Laikraksts "Latvietis" 255
Laikraksts "Latvietis" 255
Laikraksts "Latvietis" 255
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Ceturtdien, 2013. gada 2. maijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 7. lpp.<br />
Zviedrijas latviešu baznīcas Sinode<br />
Pirmo reizi notika Gēteborgā<br />
Pirmo reizi trimdas pastāvēšanas<br />
laikā Sinode notika ārpus Zviedrijas<br />
galvas pilsētas Stokholmas. Parasti<br />
arī Sinode nav notikusi saskaņota<br />
ar citiem sarīkojumiem Stokholmas<br />
latviešiem, atskaitot vienu reizi, kad<br />
Latviešu Nacionālā Fonda valdes sēde<br />
notika Andreja Eglīša vadībā Stokholmā,<br />
dienu pirms Sinodes.<br />
Gēteborgā Sinode notika<br />
2013. gadā 9. un 10. martā, Hāgas<br />
baznīcā un tās draudzes telpās. Mēs,<br />
Gēteborgas latviešu draudze, bijām un<br />
esam vēl vienmēr lepni par Sinodes lēmumu<br />
un uzticību noturēt Sinodi Gēteborgā.<br />
Mēs to uzskatām kā pagriezienu<br />
Zviedrijas latviešu baznīcas domāšanā,<br />
un ka nākotnē Sinodes tiks noturētas<br />
arī citās Zviedrijas latviešu draudzēs.<br />
Mēs esam lepni un pateicīgi mūsu<br />
arhibīskapam Elmāram E. Rozītim,<br />
kurš īsi pirms tam bija gandrīz vai apceļojis<br />
zemes lodi divas reizes. Divas<br />
reizes uz Austrāliju, tad Ameriku un<br />
dienu pēc atgriešanās Eiropā – uz ziemeļzemi<br />
Zviedriju.<br />
Neskatoties uz visu to, arhibīskaps<br />
deva laiku arī mūsu baznīcas ārpolitikai<br />
vēl pirms Sinodes atklāšanas dievkalpojuma<br />
prāvestes Ievas Graufeldes<br />
pavadībā, agrā priekšpusdienā<br />
doties uz pieņemšanu pie Gēteborgas<br />
bīskapa Pēra Ekerdāla (Per Ekerdal).<br />
Tad arhibīskaps devās uz Sinodes<br />
atklāšanas dievkalpojumu Hāgas<br />
baznīcā, lai tur, starp citu, pasniegtu<br />
Hāgas draudzes prāvestei Cecilia Nīholmai<br />
(Nyholm) mūsu jauntulkoto<br />
latviešu valodas bībeli.<br />
Tas notika, lai teiktu mazu paldies<br />
par Hāgas draudzes lielo, jau 62 gadīgo<br />
sadarbību, dodot mūsu draudzei mājvietu,<br />
mūsu draudzes bibliotēkai un mūsu<br />
kantorim. Mēs nezinām nevienu citu<br />
latviešu draudzi Eiropā, kurai būtu šāda<br />
sadarbība, pretimnākšana! Tāpat mums<br />
ir pieejama Hāgas draudzes baznīca.<br />
Vēlreiz sirsnīgs paldies mūsu arhibīskapam,<br />
kurš tādi palīdzēja stiprināt<br />
mūsu attiecības ar Gēteborgas zviedru<br />
baznīcu; mēs apzināmies, cik lielu atbalstu<br />
saņemam.<br />
Pēc dievkalpojuma devāmies uz<br />
draudzes namu, kur mūsu draudzes<br />
dāmu komiteja bija sagatavojusi galdu<br />
ar vairākām Latvijas delikatesēm, kā<br />
nēģiem, zušiem utt.<br />
Pēcpusdienā lielā skaitā sanākušiem<br />
draudzes locekļiem bija vienreizēja<br />
iespēja noklausīties, kā klājās<br />
kaimiņu draudzēs.<br />
Svētdiena bija veltīta Sinodes<br />
sēdei, kuras tecējumā, starp citu,<br />
Zviedrijas latviešu baznīcas pārvaldes<br />
priekšsēdētāja prāveste Ieva Graufelde,<br />
arhibiskāpam asistējot, pasniedza atzinības<br />
rakstu Gēteborgas draudzes vicepriekšsēdim<br />
Aleksandram Kristsonam<br />
par viņa vairākus desmitus gadu<br />
čaklumu, rakstot Sinodes protokolus<br />
rokrakstā. Liekās, ka tas tā nākotnē<br />
vairs nenotiks – protokols rokrakstā.<br />
Tagad modernā tehnika arī atradusi<br />
ceļu mūsu Sinodē. Tika ievēlēts<br />
protokolētājs, bet viņš varēja atslābis<br />
sekot sēdei, jo sēde tika ierakstīta digitālā<br />
mēdijā.<br />
Nedrīkstam arī aizmirst pieminēt<br />
mūsu draudzes ilggadīgo bijušo<br />
priekšnieku Ilgvaru Gūtmani, Baznīcas<br />
pārvaldes vairāku desmitgadu<br />
grāmatvedi, kas par šo pašaizliedzīgo<br />
darbu arī saņēma atzinības rakstu un<br />
kuram uzticēta arī turpmākā darbība,<br />
jo saimnieciskie pārskati un atskaites<br />
netop pašas no sevis.<br />
Grupas bildē redzami Sinodes delegāti.<br />
Vēlamies minēt pirmā rindā,<br />
labā pusē sēdošo jaunāko dalībniece,<br />
Stokholmas draudzes priekšsēdi Zani<br />
Zaļkalnu. Tā redzam, latviešu baznīcu<br />
Zviedrijā lēnām sāk pārņemt nākamā<br />
paaudze, paaudze, kas labāk saprot<br />
mūsdienu vides prasības un izveidos<br />
arī kopīgu ceļu abām Latvijas luterāņu<br />
baznīcām.<br />
Vilma Tenesa (Wilma Teness)<br />
Gēteborgas draudzes sekretāre<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
Sinodes delegāti. Pirmā rindā, pirmā no labās – Sinodes jaunākā dalībniece,<br />
Stokholmas draudzes priekšsēde Zane Zaļkalna. Otrā rindā piektais<br />
no kreisās arhib. E. E. Rozītis.<br />
Gleznas uz zīda<br />
Latviešu mākslinieces izstāde Kongsvinger bibliotēkā Norvēģijā<br />
Kongsvinger ir neliela<br />
Norvēģijas provinces<br />
pilsēta, 90 km uz<br />
ziemeļaustrumiem no<br />
Oslo. Manās rokās ir nonācis<br />
vietējā laikraksta,<br />
Glåmdalen, 24. janvāra<br />
nr. ar žurnālista Ķela<br />
Hermansena (Kjell R. Hermansen)<br />
FOTO Vilma Tenesa (Wilma Teness)<br />
rakstu par šo izstādi: Silkevegen gjennom<br />
epoker (Zīda ceļš gadsimtu gaitā)<br />
no 14. līdz 31. janvārim 2013. gadā.<br />
Mēģināšu atstāstīt šī raksta saturu.<br />
Fakti par mākslinieci: Ilva Anna<br />
Kulberga, dzimusi Rīgā, 26.05.1971.<br />
Dzīvo Kongsvinger. Studējusi mākslu<br />
un rokdarbus Latvijas Universitātē,<br />
ir maģistra grāds pedagoģijā, ir bijusi<br />
No kr.: prāveste Cecilia Nīholma (Nyholm),<br />
prāv. Ieva Graufelde, arhib. E. E. Rozītis.<br />
mākslas un rokdarbu skolotāja, divas<br />
gadus studējusi iekštelpu iekārtojumu<br />
(interiørdesign) Radošajā Speciālskolā,<br />
Oslo, galvenās intereses ir glezniecība,<br />
sevišķi– zīda, un strādāšana<br />
pasteļa tehnikā.<br />
Zīds – agrāk un tagad.<br />
Turpinājums 15. lpp.<br />
FOTO Vilma Tenesa (Wilma Teness)
Change language