Vidzemes Augstskolas 5. Studentu pētniecisko darbu konferences ...

Lai apzinātu novadnieku domas par tūrisma attīstības iespējām, autore izmantoja 2010. gadā vietējās
nevalstiskās organizācijas biedrības „Cepums” veiktās iedzīvotāju aptaujas datus. Aptaujā piedalījās 394
respondenti (novadā kopā dzīvo 10 412 iedzīvotāji (PMLP, 2011)), atbildot uz diviem jautājumiem - „Kā
vērtējat Ozolnieku novada tūrisma potenciālu?” un „Miniet, lūdzu, Jūsuprāt, ievērojamākos apskates
objektus Ozolnieku novadā” (Biedrība „Cepums”, 2010).
Autore izmantoja pētījumu arī kā platformu pirmo diskusiju par tūrisma attīstību novadā uzsākšanai,
izveidojot Ozolnieku novada Tūrisma konsultatīvo darba grupu. Darba grupas tikšanās tika organizētas
diskusiju veidā, kā arī autore izmantoja lielformāta novada teritorijas ortofoto attēlus, kuros darba grupas
dalībnieki veica esošās situācijas fiksāciju un modelēja vēlamās tūrisma infrastruktūras izvietojumu.
vietējo iedzīvotāju viedoklis (Gunn, 1994), pēc autores domā, attaisnoja sevi daļēji. Tas skaidrojams
ar nelielo ieinteresēto pušu sadarbības pieredzi un līdz ar to zemo ticību sadarbības nozīmīgumam
nozares attīstīšanā. Būtiski pētījumā bija iedzīvotāju aptaujā iegūtie rezultāti, kur uz pirmo jautājumu
40% respondentu atzīmēja vidēju vērtējumu, 29% par nozares attīstību nebija viedokļa, 19% potenciālu
vērtēja kā zemu un tikai 12% respondentu novada tūrisma potenciālu vērtēja kā augstu. Savukārt uz
atvērto jautājumu aptaujas dalībnieki kopā sniedza 53 atšķirīgu objektu nosaukumus vai nosaukumu
grupas, bet 132 respondenti jeb 33,5% aptaujas dalībnieku nenosauca nevienu objektu (Biedrība
„Cepums”, 2010). Aptaujas rezultāti ļauj apgalvot, ka vietējās kopienas viedoklis par teritorijā nozīmīgiem
objektiem un vietas tūrisma potenciālu var tikt vērtēts arī piesardzīgi.
Secinājumi
Bakalaura darbā secināts, ka Ozolnieku novada tūrisma nozares attīstības mērķi tuvākajiem septiņiem
gadiem iespējams izteikt šādi: „Ozolnieku novadā ir pieejami kvalitatīvi, daudzveidīgi, atpazīstami un
iecienīti tūrisma pakalpojumi, kas veidoti, balstoties uz atjaunotām, saglabātām un attīstītām dabas un
cilvēka radītām vērtībām; to plānošana un attīstība notiek, ievērojot ilgtspējīgas attīstības principus”.
Lai sasniegtu šo mērķi, pašvaldībai nepieciešams strādāt trīs prioritārās jomās.
Ilgtspējīgas tūrisma plānošanas principu ieviešana – ar šādām rīcībām:
1. attēls. Pirmā darba grupas tikšanās 2. attēls. Otrā darba grupas tikšanās
Autore abām fotogrāfijām: L. Žukovska, 2010.
1.1. visu Ozolnieku novada tūrismā iesaistīto pušu sadarbības veicināšana;
1.2. tūrisma plānošanas procesa ieviešana un realizēšana Ozolnieku novadā.
Rezultāti
Tiešais pētījuma rezultāts ir izstrādātā Ozolnieku novada tūrisma attīstības programma 2011.-2017.
gadam, ietverot trīs attīstības prioritātes un sešus rīcības virzienus, kā arī nosakot investīcijām septiņu
gadu garumā nepieciešamo naudas apjomu - 73 tūkstošus latu. Pēc L. Ruhanenas novērtēšanas
metodikas izstrādātā materiāla pozitīvie aspekti ir nozīmīgā iesaistīto pušu loma izstrādes procesā,
dokumentā ietvertās vietējās sabiedrības vīzijas, izvērtētā dabas un kultūrvēsturiskā, politiskā, sociālā
un ekonomiskā vide. Kā vēl papildināmas tēmas programmā jāatzīmē tūrisma ekonomiskā ieguvuma
aprēķins un programmas realizācijas ieguvumu izplatības uzskaitījums, dati par nodarbinātību, kā arī
plašāks alternatīvu izvērtējums. Pētījums ir iesniegts Ozolnieku novada domē; pašvaldības deputāti
iegūtos secinājumus ir pieņēmuši zināšanai un materiāls var tikt izmantots jauno pašvaldības plānošanas
dokumentu izstrādei.
Tajā pašā laikā pētījuma realizācija ir devusi būtisku pievienoto vērtību tūrismā iesaistīto pušu sadarbības
jomā Ozolnieku novadā. Autores izveidotā darba grupa ir pirmais precedents novada vēsturē, kad kādas
tautsaimniecības nozares pārstāvji tiekas pie viena galda, lai konstruktīvā un savā ziņā arī radošā formā
diskutētu par nozares attīstības scenārijiem. Jāatzīmē, ka darba grupas izveide un koordinēšana bija
izaicinājums autorei, jo darba grupas dalībnieki bija noslogoti savā pamatdarbā un piedalījās sarunās
fragmentāri vai attālināti, komentējot diskusiju jautājumus elektroniski. Arī pēc pētījuma noslēguma
internetā turpina darboties ikvienam pieejams memuārs http://citsozolniekunovads.wordpress.com ar
visu pētījuma laikā iegūtu informāciju.
Diskusija
Pētījuma izstrādes gaitā autore guva apstiprinājumu tūrisma attīstības plānošanas teorijā minētajam
viedoklim, ka neplānota tūrisma attīstība ne tikai nes mazu labumu vietējai kopienai, bet var radīt
negatīvas sekas tūrisma resursu apsaimniekošanā (Gunn, 1994, arī McIntosh, Goeldner, Ritchie,
1995). Tajā pašā laikā pētījums pierādīja, ka ilgtspējīga tūrisma plānošana ir laika ietilpīga un prasa
augstu atbildības sajūtu no plānotāja, uz ko savā grāmatā norāda tūrisma plānošana teorētiķi (Gunn,
1994, arī WTO, 1998, Baud-Bovy, Lawson, 1998). Uzstādījums, ka plānošanas procesā obligāti jāiekļauj
Tūrisma infrastruktūras un pakalpojumu pieejamības nodrošināšana - ar šādām rīcībām:
2.1. vienkāršas tūrisma infrastruktūras (informācijas stendi, atpūtas vietas, velonovietnes u.tml.) izveide
un uzturēšana;
2.2. tūrisma informācijas pakalpojumu pieejamības nodrošināšana.
Kvalitatīvu un daudzveidīgu tūrisma pakalpojumu attīstības veicināšana - ar šādām rīcībām:
3.1. efektīva tūrisma resursu izmantošana jaunu tūrisma pakalpojumu veidošanā;
3.2. atbalsts esošajiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem.
Iepriekšminētais mērķis un prioritātes balstās uz citiem darbā iegūtiem secinājumiem, piemēram, ka:
Ozolnieku novadā nav attīstīta tūrisma plānošanas prakse, nav skaidri definētas tūrisma attīstīšanas
atbildības starp ieinteresētajām pusēm;
tūrisma attīstību novadā kavē daudzu nacionālas un vietējas nozīmes objektu sliktais stāvoklis un
objektu īpašnieku līdzekļu un ideju trūkums objektu attīstīšanai;
pašvaldības iedzīvotājiem ir nepilnīgās zināšanas par pašvaldībā esošajām vērtībām un tūrisma nozari.
Novadpētniecība novadā balstās uz atsevišķi iestāžu savstarpēji nesaistītu aktivitāti, netiek pilnvērtīgi
izmantotas pašvaldības un Latvijas izglītības iestādes pētniecības veicināšanā u.c.
Šiem un citiem darbā iegūtajiem secinājumiem autore ir sniegusi priekšlikumus, kuri ir integrēti
izstrādātās programmas rīcības plānā. Pēc autores domām, pētījuma laikā iegūtā pieredze darba grupas
vadīšanā ļauj secināt, ka tālāks darbs ieinteresēto pušu sadarbības veicināšanā ar laiku radītu nozīmīgu
konstruktīvu viedokļu apmaiņas platformu, kā arī veicinātu rezultatīvu darbu arī pārējās programmā
noteiktajās prioritātēs.
- 130 - - 131 -