Laikraksts "Latvietis" 255
Laikraksts "Latvietis" 255
Laikraksts "Latvietis" 255
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Ceturtdien, 2013. gada 2. maijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 11. lpp.<br />
Blaumaņa gada Grestes lasījumi<br />
Pieminot Blaumaņa un Grestes draudzību<br />
Jau sesto gadu aprīlī<br />
Jelgavas Valsts ģimnāzijā<br />
ir viena diena,<br />
kad atceramies izcilo<br />
latviešu pedagogu Jāni<br />
Gresti. Ar viņa vārdu<br />
saistīta skolas sākotne<br />
1922. gadā, kad viņš kopā ar ģimeni<br />
pārnāca strādāt uz tikko nodibināto<br />
Jelgavas 2. Valsts ģimnāziju. Viņš<br />
mācīja ķīmiju, mineraloģiju, dažām<br />
klasēm arī anatomiju. Un arī dzīvoja<br />
turpat – vecajā Bruņniecības namā<br />
Driksas upes krastā, toreiz – Upes<br />
ielā 13.<br />
Katru gadu izvēlējāmies kādu īpašu<br />
tēmu Grestes dzīvē, aicinājām viesus<br />
no citām Valsts ģimnāzijām. Pagājušajā<br />
mācību gadā izpētījām Jāņa<br />
Grestes sadarbību ar Latvijas skolu<br />
skolotājiem. Tā kā viņš vairākas vasaras<br />
savos mācību kabinetos mūsu<br />
skolā bija vadījis skolotāju kursus, šī<br />
sadarbība viņa arhīvā mūsu pilsētas<br />
muzejā atstājusi ievērojamu dokumentu<br />
klāstu, ko Greste saglabājis iespējamā<br />
pedagoģijas muzeja vajadzībām.<br />
2013. gads ir rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa<br />
150. jubilejas gads, tādēļ nolēmām,<br />
ka šī gada Grestes lasījumus<br />
15. aprīlī veltīsim Blaumaņa un Grestes<br />
draudzības tēmai, jo starp abiem<br />
pastāvējusi sirsnīga draudzība. Un vēl<br />
nolēmām šogad par savu ievērojamo<br />
pedagogu parunāt tikai savā kolektīvā,<br />
tā sakot, savā ģimenes lokā.<br />
Kad Jānim Grestem bija 26 gadi,<br />
viņš mācījās Pēterburgas Skolotāju institūtā.<br />
Rūdolfs Blaumanis arī atradās<br />
šajā pilsētā un dzīvoja Galeru ielā 55,<br />
pavisam mazā istabiņā, kurā atradusies<br />
„dzelzs gultiņa, daži pīti krēsli,<br />
vienkāršs galds pie vienīgā loga un<br />
veca kušete.“ Tā vēlāk Blaumaņa dzīves<br />
vietu Pēterburgas Avīžu izdevniecības<br />
namā aprakstījis Kārlis Kraujiņš.<br />
Taču šaurība un komforta trūkums nekad<br />
nav bijis par šķērsli studentu tikšanās<br />
gribai, un tā kādā pēcpusdienā,<br />
kad rakstnieka dzīvoklītī sapulcējās<br />
latviešu Pēterburgā studējošā jaunatne,<br />
iepazinās Jānis Greste un par viņu<br />
13 gadus vecākais un jau pazīstamais<br />
rakstnieks Rūdolfs Blaumanis. Kā visi<br />
gaidīja avīzi! „Tas bija lielisks baudījums<br />
– nosēsties pulciņā un izjust to<br />
spirgto vēsmu, kas plūda pretim no<br />
Olava-Plutes, Niedras un Blaumaņa<br />
vadītā laikraksta. Varbūt jaunība tur<br />
vainīga, bet pēc tam gan neko neesmu<br />
lasījis ar tādu līksmību,“ vēlāk atcerējās<br />
Greste. Melngaiļa vadītais koris,<br />
Aspazijas Vaidelotes izrāde – vēl citi<br />
latviešu pasākumi Pēterburgā tuvināja<br />
latviešu jauniešus.<br />
Un rakstnieks bija visur, arī Greste.<br />
Un Blaumanis meklēja jaunus autorus,<br />
ne tikai meklēja, bet arī atbalstīja<br />
materiāli. Grestes asprātīgais humors<br />
J. Greste 1924. gadā Svitenes 6.kl. pamatskolā (pilī) stāstīja par R. Blaumani.<br />
Redzami Elejas, Svitenes, Rundāles, Platones (Jaunplatones), Sesavas skolu<br />
skolotāji pie Blaumaņa stenda.<br />
Blaumanim veltītā izstāde 1929. gada<br />
2. martā Jelgavas 2.Valsts ģimnāzijā,<br />
ko Greste sagatavo kopā ar Valsts<br />
centrālā ped. inst. stud. un absolventu<br />
biedrību.<br />
viņu piesaistīja, tāpēc 1902. gadā avīzes<br />
pielikumā parādās divas Grestes<br />
publikācijas, bet nākamajā gadā – viena.<br />
Blaumanis mudina Gresti rakstīt,<br />
taču topošais skolotājs to neuztver<br />
nopietni. Šis laiks ir ļoti nozīmīgs<br />
ne tikai Grestes, bet daudzu latviešu<br />
jaunekļu dzīvē: saskarsme ar Blaumani<br />
palīdz saprast dzīvi, veidot sevi,<br />
jo rakstnieks ir nesaudzīgi atklāts un<br />
kritisks pret visādām negācijām, pret<br />
viņu nedarbiem, kā Blaumanis tos<br />
sauc. „Viņš sauca īstā vārdā mūsu<br />
darbus un nedarbus. Viņš lika mums<br />
spoguli pie deguna, sak, paskaties nu<br />
pats uz sevi, viņš nemeklēja nedarbam<br />
mīkstāku nosaukumu...“ atminas vēlāk<br />
Greste.<br />
Draudzība... Tai vajadzīgs ne tikai<br />
kopīgs laiks, bet arī kopīga darbošanās;<br />
ne tikai savstarpēja saprašanās,<br />
iecietība un pacietība, bet arī palīdzēšana<br />
un vēl daudz, daudz kas cits. Varbūt<br />
pavisam vienkārši tas šķiet jaunībā,<br />
bet, es domāju, ne tik vienkārši jau<br />
brieduma gados. Un kā rīkoties, kad<br />
neiznāk tā, kā plānots un gribēts?<br />
Iespējams, ka Blaumanis jau toreiz<br />
– 20. gadsimta pirmajos gados –<br />
saskatīja Grestes spējas un talantu<br />
izpausties rakstniecībā, iespējams.<br />
Arī pats Greste mūža nogalē to pārdomājis,<br />
taču viņš negribēja rakstīt.<br />
Reiz, kad Blaumanis Gresti ieslēdza<br />
istabā, likdams, lai sacer dzejoli, pēc<br />
laika ieradās to noklausīties, Greste,<br />
nostājies svinīgā pozā, arī norunājis<br />
savu Elēģiju:<br />
Iz Sila kroga stedeles<br />
Bij pazudušas redeles,<br />
Lai sidrabstari vizmo,<br />
Kad govs pa lauku bizo!<br />
Šāda attieksme Blaumani vai traku<br />
padarījusi, viņš meties virsū Grestem,<br />
bet tas – bēdzis pa istabu visos iespējamos<br />
veidos. Jāā... Taču draudzība<br />
nebeidzās. Strādādams par skolotāju<br />
Valmierā, Greste divas reizes saņēma<br />
Blaumaņa uzaicinājumu spēlēt rakstnieka<br />
jaunajā lugā Ugunī Edgara lomu<br />
kopā ar Daci Akmentiņu, kura speciāli<br />
atbrauca no Rīgas Kristīnes lomai. Arī<br />
pats Blaumanis spēlēja Barona lomu.<br />
Jaunajam aktierim Grestem tas bija<br />
nopietns pārbaudījums, jo viņam nebija<br />
pieredzes ar meitenēm, kur nu vēl ar<br />
slaveno aktrisi, ar kuru iepazīties bija<br />
Turpinājums 13. lpp.<br />
FOTO no Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja arhīva
Change language