Vidzemes Augstskolas 5. Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...
Vidzemes Augstskolas 5. Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...
Vidzemes Augstskolas 5. Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
plānošanas dokumentu analīze, noskaidrojot valsts politiku un nostādnes šajā aspektā. Normatīvie<br />
akti un plānošanas dokumenti tika analizēti ar mērķi iegūt informāciju par Latvijas augstākās izglītības<br />
formālo vidi un legālajiem aspektiem Latvijas augstākās izglītības internacionalizācijai, kas ir svarīgs<br />
priekšnosacījums augstākās internacionalizācijas attīstībai konkrētajā valstī. Pēc izpētes nacionālajā/<br />
valsts līmenī veikta detalizētāka fokusēšanās uz organizācijas līmeni. Pētījuma metode šajā līmenī ietver<br />
gadījuma studijas, kuru ietvaros tika atlasītas sešas Latvijas augstākās izglītības institūcijas, ņemot vērā<br />
noteiktus kritērijus. Jāvērš uzmanība, ka Latvijas augstākās izglītības sistēma sastāv ne tikai no valsts<br />
augstākās izglītības institūcijām, t.i., augstākās izglītības institūcijas, kurām ir valsts finansējums, bet arī<br />
no juridisko personu dibinātajām augstākās izglītības institūcijām, līdz ar to, pētījumā ir svarīgi aplūkot<br />
abu veidu augstākās izglītības institūcijas internacionalizācijas aspektā. Pamatojoties uz augstāk minēto,<br />
kā viens no izvēles kritērijiem tika noteikts: augstākās izglītības institūcijas, kuras ir valsts finansētas,<br />
un juridisko personu dibinātas augstākās izglītības institūcijas. Nākamais kritērijs bija augstākās<br />
izglītības institūciju izvēle pēc ģeogrāfiskā principa – augstākās izglītības institūcijas, kuras atrodas<br />
Latvijas reģionos un Latvijas galvaspilsētā – Rīgā. Vēl viens kritērijs paredz dažādu studiju programmu<br />
piedāvājumu, gan apjoma, gan virziena ziņā. Pēdējais izvēlētais kritērijs: augstākās izglītības institūcijas,<br />
kurām ir ilgstoša pieredze starptautiskās sadarbības ietvaros, un institūcijas, kurām ir mazāka pieredze,<br />
ņemot vērā statistikas rādītājus par līdzšinējo ārvalstu studentu īpatsvaru<br />
Rezumējot iepriekš minētos kritērijus, gadījuma studijām tika izvēlētas šādas Latvijas augstākās izglītības<br />
institūcijas: <strong>Vidzemes</strong> Augstskola, Latvijas Universitāte, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa<br />
administrācijas augstskola, Biznesa augstskola „Turība”, Liepājas Pedagoģiskā Universitāte un Latvijas<br />
Kultūras akadēmija. Šo gadījumu studiju ietvaros izpēte balstīta uz daļēji strukturētajām intervijām ar<br />
iepriekš minēto augstākās izglītības institūciju Starptautisko sadarbības departamenta pārstāvjiem.<br />
Diskusija<br />
Internacionalizācijas pieeja augstākās izglītības jomā ir ienākusi pakāpeniski, tāpat kā attīstījies<br />
augstākās izglītības internacionalizācijas jēdziens, lai gan jāmin, ka joprojām nav vienotas, universālas<br />
pieejas, kas izskaidrotu internacionalizāciju augstākajā izglītībā. Ilgu laiku, analizējot augstākās izglītības<br />
starptautisko dimensiju, tika izmantots tāds termins kā starptautiskā izglītība, un tas joprojām nav<br />
pazudis un tiek lietots dažās pasaules valstīs (Organization for Economic Cooperation and Development<br />
(OECD), 1999: 14). Taču šis apzīmējums vairāk raksturo starptautiskās sadarbības aktivitātes augstākās<br />
izglītības institūciju ietvaros un mazāk aptver aktivitātes, kas integrētas visā augstākās izglītības procesā.<br />
Pieejas augstākās izglītības internacionalizācijai ir attīstījušās no šaurāka skatījuma jeb fokusa, kas<br />
koncentrējas galvenokārt uz organizācijas līmeni, kurā internacionalizācija tika aplūkota vairāk kā process,<br />
kas integrēts organizāciju līmenī caur apmācību, pētniecību un citām augstākās izglītības institūcijas<br />
aktivitātēm (Knight, 1994: 7), bet aizvien pieaug prasības augstākās izglītības internacionalizāciju aplūkot<br />
ne tikai organizācijas līmenī, bet jau kā nacionālu jeb valsts mēroga politiku. Tas uzskatāms par plašāku<br />
interpretējumu, jo aptver gan pastāvošās izglītības institūcijas, gan valsts politiku mērķu izvirzīšanā.<br />
Valstij ir jāsaglabā kontrole pār augstākās izglītības politiku, turklāt jāpastāv līdzsvaram starp valsts un<br />
izglītības institūciju atbildību. Tiek uzsvērta pāreja no organizācijas atbildības uz valsts un organizācija<br />
līmeņa atbildību vienlaikus, kā arī uz dažādu valsts institūciju nozīmes palielināšanos, respektīvi,<br />
augstākās izglītības internacionalizācijas īstenošana efektīvas sadarbības rezultātā.<br />
Lai gan nav vienotas pieejas, ir būtiski, lai vienas valsts ietvaros un starp institūcijām būtu vienota<br />
izpratne par augstākās izglītības internacionalizāciju, jo tas ir svarīgs priekšnosacījums, lai varētu efektīvi<br />
attīstīt internacionalizācijas politiku. Taču šajā kontekstā ir svarīgi definēt jēdziena internacionalizācija<br />
nozīmi. Latvijā nav nostiprināts termins internacionalizācija, kā arī nav vienotas stratēģijas, kurā tiktu<br />
runāts par augstākās izglītības internacionalizācijas jautājumiem. Kā rāda reālā situācija par Latvijas<br />
augstākās izglītības internacionalizāciju, Latvijas ilgtermiņa stratēģijā „Latvija 2030” uzsvērts, ka valstij<br />
politiski jāatbalsta augstākās izglītības iestāžu starptautiskās atvērtības un konkurētspējas kāpināšana,<br />
arī vidējās izglītības iestādēs jāveicina regulāri starptautiski kontakti, skolēnu apmaiņas un prakses<br />
programmas. Ilgtermiņa stratēģijā „Latvija 2030” pie indikatīvajiem rādītājiem noteikts, ka 2030.gadā<br />
Latvijā būtu jābūt vismaz 10% ārvalstu studentu no kopējā studenta skaita (Stratēģiskā analīzes komisija,<br />
2010: 29), bet tajā pašā laikā kļūst aktuāls jautājums par prioritārajiem virzieniem un indikatori, kā tos<br />
sasniegt.<br />
Kā liecina aplūkoto Eiropas valstu pieredze (Vācijas, Somijas un Nīderlandes), augstākās izglītības<br />
internacionalizācija tiek ieviesta pēc stratēģiskās pieejas, kas internacionalizāciju aplūko kā pamatu, uz<br />
kura bāzes tiek veidota kopējā valsts stratēģija un izvirzītas prioritātes. Eiropas valstu pieredze liecina, ka<br />
internacionalizācija augstākās izglītības jomā ir kļuvusi par visaptverošo ietvaru gan valstu politikās, gan<br />
augstākās izglītības institūciju stratēģijās. Saskaņā ar augstākās izglītības internacionalizācijas pieejām<br />
valstīs, kurās veiksmīgi attīstās augstākās izglītības internacionalizācija, attiecīgo politiku pamatā ir<br />
stratēģiskā pieeja – augstākās izglītības internacionalizāciju pamato kā galveno nacionālās stratēģijas<br />
elementu, kas ļauj sasniegt valsts mērķus un prioritātes gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. (Qiang,<br />
2003: 251-254). Savukārt aplūkoto valstu pieredze liecina, ka tie ir ilgtermiņa pasākumi un jābūt skaidrai<br />
stratēģiskajai pieejai prioritāšu programmās. Piemēram, būtu jābūt mērķa grupām, ar kurām strādāt,<br />
lai vieglāk sasniegtu izvirzītos mērķus un dažādam iesaistītajām organizācijām (gan valsts mēroga,<br />
gan tām, kas nodarbojas tieši ar augstākās izglītības nodrošināšanu) būtu skaidra izpratne par visiem<br />
procesiem. Latvijas situācijā pašreiz šķēršļus rada apstāklis, ka nav definētas prioritārās jomas, jo daudzi<br />
procesi ir bijuši augstākās izglītības institūciju pašiniciatīva. Aktivitātes notiek nekoordinēti, jo nav<br />
atgriezeniskās saites, kas parādītu sasniegto un paveikto. Ir nepieciešama stratēģija, ar kuras palīdzību<br />
augstākās izglītības institūcijās tiktu organizēts darbs, lai sasniegtu stratēģijā izvirzīto vīziju. Stratēģija<br />
ļautu ne tikai efektivizēt augstākās izglītības internacionalizācijas procesu, bet palīdzētu racionālāk vadīt<br />
cilvēkresursus, finanšu un materiālos resursus.<br />
Ir grūti atrast vienu visprecīzāko pieeju, kas izskaidrotu galvenās pazīmes un raksturotu<br />
internacionalizācijas procesu Latvijā. Tas lielā mērā izskaidrojams ar iepriekš aktualizēto problēmu loku<br />
– nav skaidras un vienotas izpratnes starp dažādām institūcijām, kas iesaistītas internacionalizācijas<br />
pasākumu īstenošanā. Taču, analizējot visas teorētiskajās nostādnēs minētās pieejas, kas izskaidro<br />
galvenās pazīmes, kuras valsts vai izglītības sektors ir izlēmis virzīt internacionalizācijas procesā, var<br />
secināt, ka Latvijā internacionalizācija augstākajā izglītībā vairāk aplūkojuma no divām pieejām. Pirmā<br />
ir programmas pieeja, kurā augstākās izglītības internacionalizācija tiek aplūkota kā programmas, kas<br />
tiek finansiāli atbalstītas un kas nodrošina institūcijām un indivīdiem iespēju iesaistīties starptautiskajās<br />
aktivitātes; tādās kā: mobilitāte, pētniecība un starptautiskie sadarbības tīkli. Otrā ir speciālā pieeja<br />
jeb atbildes reakcijas pieeja, kas internacionalizāciju vairāk aplūko kā speciālas aktivitātes jeb aktīvi<br />
reaģējošo rīcību uz daudzām jaunajām aktivitātēm, kas norisinās starptautiskajā vidē – mobilitāte,<br />
starptautiskā sadarbība u.c. (Qiang, 2003: 251-254). Lai gan Latvijas gadījumā liela nozīme ir arī motivācijai<br />
internacionalizēties, jo lielā mēra prioritātes un darbības virzieni atkarīgi no tā, kādi ir motivējošie<br />
aspekti, kas nosaka, kāpēc iesaistītās puses vēlas attīstīt augstākās izglītības internacionalizāciju – tā<br />
savukārt ir motivējošo faktoru pieeja. Motivējošo faktoru pieeja augstākās izglītības internacionalizācijā<br />
iekļauj aspektu, kas pamato, kādēļ svarīgi, lai augstākās izglītība būtu internacionalizēta (Qiang, 2003:<br />
251-254).<br />
Latvijā augstākās izglītības internacionalizācija vairāk skaidrojama ar finansējumu jeb ekonomiskajiem<br />
apstākļiem. Šobrīd situācija valstī liecina, ka atrodamies demogrāfiskās bedres situācija; tas nozīmē, ka<br />
studentu skaits Latvijas augstākās izglītības institūcijās katru gadu aizvien vairāk samazināsies. Bet tajā<br />
pašā laikā augstākās izglītības institūcijām ir jādomā, kā nodrošināt savu darbību un vienlaikus veicināt<br />
ārvalstu studentu pienesumu valsts ekonomikai caur tiešo finanšu resursu patēriņu. Pozitīvi vērtējams,<br />
ka daļa valsts institūciju pārstāvju, gan arī lielākā daļa augstākās izglītības institūciju pārstāvju apzinās, ka<br />
augstākās izglītības internacionalizācija sniedz devumu studiju kvalitātei un ilgtermiņā veido pienesumu<br />
vietējo studentu kapacitātes un profesionālo prasmju celšanai.<br />
Pašreiz lielākā daļa Latvijas augstākās izglītības institūciju ir paudušas gatavību piedalīties<br />
internacionalizācijas aktivitāšu īstenošanā. Protams, aizvien aktuāls ir izpratnes jautājums, jo arī<br />
starp augstākās izglītības institūcijām nav vienotas izpratnes par procesu kopumā. Daļa iesaistīto<br />
pušu internacionalizāciju aplūko tikai caur mobilitātes programmām (Eiropas Savienības programmu<br />
ietvaros), savukārt citi internacionalizāciju uztver daudz plašāk, veidojot starptautisku studiju vidi caur<br />
studiju procesu organizēšanu svešvalodas vai kopīgo akadēmisko grādu veidošanu. Ierobežojums<br />
ir normatīvo aktu nesakārtotība un nenoteiktība, kādā veidā attīstīsies internacionalizācija sistēma<br />
Latvijā. Šādu un līdzīgu viedokli pauž gan valsts, gan augstākās izglītības institūciju pārstāvji. Turklāt šie<br />
ierobežojumi lielākoties ir attiecināmi uz valsts augstākās izglītības institūcijām, jo privātās augstskolas<br />
pašreiz atrodas priviliģētākā pozīcijā – tās piesaista ārvalstu studentus, vienlaicīgi veidojot pievilcīgāku<br />
studiju vidi vietējiem studentiem – nodrošina iespēju mācīties kopā ar citu valstu studentiem, uzlabojot<br />
savas svešvalodu zināšanas un veidojot plašāku un internacionālāku skatījumu. Šobrīd vienas valsts<br />
ietvaros nav radīti vienlīdzīgi apstākļi, lai pilnvērtīgi iesaistītos abu veidu (valsts augstākās izglītības<br />
institūcijas un juridisko personu dibinātas augstskolas) internacionalizācijas procesā. Īpaši pretrunīgi<br />
tas atspoguļojas valsts nosacījumā, ka viens no augstskolu finansējuma aspektiem ir ārvalstu studentu<br />
- 38 - - 39 -
Change language