Vidzemes Augstskolas 5. Studentu pētniecisko darbu konferences ...

UZŅĒMUMU, ORGANIZĀCIJU UN SABIEDRĪBAS VADĪBA
Iekšējās komunikācijas krīze un tās ietekme uz organizācijas darbību
Internal communication crisis and its impact on organizations performance
Ieva Kukule, Vidzemes Augstskolas profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas
„Sabiedrības pārvaldība” absolvente
Darba zinātniskā vadītāja: Dr.phil. Baiba Pētersone
Rezumējums
Šī darba mērķis ir izpētīt, kā, ja vispār, organizācijas iekšējās komunikācijas neefektivitāte var novest
pie organizācijas krīzes. Atbilde uz šo jautājumu tika meklēta, pētot gan teorētisko literatūru, gan
iepriekš veiktos pētījumus iekšējās komunikācijas un organizācijas krīzes jomās. Tika arī analizēta
kādas konkrētas organizācijas situācija, izmantojot kombinēto pētniecības metodi – intervēšanu un
koorientācijas pētījumu. Teorijas pētījumu un situācijas analīzes rezultātā darba ietvaros tika definēts
jauns koncepts „Iekšējās komunikācijas krīze”. Tāpat tika konstatēts, ka iekšējās komunikācijas krīzi
rada asimetriska iekšējā komunikācija, līdera trūkums organizācijā, vērtību neesamība un to nesaskaņas
starp vadību un darbiniekiem un ļoti aktīva neformālā iekšējā komunikācija. Iekšējās komunikācijas
krīzei ir tieša saikne ar organizācijas krīzi, jo pastāv liela varbūtība, ka iekšējās komunikācijas krīzes
rezultātā izveidotajā alternatīvajā lēmumu pieņemšanas modelī tiek nolemts organizācijas problēmas
risināt, iesaistot organizācijas ārējās ietekmes pušu grupas. Tas savukārt rada negatīvas publicitātes un
reputācijas risku, kas ļauj ietekmes pušu grupām izdarīt negatīvu secinājumus un pakļaut organizāciju
likvidācijas vai resursu samazināšanas draudiem. Maģistra darbā apskatītie koncepti: formālā iekšējā
komunikācija, līderība, organizācijas kultūra, neformālā iekšējā komunikācija, organizācijas krīze
Abstract
The aim of this master’s thesis is to study how internal communication inefficiency can, if at all, lead to
organizational crisis. An answer to this question was found by studying theory and previous empirical
research on internal communication and organizational crisis. For the purpose of this paper, a case
study of one particular organizational crisis was carried out by applying a combined research methodology
– in-depth interviews and survey. As a result of a detailed analysis of theory and a study of a
real life case, a new concept – „internal communication crisis” – was identified in this master’s thesis.
Also it was established that an internal communication crisis is a result of asymmetrical formal internal
communication, a lack of leadership, weak organizational culture and a lack of values, as well as active
grapevine communication. This research found that an internal communication crisis is directly related
to an organizational crisis because there is a big possibility that in the alternative decision-making process,
established as a result of an internal communication crisis, employees try to solve organizational
problems by involving external stakeholders. Such attempts to involve external stakeholders lead to a
very high risk of negative publicity and damages to reputation, which gives the national policy decisionmakers
an opportunity to expose an organization to threats of liquidation or resource reduction. Concepts
considered in this master’s thesis include formal internal communication, leadership, organizational
culture, informal internal communication, organizational crisis.
Ievads
Divdesmit pirmais gadsimts ir ienesis būtiskas pārmaiņas komunikācijā starp organizāciju un tai
nozīmīgām auditorijām. Arvien vairāk komunikācijas kontekstā tiek runāts par komunikācijas telpu, kas
kļūst atvērtāka un nekontrolējamāka. Organizācijas smagi strādā pie komunikācijas programmām, kas
atbilstu ārējo ietekmes pušu prasībām un modernajiem komunikācijas kanāliem.
Tikpat nozīmīgu lomu komunikācijas programmās būtu jāieņem iekšējās komunikācijas sadaļai, kas
tiešā mērā balstīta uz darbinieka iesaisti organizācijas mērķu, uzdevumu un vērtību definēšanā, kā
arī iekšējās kultūras būvēšanā. Lai arī komunikācijas teorētiķi un pētnieki daudz diskutē par iekšējās
komunikācijas lomu un svarīgumu kopējā organizācijas sabiedrisko attiecību programmā, joprojām
ir liels skaits organizāciju, kas īsti neizprot, ko nozīmē iekšējā komunikācija un cik tai svarīga loma
savstarpējas sapratnes veidošanā starp vadību un darbiniekiem. Tāpat vadītāji, domājot par krīzes
situācijām, nesaista tās ar iekšējiem faktoriem.
Pētījuma mērķis bija noskaidrot iekšējās komunikācijas lomu organizācijas krīzes rašanās kontekstā,
proti, kā neefektīva iekšējā komunikācija var novest organizāciju krīzes situācijā. Aplūkojot iekšējās
komunikācijas teorijas vēsturisko attīstību un mūsdienu pētniecības skolas, var secināt, ka praktiski
nemaz netiek runāts par iekšējo komunikāciju kā krīzi izraisošu faktoru. Tādēļ autore, pamatojoties
uz vienas organizācijas situācijas analīzi, skaidro iekšējās komunikācijas ietekmi uz krīzes rašanos
organizācijā. Pētījuma uzdevumi bija (1) izpētīt līdz šim secināto iekšējās komunikācijas disciplīnā,
(2) izstrādāt inovatīvu iekšējās komunikācijas krīzes konceptu, (3) veikt pētījumu, lai pārbaudītu izveidoto
teorētisko modeli. Pētījuma pamatā tika meklētas atbildes uz jautājumiem: kas izraisa iekšējās
komunikācijas krīzi? Kā iekšējās komunikācijas krīze ietekmē organizācijas darbību?
Tāpat autore radīja līdz šim nedefinētu konceptu iekšējās komunikācijas teorijā „Iekšējās komunikācijas
krīze” (skatīt 1.attēlā) un pārbaudīja šo konceptu, izmantojot situācijas analīzes metodi. Ar iekšējās
komunikācijas krīzi jāsaprot organizācijas nonākšana situācijā, kurā starp organizācijas grupām nenotiek
efektīva informācijas, attieksmju un viedokļu apmaiņa pa formālajiem informācijas kanāliem, bet
nostabilizējas neformālā komunikācija (vīnogulājs), pa kuru cirkulē dažādas baumas, kas veido tik lielu
komunikatīvo troksni, ka neļauj saklausīt oficiālo informāciju un traucē kvalitatīvām iekšējām diskusijām.
Ja formālā iekšējā komunikācija nenotiek faktiski vispār, tā dod iespēju neformālajai komunikācijai attīstīt
alternatīvu lēmumu pieņemšanas vidi un to īstenošanas virzību ārpus organizācijas vadības ietekmes
loka. Tieši šī alternatīvā lēmumu pieņemšanas vide visbīstamāk ietekmē organizācijas pastāvēšanu, jo
tai raksturīgi autonomi līderi, iekšējais lēmumu pieņemšanas process, komunikācijas vide, stratēģijas
radīšana un īstenošana kāda noteikta mērķa labā. Iekšējās komunikācijas krīze nosaka arī to, ka darbinieki
vairs neuzticas savam formālajam (faktiskajam) vadītājam. Viņš vairs nespēj kontrolēt komunikāciju
ar darbiniekiem, zaudē autoritāti un iespēju sasniegt organizācijai izvirzītos mērķus.
Pētījuma datu ievākšanai tika izmantota situācijas analīze, kura balstījās uz kombinēto pētījuma
metodoloģiju. Kā uzsver Kristīne Deimona un Imijs Holovejs (Christine Daymon, Immy Holloway)
situācijas analīze kā metode no citām pētniecības metodēm atšķiras ar to, ka ir ļoti specifiska ar dziļu
fokusu uz situāciju kā intereses objektu pašu par sevi. Situācijas analīzes mērķis ir paaugstināt zināšanas
par reālu, īslaicīgu komunikācijas notikumu konkrētā kontekstā (Daymon, Holloway, 2002:105). Deimona
un Holovejs arī uzskata, ka situācijas analīze ir piemērota, lai veidotu teorijas vai tās pārbaudītu.
Atslēgas vārdi: organizācijas iekšējā komunikācija, organizācijas krīze, līderība, organizācijas kultūra,
neformālā iekšējā komunikācija, iekšējās komunikācijas krīze.
1.attēls. Pētījuma metode
- 42 - - 43 -