Vidzemes Augstskolas 5. Studentu pētniecisko darbu konferences ...

Ievads
Politiku var salīdzināt ar sporta laukumu, kur par uzvaru cīnās divas vai vairākas komandas. Sev
izdevīgos brīžos komandas sadarbojas, bet, kad runa ir par uzvaru, starp tām parādās sacensības gars
un neiecietība, izteikta kļūst rēķināšanās tikai ar savu pozīciju.
Akadēmiskajā literatūrā ar polarizāciju skaidro situācijas, kad indivīdu lēmumi grupas ietvaros tiek
pieņemti, balstoties uz bailēm par pārējo grupu nolūkiem un rīcības formām (Lebas, 2006:421).
Polarizācijas gadījumos parādās arī konflikta iespējamība. Partiju konfliktējošais raksturs izpaužas ne tik
daudz aktīvās rīcības formās, cik lingvistiskā mijiedarbībā. Partijām piederīgie politiskās elites pārstāvji,
kas sevi identificē ar noteiktām pozīcijām (Holler, Skott, 2005:215), aizvien biežāk savās runās ietver
konfrontējošus elementus.
Nosacījums, ka vēlēšanas ir neiztrūkstošs un regulārs demokrātiskas valsts funkcionēšanas mehānisms,
kas paredz, ka starp partijām pieaug konkurence un rodas spriedze, izvirzīja pirmsvēlēšanu politisko
attiecību apzināšanu empīriskās izpētes priekšplānā. Darbā tiks skatītas politiskās polarizācijas iezīmes
caur argumentācijas kļūdu analīzi. Attiecīgo argumentācijas teorijas kategoriju izmantošana kalpos kā
instruments, lai noskaidrotu polarizācijas ārējo raksturu, proti, kā polarizācija izpaužas lingvistiskā veidā.
Polarizācija pasaules kontekstā ir pētīta plaši. Tomēr vairumā gadījumu pētījumos aplūkotas starp
partiju attiecības divpartiju sistēmas valstīs. Latvijā polarizācijas pētījumi nav publicēti; kā redzamāko
līdzīga rakstura darbu varētu minēt I.Šulmanes „Neiecietības diskurss Saeimas politiķu runās” (Šulmane,
2007:69-91). Latvijā argumentācijas un retorikas elementu analīze aprobežojas ar demokrātijas,
neiecietības, integrācijas jautājumu aplūkošanu. Ne starptautiskajos, ne vietējos pētījumos uzmanība
nav vērsta uz politiskās polarizācijas un argumentācijas kļūdu sasaisti. Tādējādi šajā darbā tiks
akcentēta partiju priekšvēlēšanu attiecību analīze to vārdiskajās izpausmēs, noskaidrojot, kā izpaužas
politiskā polarizācija LR Saeimā un mēģinot atbildēt uz šādiem jautājumiem: kādi ir biežāk sastopamie
argumentācijas kļūdu veidi pirms 10.Saeimas vēlēšanām un vai priekšvēlēšanu laikā polarizācijai ir
tendence pieaugt.
Tā kā pētījumā izmantotas Latvijas parlamenta plenārsēžu runas, tas nav orientēts uz citu valstu
likumdevējos esošās polarizācijas iezīmju noteikšanu. Tomēr, ņemot vērā polarizācijas kā neiztrūkstoša
politiskās telpas elementa aktualitāti, darbs var tikt uzskatīts par pamatu turpmākiem dažāda mēroga
kvantitatīviem un kvalitatīviem polarizācijas pētījumiem.
Metode
Pastāv vairāki lingvistiskās uzvedības pētīšanas veidi. Šajā darbā tika nolemts apzināt tās lingvistiskās
uzvedības iezīmes, kas atklājas Saeimas debatēs. Izvēli, pirmkārt, noteica fakts, ka plenārsēžu
stenogrammas ir brīvi pieejamas LR Saeimas mājas lapā. Otrkārt, tām ir publisks raksturs: tās translē
radio, ietekmējot plašāku auditoriju (Šulmane, 2007:71).
Lai pētītu polarizācijas iezīmes, kas atklājas partiju lingvistiskajā mijiedarbībā, tika nolemts pievērsties
argumentācijas kļūdu apskatam. Argumentācija ir nozīmīgs politisko debašu elements; to izmanto, lai
pārliecinātu, pierādītu, pamudinātu uz rīcību utt. Argumentācijas kļūdu apzināšanas gadījumā radās
grūtības – tās bija sarežģīti identificēt. Pirmkārt, netiešs valodas lietojums (kāds ir argumentācijas kļūdu
gadījumā) var tikt interpretēts dažādi (Grootendorst, van Eemeren, 2004:184). Bieži vien lēmums atkarīgs
no pētnieka personīgās interpretācijas. Otrkārt, bija grūti noteikt argumentācijas kļūdas piederību pie
konkrētas grupas, jo viena argumenta ietvaros reizēm pavīdēja vairāku argumentācijas kļūdu iezīmes.
Turklāt ne vienmēr polarizācija atklājas caur argumentācijas kļūdu analīzi. Runu piebildes, īsākas replikas,
kā arī izteikumus, kuru pamatā nav stingri konstruēts arguments, nav iespējams analizēt, balstoties
uz argumentācijas kļūdām. Līdz ar to tika izdalīta neiecietīgu izteikumu grupa, kas, lai arī neiekļaujas
argumentācijas kategorijās, uzskatāmi atklāj polarizāciju.
Pētījuma empīriskajā daļā tika izmantoti gan kvantitatīvas, gan kvalitatīvas pieejas elementi. Kvantitatīvas
pieejas izmantošana kalpoja kā empīriskās izpētes sākumpunkts, izdalot argumentācijas kļūdas runu
tekstos un sagrupējot tās noteiktās kategorijās; pēcāk tika uzsvērta kvalitatīva pieeja, proti, satura analīzi.
Ņemot vērā plenārsēžu stenogrammu plašo tekstu apjomu, tika sašaurināts analīzes apjoms, respektīvi,
tika izvēlēts pētīt četru mēnešu debates politiski neitrālā laikā (2010.gada janvāris – 2010.gada aprīlis) un
četru mēnešu debates priekšvēlēšanu laikā (2010.g. jūnijs – 2010.g. septembris). Veicot kontentanalīzi,
tika izmantota mehāniskā kodēšana (human coding), kas ir precīzāka par datorprogrammām. Lielākā
daļa no programmām nav izmantojamas, jo ir valodspecifiskas, respektīvi, tās nedarbojas latviešu
valodas vidē un ar tām nav iespējams izpētīt īsākus atbildes teikumus un replikas (Šulmane, 2007:72).
Pētījuma rezultātus iespējams vispārināt. Proti, likumdevējā identificētā polarizācija priekšvēlēšanu laikā
tikpat labi var izpausties arī izpildvarā, komiteju tikšanās reizēs, frakciju ietvaros utt. Tā kā konkrētais
temats Latvijas mērogā nav pētīts, empīriskā izpēte sniedza nozīmīgus rezultātus priekšvēlēšanu
polarizācijas apzināšanā.
Argumentācijas kļūdas un neiecietīgi izteikumi Saeimas plenārsēžu debatēs
Izvēlētajos laikposmos - četros mēnešos politiski neitrāla laika (2010.g. janvāris–2010.g. aprīlis) un
četros mēnešos priekšvēlēšanu laika (2010.g. jūnijs–2010.g. septembris), notikušas 40 Saeimas sēdes.
Kopā šajās sēdēs tika identificēti 102 ad hominem argumenti, 74 ad populum argumenti, 45 ad baculum
argumenti, kā arī 118 neiecietīgi izteikumi.
Ad hominem lietojums
Viens no biežāk izmantotajiem argumentiem, kas parādās runu tekstos, ir ad hominem. Vēršoties viens
pret otru, deputāti norādījuši uz oponenta zināšanu trūkumu, nepilnīgām prāta spējām. „Tāda ideja
var tikai tukšā galvā rasties!” (J.Dobelis, TB/LNNK frakcija, stenogramma, 22.04.2010.). „(No zāles:
„Krīze!”) Krīze ir smadzenēs vienam otram” (J.Dobelis, TB/LNNK frakcija, stenogramma, 04.02.2010.).
„Es aicinu atsvaidzināt atmiņu vai kādus vitamīnus iedzert...” (A.Bērziņš, LPP/LC frakcija, stenogramma,
18.03.2010.).
Tiek apelēts pie pretinieka racionālā saprāta trūkuma, norādot, ka pretinieks pauž aplamības, nespēj
pieņemt lēmumus. Šie izteikumi galvenokārt saistīti ar priekšvēlēšanu laiku; tas ir, racionālās domāšanas
trūkums tiek skaidrots kā priekšvēlēšanu laika spriedzes rezultāts. „Kaut arī ir pilnmēness, es ceru, ka
tik bēdīgi ar jums nav! Acīmredzot vainīgs ir priekšvēlēšanu trakums” (I.Čepāne, partijas „Pilsoniskā
Savienība” frakcija, stenogramma, 23.09.2010.). „Es saprotu, ka galvās ir jau priekšvēlēšanu karstums,
bet derētu atvēsināties pašiem. Vēl paspēsiet blefot” (P.Tabūns, TB/LNNK frakcija, stenogramma,
21a.01.2010.).
Izteikta ir arīdzan opozīcijas pārstāvja ignorēšana un negatīvas attieksmes paušana, uzvārdus pārveidojot
par sugas vārdiem un lietojot personvārdus deminutīva formā. „Es te domāju Tautas partiju, kas aizvien
vairāk tuvinās cilevičiem, jo, redziet, ieklausoties Cileviča un viņam līdzīgo rekomendācijās, mēs esam
nonākuši šajā bēdīgajā situācijā..” (P.Tabūns, TB/LNNK frakcija, stenogramma, 16a.06.2010.). „Krauklīti
un arī Kārlīti Leiškalna kungs, te jau Cilevičs jūs uzslavēja. Ja jau Cileviča kungs jūs slavē, tas nozīmē,
ka jūs esat uz pareizā - Cileviča ceļa.” (P.Tabūns, TB/LNNK frakcija, stenogramma, 22.04.2010.).
Būtiski ir uzsvērt klajas neiecietības izpausmes, kad oponents tiek diskreditēts, izmantojot dažādus
nejaušus paņēmienus, kas runātājiem tajā brīdī ienāk prātā. „Cik ministrijām būt? (No zāles deputāts
M.Segliņš: „Neaizrijies!”) To būs lemt jaunajai Saeimai. Nākamajai Saeimai, kurā jūs gribat iebraukt ar
visādām muļķībām (No zāles dep. K.Leiškalns: „Vienīgais, kas ir iebraucis, ir Pēteris Tabūns!”), ar
runām par „labo Latviju” (No zāles dep. M.Segliņš: „Lasies, lasies nost!”) (P.Tabūns, TB/LNNK frakcija,
stenogramma, 17.06.2010.). „Latviešu tautai ir ļoti laba paruna (klausies, Buzajev!): „Prātiņ, nāc
mājās!”” (J.Dobelis, TB/LNNK frakcija, stenogramma, 16a.06.2010.).
Salīdzinājumi tiek pausti arī negatīvā kontekstā, proti, minot cilvēcību un toleranci, tiek domāts pretējais.
„Mēs esam tik ļoti cilvēcīgi, tik ļoti humāni, tik ļoti toleranti, ka... Diez vai kāda cita pasaules tauta ir
tā izturējusies pret tādiem cilvēkiem.” (P.Tabūns, TB/LNNK frakcija, stenogramma, 17.06.2010.).
Debatēs parādās arī literāro darbu varoņu vārdi (pārsvarā negatīvie tēli). Tā, piemēram, deputāti tiek
salīdzināti ar „Mērnieku laiku” tēliem, ar farizeju bloku, kas neciena Dievu. „Tie gūst savu labumu iz cita
nelaimes, un tādēļ tur ir redzami vairāk Dieva vārdu veltīgi valkātāji. Šo mūslaiku ķenču un oļiniešu
mērķis ir izrādīties, lai lūgtu sev vietiņu nākamajā Saeimā. Šķiet, ka šo priekšlikumu ir iesniedzis farizeju
bloks, kas cīnās par siltām vietām 10.Saeimā” (K.Šadurskis, „Pilsoniskā Savienība” frakcija, stenogramma,
02.09.2010.).
- 6 - - 7 -