Laikraksts "Latvietis" 255
Laikraksts "Latvietis" 255
Laikraksts "Latvietis" 255
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
16. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2013. gada 2. maijā<br />
Flinderiešu māju stāsti – Piektās mājas stāsts (4)<br />
Kārlis un Maiga Začesti<br />
Divpadsmitais turpinājums. Sākums LL228, LL230, LL232, LL234, LL236, LL240, LL242, LL244, LL246, LL249, LL251,<br />
LL253.<br />
Uz Zviedriju<br />
Kārlis izceļoja uz<br />
Dāniju ar autobusu un<br />
tad ar prāmi uz Helsingborgu.<br />
Tur viņam, jauniebraucējam<br />
ūtlenreriem,<br />
iedeva 100 kronas<br />
un kuponus, par ko iegādāties apavus<br />
un drēbes. Bija pagājuši trīs gadi, kad<br />
beidzot satikās ar brāli. Kārlis dzīvoja<br />
vienā istabiņā Jāņa dzīvoklī, kas<br />
atradās lielākā mājā ar sadalītiem<br />
dzīvokļiem. Jānis strādāja Oreforsa<br />
stikla fabrikā, un Kārlis atrada darbu<br />
pie telefonu kompānijas L.M.Erikson,<br />
kur pat varēja strādāt virsstundas. Tad<br />
Kārlis sāka sūtīt palīdzības pakas Maigai<br />
uz Vāciju.<br />
Tajā pat mājā pēc neilga laika piebiedrojās<br />
jauns iemītnieks – rakstnieks<br />
Anšlavs Eglītis. Viņš savu pēdējo darbu<br />
Dievs, Tava zeme deg uzdāvināja ar<br />
ierakstu Kārlim, pirms viņa došanos<br />
uz Austrāliju.<br />
Beidzot Maigai tika piešķirta vīza,<br />
un pēc 6 mēnešiem – 1948. gada agrā<br />
janvārī Kārlis viņu sagaidīja Zviedrijā.<br />
Mēneša beigās piedzima dēls Juris,<br />
kam ātri izveidojās iesauka Gosse – jo<br />
viņš bijis dūšīgs zīdainis.<br />
Zviedru medmāsas ieteikums Maigai<br />
bija dzert svagdriku – negatavu<br />
alu, kas bagāts ar barības vielām, gatavots<br />
no miežiem, kuriem nav bijis vēl<br />
pielikts raugs vai cukurs.<br />
„Latvieši ātri vien iemācījās, kā to<br />
pabeigt, un no tā priekš sevis sāka brūvēt<br />
reibinošo alu.“<br />
Jaunā ģimene iegādājās Singer<br />
šujmašīnu, ar ko Maiga visiem uzšuva<br />
jaunas drēbes. Uz dzimšanas dienu<br />
Kārlis Maigai uzdāvināja Chanel 5<br />
smaržas, jo tās bija Maigas mātei mīļākās<br />
smaržas. Vēlāk Kārlis to turpināja<br />
dāvināt Maigai visu mūžu.<br />
Vienu dienu izlasīja sludinājumu<br />
par izceļošanas uz Austrāliju. Tad abi<br />
ar brāli pieteicās Austrālijas konsulātā<br />
Kopenhāgenā un to apciemoja, izejot<br />
tur veselības pārbaudes.<br />
Kārlis par Austrāliju avīzē lasīja:<br />
„Cik neatlaidīgi ir Austrālijā jācīnās,<br />
ja Tev pieder māja un Tu mēģini audzēt<br />
dārzeņus. Gliemeži kā lielas tanku<br />
kolonas pa nakti uzbrūkot sakņu<br />
dārziem.“<br />
Pēc īsa laika posma visi tika aicināti<br />
pievienoties, lai dotos ar vilcienu<br />
uz Delmenhorstu, no kurienes kuģi<br />
vedīs uz Austrāliju. Maiga gaidīja ģimenē<br />
otro atvasi. Vilcienā Začestu ģimene<br />
ceļoja kopā ar mākslinieku Gunāru<br />
Jurjānu, kas ar Jurīti apmainījās<br />
zīmējumiem, un arī ar mācītāju Grosbachu,<br />
kas jau Dānijā vadīja luterāņu<br />
draudzi; tur tautieši bija sašķēlušies<br />
divās atsevišķās grupās.<br />
Vācijas pagaidu nometnē starp<br />
palagu starpsienām varēja dzirdēt ģimeņu<br />
skandālus un vīriešu dzērāju<br />
uzvedību. Pirms izbraukšanas ārsts<br />
pārbaudīja Kārļa veselību un teica, lai<br />
vienmēr strādājot vieglus darbus un<br />
valkājot ortopēdiskos zābakus.<br />
Kuģis Goja (Goya) nebija pārāk<br />
liels, un Maiga, kad pirmo reizi to ieraudzīja,<br />
teica: „Tas nav kuģis, bet kuģelis!“<br />
Uz Austrāliju<br />
Ar Goju izbrauca 700 bēgļi. Ēdiens<br />
peldēja taukos. Trūka svaiga piena.<br />
Baltmaize bija tik mīksta, ka ilgojās<br />
pēc rupjmaizes. Juris ceļā saslima; iekaisa<br />
mandeles. Maiga pieteicās strādāt<br />
par medmāsu un to turpināja līdz<br />
Austrālijas krastam.<br />
Melburnā sagaidītāju rindās Kārlis<br />
ieraudzīja Maksi Karagašinu, kas jau<br />
ar pirmo teikumu paziņoja, ka esot<br />
Maksis Grants – jaunā zemē ar jaunu<br />
vārdu. Autobuss veda uz Bonegilas<br />
nometni. Pa ceļam redzēja daudz apdegušus<br />
laukus; tikai pa skurstenim<br />
bija palicis no nesenajiem ugunsgrēkiem.<br />
Autobusā radio spēlēja angļu<br />
mūziku, un daudzi tautieši nobirdināja<br />
asaras par bēdīgo skatu.<br />
Nometne sagaidīja ar bleķa barakām,<br />
šmorētu jēra gaļu ezerainos taukos,<br />
kurai pēc laika pievienojās mušu<br />
bari. Nometne bija blakus ezeram, un<br />
tas bija milzīgi bagāts ar vēžiem, ko<br />
tautieši ar prieku baudīja. Nometnē<br />
nosvinēja 18. novembri, ko vadīja mācītājs<br />
Grosbachs ar vārdiem: „Bēgļi –<br />
gaidīsim to dienu, kad mēs varēsim<br />
atgriezties savās mājās!“<br />
Kārlim darba norīkojums bija<br />
uz Adelaidi, kamēr ģimene palika<br />
Urankvintija (Uranquinty) hostelī. Tiklīdz<br />
Kārlis atrada Vejvilas (Wayville)<br />
priekšpilsētā mājas vietu, ģimene bija<br />
atkal kopā. Kārļa darbs bija pie Dienvidaustrālijas<br />
pavalsts ūdens kompānijas<br />
(EW&S) Viljamstaunā (Williamstown),<br />
50 km no Adelaides, Barossa<br />
ielejas. Tur Kārlis dzīvoja darbinieku<br />
nometnē, būvējot Dienvidparas (South<br />
Para) rezervuāru. Tajā laikā Adelaides<br />
Bērnu slimnīcā piedzima meita Ilze.<br />
Pēc laika Kārlim piešķīra pagaidu<br />
māju tukšā saimniecībā, kuru bija paredzēts<br />
appludināt. Ģimene atkal bija<br />
vienota. Bija 1953. gads, un Juris tur<br />
iesāka skolas gaitas. Šad un tad Jurim<br />
patika ar uguni mānīt zaķus ārā no<br />
viņu alām; tad Maiga, uzvilkusi gumijas<br />
zābakus, izdzēsa ugunskurus. Ilzei<br />
tur patika staigāt pa apkārtnes mežu.<br />
Kārļa veselība neizturēja, strādājot<br />
Kārlis ar Juri Gēteborgā 1949. gadā.<br />
Maiga, Juris un Kārlis Bonegillā.<br />
ik dienu mitrajos tuneļos, un viņš saslima<br />
ar tuberkulozi. Ārstēšana nebija<br />
veiksmīga, un Kārlim izoperēja plaušās<br />
inficēto daļu un nosūtīja uz sanatoriju<br />
pilsētas otrajā malā.<br />
Pa to laiku Imigrācijas departaments<br />
vērtēja, vai viņu deportēt pēc<br />
likuma (Liability for Deportation Act<br />
Under Section 8A(1) (C)), bet beigās<br />
lēmums bija Kārļa pusē.<br />
Ģimene pārvietojās uz priekšpilsētu<br />
Pulkveža Laita dārzi (Colonel Light<br />
Gardens), lai būtu viņam tuvāk. Pēc<br />
atveseļošanās Kārlis turpināja vieglāku<br />
darbu; viņš bija darbinieks tās pašas<br />
kompānijas noliktavā.<br />
Būdami no Latgales un uzzinot,<br />
ka ģimenei apstākļi kļuvuši grūtāki,<br />
Rudaku pāris aicināja Žačestus pie<br />
sevis, piedāvājot vienu istabiņu. Tur<br />
Začestu ģimene nodzīvoja četrus gadus<br />
(no 1954. līdz 1958. gadam). Juris<br />
un Ilze sadraudzējās ar Flindersa ielas<br />
bērniem un bieži pavadīja kopīgu laiku<br />
smilšu kastītē vai citās nodarbībās.<br />
Maiga pievienojās citiem flinderie-<br />
Turpinājums 17. lpp.<br />
FOTO no Začestu ģimenes arhīva<br />
FOTO no Začestu ģimenes arhīva
Change language