Vidzemes Augstskolas 5. Studentu pētniecisko darbu konferences ...

Tūrisma attīstības valsts aģentūras mājas lapā – Best Enjoyed Slowly ietvaros Ērgļu novadā ceļotājiem tiek
piedāvāts:
1 tūrisma objekts – R. Blaumaņa memoriālais muzejs „Braki”;
2 naktsmītnes – viesnīca „Ērgļi” un lauku viesnīca „Jumurdas muiža”;
1 ēdināšanas uzņēmums – kafejnīca „Kore” (atrodas viesnīcas „Ērgļi” telpās) (Tūrisma attīstības valsts
aģentūra, 2011, ER).
Izvērtējot pašreizējo Ērgļu novada tūrisma produktu un pakalpojumu piedāvājumu un apkopojot
intervijās iegūtos rezultātus, tiek uzskatīts, ka Ērgļu novadam piemīt potenciāls nesteidzīgā tūrisma
attīstīšanai, jo:
jau šobrīd tiek uzņemti ceļotāji, kuriem piemīt nesteidzīgajiem tūristiem raksturīgās īpašības;
novada teritorijā ir tūrisma uzņēmumi, kas savos darbības principos un sniegto pakalpojumu klāstā
atbilst nesteidzīgā tūrisma koncepcijai;
Ērgļu novadā ir tūrisma resursi, kurus var izmantot nesteidzīgās atpūtas piedāvājuma veidošanā – dabas
ainavas, velo maršruti un pastaigu takas, miers un mazpilsētai raksturīgais dzīves ritms kā netaustāmais
resurss, vietējie pasākumi, kuros var piedalīties un gūt tikai Ērgļu novadam raksturīgu kultūras pieredzi.
Diskusija
Best Enjoyed Slowly nav izstrādāti kritēriji nesteidzīgās atpūtas produktu atlasei, tāpēc nav īsti skaidrs,
pēc kāda principa tiek atlasīti tie tūrisma produkti un pakalpojumi, kas tiek virzīti ar Latvijas tūrisma
zīmola Best Enjoyed Slowly koncepcijas palīdzību. Šī iemesla dēļ nevar izdarīt secinājumus par to, kāpēc
konkrēti šie četri Ērgļu novada tūrisma nozarē strādājošie uzņēmumi (R. Blaumaņa memoriālais muzejs
„Braki”, viesnīca „Ērgļi”, kafejnīca „Kore” un lauku viesnīca „Jumurdas muiža”) ir iekļuvuši kopējā sarakstā
un kādu labumu tie gūst no šīs sadarbības (pētījuma gaitā tika noskaidrots, ka Ērgļu novada uzņēmēji
nekādus būtiskus ieguvumus no šīs „būšanas sarakstā” pagaidām negūst).
Analizējot nejauši izvēlētus Ērgļu novada tūrisma produktus un pakalpojumus pēc iepriekš izstrādātajiem
nesteidzīgā tūrisma produktu identificēšanas kritērijiem, tika secināts, ka lielākā daļa no šobrīd
piedāvātajiem produktiem un pakalpojumiem atbilst vairāk nekā pusei no izvirzītajiem kritērijiem.
Pamatojums tādam rezultātam ir pavisam vienkāršs – daļa no izvirzītajiem kritērijiem (laiks, attālums,
ātrums, transporta/ pārvietošanās veids) ir ļoti subjektīvi vērtējami un tūrisma produktos katrs cilvēks
tos novērtēs atšķirīgi, pat ja nozarē būs kompetents un pārzinās nesteidzīgā tūrisma un dzīvesveida
pamatprincipus. Šis vērtējums būs balstīts uz personisko viedokli, kuru veido iepriekšējā personiskā
pieredze, asociācijas par produktu, dzirdētās atsauksmes un paša cilvēka priekšstati par vēlamo produkta
pasniegšanas veidu un kvalitātes līmeni. Lai padarītu šos kritērijus objektīvākus, savstarpēji uzskatāmāk
salīdzināmus un vieglāk izmantojamus citos pētījumos, būtu nepieciešama kritēriju pilnveide niansēs,
lai spētu to izteikt noteiktos punktos vai punktu skalā.
Pētījuma laikā tika noskaidrots, ka lielāka nozīme ir nevis tam, cik daudziem no izvirzītajiem kritēriju
komponentiem atbilst izvēlētie analizējamie tūrisma produkti un pakalpojumi, bet gan tūrisma
produktu sniedzēju un tūrisma produktu patērētāju jeb galamērķa apmeklētāju/ceļotāju spējai
mijiedarboties produktu un pakalpojumu sniegšanas procesā. Tūrisma produkta ražotājs var izveidot
perfektu nesteidzīgā tūrisma produktu, kam ir atbilstība absolūti visiem kritērijiem, taču, lai produkts
patiesi varētu tikt uzskatīts par nesteidzīgai atpūtai piemērotu, ir nepieciešams patērētājs, kam būs šī
motivācija baudīt nesteidzīgā tūrisma produktus atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem.
Lielākoties interviju dalībnieki atzina, ka jau tagad tūrisma nozarei ir būtiska nozīme Ērgļu novada
ekonomiskajā un sociālajā attīstībā. Tā kā Ērgļu novadā ražošana nav sevišķi attīstīta, tūrisms ir viens
no galvenajiem ienākumu gūšanas avotiem vietējiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Tūrisma nozare
veicina Ērgļu novada atpazīstamību gan Vidzemes reģionā, gan Latvijā kopumā – vēl nesen Ērgļi sevi
lepni varēja dēvēt par ziemas sporta veidu galvaspilsētu, bet šobrīd tas kļuvis par diezgan diskutablu
jautājumu, jo neviens no slēpošanas kalniem faktiski nedarbojas, un ziemas sezonā aktīvās atpūtas
cienītājiem ir pieejamas vien distanču slēpošanas trases.
Tūrisma nozares attīstītājiem jāapzinās, ka ar mieru vien nepietiks, lai nodrošinātu ceļotāju ilgstošu
uzturēšanos Ērgļos – nesteidzīgais tūrists tomēr ir un paliek tūrists, kuru interesē iespēja brīvdienu
ceļojuma laikā ne tikai atpūsties un uzkrāt enerģiju jaunam darba cēlienam, bet arī gūt jaunu pieredzi,
jaunus iespaidus, kas visbiežāk būs noteicošais faktors saņemto pakalpojumu kvalitātes novērtēšanā.
Literatūras saraksts
Butler R. 1992. Alternative Tourism: The Thin Edge of the Wedge. V.L. Smith, W.R. Eadington (eds.).
Buzzle.com 2000-2010, 2011. Slow tourism – the concept of Away Resorts. http://www.buzzle.com/
articles/slow-tourism-the-concept-of-away-resorts.html Resurss apskatīts 2011.gada 15.janvārī
Caffyn, A. 2007. Slow Tourism. Tourism Society Journal Tourism 3 (133) 12 [Publicēts: www.tpnw.org/
newfiles/Slow%20Tourism%20-%20NWTP.ppt]
Daine I. 2010. Latvija tūristus vilinās ar nesteidzīgu atpūtu [Publicēts 27.03.2010.] http://
lv.lv/?menu=doc&id=207241 Resurss apskatīts 2011. gada 16. janvārī
Dickinson J., Lumsdon L. 2010. Slow Travel and Tourism. London, Earthscan, pp. 1. – 6., 76. – 103.,176.
Hall C. M. 2010. From sustainable to steady-state tourism? http://canterburynz.academia.edu/
CMichaelHall/Talks/9902/From_sustainable_to_steady-state_tourism Resurss apskatīts 2011. gada
17.janvārī
Parkins W., Craig G. 2006. Slow living. Berg Publishers, pp. ix, 4.
Pearce D.G. 1992. Alternative Tourism: Concepts, Classifications, and Questions. V.L. Smith, W.R.
Eadington (eds.). Tourism Alternatives. International Academy for the Study of Tourism, pp. 16. – 25.
Pearce P., Filep S., Ross G. 2010. Tourists, Tourism and the Good Life. New York, Taylor & Francis, pp. 37.
TAVA (Tūrisma attīstības valsts aģentūra) 2005 – 2011. Latvijas tūrisma tēls http://tava.gov.lv/tava/index.
php?kd_id=2885 Resurss apskatīts 2011. gada 16. janvārī
Tūrisma attīstības valsts aģentūra 2010. Latvijas tūrisma mārketinga stratēģija 2010. – 2015. gadam.
Rīga, 5., 9.-10.lpp.
UNWTO (The World Tourism Organization) 2011. UNWTO Tourism Highlights 2010 Edition http://www.
unwto.org/facts/menu.html Resurss apskatīts 2011. gada 27. februārī
Nepublicētie materiāli
Klepers A. 2011. Tūrisma attīstības mērķa pamatojums (pieteikums programmas izstrādei)
Kucina 2010. Gada projekts „Nesteidzīgais tūrisms – vietējā galamērķa iekļaušanās stratēģijā. Ērgļu
novada piemērs”.
- 138 - - 139 -