Laikraksts "Latvietis" 255
Laikraksts "Latvietis" 255
Laikraksts "Latvietis" 255
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Ceturtdien, 2013. gada 2. maijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 17. lpp.<br />
Flinderiešu māju stāsti<br />
Turpinājums no 16. lpp.<br />
šiem, iestājoties Kaspara Svennes vadītajā<br />
jauktā korī.<br />
Gan Kārlis bija izveseļojies, valdība<br />
pieprasīja, ka visām Flindersa ielas<br />
ģimenēm, kam bija ar viņu tuvāka saskare,<br />
2 gadus obligāti jāapmeklē rentgena<br />
pārbaudes. Kārlim turpinājās veselības<br />
traucējumi, un 1955. gada jūlijā<br />
viņam iztaisīja lobectomy Nortfīldas<br />
(Northfield) slimnīcā; prognoze bija<br />
pozitīva. Kārlis piepelnījās, darinot<br />
ādas izstrādājumus – gaumīgas somas<br />
un makus.<br />
Kad Kārlis atveseļojās Belēra (Belair)<br />
sanatorijā, viņš izmantoja laiku,<br />
pētot informāciju par vilnas dzijām,<br />
vērptuvēm un to tirgu, zinot, ka viņam<br />
jau pirms izbraukšanas bija ieteikts<br />
meklēt vieglāku darbu. Plāni un idejas<br />
veidojās; pēc laiciņa ar Daugavas Vanagu<br />
(DV) finansiālo atbalstu Začestu<br />
ģimene ar iegādāto komerciālo rokas<br />
adāmmašīnu pārvietojās uz Elizabetu<br />
(Elizabeth) – valdības īrētā mājā un atvadījās<br />
no Flindersa ielas.<br />
Tur, lietojot vienu guļamistabu,<br />
Kārlis un Maiga izveidoja Dominik<br />
Knitwear uzņēmumu, nokristītu Kārļa<br />
tēva vārdā. Kad atmaksāja DV parādu,<br />
tad paši iegādājās māju Salisberijā (Salisbury)<br />
ar ēku, kur uzņēmums plauka.<br />
Mazliet šķībāk iznāca, kad lielveikala<br />
klients bankrotēja un nevarēja viņiem<br />
atmaksāt parādus. Začestu pāris iesāka<br />
visu no jauna, otrreiz uzbūvējot<br />
sekmīgu uzņēmumu.<br />
Laika gaitā Začestu ģimene iegādājās<br />
māju Anlija (Unley) apgabalā, kur<br />
bija lielāks šķūnis. Nu varēja atļauties<br />
doties arī brīvdienās. Abiem īpaši patika<br />
Grampianu rajons, 235 km no Melburnas.<br />
Kad dzīves klēpī iekrita loterijas<br />
laimests, viņi nopirka jaunu mašīnu<br />
un īpašumu Grampianos. Jau tad Maigai<br />
bija viena sirds operācija, bet kamēr<br />
dzīvoja Grampianos, bija jātaisa vēl<br />
otra. 1999. gadā viņi pārcēlās uz Leopoldu,<br />
netālu no Džilongas (Geelong),<br />
lai būtu tuvāk medicīniskai palīdzībai.<br />
Tur abi iekļāvās latviešu saimē, un Kārlis<br />
pievienojās novusa vienībai.<br />
Maigai bija valodas spējas, pārvaldot<br />
vācu, zviedru, angļu un latviešu<br />
valodas. Viņa bija ļoti radoša, burvīga<br />
pavāre; un kaut gan patika cilvēki,<br />
viņa ļoti vēlējās laiku sev. Viņa ļoti atbalstīja<br />
radus Latvijā; cik spēja, sūtīja<br />
palīdzības pakas. 2000. gadā Maiga<br />
saslima ar vēzi, un tā paša gada 25. augustā<br />
viņas dzīves ceļš izbeidzās.<br />
2001. gadā Kārlis ar dēlu aizbrauca<br />
uz savām mājām Latvijā. Izstaigāja<br />
tur vecās takas, parādīja dēlam savas<br />
bērnības un jaunības bijušās vietas un<br />
ģimenes saites ar savu zemi. Kārlis<br />
bija pārsteigts, ka visi esot novecojuši,<br />
un atzinis, ka esot bijis prom pārāk<br />
ilgi un lēnām no tās atvadījās. Kārlis<br />
apciemoja vēl arī Lestenes baznīcu un<br />
Kurzemes frontes vietas.<br />
Viņš satikās arī ar Maigas māsu<br />
Ausmu un skatījās<br />
vecos albumus. Tur<br />
viņš redzēja Ausmas<br />
vīra bildes –<br />
krievu medaļu<br />
apbalvots, augstas<br />
pakāpes ierēdnis.<br />
To Ausma atklāja<br />
tikai pēc Latvijas<br />
atbrīvošanas, izskaidrojot,<br />
kāpēc<br />
viņa tik ilgi nevēlējās<br />
ar māsu sarakstīties,<br />
jo viņu dzīve<br />
bija priviliģēta.<br />
2003. gadā<br />
Začestu ģimene 1953. gadā.<br />
Ilze un Juris Rudaku mājā.<br />
Kārlis taisījās<br />
braukt uz Latviju<br />
ar Ilzi, bet to atlika, jo plosījās putnu<br />
gripa. Viņi ceļoja nākamā gada vasarā.<br />
2011. gadā Kārlis nevarēja vairs<br />
patstāvīgi dzīvot, un pārcēlās pie meitas<br />
Monbalkā (Monbulk), Dandenongu<br />
kalnos, 42 km no Melburnas. Kopš<br />
2012. Kārlis dzīvo Melburnā Latviešu<br />
ciemā, slimojot ar Alcheimera slimību.<br />
2013. gada 4. janvārī ģimenes un<br />
draugu vidū Kārlis nosvinēja 90 mūža<br />
gadus.<br />
Juris Začests (dzim. 26.1.1948.<br />
Stokholmā, Zviedrijā) spilgti atceras,<br />
ka, izbraucot pa Sueca kanālu, redzējis<br />
laivas, kurās arābu drēbēs ģērbti ļaudis<br />
andelējās ar apelsīniem.<br />
Jura atmiņās par Flindersa ielu ir<br />
Rudaku zivju dīķis, ielas kopīgās volejbola<br />
spēles, kā arī par gadījumu, kad<br />
pēc vienām ielas lustīgām viesībām<br />
izmēģinājis pārpalikušo pudeļu vielu,<br />
ar ļoti sliktām sekām. Juris domā, ka<br />
tā pieredze viņu stingri ietekmējusi<br />
uz mūžu – lietot visu ar mēru. Lielas<br />
bailes uz mūžu palikušas arī pret<br />
zobu ārstiem. Tās sākās Flindersa ielā<br />
pēc vizītes (bez narkozes) pie Ozoliņa<br />
kundzes.<br />
Adelaidē Juris iesāka studēt ekonomiku,<br />
bet vēlāk pārgāju studēt finanšu<br />
un biznesa administrāciju. Pēc Adelaides<br />
atstāšanas, viņš 17 gadus nostrādāja<br />
transporta kompānijā Sidnejā, bet<br />
tad pārcēlās uz Oklendu (Auckland)<br />
Jaunzēlandē, kur ir dzīvojis pēdējos 20<br />
gadus. Juris apprecēja jaunzelandieti<br />
Luīzu (Louise), kura strādā Dienvidoklandes<br />
Veselības pārvaldē (South<br />
Auckland Health Board); ģimenē<br />
aug divas atvases – Georgia (dzimusi<br />
1997. g.) un Allegra (dzimusi 2001. g.).<br />
2001. gadā Juris ar tēvu aizbrauca<br />
uz Latviju, apciemoja tēva bijušās mājas<br />
vietu Latgalē un kapsētu tuvumā,<br />
kur guļ Začesta dzimta – tik daudz,<br />
ka gandrīz neticami. (Rīgas tālruņu<br />
numuru grāmatā atrada, ka Začestu<br />
vārdu nes vēl tikai 3 vīrieši un 5 sievietes).<br />
57 gadi bija paņēmuši savu<br />
devu – viss neapkopts un vai nu pazudis,<br />
vai apaudzis; cilvēku balsu vietā –<br />
klusums. Tomēr abi ar tēvu vēl vienu<br />
reizi skaistā vasaras dienā izbaudīja<br />
Šološnieka dzidro un svaigo ezeru, kopīgi<br />
izpeldoties.<br />
Juris izstaigāja Rīgu, redzēja Brīvības<br />
pieminekli, tirgu un Mežaparkā<br />
baudīja Rīga 800 Dziesma svētkus, apmeklēja<br />
Rēzekni un Valmieru.<br />
Latvijā Juris atrada, ka arī valodas<br />
spējas viņš viegli atguva; viņš varēja<br />
ar visiem radiem labi sarunāties.<br />
„Mani pārsteidza tas, ka brauciens<br />
palīdzēja man saprast, kas es esmu.<br />
Kamēr ir daļa kivī (red. jaunzēlandieša)<br />
un daļa ozī (red.: austrālieša), būtībā<br />
zem visa slēpjas latvietis“.<br />
Ilze/Ilse Začests (dzim. 8.2.1951.<br />
Adelaidē) atceras, ka dzīvojot Flindersa<br />
ielā, viņa iesāka Edvartstauna<br />
(Edwardstown) pamatskolu. Tas bija<br />
laiks, kad viņa apzinās, ka drīz būs jāsāk<br />
mācīties angļu valoda. Ilzei ir arī<br />
atmiņas, ka reiz kritusi un ievainojusi<br />
kāju, atstājot lielu, vēl šodien redzamu<br />
rētu; atceras Dreimaņu suni Brendiju<br />
(Brandy), Rudaku mājās zivju dīķi,<br />
volejbola spēles, pēc kurām visi kaimiņi<br />
sanākuši kopā baudīt sabiedrisko<br />
pēcpusdienu. Klāt vēl nāk viesību<br />
prieki, un atmiņā, ka elektrības strāva<br />
zudusi netālu kaimiņos – Imanta Kronīša<br />
21. dzimšanas dienas vakarā. Ir<br />
arī atmiņas, redzot nakts debesīs Padomju<br />
Sputņiku, kā arī tos draudus, ko<br />
Turpinājums 18. lpp.<br />
FOTO no Začestu ģimenes arhīva<br />
FOTO no Začestu ģimenes arhīva
Change language