

ainavas un portretus. Tos viņa<br />

kādu brīdi bija atstājusi novārtā, tikai<br />

pēdējā gada laikā tiem atkal pievērsusies.<br />

Tie nav tradicionālie portreti, kur<br />

būtiska ir portretiskā līdzība, anatomiski<br />

un dokumentāli precīzs modeļa<br />

sejas un apģērba attēlojums. Birutas<br />

Delles portretiem tomēr ir pozējuši<br />

konkrēti cilvēki, tajos var sazīmēt viņu<br />

individuālos vaibstus, tomēr detaļas,<br />

žesti un nosaukumi vēsta par zināmu<br />

vispārinājumu, izmantoti arī atsevišķi<br />

groteskas elementi, kas māksliniecei<br />

ļoti raksturīgi. Darbi piesaistīja ar maigo<br />

tonālo krāsu pielietojumu.<br />

Starp citām ģīmetnēm izstādē sevišķi<br />

pievilka viņas pašportrets. Tas<br />

tapis pagājušajā gadā. Viņas trauslo<br />

augumu slēpj melns trikotāžas svīteris,<br />

virs kura uzvilkts rūtains, plats krekls.<br />

Kalsnajās rokās kūp neiztrūkstošā cigarete.<br />

Kuplais matu ērkulis apņem seju.<br />

Tumšajās acīs var izlasīt, cik māksliniece<br />

savā mūžā ir daudz pieredzējusi, pārdzīvojusi<br />

un ka no nākotnes neko labu<br />

negaida. Skatiens ir visai neuzticīgs ārpasaulei,<br />

kas var ielauzties viņas rūpīgi<br />

sargātajā garīgajā laukā. Sakniebtajās<br />

lūpās jaušams rūgtums un arī spīts.<br />

„...bez gleznošanas nevaru. Tā būtu<br />

augstākā, piepildītākā laime, ja varētu<br />

gleznot katru dienu, kad prāts atslēgts<br />

no visa cita un būtu tikai darbs,“ ar šo<br />

Birutas Delles domu un minēto pašportretu<br />

iesākas nule izdotais albums.<br />

Mākslinieces sacītais ir patiesība. Ir gadījies<br />

ieskatīties gleznotājas piezīmēs,<br />

un tur atrodams uzskaitījums, cik stundas<br />

dienā viņa varējusi pavadīt pie molberta<br />

un krāsām. Ja nu kādu iemeslu dēļ<br />

tas nav noticis, viņa jūtas nelaimīga. Šādas<br />

dienas no dzīves būtu izsvītrojamas.<br />

Māksliniece spēj sevi apliecināt<br />

tikai gleznojot – tas ir arī Andas Treijas<br />

albuma vadmotīvs. Birutas Delles<br />

privātā dzīve mākslas zinātnieci nav<br />

interesējusi. Tai viņa pieskārusies tikai<br />

tik daudz, cik nevar bez tās stāstījumā<br />

iztikt. Ja nu kāds patiesi kāro iepazīt<br />

viņu otrpus krāsām un molberta, tam<br />

jāsameklē mākslinieces pašas sarakstītā<br />

grāmata Mans ceļš (2007), kur<br />

gleznotāja visai atklāti izstāsta arī intīmākas<br />

lietas. Turpretim mākslinieces<br />

biogrāfe vairākkārt uzsver, ka viņas<br />

dzīve neatspoguļojas viņas darbos. Šo<br />

domu uzsver arī pati Biruta Delle, akcentējot,<br />

ka viņas gleznu tēli un sižeti<br />

pie viņas atnāk paši no augšas, nav ar<br />

prātu izdomāti.<br />

Teiktajam gan līdz galam negribas<br />

piekrist. Daudzus gadus esot pietiekoši<br />

ciešā saskarē ar mākslinieci, esmu<br />

bijis liecinieks tam, ka daudzkārt gleznotāja<br />

rādījusi skices, kas radušās noteiktu<br />

notikumu rezultātā. Redzētais<br />

televīzijā – visbiežāk tas skar atgadījumus<br />

pasaulē – izraisījis viņā kādus<br />

emocionālos pārdzīvojumus. Tātad ne<br />

tikai fantāzija vai mājieni no augšas<br />

radījuši kompozīcijas un tēlus, bet arīdzan<br />

dzīve apkārt. Tiesa gan, reti kad<br />

idejas nākamajām gleznām skar viņas<br />

personīgos pārdzīvojumus. Viņa no<br />

tiem norobežojas. Še māksliniece iebilstu,<br />

ka viņas dzīvē nekas nenotiek,<br />

viņa tikai glezno. Tas ir vērtīgākais,<br />

kas ar viņu notiek. Un tomēr Birutas<br />

Delles gleznās jaušama dziļdziļa vientulība,<br />

alkas pēc maiguma un mīlestības,<br />

pēc silta pieskāriena, pēc tuva cilvēka<br />

atzinības tam, ko viņa dara. Vai<br />

tomēr gleznotāja savos darbos nerunā<br />

par to, kas viņai pietrūkst, pēc kā ilgojas?<br />

Vai visi sirreālie sižeti nav par to?<br />

Albums Biruta Delle ir jau trešais<br />

šāda veida izdevums, ko sarūpējusi galerija<br />

Daugava un Anda Treija (atcerēsimies<br />

iepriekšējos albumus, kas veltīti<br />

glezniecības lielmeistariem Imantam<br />

Vecozolam un Birutai Baumanei). Tā<br />

ir liela formāta bieza grāmata ar daudzām<br />

gleznu reprodukcijām. To šoreiz<br />

ir mazāk nekā iepriekšējos izdevumos<br />

– tuvu pie 240 attēliem. Albumu<br />

lieliski iekārtojis Juris Petraškevičs.<br />

No lielā gleznu daudzuma, ko savā<br />

mūžā Biruta Delle ir sagleznojusi, ir<br />

atlasīts labākais, kas ir bijis sastādītājas<br />

rīcībā.<br />

Stāstījums par viņas daiļradi ir ļoti<br />

saistošs un koncentrēts. Var just, cik<br />

pamatīgi albuma autore ir iedziļinājusies<br />

Birutas Delles radošās darbības<br />

labirintos, neieslīgstot detaļās. Sānceļu,<br />

klupienu un staignāju viņas dzīvē ir<br />

bijis pietiekoši daudz, taču Anda Treija<br />

ļoti profesionāli pieturējusies pie galvenā<br />

– pie Birutas Delles glezniecības<br />

attīstības izpētes, tam, ko pati māksliniece<br />

sauc par Golgātas ceļu, kas katru<br />

dienu jāsāk no jauna. Tas ir bijis gana<br />

akmeņains un stāvs, taču mākslas zinātniece<br />

ir prasmīgi izvairījusies no<br />

visa liekā un mazsvarīgā. Par to Anda<br />

Treija ir īpaši jāuzslavē<br />

Ṁāris Brancis<br />

Laikrakstam „Latvietis“<br />

Andas Treijas albuma „Delle“ vāks.<br />

Biruta Delle. Pašportrets. 2012.<br />

Biruta Delle. „Vīrietis ar granātābolu“.<br />

2012.<br />

Abonējiet laikraksta „Latvietis“ drukāto izdevumu!<br />

Abonements $35 par 10 numuriem, $70 par 20 numuriem vai $180 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.<br />

Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141. Čeki rakstāmi: „Sterling Star“<br />

Abonementu var pieteikt un pagarināt tīmeklī – http://www.laikraksts.com<br />

FOTO Māris Brancis<br />

FOTO Māris Brancis

Ceturtdien, 2013. gada 2. maijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 11. lpp.<br />

Blaumaņa gada Grestes lasījumi<br />

Pieminot Blaumaņa un Grestes draudzību<br />

Jau sesto gadu aprīlī<br />

Jelgavas Valsts ģimnāzijā<br />

ir viena diena,<br />

kad atceramies izcilo<br />

latviešu pedagogu Jāni<br />

Gresti. Ar viņa vārdu<br />

saistīta skolas sākotne<br />

1922. gadā, kad viņš kopā ar ģimeni<br />

pārnāca strādāt uz tikko nodibināto<br />

Jelgavas 2. Valsts ģimnāziju. Viņš<br />

mācīja ķīmiju, mineraloģiju, dažām<br />

klasēm arī anatomiju. Un arī dzīvoja<br />

turpat – vecajā Bruņniecības namā<br />

Driksas upes krastā, toreiz – Upes<br />

ielā 13.<br />

Katru gadu izvēlējāmies kādu īpašu<br />

tēmu Grestes dzīvē, aicinājām viesus<br />

no citām Valsts ģimnāzijām. Pagājušajā<br />

mācību gadā izpētījām Jāņa<br />

Grestes sadarbību ar Latvijas skolu<br />

skolotājiem. Tā kā viņš vairākas vasaras<br />

savos mācību kabinetos mūsu<br />

skolā bija vadījis skolotāju kursus, šī<br />

sadarbība viņa arhīvā mūsu pilsētas<br />

muzejā atstājusi ievērojamu dokumentu<br />

klāstu, ko Greste saglabājis iespējamā<br />

pedagoģijas muzeja vajadzībām.<br />

2013. gads ir rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa<br />

150. jubilejas gads, tādēļ nolēmām,<br />

ka šī gada Grestes lasījumus<br />

15. aprīlī veltīsim Blaumaņa un Grestes<br />

draudzības tēmai, jo starp abiem<br />

pastāvējusi sirsnīga draudzība. Un vēl<br />

nolēmām šogad par savu ievērojamo<br />

pedagogu parunāt tikai savā kolektīvā,<br />

tā sakot, savā ģimenes lokā.<br />

Kad Jānim Grestem bija 26 gadi,<br />

viņš mācījās Pēterburgas Skolotāju institūtā.<br />

Rūdolfs Blaumanis arī atradās<br />

šajā pilsētā un dzīvoja Galeru ielā 55,<br />

pavisam mazā istabiņā, kurā atradusies<br />

„dzelzs gultiņa, daži pīti krēsli,<br />

vienkāršs galds pie vienīgā loga un<br />

veca kušete.“ Tā vēlāk Blaumaņa dzīves<br />

vietu Pēterburgas Avīžu izdevniecības<br />

namā aprakstījis Kārlis Kraujiņš.<br />

Taču šaurība un komforta trūkums nekad<br />

nav bijis par šķērsli studentu tikšanās<br />

gribai, un tā kādā pēcpusdienā,<br />

kad rakstnieka dzīvoklītī sapulcējās<br />

latviešu Pēterburgā studējošā jaunatne,<br />

iepazinās Jānis Greste un par viņu<br />

13 gadus vecākais un jau pazīstamais<br />

rakstnieks Rūdolfs Blaumanis. Kā visi<br />

gaidīja avīzi! „Tas bija lielisks baudījums<br />

– nosēsties pulciņā un izjust to<br />

spirgto vēsmu, kas plūda pretim no<br />

Olava-Plutes, Niedras un Blaumaņa<br />

vadītā laikraksta. Varbūt jaunība tur<br />

vainīga, bet pēc tam gan neko neesmu<br />

lasījis ar tādu līksmību,“ vēlāk atcerējās<br />

Greste. Melngaiļa vadītais koris,<br />

Aspazijas Vaidelotes izrāde – vēl citi<br />

latviešu pasākumi Pēterburgā tuvināja<br />

latviešu jauniešus.<br />

Un rakstnieks bija visur, arī Greste.<br />

Un Blaumanis meklēja jaunus autorus,<br />

ne tikai meklēja, bet arī atbalstīja<br />

materiāli. Grestes asprātīgais humors<br />

J. Greste 1924. gadā Svitenes 6.kl. pamatskolā (pilī) stāstīja par R. Blaumani.<br />

Redzami Elejas, Svitenes, Rundāles, Platones (Jaunplatones), Sesavas skolu<br />

skolotāji pie Blaumaņa stenda.<br />

Blaumanim veltītā izstāde 1929. gada<br />

2. martā Jelgavas 2.Valsts ģimnāzijā,<br />

ko Greste sagatavo kopā ar Valsts<br />

centrālā ped. inst. stud. un absolventu<br />

biedrību.<br />

viņu piesaistīja, tāpēc 1902. gadā avīzes<br />

pielikumā parādās divas Grestes<br />

publikācijas, bet nākamajā gadā – viena.<br />

Blaumanis mudina Gresti rakstīt,<br />

taču topošais skolotājs to neuztver<br />

nopietni. Šis laiks ir ļoti nozīmīgs<br />

ne tikai Grestes, bet daudzu latviešu<br />

jaunekļu dzīvē: saskarsme ar Blaumani<br />

palīdz saprast dzīvi, veidot sevi,<br />

jo rakstnieks ir nesaudzīgi atklāts un<br />

kritisks pret visādām negācijām, pret<br />

viņu nedarbiem, kā Blaumanis tos<br />

sauc. „Viņš sauca īstā vārdā mūsu<br />

darbus un nedarbus. Viņš lika mums<br />

spoguli pie deguna, sak, paskaties nu<br />

pats uz sevi, viņš nemeklēja nedarbam<br />

mīkstāku nosaukumu...“ atminas vēlāk<br />

Greste.<br />

Draudzība... Tai vajadzīgs ne tikai<br />

kopīgs laiks, bet arī kopīga darbošanās;<br />

ne tikai savstarpēja saprašanās,<br />

iecietība un pacietība, bet arī palīdzēšana<br />

un vēl daudz, daudz kas cits. Varbūt<br />

pavisam vienkārši tas šķiet jaunībā,<br />

bet, es domāju, ne tik vienkārši jau<br />

brieduma gados. Un kā rīkoties, kad<br />

neiznāk tā, kā plānots un gribēts?<br />

Iespējams, ka Blaumanis jau toreiz<br />

– 20. gadsimta pirmajos gados –<br />

saskatīja Grestes spējas un talantu<br />

izpausties rakstniecībā, iespējams.<br />

Arī pats Greste mūža nogalē to pārdomājis,<br />

taču viņš negribēja rakstīt.<br />

Reiz, kad Blaumanis Gresti ieslēdza<br />

istabā, likdams, lai sacer dzejoli, pēc<br />

laika ieradās to noklausīties, Greste,<br />

nostājies svinīgā pozā, arī norunājis<br />

savu Elēģiju:<br />

Iz Sila kroga stedeles<br />

Bij pazudušas redeles,<br />

Lai sidrabstari vizmo,<br />

Kad govs pa lauku bizo!<br />

Šāda attieksme Blaumani vai traku<br />

padarījusi, viņš meties virsū Grestem,<br />

bet tas – bēdzis pa istabu visos iespējamos<br />

veidos. Jāā... Taču draudzība<br />

nebeidzās. Strādādams par skolotāju<br />

Valmierā, Greste divas reizes saņēma<br />

Blaumaņa uzaicinājumu spēlēt rakstnieka<br />

jaunajā lugā Ugunī Edgara lomu<br />

kopā ar Daci Akmentiņu, kura speciāli<br />

atbrauca no Rīgas Kristīnes lomai. Arī<br />

pats Blaumanis spēlēja Barona lomu.<br />

Jaunajam aktierim Grestem tas bija<br />

nopietns pārbaudījums, jo viņam nebija<br />

pieredzes ar meitenēm, kur nu vēl ar<br />

slaveno aktrisi, ar kuru iepazīties bija<br />

Turpinājums 13. lpp.<br />

FOTO no Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja arhīva

12. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2013. gada 2. maijā<br />

Nacionālais attīstības plāns: NAP 2020<br />

Līdzības un atšķirības nacionālas attīstības stratēģijām<br />

Pirmais raksts Gundara Ķeniņa Kinga rakstu sērijā par pērn pārrunāto un pieņemto Nacionālo attīstības plānu.<br />

Mīļie lasītāji!<br />

Zemāk lasāmā uzruna<br />

Latvijas aviācijas<br />

nozares darbiniekiem,<br />

studentiem, mācībspēkiem<br />

un citiem krokodilu<br />

radiniekiem ir sava<br />

veida ievads maniem<br />

nākamiem rakstiem. Es ceru, ka tie jūs<br />

novedīs uz pārdomām un atziņām gan<br />

par Latvijas saimniecisko izaugsmi,<br />

gan par tās nacionālo attīstību šodien,<br />

rīt un tālākā nākotnē.<br />

Īstenībā es rakstīšu par iecerētiem<br />

saimnieciskiem rezultātiem un stratēģijām<br />

to sasniegšanai. Šie sasniegumi<br />

nav gaidāmi bez tautas atbalsta un<br />

iesaistes. Savukārt, šī iesaiste, pietiekama<br />

vai nepietiekama, prasa daudz<br />

plašāku pieeju par lēmumiem saimnieciskā<br />

dzīvē. Tāpēc arī Latvijas valdība<br />

šodien spriež par nacionālo attīstību<br />

plānu septiņiem gadiem (NAP 2020)<br />

un tā iespējamu turpinājumu līdz<br />

2030. gadam.<br />

Kā to var lasīt zemāk, mēs esam<br />

savā uzvedībā gan līdzīgi, gan atšķirīgi.<br />

Valdības pirmais un grūtākais uzdevums,<br />

šo septiņgadu plānu veidojot,<br />

ir šī plāna plāna mērķus un paredzētās<br />

norises saskaņot personiskās un sabiedriskās<br />

pārrunās.<br />

Vēl vēlos pieminēt, ka gaidāmie<br />

raksti nebūs mācību grāmatas šī vārda<br />

ierastajā nozīmē. Tiem, kas vēlas attīstības<br />

tematiku iepazīt tuvāk, es šoreiz<br />

pievienoju dažas norādes zinātniskā<br />

literatūrā.<br />

Veiksmīgu lasīšanu un piemērotas<br />

pārdomas!<br />

Krokodili un viņu radinieki<br />

Godātie krokodilu un citu abinieku<br />

radinieki!<br />

Es jūs šodien aicinu uz pārdomām<br />

par racionālismu, ko mums vēlas piedēvēt<br />

vairums ekonomistu. Padomāsim<br />

par racionālisma kontrastiem ar<br />

cilvēku īsteno uzvedību! Mēs esam<br />

dažādi, bet mēs no vissenākajiem laikiem<br />

esam arī iemantojuši kopīgas<br />

īpašības. Kas tās ir?<br />

Kornela Universitātes profesors<br />

Roberts Franks (2011) domā, ka mūsu<br />

ekonomiskās izdarības ir vairāk saistītas<br />

ar lēnajiem mūsu attīstības procesiem.<br />

Franks mūs iepazīstina ar tiem neirologiem,<br />

kas ir pārliecināti, ka mūsu<br />

dabas pašos pamatos ir mūsu radniecība<br />

ar krokodiliem un citiem abiniekiem.<br />

Krokodili, kā jau esam ievērojuši<br />

pat dažu kolēģu raksturos, ir badīgi<br />

un alkatīgi. Par visu visvairāk viņi<br />

grib pie pirmās izdevības daudz aprīt.<br />

Kā to atzīst pat ekonomisti, šo krokodilu<br />

rijība ir tīri fiziski ierobežota. Savukārt<br />

mēs, šo abinieku pēcteči, nebūt<br />

neesam savās vēlmēs un alkatībā ierobežoti.<br />

Cilvēks vēlas vairāk. Mēs, vairāk<br />

gan kā indivīdi, instinktīvi gribam<br />

iegūt arvien vairāk un vairāk varas,<br />

naudas un mantas. Citiem vārdiem,<br />

cilvēces saimnieciskai izaugsmei vēl<br />

nav saredzamu robežu.<br />

Mūsu krokodilu dabai ar laiku izveidojusies<br />

otra kārta. Tā unikāli tikai<br />

cilvēcei palīdz domāt un plānot tālākai<br />

nākotnei. Un tā mēs esam pa daļai rijīgi<br />

un negausīgi, bet pa daļai mēs arī<br />

spējam sasniegt ļoti daudz. Šīs spējas<br />

vairojas ar mūsu saziņu un sadarbības<br />

izaugsmi.<br />

Pirmais latviešu aeronautikas inženieris,<br />

mans vecākais brālis Marģers<br />

Ķeniņš pēc Pirmā pasaules kara<br />

gandrīz viens pats uzbūvēja savu<br />

pirmo lidmašīnu. Šodien jaunākais<br />

Boeinga modelis 787 prasa daudzas,<br />

dažādas darbinieku saimes un komandas,<br />

lai paveiktu vēl nesen neiespējamo,<br />

salikt kopā miljonu daļu un detaļu<br />

drošai, ekonomiskai un ātrai tālsatiksmes<br />

lidmašīnai. Kā redzam, tad tehniskais<br />

un saimnieciskais progress<br />

turpinās tālāk. Pēc Franka domām, šī<br />

progresa raksturs vairs nav īsti racionāls.<br />

Franks domā, kas tas pēc dabas<br />

ir vairāk evolucionārs. Viņš runā par<br />

mūžam mainīgu Darvina ekonomiju.<br />

Tas atgādina vajadzību mainīties un<br />

pielāgoties jauniem apstākļiem.<br />

Es ceru, ka šī mazā intelektuālā<br />

ekskursija palīdzēs jums paveikt vēl<br />

daudzus uzlabojumus savā un visas<br />

tautas saimnieciskajā dzīvē Plašāka<br />

pieeja šiem jautājumiem šodien ir kļuvusi<br />

nepieciešama, jo tagad dzīvojam<br />

jaunā saziņu un sadarbības laikmetā.<br />

Kā sacīt, izaugsmes procesus nevar<br />

paveikt tikai ar racionālu inženieru un<br />

ekonomistu darbu vien.<br />

Šī laikmeta procesos vairāk un<br />

vairāk izšķilas inovācijas, kas ir rūpīgu<br />

diskusiju, lielas atbildības un savstarpējas<br />

uzticamības un sadarbības<br />

augļi un sasniegumi. Kā jau teicu,<br />

cilvēks tagad mazāk domā un strādā<br />

viens pats. Mēs tagad paveicam daudz<br />

ātrāk un vairāk tad, kad apvienojam<br />

savu individuālo pienesumu ar kopīgi<br />

paveicamo. Ideāli, mēs gan sacenšamies,<br />

gan sadarbojamies.<br />

Kā veidojas ekonomikas zinātne?<br />

Britu lords Lionels Robins jau savā<br />

1932. gada esejā definē ekonomiku<br />

kā šauru nozari. Tā ir pielietojama, lai<br />

izvērtētu alternatīvas pieejas saimnieciska<br />

rakstura problēmām tā atrodot<br />

tām optimālus risinājumus. Īstenībā<br />

lords Robins (Robbins, 1963) par pareizāku<br />

atzina politiskās ekonomikas<br />

lielāko nozīmi, bet pēc Otrā pasaules<br />

kara ekonomisti vairāk pievērsās vienkāršotiem,<br />

parasti matemātiskiem modeļiem.<br />

Jāpiezīmē, ka šie tik racionālie<br />

modeļi ir maz devuši saimnieciskai<br />

attīstībai.<br />

Tagad atgriežamies pie plašākā privātā<br />

un sabiedriskā sektora sadarbības.<br />

Manuprāt, šīsdienas apstākļos<br />

svarīgākas ir lielā ekonomista, un arī<br />

skaistu un ātru dāmu un zirgu cienītāja,<br />

Harvarda Universitātes profesora<br />

Jozefa Šūmpētera daudz plašāk tvertās<br />

domas par uzņēmēju milzīgo lomu un<br />

viņu radītajām raženām inovācijām,<br />

kas nežēlīgās sacensības vētrās sagrauj<br />

un aizvieto ierasto. (Schumpeter,<br />

1950). Šodien zinām, ka būtībā tieši<br />

šie inovāciju procesi mums sola atnest<br />

vislielāko saimniecisku progresu, izaugsmi<br />

un labklājību. Tie arī riskanti<br />

un bīstami, jo tie prasa darbinieku spēju<br />

pārvietoties no vecajiem darbiem<br />

uz jaunajiem. Te vajadzīga plaša un<br />

intensīva sagatavošanās un sadarbība<br />

sadarbību optimāliem rezultātiem.<br />

Ņemot vērā nomaiņas saimnieciskos<br />

apstākļos un darbībā, ievērojam,<br />

ka mums jārevidē indivīdu loma. Ja<br />

pirms pāris gadsimtiem saimniecībā<br />

sacentās daudzi mazi ražotāji un pārdevēji,<br />

kas tirgos piedāvāja vienkāršas<br />

pirmās nepieciešamības preces, šodien<br />

daudz lielāka nozīme ir lielām,<br />

bieži internacionālām firmām ar kompleksu<br />

ražojumu profilu. Tas izdevīgi<br />

visiem kopā.<br />

Arī agrāk rijīgiem indivīdiem bija<br />

tendence samazināt kopīgos labumus<br />

sev par labu. Ierobežojumi nav nekas<br />

jauns. Šodien mēs samazinām un ierobežojam<br />

krokodīlu lomu vēl vairāk.<br />

Te ir iesaistītas sabiedrības un privātā<br />

sektora intereses un jākārto dažādi<br />

konflikti. Šos procesus optimāli sakārtot<br />

varēsim tikai ar ļoti nopietnām<br />

pārrunām visā sabiedrībā. Es sagaidu,<br />

ka vadoša loma te būs daudz aktīvākai<br />

korupcijas apkarošanai. Šādi uzlabojumi<br />

sabiedriskā darbā mums var<br />

dot daudz, varbūt piecus procentus no<br />

kopprodukta (King et al., 2004). Tas<br />

būtu vērtīgs ieguvums visai tautai.<br />

Vēl lielāka nozīme būs inovācijām,<br />

kas pārveido politiskos iestādījumus<br />

un saimnieciskās struktūras. Tikai tās<br />

var celt nodarbinātību un atvest saimnieciskos<br />

labumus. Mūsu loģiskie un<br />

savstarpēji savienotie saimnieciskie<br />

mērķi (monetary and fiscal stability,<br />

higher value exports, maximum employment,<br />

and higher productivity) ir<br />

formulēti jau senāk (King and Balabkins,<br />

1997). Vēl pietrūkst daudz lielāka<br />

uzsvara uz mūsu dzīvē svarīgākajām<br />

un valdošām, pozitivām vērtībām<br />

Turpinājums 13. lpp.

Ceturtdien, 2013. gada 2. maijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 13. lpp.<br />

Nacionālais attīstības plāns<br />

Turpinājums no 12. lpp.<br />

uzdevumu un darbu sadalē un to organizācijā.<br />

Par šiem politiskiem un saimnieciskiem<br />

izkārtojumiem lasām Masačusetas<br />

Tehniskā Institūta profesora<br />

Darona Acemoglū un Harvarda Universitātes<br />

profesora Džēmsa Robinsona<br />

(Acemoglu and Robinson, 2012)<br />

monumentālajā darbā par inovāciju<br />

sasniegumiem un aizkavēšanos visā<br />

pasaulē. Abi autori skeptiski skatās uz<br />

citām izaugsmes teorijām. Manuprāt,<br />

viņi par daudz kritiski vērtē uzskatu<br />

un vērtību nozīmi. Īpaši Latvijā inovācijas<br />

bremzē ārkārtīgi augstais sociālā<br />

kapitāla deficīts. Tas notiek laikā, kad<br />

īstenībā sociālais kapitāls, tas ir savstarpēja<br />

uzticamība un sadarbošanās,<br />

prasa jaunus sociāla kapitāla ieguldījumus.<br />

Latvijas pieredze kopš Lielā Ziemeļu<br />

kara lielā mērā raksturojas ar<br />

feodāla rakstura vienvaldību un smagu<br />

zemāko kārtu nežēlīgu izmantošanu,<br />

ilgi paturot beztiesīgas dzimtbūšanas<br />

verdzību. Protams, šīs kārtības<br />

pamatos ir visādi veicināta politiskā<br />

un saimnieciskā stabilitāte. Šis faktors<br />

vietām atsedzās aristokrātu Kampenhauzenu<br />

un Fēgezaku ģimenu<br />

dzīvē (fon Fēgezaks, 2011). Blakus<br />

lepnam, materiāli neierobežotam dzīves<br />

veidam, ievērojam, ka viens no<br />

Kampenhauzeniem izpostītajā Vidzemē<br />

nopērk un atjauno trīsdesmit muižas.<br />

Ne jau viens pats! Šādos apstākļos<br />

ir grūti iedomāties zemniekus, kas vēlētos<br />

uzlabot savu darbu, vai paaugstināt<br />

savas klaušas un nodevas saviem<br />

virsvaldniekiem par labu.<br />

Ar zināmiem, īslaicīgiem un pašauriem<br />

sasniegumiem autokrātiski<br />

organizētās valstīs, inovācijas visvairāk<br />

un ilgstoši plaukst atvērtās sabiedrībās.<br />

Tur ir pietiekama centrālā<br />

valdība, kas rūpējas par mieru un kārtību.<br />

Tur politiskie iestādījumi nekavē<br />

indivīdu un grupu brīvu aktīvo iesaisti<br />

visāda veida uzlabojumu procesos. Šie<br />

ir izkārtojumi, kas saskan ar vai neticami<br />

straujo saimniecisko progresu<br />

anglu-sakšu zemēs. Tie saskan arī ar<br />

Šūmpetera mācībām. Tie ir nepieciešami,<br />

jo konkurence ražošanā pieaug,<br />

bet pieprasījums aug lēnāk vai nemaz.<br />

Tas rada bezdarbu, ko samazināt var<br />

tikai ir jaunām precēm un pakalpojumiem.<br />

Mācīsimies atbrīvoties no nevajadzīgā<br />

un bīstamā! Centīsimies sasniegt<br />

vairāk!<br />

Gundars Ķeniņš Kings<br />

Pacifika Luterāņu Universitātes<br />

profesors un emeritēts dekāns<br />

LZA ārzemju loceklis<br />

Turpmāk vēl<br />

Vēres<br />

• Acemoglu, Daron, and James A.<br />

Robinson (2012). Why Nations Fail:<br />

The Origins of Power, Prosperity<br />

and Poverty. New York: Crown.<br />

• fon Fēgezaks, Zigfrīds (2011). Senči<br />

un pēcteči. Piezīmes no senās<br />

Livonijas vēstuļu lādes, 1689-1887<br />

[translated from German original:<br />

Siegfried vin Vegesack, Vorfahren<br />

und Nachkommen]. Rīgā: Laika grāmata.<br />

• Frank, Robert H. (2011). The Darwin<br />

Economy. Liberty, Competition, and<br />

the Common Good. Princeton: Princeton<br />

University Press.<br />

• King, Gundar J., and Nicholas W.<br />

Balabkins (1997). “Fundamental<br />

Thoughts on Four Basic Economic<br />

Goals,” Journal of Baltic Studies,<br />

XXVIII/1: 3-8.<br />

• King, Gundar J., Bruce W. Finnie, J.<br />

Thad Barnowe, and Linda K. Gibson<br />

(2004). “Corruption and Economic<br />

Development on the Baltic<br />

Littoral: Focus on Latvia,” Journal<br />

of Baltic Studies, XXXV/4: 329-345.<br />

• Robbins, Lionel (1963). Politics and<br />

Economics. New York: St. Martin’s<br />

Press<br />

• Schumpeter, Joseph (1950). Capitalism,<br />

Socialism, and Democracy.<br />

New York: Harper.<br />

Blaumaņa gada Grestes lasījumi<br />

Turpinājums no 11. lpp.<br />

paredzēts tikai ģenerālmēģinājumā<br />

pirms izrādes. Kad Akmentiņa mēģinājumā<br />

aizrādīja Grestem, ka viņai<br />

jāpieskaras taču „ne tik bailīgi“, Greste<br />

saķēris aktrisi kā stangās, viņa nav<br />

varējusi ne pakustēties. No tiem gadiem<br />

Valmieras skolās Greste atceras<br />

kā Blaumanis viņa dzīvoklī lasījis vēl<br />

līdz galam neuzrakstīto lugu Dzīvais<br />

ūdens, kas vēlāk vispār pazudis, kā<br />

skolēni stāvējuši sardzē, baidoties no<br />

policijas sakarā ar pulcēšanos Grestes<br />

dzīvoklī – bija 1905. gads.<br />

Lai kā pūlējās Blaumanis, iztaisīt<br />

Gresti par rakstnieku neizdevās, par<br />

aktieri arī ne – VIŅŠ PALIKA SKO-<br />

LOTĀJS, bet draudzību un drauga<br />

palīdzību Blaumanim apliecināja visu<br />

savu mūžu. Sevišķi tas bija vajadzīgs<br />

1908. gadā, kad ļoti slimais Blaumanis<br />

bija jāved uz Takaharju sanatoriju<br />

Somijā. To izdarīja Greste. Vietu tur<br />

bija sarunājusi gleznotāja Rozentāla<br />

kundze, par līdzekļu sagādi rūpējusies<br />

Anna Brigadere, bet braukt uz turieni<br />

Blaumani pierunāja un aizveda Greste.<br />

Viņš arī pēc vairākiem mēnešiem<br />

atveda mirušo rakstnieku uz Latviju,<br />

aizveda šķirstu uz Ērgļu baznīcu. Par<br />

šim skumjajām reizēm Jānis Greste<br />

vēlāk rakstījis savās atmiņās.<br />

Pirmais nopietnākais atmiņu<br />

raksts parādās Blaumanim veltītajā<br />

kopkrājumā 1923. gadā, ko izdevis<br />

Blaumaņa pieminekļa fonds – Atmiņu<br />

drumslas. Lielākais atmiņu rakstu birums,<br />

ja tā var atļauties teikt, parādās<br />

1939. un 40. gada sākumā žurnālos<br />

Sējējs un Sievietes Pasaule – pavisam<br />

11 raksti (Mūsu nemirstīgais Blaumanis<br />

– raksturojums un maldu izklaidēšana,<br />

Ikdienas darba dzejnieks<br />

un gaišreģis, Blaumanis un jaunatne,<br />

Vajag būt īstam, Vecpuiša dzīve,<br />

Blaumaņa ārstēšanās, Blaumanis kā<br />

pasaules lāpītājs, Rūdolfs Blaumanis<br />

kā kautrīgs mīlētājs). Kādi šo rakstu<br />

rokrakstu fragmenti atrodami Grestes<br />

fondā Jelgavas muzejā.<br />

Pēc rakstnieka nāves Greste saglabā<br />

viņa rakstāmrīkus, vēl citas<br />

lietas arī tad, kad Pasaules kara laikā<br />

viņš ar ģimeni atrodas Krievijā, toties<br />

pēc atgriešanās Latvijā, strādādams<br />

mūsu skolā, Greste braukā uz Rīgu,<br />

veido pirmo topošā rakstniecības muzeja<br />

ekspozīciju, un tas ir Blaumaņa<br />

stūrītis, kas 1932. gadā tiek izstādīts<br />

Latvijas izglītības darbam veltītajā izstādē<br />

ārzemēs. Līdztekus notiek daudzie<br />

skolotāja izbraukumi uz ikvienu<br />

Latvijas skolu, kas vien gaida atmiņu<br />

stāstu par vislatviskāko rakstnieku –<br />

Rūdolfu Blaumani.<br />

Protams, arī mūsu skolā notiek<br />

Blaumaņa vakari. Vēl šodien daudzās<br />

Latvijas skolās glabājas fotogrāfijas no<br />

Grestes iekārtotajām Blaumaņa izstādēm,<br />

no viņa lugas Sestdienas vakars<br />

izrādēm, no siltās, latviskās kopības<br />

gara radītajām kopus fotogrāfijām<br />

pēc Blaumaņa Tālavas taurētāja noklausīšanās.<br />

Blaumanim veltīts vakars<br />

notika 1943. gada ziemā Jelgavā, kur<br />

mūsu skolas absolventi uzaicināja piedalīties<br />

arī Gresti, un viņš atbrauca.<br />

Blaumanim veltīts vakars notika Viļa<br />

Plūdona ģimnāzijā Kurzemes katla<br />

laikā Kuldīgā, un 1945. gada 8. maijā<br />

– Vandzenes pamatskolā, kur ieejas<br />

maksa bija kartupelis – visparastākais,<br />

ēdamais. Un vandzēnieši sapulcējās,<br />

un Greste stāstīja atmiņas par<br />

savu draugu un mūsu tautai piederošo<br />

rakstnieku.<br />

Kas viņus vienoja draudzībā?<br />

Tā ir latviskās kopības apziņa. Par<br />

to nekad nedrīkstam aizmirst.<br />

„Es esmu bagāts. Reiz Blaumanis<br />

ir bijis man labvēlīgs. Man ir bijusi<br />

laime izmantot viņa draudzību. Man<br />

jāatzīstas, ka mēs – Blaumaņa jaunie<br />

draugi un dēli – viņa tuvumā tapām<br />

labāki. (..) Blaumanis vilka uz augšu.<br />

Viņš mani audzināja (un vai mani<br />

vien?) Par to es esmu viņam bezgala<br />

pateicīgs.“ (Jānis Greste.)<br />

Dzintra Meijere<br />

Laikrakstam „Latvietis“

14. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2013. gada 2. maijā<br />

Rīgas atslēga<br />

Kāda bija oriģinālā Rīgas vārtu atslēga?<br />

Svētdien, 21. aprīlī Rīgas Vēstures<br />

un kuģniecības muzejā bija ģime-<br />

to var izdarīt? Tas varētu būt konkursa<br />

gotu slēdzeni. Tās masa – 4,8 kg! Kur<br />

nes diena – ar bērniem un visi gida vērts jautājums.<br />

pavadībā staigājām pa muzeju un t.sk.<br />

Juris Smaļinskis<br />

skatījām arī šo atslēgu. Izdevās paturēt<br />

rokās īsto – oriģinālo Rīgas vārtu<br />

Laikrakstam „Latvietis“<br />

(vārti bija gan vismaz astoņi) atslēgu<br />

un pagriezt ar to šim nolūkam pielā-<br />

Oriģinālā Rīgas atslēga.<br />

FOTO Juris Smaļinskis<br />

Dzintara Veides 90 gadu dzimšanas jubileja<br />

Minsteres koncerta (1971) fotogrāfijas<br />

Dzintars Alfrēds Veide dzimis 1923. gada 6. maijā Liepājā. Viņš bija labas<br />

un savdabīga tembra balss (baritons) īpašnieks. 1971. gadā kopā ar kundzi Magdu<br />

Veidi devās koncertturnejā pa Ameriku, Kanādu un Eiropu. Publicējam<br />

dažas fotogrāfijas no Veides pāra koncerta Minsterē 1971. gadā.<br />

■<br />

Koncerta publika Minsterē 1971. gadā.<br />

Publikā redzami Imants Gross, Viesturs<br />

Osvalds (ASV), Gunārs Abakuks<br />

u.c.<br />

FOTO Jānis Zaļkalns<br />

Magda un Dzintars Veide koncertē<br />

Minsterē 1971. gadā.<br />

FOTO Jānis Zaļkalns<br />

Koncertturnejas programmas vāks.<br />

BIKIBUKS<br />

Iznācis jauns laidiens bilžu grāmatiņu sērijā mazajiem<br />

Bērnu grāmatu izdevniecība Liels jautrs, ziņkārīgs un spītīgs ragainis,<br />

un mazs izdevusi ilustrētās latviešu līdzīgs atvērtai grāmatiņai. Šis nosaukums<br />

un tēls radies, lasot Jāņa Baltvil-<br />

bērnu dzejoļu izlases BIKIBUKS jauno<br />

laidienu (7.-12. grāmatiņa). ka skaitāmpantu Biki – buki, ar kuru<br />

Grāmatiņas tiek numurētas, lai tās 2012. gadā tika aizsākta sērija.<br />

būtu ērti krāt mājas bibliotēkā:<br />

Pirmās 6 sērijas grāmatas iznāca<br />

• Nr. 7. Rūdolfs Blaumanis. Šūpuļa 2012. gada rudenī. Iecerēts izdot 100<br />

dziesma. Mākslinieks Andris Vītoliņš;<br />

ilustrējuši dažādi mūsdienu latviešu<br />

dažādos laikos sacerētu dzejoļu, ko<br />

• Nr. 8. Dzidra Rinkule-Zemzare. mākslinieki. „Katru gada ceturksni<br />

Svētki Ledus pilī. Māksliniece Kristīne<br />

Luīze Avotiņa;<br />

devniecības direktore Alīse Nīgale.<br />

atskries seši jauni bikibuki,“ sola iz-<br />

• Nr. 9. Māris Čaklais. Atpūta ceļā. Dzejoļi, ko daudzi vecāki un vecvecāki<br />

iemīļoja savā bērnībā, nāk pie šo-<br />

Māksliniece Ilze Vītoliņa;<br />

• Nr. 10. Māris Rungulis. Noklausīta dienas mazuļiem mūsdienīgā vizuālā<br />

saruna. Māksliniece Dace Sietiņa; veidolā, ar cieņu gan pret pārbaudītām<br />

• Nr. 11. Ieva Samauska. Kā Mirabella<br />

Mia reiz kāpostiņus rija. Māksli-<br />

Izlasi sastādījusi Liels un mazs<br />

vērtībām, gan pret moderno.<br />

nieks Mārtiņš Zutis;<br />

galvenā redaktore Inese Zandere, piedāvājot<br />

vairāk nekā 40 projektā iesais-<br />

• Nr. 12. Dagnija Dreika. Auču auču –<br />

čučumuižā. Māksliniece Irēna Lūse. tītajiem māksliniekiem izvēlēties sev<br />

Katram dzejolim šajā izlasē atvēlēta<br />

atsevišķa grāmatiņa, ko vieno nieku darbiem. „Bikibuku formāts ir<br />

tuvākos no atlasītajiem latviešu dzej-<br />

mākslinieku Rūtas Briedes un Arta mazs, taču mākslinieka darba apjoms –<br />

Brieža veidotais dizains – mazam liels. Bikibuki palīdz attīstīt bērnu gaumi,<br />

piedāvājot lielu māksliniecisku da-<br />

bērnam ērts formāts un īpašais sērijas<br />

logo. Tajā redzams pats Bikibuks – žādību, grāmatiņas veidotas kvalitatīvi,<br />

BIKIBUKS 7.-12. grāmatiņas.<br />

bet ir demokrātiskas un cenā pieejamas.<br />

Latviešu bērnu literatūra no Rūdolfa<br />

Blaumaņa līdz Kārlim Vērdiņam<br />

visos laikos ir bijusi bagāta ar skaistiem<br />

un asprātīgiem dzejoļiem. Latviešu<br />

mūsdienu māksla ir sinonīms<br />

radošai iztēlei un mūsdienīgam pasaules<br />

redzējumam. Mēs savienojam tos<br />

jaunās bilžu grāmatās, domājot tieši<br />

par tiem bērniem, kas aug šodien un<br />

Turpinājums 18. lpp.

Ceturtdien, 2013. gada 2. maijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 15. lpp.<br />

Pirms 40 gadiem – no Ļaudonas uz Austrāliju<br />

Teodora Reveliņa interesantās dzīves gaitas<br />

Tolaik nebija bieži drāniem, kur tolaik<br />

gadījumi, kad no Padomju<br />

dzīvoja Reveliņš.<br />

Savienības va-<br />

Kā pēdējā šai kopā<br />

rēja izbraukt uz dzīvi jāmin Madonas<br />

citur. Tomēr Teodoram rajona Iekšlietu<br />

Reveliņam (1886-1984)<br />

1973. gadā izdevās saņemt<br />

atļauju pārcelties<br />

pie meitas Ainas Kuzņeckas uz Glenrojas<br />

daļas pasu galda<br />

priekšnieces vēstulīte<br />

(gan bez datuma)<br />

uz Rīgu, kurp<br />

rajonu Melburnā.<br />

vecais vīrs bija<br />

Ļaudonieti dzīves gaitas jau vairākkārt<br />

bija aizvedušas prom no dzimtenes.<br />

Pēc vietējās draudzesskolas<br />

viņš mācījās piensaimniecības amatu<br />

Vjazā netālu no Pleskavas. Iesaistīšanās<br />

1905. gada notikumos, uzturēšanos<br />

Ļaudonā darīja bīstamu, tāpēc<br />

jauneklis devās uz Pievolgu – strādāja,<br />

mācījās Samāras lauksaimniecības<br />

vidusskolā. Kā agronoms pēc tam viņš<br />

pārcēlies – atļauja<br />

izbraukt uz Austrāliju<br />

esot saņemta,<br />

pēc tās esot jāiet uz<br />

Vīzu Reģistrācijas<br />

daļu Raiņa bulvārī<br />

1. Pieņemu, ka<br />

šo iestādi savulaik<br />

apmeklēja arī tie<br />

Austrālijas latvieši,<br />

darbojās Kazaņas guberņas zemstē,<br />

vēlāk vadīja lauksaimniecības skolu tagadējā<br />

Baltkrievijā, Lidas apriņķī. Sākās<br />

pasaules karš, tāpēc sekoja dienests<br />

armijas saimniecības daļās. Latvijas<br />

Brīvības cīņu laikā leitnants Reveliņš<br />

rūpējās par 4. Valmieras pulka apgādi.<br />

Trīs gadus viņš strādāja Tirzas<br />

Lauksaimniecības skolā, bet no<br />

1923. gada līdz 1940. gada rudenim<br />

vadīja lauksaimniecības skolu Rūjienā.<br />

Turpat skolotāja bija arī dzīvesbiedre<br />

Anna Lāce-Reveliņa (1890-1948); ģimenē<br />

bērni – Eižens, Aina un Jānis.<br />

Blakus Rūjienai, Ternejas pagastā Reveliņi<br />

nopirka saimniecību Urgas, tā<br />

deva iztiku kara laikā. Pirmajos pēckara<br />

gados pildīti agronoma pienākumi<br />

Rūjienas apkārtnē. Savu samērā lielo<br />

saimniecību T. Reveliņš nodeva lauksaimniecības<br />

kooperatīvam, lai pirmskolhoza<br />

laikā netiktu ieskaitīts tā sauktajos<br />

budžos. Bērni kara laikā nonāca<br />

Vācijā, kādu laiku pēc sievas nāves agronoms<br />

atrada darbu meliorācijā Krustpils<br />

pusē. 71. mūža gadā ļaudonietis kā<br />

pensionārs atgriezās dzimtajā pagastā.<br />

Pensionētā ārste Ciemalda<br />

Plāķe-Lūkina uz Madonu atveda kaudzīti<br />

dokumentu, kas tapuši, gatavojoties<br />

braucienam pie meitas. Reveliņš<br />

vairākos variantos rakstījis autobiogrāfiju,<br />

sagatavojis īpašu anketu – iesniegumu<br />

Iekšlietu ministrijas Vīzu reģistrācijas<br />

daļai, saglabājušās arī Austrālijas<br />

sūtniecības vēstules uz Ļaudonas In-<br />

kas padomju gados apmeklēja Rīgu. Tā<br />

nu mūža pēdējā desmitgade Reveliņam<br />

pagāja dienvidu puslodē. Par šo laiku<br />

gan Madonas muzejā ziņu nav.<br />

Ciemalda Lūkina muzejam nodeva<br />

arī pagājušajā rudenī iznākušo<br />

grāmatu Bez pasūtinājuma un cenzūras.<br />

Tajā apkopotas viņas vectēva valodnieka<br />

Jura Plāķa (1869-1942) un<br />

tēva ārsta Ernesta Plāķa (1897-1972)<br />

atmiņas. Tās neaptver visu abu cilvēku<br />

dzīvi (pieņem, ka kaut kur varētu<br />

būt saglabājušās vēl kādas E. Plāķa<br />

pierakstu klades par 1930. gadiem),<br />

tomēr rāda latviešu likteņu dažādību<br />

divdesmitajā gadsimtā. Skolotājs Juris<br />

Plāķis strādājis Rīgā, Dignājā, Morē<br />

un atkal Rīgā. Arī viņš bija bēglis pēc<br />

1905. gada, dzīvoja Sibīrijā, tad Kazaņā,<br />

studēja Kazaņas Universitātē,<br />

vēlāk bija tās docents, arī profesors.<br />

1920. gada vasarā J. Plāķis atgriezās<br />

dzimtenē, saistījās darbā Latvijas Universitātes<br />

Filoloģijas un filozofijas fakultātē,<br />

nepilnu gadu bija arī izglītības<br />

ministrs. 1941. gada 14. jūnijā profesoru<br />

Plāķi izsūtīja uz Permas apgabalu.<br />

Tēvs un dēls darbojās organizācijā<br />

Pērkoņkrusts, Ernests Plāķis bija<br />

viens no tās vadītājiem. Organizācija<br />

aizliegta vēl pirms 1934. gada maija<br />

apvērsuma. Ārstu atkārtoti apcietināja,<br />

1940. jūnijā sarkanarmijas ienākšanu<br />

viņš sagaidīja kā cietumnieks un<br />

tāds Padomju Savienībā palika vēl vairāk<br />

nekā 15 gadus. 1941. gada jūnijā<br />

Teodors Reveliņš un ļaudoniete Marija Kirilova „Indrānos“<br />

1960. gados.<br />

Grāmatas vāks.<br />

izsūtīta arī daktera dzīvesbiedre Marianna<br />

Vērpele-Plāķe (1898-1984),<br />

abu meita Ciemalda palika dzīvot pie<br />

radiem Lazdonā. Mariannas Vērpeles<br />

dzimtās mājas bija Ļaudonas Opsi, pastarpināti<br />

viņa pazina Teodoru Reveliņu,<br />

kas arī atmiņu grāmatā pieminēts.<br />

Indulis Zvirgzdiņš<br />

Laikrakstam „Latvietis“<br />

Gleznas uz zīda<br />

Turpinājums no 7. lpp.<br />

„Jau no seniem laikiem zīds ir<br />

lietots kā apģērbiem, tā arī mākslai.<br />

Zīds bija pirmais, uz kura senos laikos<br />

gleznoja,“ stāsta Ilva Anna Kulberga,<br />

viņas gleznas uz zīda ir janvārī izstādītas<br />

Kongsvinger bibliotēkā. Izstāde<br />

arī rāda zīda pielietošanu no seniem<br />

laikiem līdz mūsu dienām. Zīds joprojām<br />

ir populārs gan apģērbiem gan<br />

mākslā; tas nekad nebūs nemoderns.<br />

Ilva Anna ir interesējusies par<br />

mākslu jau no bērnu dienām. „Mana<br />

māte bija matemātikas skolotāja,“ stāsta<br />

Ilva, „un es reizēm biju viņai līdz<br />

stundās. Matemātika bija garlaicīga,<br />

es dabūju papīru un krāsas un zīmēju.<br />

Pēc pabeigtas izglītības esmu bijusi<br />

pasniedzēja mākslā un rokdarbos, bet<br />

tagad nodarbojos tikai ar gleznošanu.<br />

Agrāk gleznoju galvenokārt akvareļus,<br />

bet 1995. gadā biju studiju ceļojumā<br />

Dānijā, tur apmeklējām vienu zīda<br />

apgleznošanas darbnīcu, un ar to es<br />

aizrāvos, zīds kļuva mana sūtība.“<br />

Tik daudz par izstādi. Žēl jau, ka<br />

janvārī nezināju, būtu bijis interesanti<br />

to pašiem redzēt, bet kas par vēlu, tas<br />

par vēlu.<br />

Harijs Valdmanis, Oslo<br />

Laikrakstam „Latvietis“

16. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2013. gada 2. maijā<br />

Flinderiešu māju stāsti – Piektās mājas stāsts (4)<br />

Kārlis un Maiga Začesti<br />

Divpadsmitais turpinājums. Sākums LL228, LL230, LL232, LL234, LL236, LL240, LL242, LL244, LL246, LL249, LL251,<br />

LL253.<br />

Uz Zviedriju<br />

Kārlis izceļoja uz<br />

Dāniju ar autobusu un<br />

tad ar prāmi uz Helsingborgu.<br />

Tur viņam, jauniebraucējam<br />

ūtlenreriem,<br />

iedeva 100 kronas<br />

un kuponus, par ko iegādāties apavus<br />

un drēbes. Bija pagājuši trīs gadi, kad<br />

beidzot satikās ar brāli. Kārlis dzīvoja<br />

vienā istabiņā Jāņa dzīvoklī, kas<br />

atradās lielākā mājā ar sadalītiem<br />

dzīvokļiem. Jānis strādāja Oreforsa<br />

stikla fabrikā, un Kārlis atrada darbu<br />

pie telefonu kompānijas L.M.Erikson,<br />

kur pat varēja strādāt virsstundas. Tad<br />

Kārlis sāka sūtīt palīdzības pakas Maigai<br />

uz Vāciju.<br />

Tajā pat mājā pēc neilga laika piebiedrojās<br />

jauns iemītnieks – rakstnieks<br />

Anšlavs Eglītis. Viņš savu pēdējo darbu<br />

Dievs, Tava zeme deg uzdāvināja ar<br />

ierakstu Kārlim, pirms viņa došanos<br />

uz Austrāliju.<br />

Beidzot Maigai tika piešķirta vīza,<br />

un pēc 6 mēnešiem – 1948. gada agrā<br />

janvārī Kārlis viņu sagaidīja Zviedrijā.<br />

Mēneša beigās piedzima dēls Juris,<br />

kam ātri izveidojās iesauka Gosse – jo<br />

viņš bijis dūšīgs zīdainis.<br />

Zviedru medmāsas ieteikums Maigai<br />

bija dzert svagdriku – negatavu<br />

alu, kas bagāts ar barības vielām, gatavots<br />

no miežiem, kuriem nav bijis vēl<br />

pielikts raugs vai cukurs.<br />

„Latvieši ātri vien iemācījās, kā to<br />

pabeigt, un no tā priekš sevis sāka brūvēt<br />

reibinošo alu.“<br />

Jaunā ģimene iegādājās Singer<br />

šujmašīnu, ar ko Maiga visiem uzšuva<br />

jaunas drēbes. Uz dzimšanas dienu<br />

Kārlis Maigai uzdāvināja Chanel 5<br />

smaržas, jo tās bija Maigas mātei mīļākās<br />

smaržas. Vēlāk Kārlis to turpināja<br />

dāvināt Maigai visu mūžu.<br />

Vienu dienu izlasīja sludinājumu<br />

par izceļošanas uz Austrāliju. Tad abi<br />

ar brāli pieteicās Austrālijas konsulātā<br />

Kopenhāgenā un to apciemoja, izejot<br />

tur veselības pārbaudes.<br />

Kārlis par Austrāliju avīzē lasīja:<br />

„Cik neatlaidīgi ir Austrālijā jācīnās,<br />

ja Tev pieder māja un Tu mēģini audzēt<br />

dārzeņus. Gliemeži kā lielas tanku<br />

kolonas pa nakti uzbrūkot sakņu<br />

dārziem.“<br />

Pēc īsa laika posma visi tika aicināti<br />

pievienoties, lai dotos ar vilcienu<br />

uz Delmenhorstu, no kurienes kuģi<br />

vedīs uz Austrāliju. Maiga gaidīja ģimenē<br />

otro atvasi. Vilcienā Začestu ģimene<br />

ceļoja kopā ar mākslinieku Gunāru<br />

Jurjānu, kas ar Jurīti apmainījās<br />

zīmējumiem, un arī ar mācītāju Grosbachu,<br />

kas jau Dānijā vadīja luterāņu<br />

draudzi; tur tautieši bija sašķēlušies<br />

divās atsevišķās grupās.<br />

Vācijas pagaidu nometnē starp<br />

palagu starpsienām varēja dzirdēt ģimeņu<br />

skandālus un vīriešu dzērāju<br />

uzvedību. Pirms izbraukšanas ārsts<br />

pārbaudīja Kārļa veselību un teica, lai<br />

vienmēr strādājot vieglus darbus un<br />

valkājot ortopēdiskos zābakus.<br />

Kuģis Goja (Goya) nebija pārāk<br />

liels, un Maiga, kad pirmo reizi to ieraudzīja,<br />

teica: „Tas nav kuģis, bet kuģelis!“<br />

Uz Austrāliju<br />

Ar Goju izbrauca 700 bēgļi. Ēdiens<br />

peldēja taukos. Trūka svaiga piena.<br />

Baltmaize bija tik mīksta, ka ilgojās<br />

pēc rupjmaizes. Juris ceļā saslima; iekaisa<br />

mandeles. Maiga pieteicās strādāt<br />

par medmāsu un to turpināja līdz<br />

Austrālijas krastam.<br />

Melburnā sagaidītāju rindās Kārlis<br />

ieraudzīja Maksi Karagašinu, kas jau<br />

ar pirmo teikumu paziņoja, ka esot<br />

Maksis Grants – jaunā zemē ar jaunu<br />

vārdu. Autobuss veda uz Bonegilas<br />

nometni. Pa ceļam redzēja daudz apdegušus<br />

laukus; tikai pa skurstenim<br />

bija palicis no nesenajiem ugunsgrēkiem.<br />

Autobusā radio spēlēja angļu<br />

mūziku, un daudzi tautieši nobirdināja<br />

asaras par bēdīgo skatu.<br />

Nometne sagaidīja ar bleķa barakām,<br />

šmorētu jēra gaļu ezerainos taukos,<br />

kurai pēc laika pievienojās mušu<br />

bari. Nometne bija blakus ezeram, un<br />

tas bija milzīgi bagāts ar vēžiem, ko<br />

tautieši ar prieku baudīja. Nometnē<br />

nosvinēja 18. novembri, ko vadīja mācītājs<br />

Grosbachs ar vārdiem: „Bēgļi –<br />

gaidīsim to dienu, kad mēs varēsim<br />

atgriezties savās mājās!“<br />

Kārlim darba norīkojums bija<br />

uz Adelaidi, kamēr ģimene palika<br />

Urankvintija (Uranquinty) hostelī. Tiklīdz<br />

Kārlis atrada Vejvilas (Wayville)<br />

priekšpilsētā mājas vietu, ģimene bija<br />

atkal kopā. Kārļa darbs bija pie Dienvidaustrālijas<br />

pavalsts ūdens kompānijas<br />

(EW&S) Viljamstaunā (Williamstown),<br />

50 km no Adelaides, Barossa<br />

ielejas. Tur Kārlis dzīvoja darbinieku<br />

nometnē, būvējot Dienvidparas (South<br />

Para) rezervuāru. Tajā laikā Adelaides<br />

Bērnu slimnīcā piedzima meita Ilze.<br />

Pēc laika Kārlim piešķīra pagaidu<br />

māju tukšā saimniecībā, kuru bija paredzēts<br />

appludināt. Ģimene atkal bija<br />

vienota. Bija 1953. gads, un Juris tur<br />

iesāka skolas gaitas. Šad un tad Jurim<br />

patika ar uguni mānīt zaķus ārā no<br />

viņu alām; tad Maiga, uzvilkusi gumijas<br />

zābakus, izdzēsa ugunskurus. Ilzei<br />

tur patika staigāt pa apkārtnes mežu.<br />

Kārļa veselība neizturēja, strādājot<br />

Kārlis ar Juri Gēteborgā 1949. gadā.<br />

Maiga, Juris un Kārlis Bonegillā.<br />

ik dienu mitrajos tuneļos, un viņš saslima<br />

ar tuberkulozi. Ārstēšana nebija<br />

veiksmīga, un Kārlim izoperēja plaušās<br />

inficēto daļu un nosūtīja uz sanatoriju<br />

pilsētas otrajā malā.<br />

Pa to laiku Imigrācijas departaments<br />

vērtēja, vai viņu deportēt pēc<br />

likuma (Liability for Deportation Act<br />

Under Section 8A(1) (C)), bet beigās<br />

lēmums bija Kārļa pusē.<br />

Ģimene pārvietojās uz priekšpilsētu<br />

Pulkveža Laita dārzi (Colonel Light<br />

Gardens), lai būtu viņam tuvāk. Pēc<br />

atveseļošanās Kārlis turpināja vieglāku<br />

darbu; viņš bija darbinieks tās pašas<br />

kompānijas noliktavā.<br />

Būdami no Latgales un uzzinot,<br />

ka ģimenei apstākļi kļuvuši grūtāki,<br />

Rudaku pāris aicināja Žačestus pie<br />

sevis, piedāvājot vienu istabiņu. Tur<br />

Začestu ģimene nodzīvoja četrus gadus<br />

(no 1954. līdz 1958. gadam). Juris<br />

un Ilze sadraudzējās ar Flindersa ielas<br />

bērniem un bieži pavadīja kopīgu laiku<br />

smilšu kastītē vai citās nodarbībās.<br />

Maiga pievienojās citiem flinderie-<br />

Turpinājums 17. lpp.<br />

FOTO no Začestu ģimenes arhīva<br />

FOTO no Začestu ģimenes arhīva

Ceturtdien, 2013. gada 2. maijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 17. lpp.<br />

Flinderiešu māju stāsti<br />

Turpinājums no 16. lpp.<br />

šiem, iestājoties Kaspara Svennes vadītajā<br />

jauktā korī.<br />

Gan Kārlis bija izveseļojies, valdība<br />

pieprasīja, ka visām Flindersa ielas<br />

ģimenēm, kam bija ar viņu tuvāka saskare,<br />

2 gadus obligāti jāapmeklē rentgena<br />

pārbaudes. Kārlim turpinājās veselības<br />

traucējumi, un 1955. gada jūlijā<br />

viņam iztaisīja lobectomy Nortfīldas<br />

(Northfield) slimnīcā; prognoze bija<br />

pozitīva. Kārlis piepelnījās, darinot<br />

ādas izstrādājumus – gaumīgas somas<br />

un makus.<br />

Kad Kārlis atveseļojās Belēra (Belair)<br />

sanatorijā, viņš izmantoja laiku,<br />

pētot informāciju par vilnas dzijām,<br />

vērptuvēm un to tirgu, zinot, ka viņam<br />

jau pirms izbraukšanas bija ieteikts<br />

meklēt vieglāku darbu. Plāni un idejas<br />

veidojās; pēc laiciņa ar Daugavas Vanagu<br />

(DV) finansiālo atbalstu Začestu<br />

ģimene ar iegādāto komerciālo rokas<br />

adāmmašīnu pārvietojās uz Elizabetu<br />

(Elizabeth) – valdības īrētā mājā un atvadījās<br />

no Flindersa ielas.<br />

Tur, lietojot vienu guļamistabu,<br />

Kārlis un Maiga izveidoja Dominik<br />

Knitwear uzņēmumu, nokristītu Kārļa<br />

tēva vārdā. Kad atmaksāja DV parādu,<br />

tad paši iegādājās māju Salisberijā (Salisbury)<br />

ar ēku, kur uzņēmums plauka.<br />

Mazliet šķībāk iznāca, kad lielveikala<br />

klients bankrotēja un nevarēja viņiem<br />

atmaksāt parādus. Začestu pāris iesāka<br />

visu no jauna, otrreiz uzbūvējot<br />

sekmīgu uzņēmumu.<br />

Laika gaitā Začestu ģimene iegādājās<br />

māju Anlija (Unley) apgabalā, kur<br />

bija lielāks šķūnis. Nu varēja atļauties<br />

doties arī brīvdienās. Abiem īpaši patika<br />

Grampianu rajons, 235 km no Melburnas.<br />

Kad dzīves klēpī iekrita loterijas<br />

laimests, viņi nopirka jaunu mašīnu<br />

un īpašumu Grampianos. Jau tad Maigai<br />

bija viena sirds operācija, bet kamēr<br />

dzīvoja Grampianos, bija jātaisa vēl<br />

otra. 1999. gadā viņi pārcēlās uz Leopoldu,<br />

netālu no Džilongas (Geelong),<br />

lai būtu tuvāk medicīniskai palīdzībai.<br />

Tur abi iekļāvās latviešu saimē, un Kārlis<br />

pievienojās novusa vienībai.<br />

Maigai bija valodas spējas, pārvaldot<br />

vācu, zviedru, angļu un latviešu<br />

valodas. Viņa bija ļoti radoša, burvīga<br />

pavāre; un kaut gan patika cilvēki,<br />

viņa ļoti vēlējās laiku sev. Viņa ļoti atbalstīja<br />

radus Latvijā; cik spēja, sūtīja<br />

palīdzības pakas. 2000. gadā Maiga<br />

saslima ar vēzi, un tā paša gada 25. augustā<br />

viņas dzīves ceļš izbeidzās.<br />

2001. gadā Kārlis ar dēlu aizbrauca<br />

uz savām mājām Latvijā. Izstaigāja<br />

tur vecās takas, parādīja dēlam savas<br />

bērnības un jaunības bijušās vietas un<br />

ģimenes saites ar savu zemi. Kārlis<br />

bija pārsteigts, ka visi esot novecojuši,<br />

un atzinis, ka esot bijis prom pārāk<br />

ilgi un lēnām no tās atvadījās. Kārlis<br />

apciemoja vēl arī Lestenes baznīcu un<br />

Kurzemes frontes vietas.<br />

Viņš satikās arī ar Maigas māsu<br />

Ausmu un skatījās<br />

vecos albumus. Tur<br />

viņš redzēja Ausmas<br />

vīra bildes –<br />

krievu medaļu<br />

apbalvots, augstas<br />

pakāpes ierēdnis.<br />

To Ausma atklāja<br />

tikai pēc Latvijas<br />

atbrīvošanas, izskaidrojot,<br />

kāpēc<br />

viņa tik ilgi nevēlējās<br />

ar māsu sarakstīties,<br />

jo viņu dzīve<br />

bija priviliģēta.<br />

2003. gadā<br />

Začestu ģimene 1953. gadā.<br />

Ilze un Juris Rudaku mājā.<br />

Kārlis taisījās<br />

braukt uz Latviju<br />

ar Ilzi, bet to atlika, jo plosījās putnu<br />

gripa. Viņi ceļoja nākamā gada vasarā.<br />

2011. gadā Kārlis nevarēja vairs<br />

patstāvīgi dzīvot, un pārcēlās pie meitas<br />

Monbalkā (Monbulk), Dandenongu<br />

kalnos, 42 km no Melburnas. Kopš<br />

2012. Kārlis dzīvo Melburnā Latviešu<br />

ciemā, slimojot ar Alcheimera slimību.<br />

2013. gada 4. janvārī ģimenes un<br />

draugu vidū Kārlis nosvinēja 90 mūža<br />

gadus.<br />

Juris Začests (dzim. 26.1.1948.<br />

Stokholmā, Zviedrijā) spilgti atceras,<br />

ka, izbraucot pa Sueca kanālu, redzējis<br />

laivas, kurās arābu drēbēs ģērbti ļaudis<br />

andelējās ar apelsīniem.<br />

Jura atmiņās par Flindersa ielu ir<br />

Rudaku zivju dīķis, ielas kopīgās volejbola<br />

spēles, kā arī par gadījumu, kad<br />

pēc vienām ielas lustīgām viesībām<br />

izmēģinājis pārpalikušo pudeļu vielu,<br />

ar ļoti sliktām sekām. Juris domā, ka<br />

tā pieredze viņu stingri ietekmējusi<br />

uz mūžu – lietot visu ar mēru. Lielas<br />

bailes uz mūžu palikušas arī pret<br />

zobu ārstiem. Tās sākās Flindersa ielā<br />

pēc vizītes (bez narkozes) pie Ozoliņa<br />

kundzes.<br />

Adelaidē Juris iesāka studēt ekonomiku,<br />

bet vēlāk pārgāju studēt finanšu<br />

un biznesa administrāciju. Pēc Adelaides<br />

atstāšanas, viņš 17 gadus nostrādāja<br />

transporta kompānijā Sidnejā, bet<br />

tad pārcēlās uz Oklendu (Auckland)<br />

Jaunzēlandē, kur ir dzīvojis pēdējos 20<br />

gadus. Juris apprecēja jaunzelandieti<br />

Luīzu (Louise), kura strādā Dienvidoklandes<br />

Veselības pārvaldē (South<br />

Auckland Health Board); ģimenē<br />

aug divas atvases – Georgia (dzimusi<br />

1997. g.) un Allegra (dzimusi 2001. g.).<br />

2001. gadā Juris ar tēvu aizbrauca<br />

uz Latviju, apciemoja tēva bijušās mājas<br />

vietu Latgalē un kapsētu tuvumā,<br />

kur guļ Začesta dzimta – tik daudz,<br />

ka gandrīz neticami. (Rīgas tālruņu<br />

numuru grāmatā atrada, ka Začestu<br />

vārdu nes vēl tikai 3 vīrieši un 5 sievietes).<br />

57 gadi bija paņēmuši savu<br />

devu – viss neapkopts un vai nu pazudis,<br />

vai apaudzis; cilvēku balsu vietā –<br />

klusums. Tomēr abi ar tēvu vēl vienu<br />

reizi skaistā vasaras dienā izbaudīja<br />

Šološnieka dzidro un svaigo ezeru, kopīgi<br />

izpeldoties.<br />

Juris izstaigāja Rīgu, redzēja Brīvības<br />

pieminekli, tirgu un Mežaparkā<br />

baudīja Rīga 800 Dziesma svētkus, apmeklēja<br />

Rēzekni un Valmieru.<br />

Latvijā Juris atrada, ka arī valodas<br />

spējas viņš viegli atguva; viņš varēja<br />

ar visiem radiem labi sarunāties.<br />

„Mani pārsteidza tas, ka brauciens<br />

palīdzēja man saprast, kas es esmu.<br />

Kamēr ir daļa kivī (red. jaunzēlandieša)<br />

un daļa ozī (red.: austrālieša), būtībā<br />

zem visa slēpjas latvietis“.<br />

Ilze/Ilse Začests (dzim. 8.2.1951.<br />

Adelaidē) atceras, ka dzīvojot Flindersa<br />

ielā, viņa iesāka Edvartstauna<br />

(Edwardstown) pamatskolu. Tas bija<br />

laiks, kad viņa apzinās, ka drīz būs jāsāk<br />

mācīties angļu valoda. Ilzei ir arī<br />

atmiņas, ka reiz kritusi un ievainojusi<br />

kāju, atstājot lielu, vēl šodien redzamu<br />

rētu; atceras Dreimaņu suni Brendiju<br />

(Brandy), Rudaku mājās zivju dīķi,<br />

volejbola spēles, pēc kurām visi kaimiņi<br />

sanākuši kopā baudīt sabiedrisko<br />

pēcpusdienu. Klāt vēl nāk viesību<br />

prieki, un atmiņā, ka elektrības strāva<br />

zudusi netālu kaimiņos – Imanta Kronīša<br />

21. dzimšanas dienas vakarā. Ir<br />

arī atmiņas, redzot nakts debesīs Padomju<br />

Sputņiku, kā arī tos draudus, ko<br />

Turpinājums 18. lpp.<br />

FOTO no Začestu ģimenes arhīva<br />

FOTO no Začestu ģimenes arhīva

18. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2013. gada 2. maijā<br />

Flinderiešu māju stāsti<br />

Turpinājums no 17. lpp.<br />

visi izjuta, jo tas bija aukstā kara ietvaros<br />

ar lielu propagandu. Ilze atceras<br />

arī foršo raķešu šaušanu un ugunskurus<br />

Gaifoksa (Guy Fawkes) naktī.<br />

Ilzei, kā arī citiem ielas bērniem,<br />

austrāliešu ierēdņi dzimšanas apliecībā<br />

mainījuši burtus, un viņa tikai tagad<br />

oficiāli ir mainījusi visus dokumentus,<br />

parādot apliecībās rakstīto – Ilse.<br />

Ilze Adelaides Universitātē studēja<br />

ekonomiku un, gribēdama būt tuvāk<br />

savām saknēm, brauca uz Zviedriju<br />

pie radiem, lai tur studētu aspirantūrā<br />

ekonomiku Stokholmā. Viņai ļoti<br />

gribējies apciemot Latviju, bet vecāki<br />

viņu no tā atrunājuši, sakot, ka tas tik<br />

skādi atvedīs radiem. Tomēr studiju<br />

laikā Ilze apciemoja Maskavu un Ļeņingradu.<br />

Ilze bija vispusīga un strādāja<br />

gan Vācijā pie Siemens kompānijas,<br />

gan apmeklēja Austrijā vasaras skolu<br />

un Dānijā, Kopenhāgenā strādāja pie<br />

Moller raktuves kompānijas.<br />

Atgriežoties mājās tieši pirms Gofs<br />

Vitlams (Gough Whitlam) paņēma<br />

valsts vadību, Ilze strādāja Kanberā<br />

pie Pilsētas un reģionālās attīstības<br />

(Urban un Regional Development), un<br />

bija atbildīga par Tasmānijas nodaļu –<br />

tieši tad, kad tur sabruka Tasmana tilts.<br />

Ilze atgriezās Adelaidē, lai turpinātu<br />

studijas, iegūstot maģistra grādu.<br />

Viņa 10 gadus strādāja kā Dienvidaustrālijas<br />

palvalsts ierēdne vairākos<br />

departamentos un pēdējos 18 mēnešus<br />

Premjera departamentā – Ministru kabineta<br />

ofisā (Premier’s Dept. – Cabinet<br />

office). Pēc tā posma Ilze jutās izpumpējusies.<br />

Studijas laikā Ilze satika<br />

Deividu Metjūsu (David Mathews), ar<br />

ko salaulājās. Ilze izlēma atstāt atbildīgo<br />

darbu un pievienojās Deividam,<br />

nopērkot zemi Blūvitspringsā (Blewitt<br />

Springs), 30 km no Adelaides, kur izveidoja<br />

Banksiaflora dārzniecību. Bizness<br />

viņiem gāja ļoti labi, bet Deivids<br />

nodomāja savienoties ar tēva biznesu<br />

Proteaflora, un 1974. gadā pārcēlās uz<br />

Monbalku (Monbulk) Viktorijā, kur<br />

uzņēmumu tagad<br />

vada Deivids.<br />

Deivids un<br />

Ilze audzina divus<br />

dēlus. Gaijs (Guy)<br />

(dzim. 23.5.1986.)<br />

tuvojas mācību<br />

beigām biznesa<br />

menedžmentā<br />

Svinbērnas (Swinburne)<br />

Universitātē.<br />

Hjū (Hugh)<br />

(dzim. 14.3.1989.)<br />

iesāka studijas<br />

humanitārās zinātnēs,<br />

bet tas negāja<br />

pie sirds, un turpmākos<br />

Kārlis ar māsīcu Māru pie Začestu ģimenes mājas 2001. g.<br />

divus ga-<br />

dus viņš strādāja ceļošanas kompānijā<br />

Flight Centre. Tas deva iespēju ceļot,<br />

ieskaitot posmu, strādāt Polijā par skolotāja<br />

palīgu angļu valodas mācībās,<br />

un apmeklēt Latviju. Tagad Hjū strādā<br />

MYOB un ir iesācis daļa laika studijas<br />

Monaša (Monash) Universitātē – Biznesa<br />

informācijas sistēmu bakalaura<br />

grādam (B. Business Information Systems).<br />

Ilze ar tēvu 2004. gadā apciemoja<br />

Latviju, kur tēvs, tāpat kā ar dēlu, arī<br />

ar Ilzi izstaigāja savas senās takās un<br />

iepazīstināja ar radiem, kas uz Ilzi atstāja<br />

dziļu iespaidu. Viņu aizkustināja<br />

Latvijas daba, Začestu ģimenes kapu<br />

vietas, radu siltums, bet īpaši emocionālā<br />

saite ar Latvijas zemi un kultūru.<br />

Tikai bija žēl, ka Šološnieku māja<br />

pirms viņas apciemojuma nejauši bija<br />

nodedzināta.<br />

Šodien Ilzi var atrast kā brīvprātīgo<br />

darbinieci/pētnieci Viktorijas<br />

muzeja Humanitārā departamentā<br />

(Museum Victoria Humanities Dept.)<br />

Ilzei patika akvareļglezniecība, un<br />

Kārlis svin 90. dzimšanas dienu.<br />

viņa apmeklēja mākslinieces Helēnas<br />

Ficdžeraldas (Helen Fitzgerald) kursus<br />

Kanberā. Viņa uzzināja, ka Helēnas<br />

tante, austrāliete Esma Banner, ir<br />

valstij atstājusi, strādājot Vācijas DP<br />

nometnēs starp 1945.g.-1951.g. sakrātos<br />

darbus – rokdarbus, vēstules, kuru<br />

starpā ir daudz latviešu darbu. Esmas<br />

mantojums ir pieņemts muzejā, un Ilze<br />

palīdz tos salikt topošai izstādei.<br />

„Iesaistoties šai projektā, man ir<br />

unikāla iespēja savienot un godināt<br />

manus divus iekšējos cilvēkus – latvieti<br />

un austrālieti.“<br />

Turpmāk vēl<br />

FOTO no Začestu ģimenes arhīva<br />

FOTO no Začestu ģimenes arhīva<br />

BIKIBUKS<br />

Turpinājums no 14. lpp.<br />

skatās ar šodienas acīm.<br />

Grāmatas logo norādīts katra<br />

dzejoļa tapšanas laiks: līdz 1940. gadam,<br />

no 1940. līdz 1990. gadam, pēc<br />

1990. gada – taču tās visas ir īstas šodienas<br />

grāmatiņas,“ uzskata sastādītāja.<br />

Grāmatu izdošanu atbalsta AS Antalis<br />

un Arctic paper, nodrošinot, ka<br />

grāmatas tiek drukātas uz dabai draudzīga,<br />

FSC sertificēta papīra.<br />

Liels un mazs grāmatas vislētāk<br />

iespējams iegādāties www.lielsmazs.<br />

lv, kā arī visos lielākajos grāmatu veikalos,<br />

galerijā Istaba Rīgā, Kr. Barona<br />

ielā 31A, specializētajā bērnu grāmatu<br />

veikalā Grāmatu karuselis T/C Spice,<br />

interneta veikalā www.gramatas24.lv<br />

un citur.<br />

Sekot izdevniecības jaunumiem<br />

var sociālajos tīklos – https://twitter.<br />

com/lielsunmazs<br />

Kristiāna Vaickovska<br />

„liels un mazs“ kopvede<br />

Datumi<br />

Vārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi<br />

2. maijs<br />

1978. mūziķis Intars Busulis.<br />

Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds<br />

1878. rakstnieks Juris Kosa.<br />

3. maijs<br />

1913. literatūras kritiķis, dzejnieks Gints, Uvis<br />

Vitauts Kalve.<br />

Pasaules preses diena<br />

1933. dzejnieks Imants Ziedonis.<br />

1959. dibināta akadēmiskā vienība<br />

Austrālijā Atāls.<br />

Turpinājums 19. lpp.

Ceturtdien, 2013. gada 2. maijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 19. lpp.<br />

Datumi<br />

Turpinājums no 18. lpp.<br />

4. maijs<br />

Vijolīte, Viola, Vizbulīte<br />

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas<br />

diena<br />

1918. Baltijas pagātnes liecību kolekcionārs<br />

Oto Bonga.<br />

1962. sabiedriska darbiniece ASV<br />

Kristīna Sīmane-Laimiņa.<br />

1990. Latvijas Augstākā padome pasludina<br />

Latvijas neatkarības atjaunošanu.<br />

2008. tieši Latvijas Neatkarības pasludināšanas<br />

dienas rītā plkst. 7.25, uz<br />

sēkļa Irbes šaurumā, 18 km no krasta,<br />

uzskrēja Bahamu salās reģistrētais<br />

pasažieru kuģis Mona Lisa ar 984<br />

pasažieriem un apkalpes locekļiem.<br />

Nākamajās dienas rītā pasažierus ar<br />

Latvijas Jūrasspēku palīdzību nācās<br />

evakuēt uz Ventspili, no kurienes tālāk<br />

ar vilcienu uz Rīgu. Tikai tad sākās<br />

kuģa atbrīvošanas darbi.<br />

5. maijs<br />

Ģederts, Ģirts<br />

1929. PLDK (Pertas) aktieris Jūlijs<br />

Bernšteins.<br />

1932. garīdzniece Māra Saulīte.<br />

1955. teātra un kino aktrise Indra Burkovska.<br />

1978. kino režisore Linda Olte.<br />

1989. tika pieņemts Latvijas PSR Valodu<br />

likums, kas pasludināja latviešu<br />

valodu par valsts valodu.<br />

6. maijs<br />

Didzis, Gaidis<br />

1893. politiķis, preses darbinieks, sabiedrisks<br />

darbinieks Jānis Rubulis.<br />

1910. sabiedrisks darbinieks, skolotājs,<br />

Melburnas Latv. biedrības Daugavas<br />

skolas pārzinis Gerhards Brēmanis.<br />

1923. dziedātājs, ALT aktieris, sabiedrisks<br />

darbinieks Dzintars Veide.<br />

1942. fiziķis, tautas deju ansambļa vadītājs,<br />

sab. darb. Austrālijā Juris Ruņģis.<br />

7. maijs<br />

Henriete, Henrijs, Jete<br />

1928. dibināta Latgales studentu biedrība<br />

Latgale.<br />

1945. ģenerālis Jodls paraksta Vācijas<br />

bezierunu padošanos, kas stājās spēkā<br />

nākamajā dienā.<br />

1958. matemātiķis un politiķis, LR<br />

valsts īpašuma ministrs (1993.g.<br />

3.aug. – 1994.g. 19.sept.), LR finanšu<br />

ministrs (1999.g. 16.jūl. – 2000.g.<br />

5.maijs) Edmunds Krastiņš.<br />

1972. diriģents Ints Teterovskis.<br />

8. maijs<br />

Staņislava, Staņislavs, Stefānija<br />

Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules<br />

kara upuru piemiņas diena<br />

1908. rakstniece Anita Daugule.<br />

1923. mākslinieks, keramiķis Polikarps<br />

Černavskis.<br />

1926. MLB bibliotēkas bibliotekāre<br />

Olga Siliņa.<br />

1933. Rīgā dib. studenšu korp. Aurora.<br />

1945. Otrais pasaules karš: beidzās<br />

kara darbība Eiropā, Vācijai pieņemot<br />

bezierunu kapitulāciju.<br />

1967. vijolnieks Nilss Silkalns. ■<br />

Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi<br />

Adelaidē<br />

Adelaides Sv. Pētera draudze<br />

Svētdien, 5. maijā, plkst. 11.00 Ģimenes<br />

diena. Dievkalpojums ar dievgaldu.<br />

Svētdien, 19. maijā, plkst. 11.00 Vasarsvētki.<br />

Dievkalpojums ar dievgaldu.<br />

Brisbanē<br />

Sestdien, 4. maijā, plkst. 14.00 Imanta<br />

Ziedoņa 80 gadu atcere Latviešu namā<br />

BLB Literārās kopas sarīkojumā.<br />

Svētdien, 5. maijā, plkst. 10.00 Svētdienas<br />

rīts Dievam. Pārrunāsim tematu<br />

Svētceļnieki pie M. Mežmales, 104<br />

Donnington St.., Carindale.<br />

Svētdien, 12. maijā, plkst. 15.00 Brisbanes<br />

Latviešu skoliņa Sauleszaķis<br />

Latviešu namā. (Datumi varētu mainīties<br />

– tuvāku informāciju sniedz Vita<br />

Rieksta 0403 530 982 vai vrieksta@<br />

yahoo.com).<br />

Otrdien, 14. maijā, plkst. 10.00<br />

Brīvļaužu sanāksme Latviešu namā.<br />

Dažādas nodarbības. Rīta tēja un pusdienas<br />

$15.<br />

Sestdien, 18. maijā, plkst. 12.00 Zolītes<br />

pēcpusdiena Latviešu namā DV<br />

sarīkojumā. Piedalīšanās $7.50.<br />

Kvīnslandes latv. ev. lut. draudze<br />

Diakone Brigita Saiva.<br />

Sestdien, 11. maijā, plkst. 13.00 dievkalpojums<br />

ar dievgaldu Nācaretes baznīcā<br />

(Prāv. Kolvins Makfersons).<br />

Kanberā<br />

Kanberas latv. ev. lut. draudze<br />

Melburnā<br />

Sestdien, 4. maijā, plkst. 11.00<br />

DVMN rīko Kurzemes Cietokšņa un<br />

Mātes dienas atceres. Referāts, muzikālais<br />

priekšnesums, pusdienas. $15<br />

no personas<br />

Sestdien, 4. maijā, plkst. 15.00 – 17.30<br />

kora Atbalsis mēģinājums Latviešu<br />

namā. XXV Dziesmu svētku dziesmu<br />

mācīšanās.<br />

Svētdien, 5. maijā, plkst. 14.00 Kino<br />

klubiņš Latviešu namā izrādīs filmas<br />

Emīla nedarbi (1985) un plkst. 15.45<br />

Mamma, es tevi mīlu (2013). Biļešu cenas:<br />

viena filma $10, divas filmas $15.<br />

Daugavas skolas bērniem ieeja brīva.<br />

Kafejnīca atvērta no plkst. 13.30.<br />

Sestdien, 11. maijā, plkst. 13.00 Ģimenes<br />

diena Latviešu ciemā. Piedalīsies<br />

Daugavas skola.<br />

Otrdien, 14. maijā, plkst. 11.00 Senioru<br />

saiets Latviešu ciemā.<br />

Melburnas 1. latv. ev. lut. draudze<br />

Melburnas Sv. Krusta draudze<br />

Māc. Dainis Markovskis.<br />

Svētdien, 5. maijā, plkst. 10.00 dievkalpojums.<br />

Svētdien, 12. maijā, plkst. 10.00 Mātes<br />

– ģimenes dienas dievkalpojums<br />

Svētdien, 19. maijā, plkst. 10.00 Vasarsvētku<br />

dievkalpojums.<br />

Svētdien, 19. maijā, plkst. 14.00 Vasarsvētku<br />

dievkalpojums Latviešu ciemā.<br />

Pertā<br />

Svētdien, 19. maijā, plkst. 13.00 Daugavas<br />

vanadžu pusdienas ar video.<br />

Visi mīļi gaidīti.<br />

Pertas ev. lut. Sv. Pāvila draudze<br />

Māc. Gunis Balodis.<br />

Sidnejā<br />

Ceturtdien, 2. maijā, plkst. 12.00<br />

saiets un draudzības pēcpusdiena DV<br />

namā.<br />

Sestdien, 4. maijā, plkst. 12.00 Kurzemes<br />

cietokšņa atcere un Sidnejas vanadžu<br />

kopas gadskārtējais labdarības<br />

sarīkojums DV namā. Priekšnesumi,<br />

maza un liela loterija, sadziedāšanās.<br />

Ieeja $20, ieskaitot pusdienas.<br />

Sestdien, 4. maijā, plkst. 15.00 SLT<br />

izrāde – Andra Klausa likteņstāsts<br />

Gājputns Latviešu namā. Režisore Judīte<br />

Šmite.<br />

Svētdien, 5. maijā, plkst. 15.00 SLT<br />

izrāde – Andra Klausa likteņstāsts<br />

Gājputns Latviešu namā. Režisore Judīte<br />

Šmite.<br />

Piektdien, 10. maijā, plkst. 12.00 Senioru<br />

saiets Latviešu namā. Kafejnīca<br />

būs atvērta no pulksten 11.00. Pirmā<br />

daļā skatīsimies divas īsas dokumentālfilmas<br />

– Par Tēvzemi un Brīvību,<br />

kas apskata notikumus starp 1917. un<br />

1920. gadu; brīvības cīņas, Bermonts,<br />

Latvija zem trīsām dažādām, vienlaicīgām<br />

valdībām, u.t.t. Tad pirmā<br />

daļa no Latvijas TV sērijas XX gadsimts<br />

– Post scriptum 1951-1953 gadam<br />

ieskats dzīvē okupētā Latvijā;<br />

miris Visu tautu tēvs un skolotājs, jāiet<br />

gājienos, teātru darbība, obligāta apmeklēšana<br />

politiskām lugām, obligāti<br />

aplausi, utt. Ivars Šeibelis arī pastāstīs<br />

par jaunāko Latvijā. Pārtraukumā pacelsim<br />

glāzes pildītas ar šampānieti un<br />

novēlēsim mūsu mātēm Daudz Laimes<br />

Mātes Dienā. Otrā daļā skatīsimies<br />

Ojāra Grestes uzņemto Austrālijas latviešu<br />

mākslas izstādes atklāšanu NSW<br />

Turpinājums 20. lpp.

20. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2013. gada 2. maijā<br />

Sarīkojumi<br />

Turpinājums no 19. lpp.<br />

Parlamenta mājā š.g. 3. aprīlī. Pēc tam<br />

skatīsimies Latvijas TV raidījumu,<br />

kur Jānis Liepiņš, komponista Zigmara<br />

Liepiņa dēls, diriģē Latvijas Nacionālo<br />

Simfonisko Orķestri un Valsts<br />

Akadēmisko kori Latvija, kurš dzied<br />

viņa tēva kompozīcijas.<br />

Trešdien, 15. maijā, plkst. 12.00 Trešā<br />

trešdiena DV namā. Uzkodas vai<br />

Mazas pusdienas, tēja/kafija smalkmaizes.<br />

Satikšanās, pārrunas, sadziedāšana.<br />

Sidnejas ev. lut. latviešu draudze,<br />

Svētā Jāņa baznīcā<br />

Prāv. Kolvins Makfersons.<br />

Svētdien, 5. maijā, plkst. 10.00 dievkalpojums<br />

ar Svēto Vakarēdienu.<br />

Svētdien, 12. maijā, plkst. 10.00 Debesbraukšanas<br />

dienas dievkalpojums<br />

ar Svēto Vakarēdienu.<br />

Svētdien, 19. maijā, plkst. 10.00 Svētā<br />

Gara Svētku (Vasarsvētku) dievkalpojums<br />

ar Svēto Vakarēdienu. Pēc dievkalpojuma<br />

referāts.<br />

Sidnejas latv. ev. lut. Vienības<br />

draudze<br />

Māc. Raimonds Sokolovskis.<br />

Svētdien, 5. maijā, plkst. 10.00 dievkalpojums.<br />

Svētdien, 12. maijā, plkst. 10.00 Debesbraukšanas<br />

svētku dievkalpojums<br />

Ģimenes dienā. Bībeles stunda.<br />

Svētdien, 19. maijā, plkst. 10.00 Vasarsvētku<br />

dievkalpojums.<br />

Zelta piekrastē<br />

Ceturtdien, 2. maijā, plkst. 13.00<br />

kārtējā baltiešu mēneša tikšanās<br />

Broadbeach Library, 61 Sunshine<br />

Boulevard, Mermaid Waters (iepretim<br />

Pacific Fair iepirkšanās centram).<br />

Ieejot bibliotēkā, sekot norādījumam<br />

uz Meeting Room A. Annette Granta<br />

stāstīs par Argentīnu, kur viņa nupat<br />

pavadījusi 3 nedēļas.<br />

Svētdien, 5. maijā, plkst. 8.00 sākums;<br />

International Food Festival<br />

rīko Islamic Society of Gold Coast<br />

mošejā, Allied Dve un Olsen Ave stūrī.<br />

Priekšnesumi, durvju lozes, ēdiens<br />

no Vidējiem austrumiem un Dienvidaustrumāzijas.<br />

Brīva ieeja; pieņem<br />

zelta monētas ziedojumu. Visi aicināti.<br />

Anglijā<br />

Ceturtdien, 16. maijā, Prāta Vētras<br />

koncerts Club Radio Free Europe<br />

Londonā, The Boogaloo, 312 Archway<br />

Road, London, N6 5AT.<br />

Piektdien, 17. maijā, Prāta Vētras<br />

koncerts Cargo, 83 Rivington Street,<br />

Shoreditch, London, EC2A 3AY.<br />

Piektdien, 17. maijā, Prāta Vētras<br />

koncerts The Great Escape. Prince<br />

Albert, 48 Trafalgar St Brighton BN1<br />

4ED, Lielbritānija.<br />

Sestdien, 18. maijā, Prāta Vētras<br />

koncerts The Great Escape The Metro<br />

Hub stage, Festival Hub, Jubilee Street,<br />

Brighton, BN1 1GE, Lielbritānija.<br />

Citās valstīs<br />

No 5. aprīļa līdz 12. maijam Venēcijā<br />

ir apskatāma latviešu fotogrāfa<br />

Viļņa Vītoliņa izstāde 100 Istabas<br />

(100 Rooms / 100 Stanze, kuratore Helēna<br />

Demakova).<br />

Latvijā<br />

Piektdien, 3. maijā, plkst. 19.00 Prezidiju<br />

konventa vīru koris ielūdz uz<br />

Dziesmusvētku ieskaņas koncertu<br />

Jāzepam Vītolam – 150 Latvijas Universitātes<br />

Lielajā aulā, Raiņa bulv. 19,<br />

Rīgā. Ieeja bez maksas. http://www.<br />

kultura.lu.lv/zinas/t/20451/<br />

Sestdien, 4. maijā, LATVIJAS RE-<br />

PUBLIKAS NEATKARĪBAS AT-<br />

JAUNOŠANAS DIENAI VELTĪTI<br />

PASĀKUMI RĪGĀ – Pilns saraksts<br />

http://www.iksd.riga.lv/public/52338.<br />

html<br />

Sestdien, 4. maijā, plkst. 12.00 –<br />

17.00 Vērmanes dārzā Rīgā pasākums<br />

PILSĒTA ZIEDOŅA KRĀSĀS. Izzinošas<br />

un atraktīvas nodarbes maziem un<br />

lieliem Krāsu kvartālos.<br />

Sestdien, 4. maijā, plkst. 12.00 – 18.00<br />

Koncerts uz Vērmanes dārza skatuves<br />

Rīgā. Piedalās: Tautas deju ansamblis<br />

Dzintariņš, Rīgas Doma zēnu koris,<br />

bērnu popgrupa Knīpas un knauķi,<br />

deju kopas Bramaņi un Videnieki, Zemessardzes<br />

koris Stars un solisti Uģis<br />

Roze un Līga Priede, čellu ansamblis<br />

Dream Team, vīru vokālais kvartets<br />

Harmonija Rīgai, Haralds Sīmanis<br />

kopā ar Ilzi Grunti un Andri Grunti,<br />

Rīgas kamerkoris Ave Sol kopā ar grupu<br />

Autobuss debesīs un solistiem Anniju<br />

Putniņu un Martu Kristiānu Kalniņu.<br />

Skatuves programmu vada Zane<br />

Daudziņa un Egils Melbārdis.<br />

Sestdien, 4. maijā, plkst. 18.00 Ventspils<br />

teātra namā Jūras vārti viesosies<br />

enerģiskās meitenes no vokālās grupas<br />

Latvian Voices ar koncertprogrammu<br />

Tā kā taka.<br />

Sestdien, 4. maijā, plkst. 19.00 –<br />

22.00 koncerts 11. novembra krastmalā:<br />

SAMĪĻO LATVIJU JEB PA-<br />

VASARĪGS DZIMŠANAS DIENAS<br />

CEĻOJUMS. Koncertā piedalās pazīstamākie<br />

latviešu solisti: Intars Busulis,<br />

Jānis Stībelis, Ieva Kerēvica, Andris<br />

Ērglis, Dainis Skutelis, Musiqq,<br />

Kaža, Daumants Kalniņš, Liene Candy,<br />

Amber, Valters Frīdenbergs, Zane<br />

Dombrovska, Goran Gora un Māra<br />

Upmane, kā arī TV3 šova Koru kari<br />

dalībnieki – Rīgas Zelta saules koris,<br />

Rēzeknes Zaļo pakalnu koris un Rīgas<br />

Jūras zilais koris. Koncerta noslēgumā<br />

grupas Instrumenti īpašā uzstāšanās.<br />

Sestdien, 4. maijā, plkst. 19.00 Valsts<br />

svētkos Rīgas Jaunajā Svētās Ģertrūdes<br />

baznīcā rīdziniekiem un Rīgas<br />

viesiem tiek piedāvāta iespēja piedalīties<br />

muzikālā stāstā 7 Stories of The<br />

Gospel of Thomas, kurā skanēs Riharda<br />

Zaļupes 7 Gospels. Biļetes iepriekšpārdošanā<br />

Biļešu paradīzes tirdzniecības<br />

vietās.<br />

Sestdien, 4. maijā, plkst. 20.00 – 23<br />

Rokkoncerts BALTIJAS ROK-RAKSTI<br />

Vērmanes dārzā Rīgā. Piedalās grupas<br />

Žalvarinis (Lietuva), Metsatöll (Igaunija)<br />

un Skyforger (Latvija).<br />

Trešdien, 8. maijā, plkst. 10.00 Rīgas<br />

pils 3. stāvā, Konferenču zālē, Pils<br />

laukumā 3, sāksies ikgadējie Latvijas<br />

Nacionālā Vēstures muzeja zinātniskie<br />

lasījumi. Muzeja darbinieki iepazīstinās<br />

ar saviem jaunākajiem zinātniskajiem<br />

pētījumiem. Aicināti arī<br />

citu muzeju darbinieki, vēsturnieki,<br />

interesenti.<br />

Ceturtdien, 9. maijā, plkst. 17.00 izstādes<br />

Latviešu māksla trimdā atklāšana<br />

LNMM izstāžu zālē Arsenāls<br />

Rīgā, Torņa ielā 1.<br />

Piektdien, 10. maijā, plkst. 19.00<br />

Ventspils teātra namā Jūras vārti grupas<br />

Pērkons jubilejas koncertturneja<br />

ar nosaukumu Sapumpurots zars koncerts.<br />

Juris Kulakovs (taustiņi), Juris<br />

Sējāns (bass, vokāls), Leons Sējāns<br />

(solo ģitāra), Ieva Akuratere (vokāls),<br />

Raimonds Bartaševičs (vokāls) un<br />

Ikars Ruņģis (sitamie instrumenti).<br />

Piektdien, 10. maijā, plkst. 19.00 Noslēdzot<br />

spožu un veiksmīgu koncertu<br />

virkni, Valsts kamerorķestris Sinfonietta<br />

Rīga aicina savus klausītājus<br />

uz sezonas izskaņas koncertu Lielajā<br />

ģildē Rīgā. Ar spraigu tehniku un izjustu<br />

solo izpildījumu mūzikas mīļotājus<br />

apburs klarnetists Egīls Šēfers,<br />

Sinfonietta Rīga aicinātais viesis šajā<br />

koncertā. Programmā līdzās austrālieša<br />

Karla Vaina (Carl Vine, 1954) laikmetīgajām<br />

skaņas rotaļām izskanēs<br />

latviešu koncerta žanra dārgakmens –<br />

Romualda Kalsona Klarnetes koncerts.<br />

Klasiskā virtuozitātē un skaidrībā<br />

koncertu noslēgs Franča Šūberta<br />

Simfonija Do mažorā.<br />

Trešdien, 15. maijā, plkst. 19.00 Latvijas<br />

dzelzceļa vēstures muzejā mūzikas<br />

un dzejas uzvedums Imants un<br />

Ziedonis – tieši pa vidu starp dzejnieka<br />

Imanta Ziedoņa (dzimis 3. maijā)<br />

un komponista Imanta Kalniņa (dzimis<br />

26. maijā) dzimšanas dienām. Uzveduma<br />

pamatā Imanta Kalniņa dziesmas,<br />

kam Ziedoņa dzeja, un Imanta<br />

Ziedoņa dzejoļi un pārdomas paša autora<br />

balss ieskaņojumā.<br />

Svētdien, 19. maijā, plkst. 18.00 Rīgas<br />

Evaņģēliskās draudzes dievkalpojums<br />

Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Kalpos<br />

draudzes mācītājs Klāvs Bērziņš. Visi<br />

mīļi lūgti un aicināti!<br />

■<br />

Lata kurss<br />

Latvijas Bankas kurss 1. maijā.<br />

1 EUR = 0,702804 (piesaistes kurss)<br />

1 AUD = 0,5560 1 NZD = 0,4590<br />

1 GBP = 0,8360 1 USD = 0,5390

logo

products

Resources

Company

Terms of service
Privacy policy
Cookie policy
Cookie settings
Imprint
Change language
Made with love in Switzerland
© 2024 Yumpu.com all rights reserved

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!