Laikraksts "Latvietis" 041

LATVIETISwww.laikraksts.com 

Austrālijas latviešu pirmais elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide 

Laikraksts 

NR. 41 2009. gada 16. jūnijā TĪMEKLĪ 

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: redakcija@laikraksts.com 

Atceras komunistiskā genocīda upurus 

FOTO Latvijas Valsts prezidenta kanceleja 

Svētdien, 14. jūnijā Valsts prezidents Valdis Zatlers piedalījās biedrības Latvijas Politiski represēto apvienība rīkotajā 

pasākumā pie Brīvības pieminekļa. Viņs sniedza runu un nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa. Runas video var 

noskatīties prezidenta mājas lapā http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=603&art_id=13952 

Iepriekšējā dienā Okupācijas muzejā notika konference veltīta 1941. gadā uz Sibīriju aizvestajiem Latvijas bērniem. 

Šo sarīkojumu uzrunāja melburniete Zane Ritere un nodeva atbalsta ziedojumu no latviešiem Austrālijā. 

Tieši 14. jūnijā grupa Sibīrijas bērnu Dzintras Gekas vadībā devās vilciena braucienā uz Maskavu, no kurienes lidos 

tālāk uz Krasnojarsku, kuģos uz Igarku, un ar autobusu ceļos uz Jeņiseijsku, Kansku, Abanu un sādžu Dolgij most, kur 

uzstādīs piemiņas plāksnes Latvijas mātēm un bērniem. 

∎ 

FOTO Latvijas Valsts prezidenta kanceleja 

Vainaga nolikšana Adelaidē pie Migrācijas muzeja. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas 

karogi. Pie Latvijas karoga Mārtiņš Strīķis un Anna Hepvorta (Hepworth). 

Attēlā augšā pa labi, no kr.: Katrīna (Kathryn) Manning no Migrācijas muzeja, 

igauniete Maret Nībona (Kneebone), lietuviete Elena Varnas (kuras mazdēls 

dziedāja 14. jūnija koncertā) un latviete Jolanta Lūse. (Skat. rakstu 3. lpp.) 

Aicinājums uz talku 

Šajās dienās pār 

Latviju un mūsu cilvēkiem 

gāžas viena 

nelāga ziņa pēc otras 

un īsajos atelpas brīžos 

prātā atkal nāk 

laiks pirms divdesmit 

gadiem. Tie neapšaubāmi 

bija grūtāki 

gadi, ja atceramies PSRS bruņoto 

spēku masīvo klātbūtni mūsu pilsētu 

ielās, dislocēšanās vietās un raķešu 

bāzes mūsu mežos, nemaz nerunājot 

par pretdarbību, ko īstenoja dažādas 

FOTO Pēteris Strazds 

padomju iestādes. Tie, kuri piedzīvojuši 

šos senos laikus, atceras, ka tauta 

un tās patiesie vadoņi bija kā viens organisms. 

Dzīve bija ļoti smaga, tomēr 

gaišums cilvēku sirdīs pārveda pāri 

visām politiskajām un ekonomiskajām 

grūtībām. Toreiz priekšstāvjus, vadoņus 

un varoņus mīlēja un cildināja, apbēra 

ar ziediem, tiem dāvināja maizi, 

pašadītus cimdus un pat džemperus. 

Katram laikam ir savi varoņi, un 

arī šodien tādi ir. Viņiem nedod ziedus, 

Turpinājums 4. lpp. 

Saturs 

Austrālijas ziņas........1, 2, 3, 4, 12 

Latvijas ziņas....................1, 4, 11 

Anna Žīgure – viedoklis..........1, 4 

Redakcijā....................................3 

Nometnes – 3x3, skauti un gaidas 

...............................................5 

Dzimšanas dienas..................6, 7 

Kanādas Dziesmu svētki............7 

Lasītāju vēstule...........................7 

Uldis Siliņš – Gotlandes Dziesmu 

dienas..........................8, 9, 14 

Latvijas īsziņas.........................10 

LV Prezidents............................11 

Gunārs Bērzzariņš – Sports.13,14 

Atceries.....................................15 

Datumi......................................15 

Sarīkojumi un ziņojumi..............16 

Lata kurss.................................16 

FOTO Pēteris Strazds

2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 16. jūnijā 

Brisbanē piemin 1941. gada 14. jūniju 

Saulainā svētdienas 

pēcpusdienā 

piemiņas akmeni 

Latviešu nama pagalmā 

rotāja ziedi 

un sveces, un tur 

Arnis Siksna ievadīja 

14. jūnija pārdomu 

norisi ar īsu svētbrīdi 

un lūgšanu. 

Tad devāmies zālē klausīties aizkustinošu 

lasījumu par Marijas Rancānes 

sāpju ceļu, izciešot piespriesto 10 

gadu ieslodzījuma sodu par 1945. gada 

18. novembrī izliktu proklamāciju Ludzas 

pilsētiņā. Marija toreiz bija jauna, 

patriotiska 17 gadus veca skolniece un 

cietumos un izsūtījumā viņa izauga 

par ievērojamu dzejnieci. Lasījums 

bija sevišķi iespaidīgs, jo to pasniedza 

gados vēl jaunā Inga Česle skaidrā 

latviešu valodā. Sekoja Marijas Rancānes 

dzeja Uzklausiet mani Ausmas 

Bļodnieces lasījumā. 

Uzrunu teica Valdis Gertners, izceļot 

skaisto sakritību, ka 14. jūnijs 

bija tautas pirmo deportāciju diena, 

bet 46 gadus vēlāk arī sākums tautas 

otrai atmodai un komunisma varas 

sabrukumam, jo 1987. gada 14. jūnijā 

pie Brīvības pieminekļa jaunieši 

pirmo reizi nolika sarkanbaltsarkanu 

krāsu caurvītu vainagu un 1988. gada 

novembrī mūsu karoga krāsas jau uzvilka 

Rīgas pils tornī. 

Piemiņas sarīkojumu noslēdza 

Brisbanes Latviešu biedrības kora Beverīna 

divas dziesmas: Pacel galvu, 

baltā māt! (J. Petera vārdi, R. Paula 

mūzika) un Tēvu zemei (D. Gasūnas 

vārdi, E. Ozoliņa mūzika). Paldies 

diriģentam un komponistam Ērikam 

Ozoliņam un koristiem! 

Māra Siksna 

Latvieši Tasmānijā 

Arnis Siksna pie piemiņas akmeņa. 

Nav pazuduši, atzīmē 14. jūniju kopā ar citiem baltiešiem un gaida ciemiņus 

40 vai 50 apmeklētājus. Aizvesto piemiņas 

dienu –14. jūnijā atzīmējām ar 

dievkalpojumu vietējā luterāņu baznīcā, 

kur kopā ar pārējo draudzi pēc tam 

varam dalīties atmiņās vai pārrunāt 

mūsu tautu likteņus. 

Pavisam neoficiāli, apmēram, reizi 

mēnesī sanākam arī uz draudzīgām 

novusa un kāršu spēlēm. 

Bijām gandarīti satikt un izvizināt 

eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, 

kā arī viņas vīra kungu un miesas sargu 

pa dažām skaistām vietām Tasmānijā, 

kad viņi janvāra mēnesī ciemojās 

šeit Hobartā pie radinieces. 

Godātais redaktor un laikraksta 

Latvietis lasītāji! 

Rakstu jums no Tasmānijas, lai pastāstītu, 

ka daži tautieši esam vēl dzīvi 

un cik necik veseli. 

Diemžēl, Tasmānijas Latviešu 

biedrību oficiāli likvidējām 2004. gada 

beigās, jo ar pieaugošu gadu skaitu un 

pagurumu, pietrūka darba darītāju. Šī 

bija mūsu pēdējā sabiedriskā vienība, 

un kaut gan žēl, tam bija jānotiek, 

bet es, Ieva Šaule, kā pēdējā biedrības 

priekšsēde apsolījos vēl pārstāvēt 

mūsu mazo grupiņu kur un kā būtu 

vajadzīgs, un tamdēļ skaitos arī vēl 

LAAJ vicepriekšsēde Tasmānijā. 

Lai nu kā, tomēr vēl 

sanākam kopā diezgan regulāri 

vācu kluba telpās, 

caurmērā 15 ļaudis, lai pakavētos 

atmiņu stāstos, nosvinētu 

kādus svētkus vai 

tāpat padziedātu, aprunātos 

un iedzertu tasi kafijas. 

Pagājušā gada 18. novembrī 

sanācām pat 25 ļaudis, 

kaut gan daži bija latviski 

nerunājošie. 

Sākam arvien biežāk 

sadarboties ar brāļu tautībām: 

igauņiem un lietuviešiem, 

kuru skaits sarūk 

tāpat kā mūsējais. Ziemassvētkus 

svinējām kopīgi, 

kā arī šogad Mātes dienu. 

Tādās reizēs jau saskaitām 

Šā gada 14. jūnija aizvesto piemiņas dievkalpojums Hobartā. No kreisās: igauņu 

biedrības priekšniece Tīu Rābus (Tiiu Raabus), latviešu pārstāve Ieva Šaule, 

lietuviešu pārstāvis Merv.Kozikas. 

FOTO Arnolds Šaulis 

Nu tā, tagad ziniet, ka neesam gluži 

pazuduši, bet katrā laikā gaidām 

ciemiņus no Austrālijas cietzemes! 

Ar mīļiem sveicieniem 

Ieva 

E-pasts: saulis@netspace.net.au 

Published by Sterling Star Pty Ltd 

ABN 54053671855 

Redakcija / Editorial Office: 

Sterling Star 

PO Box 6219 

SOUTH YARRA, VIC 3141 

AUSTRALIA 

Tel/fakss: (03) 98273753 

redakcija@laikraksts.com 

latvietis@netspace.net.au 

www.laikraksts.com 

Editor: Dr. Gunars Nagels 

Associate Editor: Ilze Nagela 

Abonēšanas cena izdrukātam 

laikrakstam: $35 par 10 numuriem 

(vai $70 par 20 numuriem) ar 

piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt 

uz „Sterling Star Pty Ltd“ vārda. 

Sludinājumu cena: $5 par 1 cm 

telpu vienā slejā vienā numurā. 

Content and design: 

© Sterling Star and individual 

authors 2009. All rights reserved. 

Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos 

rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā 

atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par 

tām neuzņemas atbildību. Redakcija patur 

tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt.

Otrdien, 2009. gada 16. jūnijā Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp. 

Redakcijā 

Sveicināti, lasītāji! 

Pēdējās dienās liela daļa latviešu 

pieminēja komunistiskā genocīda 

upurus. 1941. gada 14. jūnijs bija liels 

trieciens mūsu tautai. To izplānoja un 

īstenoja mums naidīgi spēki no citas 

zemes (kaut gan ar vairāku vietējo latviešu 

palīdzību). 

Bet tagad, tā sauktā, dižķibele ir 

mūsu pašu demokrātiski ievēlēto pārstāvju 

sabrūvējums. 

Šajā laikraksta numurā publicējam 

fragmentus no Valsts prezidenta 

Valda Zatlera preses brīfinga īsi 

pirms vēlēšanām, kurā viņš izteica 

cerības, ka vēlēšanās piedalīsies vairāk 

nekā 80 procentu balsstiesīgo. 

Tas nenotika, un mēs redzam (skat. 

Latvijas īsziņas), ka ar vēlēšanu rezultātiem 

ir neapmierināti apmēram 

tikpat daudz, cik piedalījās vēlēšanās. 

Kur jūs bijāt, kad bija jābalso? 

Kāpēc partijas, kuras izraisīja dižķibeli 

ieguva tik labus rezultātus? Kāpēc 

56% balsstiesīgiem nebija nekāda 

iebildumu, ka Alfrēds Rubiks 

pārstāv Latviju Eiropas Parlamentā? 

Kā glābt Latviju, kad tik daudz ir 

jau brīvprātīgi atdots? 

∎ 

No priekšas: lietuvietis tēvs J. Petraitis, 

igaunis māc. A. Palms un latvietis 

māc. M. Lukaševics. 


Adelaides baltieši piemin aizvestos 

Kur jāgrauž būs asaru maizes dona? 

Vai galvu likšu uz cietuma klona, 

Vai taigā tālā uz sarmota ciņa, 

Man būs tik vienas domas un miņa: 

Es sapni par dzimteni pagalvī likšu, 

Ar viņu atkal laimīgs es tikšu 

Un dusēšu saldi kā mātes rokās – 

Pat nāves mokās. 

K. Skalbe 

Adelaides latvieši, 

lietuvieši un igauņi 

jau vairākus gadus 

pēc kārtas kopā 

piemin savu kopīgo 

sāpi ar diviem piemiņas 

sarīkojumiem, 

kas šogad notika 

sestdien 13. un 

svētdien 14. jūnijā. 

Laimīgā kārtā meteoroloģiskā biroja 

sestdienai solītās lietus gāzes izpalika; 

nemīlīgā ziemas saulē un skaudrā 

vējā Adelaides Migrācijas muzeja pagalmā 

sanāca gan jauni, gan veci, lai 

noliktu vainagu pie baltiešiem veltītās 

piemiņas plāksnes. Goda sardzē pie 

karogiem stāvēja katras tautas jaunieši 

tautas tērpos un skautu formās. 

Skaists skats! 

Ceremoniju ievadīja igauņu dūdinieki, 

tad Adelaides Baltiešu padomes 

igauņu pārstāve Maret Nībona (Kneebone) 

atgādināja graujošos notikumus 

gan 1941. gan 1949. gadā, kas tik 

daudziem cilvēkiem izpostīja ģimenes 

un dzīves, un nolaupīja nākotni. 

Latviešu skolas bērni tautas tērpos 

nodziedāja Skaista mana tēvu zeme 

skolotājas Rasmas Celinskas vadībā. 

Vainagu nolika pie plāksnes, vēlreiz 

ieskanējās dūdas, un ar to īsā, toties 

sirsnīgā ceremonija bija galā. Par spīti 

aukstam vējam, ļaudis vēl uzkavējās 

muzeja pagalmā, lasīdami gan piemiņas 

plāksnītes, ko sienā ielikušas citas 

imigrantu grupas, gan vārdus ķieģeļos 

zem kājām. Šādu ķieģeli var nopirkt 

katrs, kas vēlās, lai viņa vārds un izcelsmes 

zeme, līdz ar iebraukšanas 

gadu Austrālijā, tiktu paliekoši pieminēts. 

Svētdienas pēcpusdienā debesis 

raudāja mums līdz, kad sanācām 

Sv. Pētera baznīcā uz piemiņas dievkalpojumu 

un koncertu. Solītais lietus 

bija tikai aizkavējies, ne aizgājis pavisam. 

Svinīgā, sērīgā noskaņojumā ērģeles 

un flauta (Lilita un Ieva Daenke) 

pavadīja trīs mācītājus ienākam baznīcā, 

kur tad notika dievkalpojums ar 

iestarpinātiem muzikāliem priekšnesumiem 

un kopkora līdzdalību. 

Lietuviešu jauktais koris (dir. Jonas 

Počius), latviešu jauktais koris 

(dir. Lilita Daenke) un Daugavas Vanagu 

vīru koris (dir. Astra Kronīte), lai 

gan krietni samazinātā sastāvā, tomēr 

vēl turas; igauņu jauktais koris jau 

vairākus gadus vairs nepastāv. Katrs 

koris atsevišķi nodziedāja divas dziesmas, 

un kopīgi Topmaņa Rekviēmu un 

četras himnas. 

Paldies Ingrīdai Harmai (Harm) 

par divām skaistām solo dziesmām 

igauņu valodā ar pašas spēlēto ģitāras 

pavadījumu, tāpat arī jauniņam Aidanam 

Varnam (Aidan Varnas) par izjusto 

I’ll walk with God (Es staigāšu ar 

Dievu). Cerams, ka šīs balsis dzirdēsim 

arī citreiz. 

Savā sprediķī mācītājs A. Palm 

atgādināja, cik svētīgi ir piedot un salabt 

ar tiem, kas mums pāri darījuši, jo 

naids sagrauj dvēseli, bet piedošana un 

patiesība mūs atbrīvo. Viņš mudināja 

nesajaukt krievus ar komunistiem, jo 

zem Staļina visvairāk un vislielākie 

cietēji bija paši krievi; nedrīkst vainot 

veselu tautu par viena šīs tautas nelieša 

briesmu darbiem un noziedzīgo 

režīmu. 

Uz sarīkojumu bija aicināti arī vietējie 

valdības pārstāvji. Pēc svinīgās 

daļas, Baltiešu padome viņus un citus 

lūgtus viesus pacienāja ar vīnu un uzkodām 

Tālavas mazajā zālē, kur galdu 

greznoja salvetes triju valstu karogu 

krāsās un patiešām iespaidīgs latviskais 

svečturis. 

Mēs vēl atceramies, bet kā būs ar 

piedošanu? 

Gunta R. 

(Skat. arī fotogrāfijas 1. lpp.) 

Māc. Māris Lukaševics uzrunā dievkalpojuma dalībniekus. 


DV vīru koris „Daugava“, diriģente Astra Kronīte. 

FOTO Pēteris Strazds


Aizvesto atcere Melburnā 

Melburnas Latviešu organizācijas apvienības rīkotais Aizvesto piemiņas atceres 

akts notika Melburnas Latviešu namā pirmdienā, 8. jūnijā, pulcējot ap 40 

tautiešus. Piemiņas runā 14. jūnijs kā terorisma akts Miervaldis Balodis aprakstīja 

izvešanas necilvēciskos apstākļos un minēja sava radinieka Andreja Ruņģa 

likteni. Rasma Celma izjustā lasījumā mūs iepazīstināja ar savas mātes, Lidijas 

Piksones-Ziemeles piedzīvojumiem deportāciju laikā. Viktors Bendrups deklamēja 

Aleksandra Čaka dzeju Lielais kaps. 

Gunāra Jurjāna dekorācijas bija gaumīgas un atbilstošas sarīkojumam. 

∎ 

Aicinājums uz talku 

Turpinājums no 1. lpp. 

vismaz publiski ne, tomēr tiem cilvēkiem, 

kuri pašlaik glābj mūsu atjaunoto 

valsti no posta, ir tikpat svarīgi zināt, 

vai tauta viņus novērtē un atbalsta. 

Pēc plašsaziņas līdzekļos paustā nevar 

saprast, vai sabiedrība aptver Valda 

Dombrovska izmisīgo cīņu, Valsts prezidenta 

Valda Zatlera lomu, Valsts kontroles 

un KNAB, un vēl daudzu citu 

godprātīgu iestāžu valdītāju un viņu 

domubiedru ziedošanos savas valsts, 

līdz ar to savas tautas labā? Gara spēks 

tikai vairotos, ja šiem cilvēkiem būtu 

sajūta, ka viņu darbs tiek augsti vērtēts. 

Šajā smagajā laikā ir viena laba 

ziņa, un tā ir ziņa par progresīvo nodokli. 

Mūsu valsts ir tik maza, un 

mūsu tauta jau tik iznīkusi, ka mums 

jābūt solidāriem, jāpalīdz tiem, kuriem 

ir grūti. Nobriedušākās sabiedrībās rokrokā 

ar mantību iet pienākums visādā 

veidā balstīt tos, kam neklājas tik labi. 

Ja gribam būt Eiropā godāta tauta, 

mums jāatceras jēdzieni pienākums, 

solidaritāte, godīgums, līdzjūtība un 

vēl daudzi citi, kas gadu gaitā aizmirsušies. 

Ja paši atrotīsim piedurknes un 

sāksim sev palīdzēt, tad mūs sapratīs 

FOTO Gunārs Nāgels 

Miervaldis Balodis. 


Rasma Celma. 

un daudz labprātāk atbalstīs arī citi. 

Visi nespēj aizbraukt peļņā uz ārzemēm, 

un vēl mazāk ir to, kuri, sarausuši 

naudu Latvijā, var baudīt dzīvi 

kaut kur tālu saulaino golfa laukumu 

tuvumā, mūžīgā paradīzē. 

Vispasaules krīze piemeklējusi arī 

daudzas citas valstis, ne tikai Latviju. 

Ekonomiskas grūtības nāk un iet, bet 

tās ievērojami vieglāk paciest, ja cilvēki 

uzticas viens otram un demokrātijai. 

Latvijas krīzei ir vēl viena sakne – 

okupācijas gadi. Arī citās, vecākās un 

lielākās, ES valstīs reizēm atklāj negodīgu 

rīcību vai kādu korupcijas gadījumu, 

bet tikai pēcpadomju mentalitāte 

pieļauj, ka vēlētājus piespiež sadzīvot 

ar šo parādību, nereti to izgaismojot kā 

paraugu, pēc kā tiekties. 

Droši vien daudzi domā, ko iesākt 

ar dusmām, kas indē domas un sirdi. Ko 

iesākt ar naidīgo noskaņojumu pret tiem 

cilvēkiem, kuriem gadiem ilgi Saeimas 

un pašvaldību vēlēšanās vientiesīgi piešķirts 

uzticības kredīts, tomēr šiem darboņiem 

pat prātā nav nācis to atdot? Kā 

lai tiek galā ar lielo kamolu, kas spiež, 

no rīta pamostoties un vakaros gulēt 

ejot, un vēl naktī, ja miegs zudis? 

Tur jau tā bēda, ka dusmas nemazinās, 

tās izkliedzot domubiedru vidū, 

Aizstāv latviešu valodu 


Viktors Bendrups. 

jo draugi tāpēc ir draugi, ka viņiem ir 

līdzīga vērtību skala. Arī niknie anonīmie 

komentāri internetā nepalīdz. 

Lielākajai daļai nav naudas, lai dotos 

pie krīzes laika psihoterapeitiem. Ko 

darīt? Varbūt jāatceras arī tāds vārds 

nicināšana. Negodīgie, savtīgie un 

alkatīgie darboņi, kas lielā mērā vainīgi 

pie pašreizējā posta, ir nicināmi. 

Tieši nicināšanas, ne dusmu vērti ir šie 

cilvēki, kuri iedomājas sevi lielus un 

nozīmīgus esam. 

Un tomēr – ko iesākt? Jāiet talkā – 

ne tikai par tīru Latviju, bet savstarpējās 

palīdzības talkā. Šī ir vislielākā 

talka, kas mūsu dzimtenei jebkad 

bijusi nepieciešama, un tā prasa labu 

gribu, čaklas rokas, izglītību un dzīves 

gudrību. Tajā būtu jāpiedalās visiem, 

kas Latviju uzskata par savu dzimteni, 

par tēvzemi, arī tiem latviešiem, kuri 

dzīvo ārpusē, citur Eiropā, Amerikā, 

Kanādā vai Austrālijā. Ikviens cilvēks 

ir svarīgs, ikviena domas un darbi ir 

nepieciešami. Latvija ir jāizglābj, un 

visi kopā mēs to, protams, izdarīsim. 

Anna Žīgure 

Laikrakstam „Latvietis“ 

Pirmpublicējums „Latvijas Avīzē“ 

2009. g. 16. jūnijā 

www.la.lv 

Apvienības Tēvzemei un Brīvībai/ 

LNNK Saeimas frakcija ir iesniegusi 

izskatīšanai Saeimā grozījumus 

likumā Par pilsētas domes, rajona 

padomes, novada domes un pagasta 

padomes deputāta statusu, kas paredz 

iespēju anulēt to pašvaldības deputātu 

pilnvaras, kuri neprot valsts valodu 

tādā apjomā, kas nepieciešams profesionālo 

pienākumu veikšanai. 

TB/LNNK deputātu bažas ir radušās 

saistībā ar tā saukto krievvalodīgo 

partiju panākumiem pašvaldību vēlēšanās, 

kuru rezultātā par pašvaldību 

deputātiem varētu kļūt arī tādas personas, 

kuras vispār nespēj sazināties 

valsts valodā, nemaz nerunājot par valodas 

prasmi tādā līmenī, lai veiktu savus 

profesionālos pienākumus. Jau ir 

izskanējis no Saskaņas centra ievēlētās 

Ventspils domes deputātes Jeļenas 

Garbuzovas nodoms uz domes sēdēm 

ierasties ar tulku. 

TB/LNNK iesniegtie likuma grozījumi 

nosaka, ka Saeima var anulēt 

pašvaldības deputāta pilnvaras, ja 

pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas tiek 

konstatēts, ka viņš neprot valsts valodu 

tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo 

pienākumu veikšanai. Pašvaldības 

deputāta pilnvaras tiek anulētas ar 

likumu, kura projektu Saeimai iesniedz 

Ministru kabinets pēc savas iniciatīvas. 

Likumprojekta izstrādē TB/LNNK 

deputāti ir vadījušies no Satversmes 4. 

panta, kurā noteikts, ka valsts valoda 

Latvijas Republikā ir latviešu valoda, 

Satversmes 101. panta, kurā noteikts, ka 

pašvaldību darba valoda ir latviešu 

valoda, kā arī Satversmes 104. panta, 

kurā noteikts, ka ikvienai personai 

valsts un pašvaldības iestādēs ir tiesības 

saņemt atbildi latviešu valodā. 

Rolands Pētersons 

TB/LNNK preses sekretārs 

FOTO Gunārs Nāgels


3x3 Nometne visām paaudzēm. 

2010. gadā no 

2.-8. janvārim notiks 

3x3 nometne 

Nanjārā, Adelaides 

kalnos. Pa šo nedēļu 

varēsiet baudīt 

visādus jaukus 

brīžus. Būs interesantas 

pārrunas, 

informāciju pilnas lekcijas, ražīgas 

nodarbības un jautri vakari ar mūziku, 

dziedāšanu, jokiem un spēlēm. Viesi 

no Latvijas dalīsies ar visu jaunāko no 

tēvzemes. 

3x3 programma ir domāta visām 

paaudzēm. Gribu iepazīstināt ar mūsu 

½ x ½ vadītāju Ivetu Leitasi. Kamēr 

vecāki pavada laiku 3x3 nodarbībās, 

bērniem būs savas izdarības. Iveta plāno 

interesantu programmu. Atbraukusi 

no Latvijas, Iveta ir dzīvojusi Adelaidē 

jau 8 gadus un pašai ir divi jauki 

bērni. Viņai ir liela pieredze ar nometņu 

rīkošanu Latvijā. Varu galvot, ka 

bērniem būs jautri, pateicoties Ivetas 

enerģijai. ½ x ½ ir domāta bērniem, 

kas runā un saprot latviski, jo visas 

nodarbības notiks latviešu valodā. 

Visi ir aicināti un ļoti gaidīti piedalīties! 

Lilita Daenke 

3x3 nometnes vadītāja 

Tālākai informācijai, lūdzu, zvaniet 

Lilitai (08 8339 5892) 

Foto pirmā rindā no kreisās: 3x3 nometnes vadītāja Lilita Daenke, 

½ x ½ vadītāja Iveta Leitase, ar palīgiem Rudīti un Andi Bērziņiem. 

Latvijas Skautu un gaidu centrālās 

organizācijas (LSGCO) gadskārtējā 

konference notika š.g. 25. aprīlī Vecās 

Ģertrūdes baznīcas telpās. Konference 

vadīja Latvijas Skautu priekšnieks 

vadītājs Andris Matisons un Latvijas 

Gaidu priekšniece vadītāja Inga Liepkalne. 

Darba kārtībā bija pārskati par 

paveikto, 2009. g. darbības plāni, balsošana 

par statūtu maiņu, kuru pieprasīja 

Latvijas valdības likums, vienas 

valdes locekļa vēlēšanas, kā arī jāievēl 

jauna starptautiskā pārstāve. Par jauno 

starptautisko pārstāvi ievēlēja vadītāju 

vietnieci Lieni Kiršfeldi. Pārrunas 

galvenais temats bija 5. Lielā nometne, 

kura ir paredzēta šajā vasarā. Par spīti 

finansiālai krīzei vadītāji tomēr vienojās, 

ka nometne ir jārīko. Nometnes 

nosaukums Beverīna, un tā notiks no 

13.-18. jūlijam Valmieras rajona, Burtnieku 

pagasta Krāčos pie Gaujas. 

Latvijas Gaidu priekšniece 

Inga Liepkalne pastāstīja par nometnes 

nosaukumu Beverīna: 

„Beverīna – tas ir vārds, kas latviešu 

apziņā asociējas ar cēlu leģendu 

par latviešu valsti, varonību, 

brīvību. Precīza Beverīnas 

pilsvieta arvien vēl paliek neatklāta. 

Beverīna ir viens no lielākajiem un 

„Beverīnas“ nometnes vieta. 

varenākajiem latgaļu nocietinājumiem, 

kas reāli eksistēja 12. – 13. gs., 

kad, iespējams, kalpojis gan kā pašu 

Beverīnas iedzīvotāju mītne, gan kā 

pulcēšanās vieta karavīriem no plašas 

apkārtnes. Tā ir leģendāra ar savu 

nepieejamību no iekarošanas viedokļa 

un drosmīgajiem iedzīvotājiem, un kā 

leģenda vēstī – uzbrūkot igauņu iekarotājiem, 

tie aizbaidīti ar īpašām mūzikas 

instrumentu skaņām, ko spēlējis 

vietējais zintnieks.“ 

Nometnes programmā sešās dienās 

gaidas un skauti mēģinās atrast pazudušo 

Beverīnu, vienu no lielākajiem 

un varenākajām latgaļu nocietinājumiem 

Tālavā 12. – 13. gadsimtā. Lai 

atrastu pilsvietu, nometnes dalībniekiem 

nodarbībās būs jāapgūst dažādas 

prasmes, būs jādodas pētniecības un 

šķēršļu gājienos gan pa sauszemi, gan 

Gauju, un vakaros pie ugunskuriem ar 

dziesmām kopīgi jāatgūst spēki. 

Nometnes atklāšana 13. jūlijā, 

viesu diena 16. jūlijā un slēgšanas 

ugunskurs 17. jūlijā ar slēgšanas ceremoniju 

un parādi 18. jūlijā. Dalības 

maksa 55Ls. 

Skauti un gaidas no Latviešu skautu 

kustības un Latviešu gaidu kustības 

ir aicināti piedalīties nometnē, pieteikšanās 

jāveic elektroniski info@skauti. 

lv 

Dalības maksa pārskaitāma uz sekojošu 

kontu: 

Latvijas Skautu un Gaidu Centrālā 

organizācija 

Kalpaka bulvāris 10-18, Rīga 

LV 1050, Latvija 

Reģ. nr. 40008000437 

Nordea Bank Finland Plc Latvijas 

filiāle 

LV30NDEA00000 82056289 

SWIFT: NDEA LV2X 

Ņemot vērā ekonomisko situāciju 

valstī, LSGCO lūdz iespējāmo palīdzību 

no ārpus Latvijas dzīvojošiem 

skautu un gaidu atbalstītājiem un labvēļiem, 

it sevišķi grūti ir gaidām un 

skautiem no Latgales samaksāt dalības 

maksu. Aicinu nākt talkā skautu 

un gaidu labvēļus, ziedojot kādam 

skautam vai gaidai iespēju piedalīties 

5. lielā nometnē Beverīna. Čeki rakstāmi 

uz Latvian Scouts Association un 

nosūtāmi vad. Jānim Šķinķim 28 – 35 

214 Street, Bayside, NY 11360. 

Tuvāku informāciju par nometni 

sniedz vad. Maija Šķinķe 718 / 229- 

8055 vai Maijaps@aol.com 

Vad. Maija Šķinķe


Pertā divi pazīstami 80 gadnieki 

Gunārs KAĢIS 

Jūlijs BERNŠTEINS 

D z i m i s 

1929. g. 5. maijā 

Rīgā. Pēc parastā 

bēgļu nometnes 

laika Vācijā Jūlijs 

piesakās izceļot uz 

Austrāliju ar nodomu, 

šeit iekārtoties 

un tad šurp izsaukt savus vecākus. 

Tā 1949.gada 22.jūnijā ar kuģi Goja 

(Goya) 20 gadus vecais zēns viens pats 

Dzimšanas dienas 

FOTO Kārlis Ātrens 

Kā tas var būt, 

ka Gunārs jau ir 

sasniedzis šo apaļo 

skaitli? Dzimis 

1929. gada 

12. maijā Babītē. 

1944. g. beigās viņš 

brīvprātīgi iestājās 

gaisa spēku izpalīgos. Tajā laikā jau 

vairs neviens nekādus lielos dokumentus 

arī neprasīja, un tā Gunārs, kaut 

tikai 15 gadus jauns puika, ar citiem 

gaisa spēku izpalīgiem nokļūst Vācijā 

un dienē pie lielgabaliem. Kara beigās 

pie Elbas upes Hanoverā Gunārs arī 

nokļūst gūstā, no kurienes tiek ārā tikai 

pēc septiņiem mēnešiem. 

Gunāra tēvs bija aizsargs, par to 

tad 1941.g. krievi viņu nošāva, bet 

māte ar māsu un mātes vecākiem kara 

beigās nonāk bēgļu nometnē Vācijā, 

kur Gunārs ar viņiem beigās arī satiekas. 

Beidzot visa ģimene nokļūst 

Fuldas bēgļu nometnē Vācijā, kur viņš 

var atkal turpināt pārtrauktās studijas 

ģimnāzijā. 

1949. gadā rodas iespējas izceļot, 

bet sakarā ar sliktu veselību ģimenē, 

visus nepieņem, un Gunārs piesakās 

izceļot uz Austrāliju viens pats. Māte 

ar māsu paliek Vācijā ar tādu nodomu, 

ka ar laiku Gunārs varēs viņas abas 

izsaukt pie sevis. Diemžēl, viņa izsaukums 

neizdodas un tas tiek noraidīts. 

Tā Gunārs paliek Austrālijā viens, bet 

māsa ar māti vēlāk nonāk Amerikā. 

Gunārs ierodas Fremantles ostā ar 

kuģi Amarapoora tā paša gada 22.jūlijā. 

Valsts kontrakta laiku viņš kopā ar 

vairākiem citiem latviešiem nostrādā 

pie Austrālijas armijas Karakatā. Dzīvot 

kā vieniniekam nav visai pievilcīgi. 

Tā nu viņš Pertas latviešu sabiedrībā 

atrod latviešu meiteni, un 1952. gadā 

Austra Zirne ir jau Kaģa kundze. Austra 

un Gunārs ir izaudzinājuši divus 

brašus dēlus un skaistu meitu. Nu visi 

bērni ir izprecēti, un Kaģu pārītim nu 

ir arī četri mazbērni. 

Pēc valsts kontrakta beigšanas Gunārs 

sāk strādāt lielajai auto firmai City 

Motors, kur viņš nostrādā divpadsmit 

gadus un tai pašā laikā arī izmācās par 

auto mehāniķi. 

Strādāt priekš cita ir jau labi, bet 

priekš sevis ir tomēr labāk. Tā nu viņš 

1968. gadā atver pats savu auto mehāniķa 

darbnīcu, kur paiet nākamie 

divdesmit gadi. Ne viens vien Pertas 

latvietis ir iegriezies pie Gunāra, lai 

izārstētu saslimušo auto vāģi. 

Tā pienāk labi pelnītie atpūtas 

gadi, un Gunārs aiziet pensijā. Viņš 

ir vienmēr bijis ļoti aktīvs Pertas latviešu 

sabiedrībā, un ir ilggadīgs biedrs 

Latviešu Biedrībā, kur ir pildījis dažādus 

amatus valdē. Viņš ir arī Ev. Luteriskās 

Sv. Pāvila Latviešu draudzes 

ierodas Austrālijā. Diemžēl vecāku izsaukums 

nevar notikt, jo Emigrācija 

to noraida. Tā Jūlijs paliek Austrālijā 

viens pats, un savu valsts kontrakta 

laiku viņš nostrādā pie Austrālijas armijas 

Karakatā. 

Vienam dzīvot Austrālijā jau nav 

nekāda liela prieka, un Jūlijam vieninieka 

dzīve tomēr ilgi nevelkas, jo drīz 

vien viņš atrod skaistu latviešu meiteni, 

un 1954. gadā Maiguta Vilipa kļūst 

par Bernšteina kundzi. 

Jau 1956. gadā Jūlijs uzsāk pats 

Dzimšanas diena 

Adelaidē 

Adelaides Latviešu pamatskolai ir jauka tradīcija atzīmēt 

dzimšanas dienu. Nama Kooperatīva priekšsēdis Ints 

Puķītis uzcepj kliņģeri, un no rīta bērni svin dzimšanas 

dienu. Attēlā 13. jūnijā redzami: jubilāre Liene Brūna un 

svinētāji Jolante Lūse, Margota Puķīte, Matiss Lūsis, Aragons 

Rozītis, Markus Orčards (Orchard), Ravi Baltutis, 

Vineta Zveja un Sebastians Rozītis. 

Kārlis Ātrens 

loceklis. 

Labi pazīstams Gunārs ir arī uz 

skatuves, kur mīņājis skatuves dēļus 

jau no Pertas latviešu Dramatiskās 

Kopas šūpuļa Peča (Petch) teātra telpās. 

Gunārs ir spēlējis gan jautras, gan 

ne tik jautras lomas un ir saņēmis daudzu 

skatītāju aplausus. 

Kaut gan ar pārtraukumiem Gunārs 

ir dziedājis Pertas Latviešu vīru 

koros un pat vēl tagad dzied DV korī, 

kuplinot Pertas latviešu sarīkojumus 

un Atceres. 

Jau no 1956. gada Gunārs ir Daugavas 

Vanagu Pertas nodaļas biedrs. Par 

DV mērķu sekmēšanu ir saņēmis gan 

DV Austrālijas valdes, gan Centrālās 

valdes Atzinības rakstus. Arī viņa sieva 

Austra ir Pertas nod. vanadze. Gunārs 

ir ilggadīgs DV Pertas nod. valdes 

loceklis un pašlaik ieņem gan Latviešu 

Centra direktora amatu, gan nodaļas 

priekšnieka vietnieka un sarīkojumu 

daļas vadītāja amatus. Par čaklo darbu 

DV nodaļas darbā 2009. gadā Gunārs 

tika apbalvots ar DV augstāko apbalvojumu: 

krūšu nozīmi zeltā. 

Paldies, Gunār, par tavu uzupurēšanos 

ne tikai DV, bet visu Pertas latviešu 

un Latvijas labā. Ar savu rosību 

esi pelnījis mūsu pateicību. Sveicam 

Tevi lielajā jubilejā un novēlam vēl 

daudz jo daudz jubileju nākotnē! 

Jānis Purvinskis 

DV Pertas nod. biedrzinis. 

savu krāsošanas firmu, kur viņš nostrādā 

līdz aiziešanai pelnītā pensijā 

1994. g. Savu māldera darbu viņš iemācījies 

jo labi, un gan Pertas Latviešu 

Centrs, gan daudzi Pertas latvieši 

ir izbaudījuši viņa roku darbu savās 

mājās. Arī tagad Jūlijs nav liedzis 

savu prasmi, kad pertiešiem ir bijusi 

vajadzība uzspodrināt kādu sienu ar 

svaigu krāsu. 

Jūlijs ar Gutu ir izaudzinājuši un 

Turpinājums 7. lpp.


„Notrīc kalni, meži, Ezers klausās rāms, 

Kas te kāpa kalnā? Kam tik varens spēks? 

Te dzied latvju dēli, Pienākums kam svēts, 

Dziesmu kalnā visus vienot, latvju zemei godu nest“ 

K. Plencinīks. 

Ar šiem vārdiem pēc abu zemju 

himnām Hamiltonas zālē Norviļa kompozīcija 

ievadīs jauktā kora 20 dziesmu 

koncerta programmu. Tas notiks 4. jūlija 

pēcpusdienā, zālē būs 2 000 skatītāju 

un uz skatuves būs 500 koristu, pārstāvot 

23 korus. Starp šiem koriem, kas 

būs no visām pasaules malām, ieskaitot 

Latviju, būs arī mūsu Austrālijas Apvienotā 

kora Atbalsis koristi Māra un Ivars 

Medenieki no Melburnas. 

Māra un Ivars ir pazīstami ar saviem sabiedrības darbiem 

Melburnas bibliotēkā un agrākos gados pie gaidu un 

skautu vienībām. Māra ir arī pazīstama kā bijusī dziedātāja 

Sprīdīšu meiteņu ansamblī un ansamblī Laikmets. Abi ir 

ilggadēji Rotas kora dziedātāji un akadēmiskās vienības 

Auseklis locekļi. 

Mārai šis būs otrais ceļojums kā dalībniecei Kanādas 

Dziesmu svētkos; pirmo reizi viņa bija Toronto 1976. gadā, 

kad piedalījās Saules Jostas dziedātāju ansamblī un arī 

kopkora koncertā. 

Māra un Ivars ierindojās pie Atbalsis dibinātājiem, un 

2008. gada jūlijā viņi piedalījās Latvijas XXIV Vispārējos 

latviešu Dziesmu un XIV Deju svētkos Rīgā. Kanādas 

Dziesmu svētku dziesmu mācīšanās, tāpat kā Latvijas 

Dziesmu svētkiem, tiek paveikta elektroniski. Latvijā 

Dziesmu kalnā 

Atbalsis koristi piedalās Kanādas Dziesmu svētkos 

2008. gadā šāda tehnoloģiju pielietoja pirmo reizi kā mācīšanas 

veidu, un to turpina Kanādas Svētku organizētāji. 

Abas zemes to atrod kā ļoti pozitīvu pieeju, dodot iespēju 

visiem tautiešiem piedalīties, lai kurā pasaules malā dzīvotu. 

Hamiltona, kas atrodas 45 minūtes ārpus Toronto, tuvu 

pie Niagaras ūdenskrituma starp 1. un 5. jūliju būs nokristīta 

Mazā Latvija. Tur atskanēs dziesmas, dejas, rotaļas, viesu 

koncerti, Zaļumballe, lauku virtuves nodarbības, dievkalpojumi, 

balles un izbraukumi uz Niagaras vīnotavām. 

Vēlam Mārai un Ivaram atskaņot Kanādas Dziesmu svētku 

motto – Dziedāsim, dancosim – saules rakstus veidosim! 

Marija Perejma 

„Atbalsis“ vadītāja/diriģente 

Koristi Māra un Ivars Medenieki. 


Pertā - Jūlijs Bernšteins 


izskolojuši divus brašus dēlus – Induli 

un Aldi. Ir arī paguvuši abus jau izprecināt 

un ir palikuši par vecmāmiņu un 

vectētiņu skaistajai mazmeitiņai Matildei. 

Jau no pašiem sākuma gadiem Pertā 

Jūlijs ir bijis ļoti aktīvs Pertas latviešu 

sabiedrībā. Sākuma gados viņš 

bija viens no pirmajiem latviešu tautas 

deju kopas dejotājiem. Jo sevišķi viņš 

izcēlās kā sportists, spēlējot slavenajā 

latviešu basketbola vienībā Patria, 

kura bija arī vinnējusi Rietumaustrālijas 

čempionātu, bet Jūlijs spēlēja arī 

Rietumaustrālijas pavalsts izlases komandā. 

Arī tagad viņš vēl regulāri piekopj 

bumbu ripošanas sportu. 

Jūlijs ir ilggadīgs biedrs Latviešu 

biedrībā Rietumaustrālijā un arī 

Sv. Pāvila Latviešu luterāņu draudzē 

Pertā. Tomēr vislabāk Jūlijs ir pazīstams 

kā Pertas latviešu dramatiskās 

kopas ilggadīgais biedrs, kur viņš bija 

viens no pirmajiem aktieriem. Šo savu 

teātra grīdas mīlestību viņš ir kopis nu 

jau pāri par sešdesmit gadiem, spēlējot 

dažādās gan dramatiskās, gan komēdiju 

lomās. Jūlijs ir vadījis teātra režijas 

un bijis ilggadīgs Teātra Kopas valdes 

loceklis un priekšnieks. Varētu teikt, 

ka kopā ar Dailonu Olmani un Arvīdu 

Zīli, Jūlijs ir bijis Pertas latviešu teātra 

dvēsele. 

Lasītāju vēstule 

Latviju viņš apciemo jau no 

1970tiem gadiem un pēdējos piecus 

gadus katru vasaru pavada Rīgā. Kopš 

1973. gada Jūlijs ir Daugavas Vanagu 

Pertas nodaļas biedrs, un arī viņa kundze 

Maiguta ir Pertas nod. vanadze. 

Par DV mērķu sekmēšanu un viņa 

darbu Pertas nodaļā 2004. gadā Jūlijs 

saņēma Daugavas Vanagu Austrālijas 

valdes Atzinības rakstu. Pašlaik viņš 

ir DV Pertas nodaļas valdē mantzinis. 

Paldies, Jūlij, par Tavu apņēmību, 

un Pertas DV nodaļas Valde un visi 

biedri novēl Tev vēl ilgi būt mūsu vidū 

un nest to nastu Latvijas un latvju labā! 

Jānis Purvinskis 

DV Pertas nod. biedrzinis. 

Dzīvojot Austrālijā, mani ar vīru 

aizveda uz luterāņu draudzes dievkalpojumu 

Stratfīldā, kuru vada mācītājs 

Raimonds Sokolovskis. Mums tas 

dievkalpojums ļoti patika, un sākām 

iet biežāk, kā arī iestājāmies Vienības 

draudzē. 

Mēs bijām atnākuši uz dievkalpojumu, 

kur tika aizlūgts pēc četrdesmit 

dienām par mūžībā aizgājušās Dagnijas 

Grestes dvēseli – tas ir, kad mirušā 

Latviešu ev. lut. Vienības draudzē Sidnejā 

cilvēka dvēsele šo laiku klejo pa pasauli 

un pēc četrdesmit dienām uziet 

debesīs. Mums bija patīkams pārsteigums, 

ka šī jaukā tradīcija ir ieviesta 

arī šeit Austrālijā. Luterāņu ticības 

cilvēki Latvijā to uztver ļoti nopietni, 

nemācēšu sacīt par citām ticībām. No 

tās dienas, kad cilvēks tiek apglabāts, 

saliktās puķes uz kapa luterāņi atstāj 

četrdesmit dienas. Kad ir pagājis šis 

laiks, tad piederīgie iet sakārtot kapiņus 

– noņemt puķes, uzlikt apmalītes 

un pieminekli. Un pēc tam piederīgie 

mēdz sapulcēties kopā arī uz mielastu 

un – lai pabūtu kopīgās atmiņās 

par aizgājēju. Mūsu ģimenēs pie tā ļoti 

pieturas un mums tas liekas ļoti mīļi. 

„Mums, dzīvajiem ir tālāk jāiet kalnā... 

Mēs iesim, nesot Tevi domās līdz.“ 

Kristīne un Ģirts 

Sidnejā


Turies, Gotland, 

te mēs nākam! 

„Ir pagājuši jau 30 gadi, un daudz 

kas pagaisis no atmiņas, taču starp 

mums, kas piedalījās Gotlandes dziesmu 

dienās, vēl arvien pastāv kas līdzīgs 

brālībai vai saitei. Mēs esam 

elitāra kara draudze, ko vieno kopējas 

gaitas un kopējas emocijas, lepni uz 

savu ekskluzivitāti un piederību šim 

klubam. Vēl šodien ar lepnumu sakām: 

„Es biju Gotlandē.“ 

Kāpēc tieši Gotlandē? Uz salas, 

kur dzīvo tikai pāris latviešu, bez lielām 

sarīkojumu ēkām, tālu prom no 

cietzemes un mums pierastajām ērtībām, 

pilnīgi laika apstākļu varā? Nesen, 

pārlasot 1979. gada Austrālijas 

Latvieša numurus, palicis prātā kāds 

Zviedrijas latvieša izteiciens: „Visa 

tā būšana jau atkarājas no laika. Ja nu 

sāks līt, tad lai Dievs žēlīgs! Viss notiks 

brīvā dabā vai nenotiks nemaz.“ 

Kāpēc uzņemties tādu risku? Otro 

PBLA (Minsteres) dziesmu dienu laikā 

Gotlandē gāza kā ar spaiņiem. 

Tad kāpēc Gotlandē? Pirmkārt tīri 

emocionālu iemeslu dēļ. Gotlandē pienāca 

2. Pasaules kara bēgļu laivas no 

Kurzemes, no kurām izkāpa tagadējie 

Zviedrijas karaļa pavalstnieki, otrkārt 

– ģeogrāfiskais tuvums Latvijai. 

Likās, ka no salas austruma krasta dūmakā 

varam saskatīt Kurzemi. Bijām 

pirmo reiz gandrīz vai mājās, mēs – 

trīs tūkstoši tilta cēlāju uz Kurzemes 

krastu, lai ciemotos pie māsiņas, kas 

mūs vēl īsti negaidīja. Treškārt – sarīkošana 

izmaksāja relatīvi lētāk, salīdzinot 

ar citām vietām.“ Tā sākās 

mans Jaunajā Gaitā publicētais raksts. 

Pie mums, austrāliešiem, valda 

milzīgs pacilājums. Visos lielākos 

centros notiek informatīvas sapulces. 

Lidsabiedrība ir sarunāta – tā būs 

ANSETT. Gotlandes dziesmu dienu 

pārstāve Austrālijā ir Laila Ļauļa no 

Melburnas. Dižens sievišķis! Viņa pat 

dodas uz Visbiju, Gotlandes galvaspilsētu, 

pie Zviedrijas ceļojuma biroja 

Kultūra – Vēsture – Dienasgrā°mata 

Tu esi Gotlandē, mans draugs 

Šonedēļ paiet 30 gadi kopš daudzi no mums piedalījās vēsturiskajās Dziesmu dienās Gotlandē. Uldis Siliņš atsaucās uz redakcijas 

aicinājumu pakavēties savās atmiņās par viņa līdzdalību tajās. Te publicējam viņa atmiņu stāstījuma pirmo daļu. 

darbiniekiem nolīdzināt mums ceļu. 

Un mēs lidosim pāri Latvijai! Tāpēc 

jau ir vien vērts braukt. 

Mani Gotlandes dziesmu dienu sākumi 

meklējami Melburnas Kultūras 

dienu ballē, kur mani iepazīstina ar 

rīcības komitejas priekšsēdi Jāni Muchku 

no Zviedrijas. Mēs ar Juri Zemīti 

bijām tikko novadījuši Raibo pēcpusdienu 

ar rekordskaitli apmeklētāju – 

pāri par 1000. 

„Es jūs gribu aicināt uzstāties 

Gotlandes dziesmu dienās,“ Muchks 

man saka. Jādod humoristisks uzvedums! 

Sapnis vasaras naktī? Pirms es 

atmostos, es piekrītu. Tā sākās mūsu 

sadarbība, kas turpinājās vēl divas 

PBLA dziesmu dienas. Es saku Zemītim: 

„Zini ko, sābri? Mēs braucam 

uz Gotlandi!“ Zemītis domā, ka viņš 

atbildējis: 

„Siliņ, ej un izgulies!“ 

No mana brauciena gandrīz nekas 

neiznāk – manai sievai Ilzei ir vēža 

operācija, pie tam vēzis ir ļoti bīstamā 

vietā. Mums abiem laimējas; viņa izveseļojas 

un es saņemu zaļo gaismu. 

Go,go, go! 

Neesam jau mēs vienīgie izredzētie. 

Kanberiete Skaidrīte Dariusa vedīs 

uz Gotlandi Saules Jostas ansambli ar 

pašas sacerēto un horeogrāfēto Mārietas 

dziesmu, tad vēl Austrālijas Latviešu 

teātris ar Ernas Lēmanes lugu 

Solterra, viens no virsdiriģentiem būs 

Melburnas Rotas diriģents Viktors 

Bendrups. 

Aicina koristus, aicina dejotājus, 

aicina skatītājus. Bez 50 saules 

jostniekiem uz Gotlandi pošas arī 22 

tautas dejotāji no Melburnas Ināras 

Zemītes vadībā, un divi no Adelaides, 

68 koristi. Visa Austrālijas latviešu sabiedrība 

ir kājās. Kur vien klausies – 

visi brauks uz Gotlandi! 

ASV atsaucība klibo – atbrauc tikai 

kādi 500. No trīs braucieniem paredzētajām 

lidmašīnām nākas atteikt 

divas. Visa svētku viesu izvietošana 

ir zviedru tūrisma biroja rokās, jāsazinās 

ar viņiem un tikai ar viņiem. Tas 

nu Amerikas latviešiem nemaz nav 

pa prātam. O. Liepiņa prese Bostonā 

aģitē pret dziesmu dienām Gotlandē. 

To pašu dara Izvestija savā 13. aprīļa 

numurā, nosaucot svētkus par netīru 

nodomu. 

Šie bija pirmie trimdas latviešu 

dziesmu svētki tik tuvu Latvijas krastam, 

un nervozais krievu lācis savā 

aprobežotībā gādāja, lai par tiem sāktu 

runāt arī internacionālā sabiedrība. 

Uz Zviedriju tiek izdarīts diplomātisks 

spiediens, lai svētkus vispār aizliedz. 

100 cilvēku lielajai austrāliešu 

tūristu grupai uz Latviju atsauc PSRS 

vīzas. Iemesls – neesot viesnīcās vietu. 

Ar Amerikas latviešu tūristiem 

krievi tomēr tā neuzdrošinās apieties. 

Kā redzēsim, Dziesmu dienu laikā 

Stokholmā viesosies krievu karakuģu 

eskadra. 

Liktenis, šķiet, pret mums ir sazvērējies, 

dziesmu dienu gadā avarē 

vairākas DC tipa lidmašīnas, un tās 

izņem no apgrozības. Mums ar šo modeli 

bija paredzēts lidot. Kas nu būs, 

kas nebūs? 

Gotlandes Dziesmu dienu ideja 

pieder komponistam un diriģentam 

Albertam Jērumam, kas bija arī svētku 

muzikālās daļas vadītājs. Taču viņš 

svētkus nepieredzēja. Viņa sapni dzīvē 

izveda Zviedrijas latvieši – Jānis 

Muchks un Jānis Ritums. Administratīvo 

daļu vada jaunietis Andrejs Leimanis, 

tautas dejas – Ingrida Leimane. 

Kopā ar komitejas locekli Maksi Štālu, 

viņi ir bijušie Minsteres ģimnāzijas 

mičotāji. Vispār starp komitejas locekļiem 

ir daudz sabiedrībā pazīstamu 

vārdu. Cik man zināms, tad PBLA bija 

rīkotājs tikai uz papīra un, iespējams, 

piekrita sava vārda lietošanai tad, kad 

Jānis Muchks un Jānis Ritums bija 

apņēmušies segt svētku iztrūkumu no 

saviem privātajiem līdzekļiem. 

Šodien, pašķirstot Vadoni, redzu, 

ka bez austrāliešiem vēl piedalījies 

Stokholmas latviešu teātris, atsevišķo 

koncertu devēji: Anglijas latviešu 

muzikālais ansamblis Atbalss, Toronto 





sieviešu koris Zīle, Bostonas muzikālais 

ansamblis Kolibrī, Ņujorkas latviešu 

koris, Stokholmas Nacionālās 

operas soliste Ileana Pētersone, Portlandes 

jauniešu ansamblis Dzintars, 

Minsteres latviešu ģimnāzijas ansamblis 

ar Jāņu uzvedumu, Amerikas 

latviešu teātra ansamblis Vašingtonā 

ar Osvaldu Uršteinu, papildināts ar 

Stokholmas latviešu teātra un Viduszviedrijas 

kora dalībniekiem. Kur tad 

vēl arhibīskaps J. Lūsis, dzejnieki, 

rakstnieki, gleznotāji un politiķi. Bez 

jau minētajiem piedalās dziedātāji no 

27 koriem, dejotāji no 17 deju kopām 

no ASV, Kanādas, Austrālijas, Zviedrijas, 

Anglijas un Vācijas. Ja Vadonī 

uzdotie vārdi ir precīzi, tad starp dejotājiem 

bijusi viena bij. ministre (Vita 

Tērauda), viens bij. sūtnis (Imants 

Gross), starp dziedoņiem – bij. ministri 

Egils Levits un Tupešu Jānis. 

Līdz 1979. g. marta beigām ir pieteikušies 

3300 dalībnieki un klausītāji: 

650 dzied, 270 dejo tautas dejas. Īsto 

skaitli neviens nezina vēl šodien. 


Es ķeros pie uzveduma sastādīšanas 

– šis tas jauns, šis tas uzsildīts. 

Vispirms jānoskaidro, kuri no teātriniekiem 

var braukt. Juris Zemītis, 

Lija Veikina un es veidojam ansambļa 

kodolu. Saules Jostas muzikālās daļas 

vadītājs ir no SLT – Imants Līcis. 

Tātad mums ir savs aranžētājs un pavadītājs. 

No Saules Jostas mēs varam 

aizņemties statistus. Par laimi Solterra 

ansamblī ir arī Gunārs un Irena Klausi, 

kas laipni apsolās piedalīties arī 

mūsu uzvedumā. Vēl tiek Gotlandei 

angažēts Modris Gross no Stokholmas 

teātriniekiem. Rēviju veidos 15 skeči 

ar 9 dziesmām. Es izšķiros saukt rēviju 

par Tu esi Gotlandē, mans draugs, 

nosaukums ņemts no prologa, ko teic 

Lija. 

Kur maza sala Baltij’s jūrā snauž, 

Kur jūras vēji granītkrastu grauž, 

Kur lapu mežos uzzied orhidejas, 

Kur tautumeitas Visbij’s mūros smejas, 

Kur tukšas pudeles ceļ varen‘ augstu 

grēdu, 

Kur auto vietā brauc ar vellapēdu, 

Kur latvji šodien savus svētkus svin, 

No kurienes kurš nācis – tikai Dieviņš 

zin, 

Kur visi strīpā guļ kā bundžā liktas 

šprotes, 

Kur Jāņu naktī jāvelk siltas botes, 

Kur latvju valoda ar citām mēlēm 

vijas, 

Kur ļaudis rindās stāv pie mazmājiņas, 

Kur letiņš nopietni un klusi 

Iet skatīt Kurzemi, bet blenž uz 

Zviedrij’s pusi 

Kur esi tu? Un atbild mežs un lauks: 

Tu esi Gotlandē! Gotlandē, mans 

draugs! 

Gotlandes braucēji Atēnas lidostā. 

Lasu, Austrālijas Latvietī, ka viena 

no uzveduma numuriem – Šāvēju 

dziesma uzņemta DV kora skaņu platē 

Latviešu karavīru dziesmas (gan bez 

atsauces uz autoru). Jābrīnās, kurš bija 

tas ēzelis, kas to pieskaitījis pie karavīru 

dziesmām. Dziesma bija par Daugavas 

Vanadžu šāvēju sekciju Sidnejā. 

Dekoratīvās skatuves iezīmes ansamblis 

ņems līdzi no Austrālijas. To 

starpā būs 6 izjaucami podesti, kas 

izpildīs galda, krēslu un gultas vietu. 

Maiņas varēs paveikt 5 sekunžu laikā. 

Jāpiemin, ka uz Gotlandi izrādes vajadzībām 

ceļos arī 20 tukšas Fostera 

alus kārbas un viena franču konjaka 

pudele. 

Tās vajadzīgas skečam Gotlandes 

muitā, kur mūsējie mēģina iešmugulēt 

Visbijā alkoholiskos dzērienus. Kā 

pirmais iet cauri muitai Zemītis. Viņam 

mugurā ir mētelis. Kad viņš to 

paver, lai ieliktu kabatā dokumentus, 

var redzēt, ka krūtis noklātas ar alus 

bundžiņām kā bruņas. Irenai cepurē 

iebūvēta franču konjaka pudele. 

Uzvedums notiks Visbijas kino 

zālē, kur par skaņām un apgaismojumu 

rūpēsies Stokholmas kolēgas. Ansamblis 

uzstājas uz savu risku, paturot 

sev 70% no ienākumiem. 

Atsevišķus skečus iestudēs L. Veikina, 

U. Siliņš, G. Klauss un I. Sveilis. 

Mēģinājumi ansamblim sagādā daudz 

galvassāpju, jo starp Sidneju un Melburnu 

ir 1000 km liels attālums. 

Gotlandes dziesmu svētku kaleidoskopu 


izrādam Sidnejā 13. maijā, bet Melburnā 

3. jūnijā. 

Es neesmu apmierināts ar Tobago 

skeču, un to mēs Melburnā, Sveilim 

nekā nesakot, aranžējam par jaunu. 

Tobago ir par jaunās latviešu valsts 

Latvīnijas dibināšanu Tobago salā, kur 

šim nolūkam tiek izcelts Daugavas Vanagu 

desants. Darbības skečā nav, viss 

balstās uz vārdu spēli. Mēs lasām ziņojumus 

no dažādām avīzēm, kas seko 

invāzijas norisēm. 

Cerams, ka izdevējam E. Dēliņam 

bija laba humora sajūta, jo mēs blamējām 

viņa orgānu Austrālijas Latvieti. 

(Austrālijas Latvietis tiek salikts divas 

nedēļas iepriekš, un tajā nekas [no notikumiem] 

neparādās). 

Atreferējums nobeidzās ar Latvīnijas 

himnu: 

Kungs, jel mūsu ceļus virzi 

Prom uz kokonatu birzi, 

Zemi bagāto un lāgo, 

Uz Tobago! 

FOTO Ervīns Nāgels 

Kad es Tobago publicēju Rūgtajā 

Apīnī, Dr. Ed. Andersons bija stāvā 

sajūsmā un aicināja mani vest trupu 

uz vienu no latviešu Tobago salidojumiem. 

Protams, par saviem līdzekļiem. 

Es paliku Latvīnijas valsti neredzējis. 

Par mūsu izrādēm Austrālijā 

A. Zariņš Trejos Vārtos raksta: 

„Labu ieskatu U. Siliņa joku pasaulē 

deva pēdējais viņa sarakstītais 

un organizētais uzvedums „Tu esi Gotlandē, 

mans draugs.“ 

[---] Viss Gotlandes izrādes smagums 

gūlās uz paša Siliņa, Lijas Veikinas 

un Jura Zemīša pleciem, nedaudz 

piebasējot ALT aktieriem Irēnai un 

Gunāram Klausiem. Nebūšu alojies, 

ja teikšu, ka 99,9% klausītāju būs vienis 

prātis, ka lielākais un galvenais 

„Oskars“ pienācās L. Veikinai. Parādīdamās 

gandrīz visos skečos, pāris 

minūšu laikā pārmainot tērpus vai 

parūkas, ik reizes no jauna parādīdamās 

skatuvē pirmajos mirkļos gribējās 

jautāt: kas tā tāda? Citāds paskats, 

balss, kustības, mimika un gaita. Kopā 

ar J. Zemīti un U. Siliņu viņa nevien 

virpuļoja pa skatuvi un dziedāja, bet 

pat gulēja kopējā gultā. Viss bija raits, 

bezkļūdaini saliedēts. Irēna Klausa 

bija varena, spīva kūru sieva, [---], 

Gunārs Klauss sevišķi patika „Sudrabkāzās“ 

[---] 

Mēs esam virs Kolkas! 

Beidzot esam tik tālu, ka gaidām 

Sidnejas lidlaukā, lai pievienotos melburniešiem 

un kanberiešiem ceļā uz 

Bangkoku, kur mūs sagaidīs pertieši 

un pirmā melburniešu grupa, kas izlidojusi 

dienu ātrāk. Braucam ar Tailandes 

lidmašīnu. Oficiālā Dziesmu dienu 

ceļojumu aģentūra Austrālijā ir AN- 

SETT lidsabiedrība – letiņi ir izplēsuši 

lētākas biļetes (ko mums izsniedz par 

jaunu tūlīt pēc pacelšanās. Acīmredzot, 

tiek dzīts kāds šmugulis). Pateicoties 

ANSETT lidsabiedrībai, mums 

ir visādi atvieglojumi, un muļķa desa 

pavadoņa lomā – norvēģu izcelsmes 

austrālietis. Ar viņa gādību Bangkokas 

telefona būdā tiek aizmirstas 

pirmās Melburnas grupas pases, kas 

nodotas viņa gādībā, ko gan par laimi 

atkal atrod. 

[Iespējams, ka savs nopelns pie 

ANSETT labvēlības bija arī melburnietim 

Kārlim Muškem, kas bija viens no 

lidsabiedrības vecākajiem pilotiem] 

Mūsu grupa, acīmredzot, nav 

daudz lidojusi, jo neliekas, ka vairums 

būtu iepriekš zinājis, ka dzērieni internacionālos 

lidojumos ir pa brīvu. Tas 

nu ir negaidīts debesmannā, jo tiek 

šmorēts tā, it kā rītdienas vairs nebūtu, 

kā angļi saka. Balsis aug skaļumā, cilvēki 

stāv ejās kājās. Tailandietes tikai 

smaida un nes dzeramos. Orhidejas, ne 

meitenes! Mīlīt, šitā tik ir dzīve! 

Bangkokā satiekamies ar tautiešiem 

un viņu vadoni. Tālāk lidojām ar 



Latvijas īsziņas 

Vai valdība kritīs? 

Pirmdien, 15. jūnijā preses konferencē 

potenciālie Rīgas vadītāji – tās 

iespējamais mērs Nils Ušakovs (SC) 

un vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/ 

LC) – paredzējuši, ka pašreizējā valdība 

ilgāk par rudeni nenoturēsies. Šlesers 

uzsvēra, ka LPP/LC negatavajos 

gāzt valdību, bet abi politiķi norādīja, 

ka būtu gatavi iesaistīties pēc tam jaunas 

valdības veidošanā. 

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis 

(JL) kritizē Nilu Ušakovu 

(SC) un Aināru Šleseru (LPP/LC) par 

valdības krišanas prognozēm, norādot, 

ka nākamajiem Rīgas vadītājiem būtu 

vispirms jāpierāda sevi darbos, pirms 

paredzēt valdības galu: „Pirms izteikt 

prognozes par valdības darba ilglaicīgumu 

un stabilitāti, nākamajiem Rīgas 

vadītājiem – Nilam Ušakovam un Ainaram 

Šleseram vispirms būtu pašiem 

darbos jāapliecina spēja vadīt Latvijas 

galvaspilsētu krīzes situācijā un tikai 

pēc tam jāizsaka minējumi par to, kad 

kritīs valdība... 

Valdība šobrīd dara visu, lai glābtu 

valsti no bankrota, par kuru politiska 

atbildība jāuzņemas Šleseram, kurš ir 

strādājis iepriekšējās valdībās un bijis 

viens no tiem, kas bezatbildīgi aicinājis 

ekonomiku gāzēt līdz grīdai. Rezultātā 

šobrīd mēs esam tur, kur esam. 

Diemžēl nav dzirdēts, ka nākamais 

Rīgas vicemērs būtu atzinis arī savu 

līdzatbildību valsts ekonomikas graušanā.“ 

* * * 

Skolotāju algas samazinās 

Pirmdien, 15. jūnijā intervijā LTV 

raidījumam 100. pants izglītības un 

zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) 

paziņojusi, ka no 1. septembra skolotāju 

algas tiks samazinātas tomēr 

par 40%. Koķe paskaidroja, ka netiek 

mainīta vienas slodzes likme – tā būs 

21 stunda nedēļā, bet par vienu slodzi 

skolotāji saņems 185–190 latus iepriekšējo 

240 latu vietā. 

* * * 

Piena produkti lētāki 

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas 

centra dati liecina, ka piena 

produktu cenas periodā kopš marta 

strauji samazinās, vidēji atpaliekot no 

iepriekšējā gada līmeņa par 15-20% 

* * * 

Finanšu ministrijai palīdzība 

Svētdien, 14. jūnijā TV raidījumā 

Nekā personīga ministru prezidents 

Valdis Dombrovskis norādīja, ka Finanšu 

ministrijas (FM) ierēdņi varētu 

strādāt arī labāk. Ministrijas kapacitātes 

stiprināšanai Rīgā kādu laiku strādās 

arī starptautisko aizdevēju eksperti, 

kuri arī norādījuši uz ministrijas 

kapacitātes trūkumu. 

Premjers atklāj, ka starptautiskie 

aizdevēji, cerams, izlīdzēs ne tikai 

ar nākamo aizdevumu, bet arī ar saviem 

speciālistiem, jo viņi drīzumā 

braukšot uz Rīgu, lai FM ierēdņiem 

palīdzētu sastādīt valsts budžetu, ko 

viņi kā izrādās neprot pietiekami labi. 

TV raidījumā premjers atklāja: „Zināmus 

aizrādījumus mēs saņemam arī 

jautājumā par FM administratīvo kapacitāti. 

Tā tas bija arī pirmajā sarunu 

raundā, kas bija vēl pagājušā gada 

decembrī, kur mums vēl tagad velkas 

līdzi problēmas, kas starptautiskajiem 

aizdevējiem tika sniegta neprecīza vai 

nepatiesa informācija.“ 

* * * 

Vēlētāji neapmierināti 

Gandrīz 48% aptaujāto iedzīvotāju 

nav apmierināti ar pašvaldību vēlēšanu 

rezultātiem. Laukos par pašvaldību 

vēlēšanu rezultātiem nepamierināti ir 

vairāk nekā 57,9% no aptaujātajiem. 

Ar Eiroparlamenta vēlēšanu rezultātiem 

ir neapmierināti 47,4% iedzīvotāju. 

No visiem lauciniekiem 64,4% 

nav apmierināti ar Eiroparlamenta vēlēšanu 

rezultātiem. 

* * * 

Eksāmeni internetā 

Policija, izmeklējot 8. jūnijā uzsākto 

kriminālprocesu par gadījumu, 

kad kādā interneta mājaslapā septiņas 

stundas pirms matemātikas eksāmena 

sākuma tika nopludināti pārbaudes 

darba uzdevumi, secinājusi, ka publiskajā 

vidē patiešām nonākuši īstie eksāmena 

materiāli. 

Interneta vietnē urlas.lv vairākas 

stundas pirms eksāmena ievietoti eksāmena 

materiāli. Materiālus ievietojusi 

persona ar iesauku Godmanis. 

Natālijas Draudziņas ģimnāzijas 

direktors Māris Sika, apstiprināja, 

ka no interneta vietnes urlas.lv lejuplādētie 

matemātikas uzdevumi ir tie 

paši, kas bija jārisina skolēniem, un 

piebilda, ka, visticamāk, informācijas 

noplūde nav notikusi no kādas skolas, 

jo tās uzdevumus saņēmušas starp 

plkst. 7 un 8 no rīta. 

* * * 

Valdība taupa 

Svētdienas, 14. jūnija vakarā valdības 

ārkārtas sēdē valdība, pieņēma 

vairākus lēmumus, starp tiem: 

– Nolēma uzdot valsts kapitālsabiedrībām 

iemaksāt valsts budžetā 

80% no peļņas, bet Latvenergo – 

100%. 

– Nolēma. ka ar 1. jūliju neapliekamā 

minimuma apmērs iedzīvotāju 

ienākuma nodokļa aprēķināšanai tiek 

samazināts no 90 līdz 35 latiem. 

– Nolēma par vairāku sociālo apdrošināšanas 

pakalpojumu vai valsts 

sociālo pabalstu saņemšanu mājās 

turpmāk valsts atvilks samaksu. 

– Apstiprināja Izglītības likuma 

grozījumus, kuros paredzēts pārtraukt 

obligātu pirmsskolas apmācību, lai 

spētu samazināt šī gada valsts budžetu 

par 500 miljoniem latu. Līdz šim likums 

noteica, ka piecus un sešus gadus 

vecu bērnu apmācība, lai tie būtu 

gatavi zinību apgūšanai pamatskolā, ir 

obligāta. 

Likumprojekts paredz, ka Izglītības 

un zinātnes ministrija atsakās no 

vairākiem funkcijām: izglītības iestāžu, 

izglītības programmu un pedagogu 

reģistru aktualizēšanu un izveidošanu, 

kā arī pedagogu kvalifikācijas noteikšanu 

un vērtēšanu. 

– Akceptēja likuma grozījumus, 

kuri paredz par 10% samazināt pensijas, 

par 70% samazināt pensijas strādājošiem 

pensionāriem un par 50% 

samazināt strādājošiem vecākiem 

māmiņu algas, atzīstot, kas tas radīs 

spriedzi sabiedrībā un pamatu sūdzībām 

Satversmes tiesā. 

Likumprojektā normas 2009. gadā 

valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā 

budžetā ļaus ietaupīt 91 586 400 

latus, paredz Finanšu ministrija. 

Likumprojekta autori atzīst, ka, 

samazinot pensijas un pabalstus, attiecīgi 

samazināsies arī to saņēmēju ienākumi, 

pasliktināsies pensijas saņēmēju 

pirktspēja, spēja norēķināties par 

saņemtajiem pakalpojumiem (tai skaitā 

par komunālajiem pakalpojumiem, 

elektroenerģiju, medicīnas pakalpojumiem 

u.c.), un strādājošie pensionāri 

būs „izvēles priekšā – turpināt saņemt 

pensiju vai saņemt tikai pensijas daļu 

un strādāt.Iespējams, ka daļa pensionāru 

atteiksies no legāla darba un turpinās 

darbu, saņemot algu aploksnēs. 

Līdz ar to valstī samazināsies nodokļu 

ieņēmumi un palielināsies ēnu ekonomikas 

īpatsvars. Tajā pat laikā, pensionāriem 

atstājot darbu, atbrīvosies 

darba vietas darbspējīgā vecuma personām, 

tādējādi varētu samazināties 

bezdarba līmenis.“ 

Likuma autori atzīst, ka tā normas 

„atstās negatīvu ietekmi ne tikai uz to 

sabiedrības daļu, kuru tās tieši skars, 

bet arī radīs negatīvu noskaņojumu 

pārējā sabiedrībā, jo personai godprātīgi 

veicot nodokļu maksājumus, t.sk. 

arī pensijām, nebūs pārliecības, ka likumdevējs 

arī turpmāk viņa nopelnīto 

pensiju nesamazinās.“ 

Bet likuma autori arī vērš uzmanību 

uz rikta normas ir pretrunā ar Satversmi 

un tiesiskās paļāvības principu, 

un var radīt pamatu personām vērsties 

ar pieteikumu Satversmes tiesā. ∎


Strūklaka Cēsīs 

Ceturtdien, 28. maijā Cēsīs Rožu laukumā pēc rekonstrukcijas 

svinīgi, uzstājoties Cēsu 1. pamatskolas orķestrim, 

tika atklāta izbūvētā sausā strūklaka. Tā ir lielākā 

šāda veida strūklaka Latvijā. Strūklakas projekta autors ir 

Jānis Rieksts (Vides projektu studija). Strūklaka darbosies 

no pulksten 8 rītā līdz pusnaktij un vakara stundās tiks izgaismota 

dažādās krāsās. Rožu laukums bijis Cēsu pilsētas 

centrālais laukums jau kopš 13. gadsimta vidus, saukts par 

Tirgus laukumu. Saskaņā ar viduslaiku vācu pilsētas plānojuma 

principiem, tuvumā atradusies katedrāle un rātsnams, 

kā arī soda stabs un aka, kuras vietā pašlaik atrodas 

tā sauktais ķīniešu namiņš. 

20. g.s. sākumā pilsētai tirgus laukums kļuva par šauru 

un 1920. gados tirgu pārcēla uz tagadējo vietu, bet pašu 

laukumu 1927. gadā pārvērta par skvēru pilsētas centrā. 

1936. gadā tas tika pārdēvēts par A. Pumpura laukumu, bet 

kopš 1940. gadiem tas ir pazīstams kā Rožu laukums. 

Arheoloģisko izrakumu darbos pērnvasar Rožu laukumā 

atrada senlietas – koka mucas ar īpašuma zīmēm uz 

dibena dēļiem, virpotus koka un galdiņtraukus, darbarīkus, 

auduma paraugus, no Reinzemes ievesto keramiku un 

degušus graudus. Izpētot Cēsu pilsētas seno koka apbūvi, 

atklājās, ka 2,4 metrus biezajā kultūrslānī bija labi saglabājušās 

vairākas statņu konstrukcijā celto ēku paliekas, atrasti 

dažādi iedzīves priekšmeti, izdevās izpētīt 42 kvadrātmetru 

lielu noliktavas ēku, kurai bija pat vēl saglabājušās 

koka kāpnes. Šādas statņu konstrukcijā celtās ēkas Latvijas 

teritorijā parādījās 13. g.s. līdz ar vāciešu ieceļošanu; Cēsis 

ir pirmā pilsēta pēc Rīgas, kur atrasts šāds sens būvveids. ∎ 

Fragments no 

Preses brīfinga 

transkripta pēc 

Valsts prezidenta 

Valda Zatlera 

tikšanās ar Ministru 

prezidentu 

Valdi Dombrovski 

2009. gada 3. jūnijā. 

Preses brīfings 

notika vēl pirms 6. jūnija Eiropas 

Parlamenta un Latvijas pašvaldību 

vēlēšanām, kurās piedalījās tikai 54% 

balsstiesīgo vēlētāju. 

Delfi: Mans jautājums ir saistībā ar 

vēlēšanām. Vai pats piedalīsieties un 

ko varat ieteikt iedzīvotājiem izvēloties 

nākamos pašvaldības deputātus un 

Latvijas pārstāvjus Eiroparlamentā? 

Valsts prezidents: Noteikti piedalīšos. 

Jau iepriekšējās vēlēšanās 

parādīju savu pasi, kurā ir pilnīgi visi 

zīmodziņi no vēlēšanām, cik ir iespējami, 

kā kolekcija. Bet katram pilsonim 

ir jāpiedalās vēlēšanās. Un jo grūtāka 

ir situācija, gan ekonomiskā, gan 

arī sadzīviskā un sociālā, jo pilsonim 

jābūt aktīvākam. Šobrīd ir jāpanāk tas, 

lai pilsoņi noteikti aizietu uz vēlēšanu 

iecirkņiem un izdarītu savu izvēli. Izvēli, 

kuras izdarīšanai viņi ir novērtējuši 

situāciju savā novadā, savā pilsētā 

un uzticējušies kādam konkrētam cilvēkam 

vai politiskajam spēkam, kas, 

pilsoņuprāt, spēs izvest mūsu valsti 

no ekonomiskās krīzes un arī atrisināt 

tos pašvaldības reorganizācijas uzdevumus, 

kas šobrīd stāv priekšā – gan 

reģionālā reforma, tātad jaunie novadi. 

Ir daudz lielāka izvēle un tas, kurš 

pastāvēs maliņā pēc tam noteikti būs 

neapmierināts un nevarēs nevienu vainot, 

jo tādā gadījumā pilsonis būs upurējis 

savas vienīgās politiskās tiesības, 

kas viņam tiek dotas un, faktiski, ir arī 

viņa pienākums. Tāpat ir jāpadomā, 

kurš veiksmīgāk risinās skolu reformu 

un kurš risinās veselības aprūpes 

reformu. Šajās vēlēšanās kā nevienās 

iepriekš ir svarīga tieši pilsoņu piedalīšanās 

un viedokļa paušana, jo ļoti 

daudz nākamajos trīs mēnešos būs atkarīgs 

tieši no jaunievēlētajiem deputātiem, 

vai dzīve ies augšup vai lejup. 

Un nebūs tā, ka pilsonis nevar ietekmēt 

šo procesu. Pilsonis vistiešākajā 

veidā ietekmē šo procesu. Neapmierinātība 

varētu būt tikai tad, ja kāds ir 

stāvējis malā. 

Delfi: Kā Jūs vērtējat to, ka vismaz 

Rīgā varētu uzvarēt tā dēvētās krievvalodīgās 

partijas? 

Valsts prezidents: Ja visi ies uz 

vēlēšanā un ideālajā variantā būs vairāk 

nekā 80 procentu vēlētāju līdzdalība, 

tā precīzi atspoguļos to situāciju, 

kāda Rīgā ir – kādi politiskie spēki 

ir gatavi uzņemties atbildību, un ne 

tikai gatavi, bet arī, kurus politiskos 

spēkus pilsoņi atbalsta. Varbūt es nosaucu 

fantastisku skaitli, 80 procentu 

dalība, jo līdz šim tā ir bijusi starp 50 

Bijusī melburniete Selga Beņķe pie strūklakas. 

Prezidents par balsošanu un eiro 

un 60 procentiem, 

kas nozīmē, ka 

Rīgas likteni izšķir 

ne vairāk kā 

ceturtā daļa no tās 

iedzīvotājiem. To 

nedrīkst pieļaut, 

visiem ir jāiet uz 

vēlēšanām 

TV3: Premjers ir paudis viedokli, 

ka eiro ieviešana tiek atlikta uz 

2013. gadu un faktiski šis stratēģiskais 

mērķis kā liecina signāli no Latvijas 

Bankas varētu tikt apdraudēts, jo citi 

rādītāji varētu pasliktināties. Vai Jūs 

nesatrauc šādi paziņojumi? 

Valsts prezidents: Sākšu ar vēsturi. 

Stratēģiskais mērķis bija eiro ieviešana 

2008. gada 1. janvārī. Mēs to 

neesam izdarījuši, tātad mūsu valdības, 

kas strādāja līdz 2008. gadam nav 

to izdarījušas. Tas mums radīja ļoti 

daudz problēmu, kad pasaulē sākās finanšu 

un ekonomiskā krīze. Tas rada 

problēmas vēl šodien, problēmas, bez 

kurām mēs varējām iztikt. Tāpēc mērķis 

– eiro 2012. gadā vai 2013. gadā – ir 

pilnīgi noteikts un tam jābūt atbalstam 

gan no valdības puses, gan no Latvijas 

Bankas puses, gan no uzņēmēju un 

sabiedrības puses. Jo tālāk mēs atliksim 

šī mērķa izpildi, jo vairāk grūtību 

mums būs priekšā. Pašu radītu grūtību, 

nevis kāda cita radītu. 

Latvijas Valsts prezidenta kanceleja 

Prezidenta preses dienests 

FOTO Juris Beņķis


Šāda tēma bija izvēlēta Rīgas 

Latviešu biedrības Zinību komisijas 

un Mūzikas komisijas kopīgi 

rīkotajam Ceturtdienu priekšlasījumu 

vakaram biedrības Līgo 

zālē 4. jūnijā. Šie priekšlasījumi 

allaž pulcē itin krietnu klausītāju 

pulku, jo uzaicinātie referenti, un 

viņu stāstījumu visdažādākie temati 

ir plašu sabiedrību saistoši. 

Arī šoreiz skaistā Līgo zāle bija 

klausītāju pārpildīta, jo paredzētā 

tikšanās ar Austrālijā un Latvijā 

labi pazīstamiem tautiešiem 

Brigitu un Guntaru Saivām solīja 

interesantus atklāsmes brīžus. 

Un ieradušies – radi, draugi, paziņas, 

trimdas likteņbiedri, kā 

arī šo priekšlasījumu ierastie apmeklētāji 

– nebija vīlušies, jo divu stundu ilgais 

sarīkojums sniedza bagātīgus abu 

viesu atziņu un muzikālos iespaidus. 

Vakaru vadīja Rīgas Latviešu 

biedrības priekšsēdētāja vietniece 

Gaida Jablovska un šo rindu autors – 

Mūzikas komisijas priekšsēdētājs, 

iepazīstinot ar viesu dzīves un darba 

gaitām Latvijā, Vācijā, Dānijā un Austrālijā. 

Un vakara apmeklētājiem pavērās 

plašs priekšstats par viņu piepildīto 

dzīvi – skološanos, profesionālo darbu 

un sabiedriskajām aktivitātēm, ģimeni, 

kas nu jau mīļā un sirsnīgā sadraudzībā 

ilgst vairāk nekā pusgadsimtu, 

un kurā uzaudzinātas divas meitas. 

Kaut arī Guntara Saivas darba 

mūžs galvenokārt saistījies ar tehnisko 

zinātņu lietām, tomēr viņa interešu 

lokā allaž bijusi ievērojamu latviešu 

inteliģences personību dzīves un darba 

izpēte, mūsu tautas likteņgaitas trimdas 

apstākļos. Viņš daudz strādājis 

pie ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu 

zinātnieku un kultūras darbinieku devuma 

apzināšanas, dokumentēšanas 

un pārvešanas Latvijā. Par to Guntars 

Saiva daudzkārt publicējies trimdas 

un Latvijas laikrakstos, žurnālos un 

periodiskos rakstu krājumos, vairākkārt 

referējis par izcilām zinātnes un 

mākslas personībām, tostarp Latvijas 

Universitātē, Zemkopības ministrijā, 

Latvijas Lauksaimniecības Universitātē, 

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas 

akadēmijā, Paula Stradiņa Medicīnas 

vēstures muzejā, Raiņa un Aspazijas 

mājā Rīgā, arī Jēkabpils pilsētas 330 

gadu jubilejas svinībās, Janpiebalgas 

ģimnāzijā, Vecpiebalgas vidusskolā 

un citviet. Viņš izdevis grāmatas Dzīve 

Ķīles bēgļu nometnēs un Latviešu 

bēgļi Dānijā, kā arī atsevišķas nelielākas 

publikācijas (Ieskats teātra dzīvē 

Jēkabpilī vācu okupācijas gados. 1941 

– 1944, u.c.). 

Guntars Saiva savā interesantajā, 

faktiem bagātajā un ar fotoreprodukcijām 

papildinātajā stāstījumā aptvēra 

ļoti plašus mūsu tautas trimdas likteņgaitu 

saimnieciskās, politiskās, izglītības, 

kultūras un sabiedriskās dzīves 

Kā latvietis jūtas Austrālijā? 

No kreisās: RLB mūzikas komisijas priekšsēdētājs 

Arvīds Bomiks, Brigita Saiva, RLB priekšsēdētāja 

vietniece Gaida Jablovska, Guntars Saiva. 

FOTO Zigurds Mežavilks 

novadus, jau sākot ar atvadām no Latvijas, 

tad tālāk sūro dzīvi bēgļu nometnēs, 

līdz beidzot jauna dzīves posma 

uzsākšanu un turpinājumu Austrālijā. 

Lai arī kādi būtu iemesli, bet par to, kā 

latvietim klājas Austrālijā, mums, Latvijā 

dzīvojošo lielākajai daļai, diemžēl 

jāatzīst, ka šīs zināšanas, salīdzinājumā 

ar informāciju par tautiešu dzīvi 

Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, 

Anglijā, Vācijā, Zviedrijā un vēl 

citviet, ir visai pieticīgas. 

Arī Austrālijā maizes rieciens, 

tāpat kā citur pasaulē, latvietim vienmēr 

ir bijis jānopelna sūrā un grūtā 

darbā. Ir bijis smagi jāstrādā, lai liktu 

pamatus jaunai dzīvei, iegūtu izglītību, 

radītu un uzturētu ģimeni, koptu 

un nosargātu savu kultūru, latvisko 

identitāti. Un var vienīgi ar cieņu apbrīnot 

mūsu tautiešu nesavtīgās pūles, 

lai ilgu gadu garumā vērienīgi 

veidotu Austrālijas latviešu Kultūras 

dienas, spēlētu teātri, dziedātu koros 

un ansambļos, dejotu, virzītu literāro 

dzīvi, mākslas procesus, audzinātu un 

skolotu jauno paaudzi – tātad visplašākajā 

veidā uzturētu aktīvu latvisko 

kultūras dzīvi. Un Guntara Saivas 

stāstījumā visas šīs norises spilgti atklājās 

konkrētu cilvēku un kolektīvu, 

biedrību un organizāciju nesavtīgajā 

veikumā. Un lai arī kur latvietis mājotu, 

izrādās – viņš ir sīksts, izturīgs, 

uzņēmīgs, mērķtiecīgs, savu tautu un 

dzimteni Latviju mīlošs. 

Interesantus latviešu teātra vēstures 

faktus (tostarp arī Guntara Saivas 

mātes līdzdalību teātra mākslas procesos) 

savā uzrunā minēja Latvijas 

Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, Rīgas 

Latviešu biedrības Teātra komisijas 

priekšsēdētājs, profesors Viktors 

Hausmanis, kurš pašlaik intensīvi 

strādā pie Austrālijas latviešu teātra 

vēstures izpētes. 

Priekšlasījuma vakara kultūras 

programmu kuplināja Guntara Saivas 

dzīvesbiedres, pazīstamās latviešu 

dziedātājas, kopš 1990. gada arī latviešu 

evaņģēliski luteriskās baznīcas 

diakones, Kvīnslandes latviešu evaņģēliski 

luteriskās draudzes Brisbanē 

vadītājas Brigitas Saivas 

dziedāto Jāņa Mediņa, Bruno 

Skultes, Eižena Freimaņa, Volfganga 

Dārziņa vokālo darbu ieraksti 

pianistu Eižena Freimaņa, 

Ingrīdas Šakurovas-Rinnas 

un Intas Villerušas klavierpavadījumā. 

Eižena Freimaņa klavierminiatūras 

Variācijas par 

tautas dziesmu „Čuči, mana 

līgaviņa“ spēlēja Jāzepa Vītola 

Latvijas Mūzikas akadēmijas 

profesors, Pasaules Brīvo latviešu 

apvienības Mūzikas nozares 

balvas (1995) un Latviešu 

mūzikas balvas (2007) laureāts 

Ventis Zilberts, kurš vairākkārt, 

tāpat kā viņa kolēģe Inta 

Villeruša, bijis pavadītājpianists Brigitas 

Saivas koncertos Latvijā. Brigita 

Saiva savās dziedātājas gaitās galvenokārt 

koncertējusi latviešu publikai, 

sniedzot patstāvīgus solokoncertus vai 

arī piedaloties kopkoncertos ar laicīgu 

un garīgu repertuāru (Austrālija, 

Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda, 

Dānija, Zviedrija, Latvija). Nozīmīgi 

bijuši viņas solodziedājumi Jurjānu 

Andreja, Jāzepa Vītola, Helmera Pavasara 

un Alfrēda Kalniņa kantātēs. 

Kalpošanu latviešu mūzikai māksliniece 

uzskata par pašu nozīmīgāko savas 

solistes gaitās. Dziedones skaistais 

balss tembrs, izkoptā dikcija, skaņdarbu 

satura tēlainā pasniegšanas maniere, 

nemaldīgā sacerējumu formveides 

izjūta viņas priekšnesumā ir valdzinoša. 

Māksliniece ļoti daudz koncertējusi 

kopā ar komponistu un pianistu 

Eiženu Freimani, viņi ierakstījuši arī 

skaņuplati. Ne jau velti viņa bijusi 

aicināta koncertēt arī Eižena Freimaņa 

piemiņas sarīkojumos 1968. un 

1989. gadā. Arī priekšlasījumu vakarā 

Rīgas Latviešu biedrībā Brigita Saiva 

ar lielu mīlestību atcerējās kopīgos 

koncertus, sirsnīgos vārdos godināja 

sava muzikālā audzinātāja piemiņu. 

Vakara viesus sveica arī izcilais 

latviešu čellists, Jāzepa Vītola Latvijas 

Mūzikas akadēmijas profesors 

Māris Villerušs, ar kuru Brigita Saiva 

Latvijā kopā muzicējusi vairākkārt. 

Viņš cildināja Brigitas un Guntara 

Saivu nesavtīgo ieguldījumu latviešu 

kultūrvēstures izzināšanā, šo vērtību 

popularizēšanā un kopšanā. 

Par spīti arī Latviju nesaudzīgi 

skārušajai dižķibelei – krīzei, vakars 

noritēja sirsnīgā un gaišā noskaņā. 

Klausītāju krāšņās ziedu un piemiņas 

veltes bija pateicība Brigitai un Guntaram 

Saivām, kuri nu savu dzīvi jau 

kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 

dala starp dzimteni un mītnes 

zemi Austrāliju. Arī tā latvietis jūtas 

Austrālijā. 

Arvīds Bomiks, 

muzikologs, 

Rīgas Latviešu biedrības domnieks, 

Mūzikas komisijas priekšsēdētājs


Veiksmīgs sākums Liepājā 

Esmu Liepājā, kur Olimpiskajā 

centrā (OC) par vietām nākošā kārtā 

cīnīsies Eiropas sieviešu basketbola 

meistarsacīkšu (EM) divi četrinieki – 

A un B (kur iedalīta Latvija) grupas. C 

un D spēlēs Valmierā. 

OC atklāts tikai 2008. gadā – viss 

spīd un laistās, viss kompakts, ērti sasniedzams. 

Laba kafejnīca ar negaidīti 

plašu ēdienu izvēli par mērenām cenām. 

Skatītājiem ap 3000 vietu. Liels 

skaidrs rezultātu dēlis. 

Pirmā diena 

Latvijas (B) grupā pirmās spēlē 

Grieķija ar Ungāriju. Pārliecinoši ar 

59-46 uzvar grieķietes. Turpat piepildītā 

zālē seko – pustumsiņā – svinīga 

atklāšana. Nav gan pilna parāde, bet 

tikai abu (A un B) grupu pārstāves. 

Runā valsts prezidents Valdis Zatlers 

(latviski un angliski), Liepājas pilsētas 

galva Uldis Sesks un FIBA-Europe ģenerālsekretārs 

Nars Zanolins. Viņa atzinīgos 

Latvijai un rīkotājiem veltītos 

vārdus bieži pārtrauc skatītāju aplausi. 

Efektīgs ir krāsainu gaismu radītais 

Latvijas karogs, kas ceremonijas laikā 

apjož laukumu. Latvijas himnu dzied 

koris orķestra pavadījumā. 

Pret Poliju Zvirgzdiņš laukumā 

sūta sen pārbaudītu sastāvu: Zani Eglīti, 

Aneti Jēkabsoni-Žogotu, Lieni 

Jansoni, Zani Tamani un Guntu Baško 

(kapteini – ko atceros kā jauniņu debitanti 

1999. g. EM Polijā). – Risinās 

strauja spēle ar agresīvu segšanu, kur 

latvietes ātri vien pierāda savu pārākumu. 

Pēc 4 minūtēm Latvija ved 

12-1, un treneris jau atļaujas sākt sūtīt 

laukumā pirmās rezervistes. Tas spēles 

ainu nedaudz maina, un pirmais 

ceturksnis beidzas 24-12, bet līdz puslaika 

pārtraukumam starpība pastiepusies 

līdz 42-22, latvietēm simtprocentīgi 

metot sodmetienus. 

Otrais puslaiks turpinās vienos 

vārtos, bet skaļākos aplausus izraisa 

spēlētāju maiņa 8 min. pirms beigām, 

kad Zvirgzdiņš laukumā sūta debitanti 

– 18 g.v. liepājnieci Sabīni Niedolu. 

Viņa rāda veterānes aukstasinību un 

netikvien krietni nosedz 14 cm garāko 

pretinieci, bet četrreiz met un katru 

reizi iemet – izraisot gaviles skatītājos. 

Pie beigu svilpes Latvijai 86, Polijai 

52. Punktus guva Jēkabsone-Žogota 

20, Baško 18, Aija Putniņa 11,Tamane 

10 (+8 atl. bumbas), Niedola 8, 

Jansone 6, Eglīte 5, Ieva Tāre 4, Kristīne 

Kārkliņa 4. Polijai – Kubrina 15. 

* * * 

Sports 

Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm 

Gunārs Bērzzariņš ziņo par latviešu sekmīgo sākumu 

Īsi pirms EM Latvijas 

izlase saņēma divus 

triecienus: pirmkārt, 

no piedalīšanās 

izstājās centrs Ieva 

Kubliņa, kam sāka 

atkal traucēt sens pēdas 

savainojums. Drīz 

pēc tam treniņā kājas 

muskuļus sastiepa (sarāva?) 

rezerves centrs 

Aija Brummermane. 

Pirmā diagnoze bijusi 

– laukumā pēc trim 

nedēļām... – Laimīgā 

kārtā pēc intensīvas 

ārstēšanas radusies 

cerība, ka varbūt Rīgas 

posmā viņa varētu 

iet laukumā. Liepājā 

viņa tikai vēroja 

spēles no rezervistu 

soliņa. – Valstsvienības debitantes ir 

Sabīne Niedola un Kristīna Kārkliņa. 

Liepājas A grupā Spānija smagā 

cīņā beidzot salauž Čehiju (kam sākusies 

paaudžu maiņa) 66-59, bet Slovākija 

apspēlē Ukrainu 77-55. 

Otrā diena 

Latvija pret Ungāriju sāk ar parasto 

sākumsastāvu, bet piedzīvo pārsteigumu: 

ungārietes sedz zvērīgi un 

pašas panāk 3-0 vadību. Tikai pēc 3 

minūtēm Baško atklāj latviešu kontu 

ar zibenīgu caurgājienu. Zvirgzdiņš 

vairākkārt maina sastāvu, un līdz ceturkšņa 

beigām latvietes panākušas 

20-11 vadību. Pirmā puslaika beigu 

posmā atjautīgi sadarbojas Jēkabsone- 

Žogota ar Tamani, paceļot rezultātu uz 

40-24. 

Ungārietes nemaz nepielaiž domu, 

ka viņas jau spēli zaudējušas un cīnās 

kā lauvas abās laukuma pusēs, nobeidzot 

trešo ceturksni ar 6 p. pēc kārtas: 

57-41. 

Ungārietes turpina kurināt tempu 

un vienubrīd pietuvojas uz -13 p., taču 

galotne atkal pieder latvietēm: 76-59. 

Punktus guva Jēkabsone 25, Tamane 

20, Baško 14, Jansone 9, Dita 

Krūmberga 4, Eglīte, Tāre 2. Niedola 

un Kārkliņa šoreiz pa abām kopā laukumā 

pavadīja tikai divarpus minūtes... 

B grupas otrā spēle beidzas dramatiski: 

Grieķija pret Poliju ved par 

pāris punktiem turpat visu pēdējo ceturksni, 

līdz 2 sekundes pirms beigu 

svilpes Lečijevskas pustālais metiens 

pāri sedzējas rokām dod Polijai 62-60 

uzvaru. 

A grupā Spānija triumfē pār Ukrainu 

85-59, un Slovākija pārsteidz, 

Gunārs Bērzzariņš ar Latvijas radio sporta žurnālisti, 

bij. TTT basketbolisti, Initu Kresu iepriekšējā Eiropas 

sieviešu basketbola meistarsacīkšu laikā Kjeti, Itālijā. 

(Čempionāti notiek katru otro gadu). 

apspēlējot Čehiju 65-58. 

Trešā diena. 

Latvijas grupas pirmā spēle Polijai 

pret Ungāriju. Ungārietēm nav vairs 

kur atkāpties: vienīgi uzvara dotu cerības 

iekļūt nākamā kārtā. 1. puslaiku 

viņas tiešam noslēdz ar 33-27 pārsvaru, 

un vēl nepilnas 6 minūtes pirms 

beigām ved ar 6 p. – Polietēm cenšoties 

iedzīt, spēle kļūst pārāk ķermeniska, 

vairojas ungāriešu kļūdas, un 

polietes galu galā gūst 60-53 uzvaru. 

Latviešu liktenis mata galā 

Grupas pēdējo spēli – pret Grieķiju 

– Latvija sāk nedaudz mainītā sastāvā 

– Eglītes vietā Kārkliņa. Ātra spēle 

(bet tādas jau šeit ir visas!). Punkti 

abām vienībām aug līdzīgi, bet 1. ceturkšņa 

beigās Krūmbergas trejacis 

dod latvietēm 18-15 vadību. 

2. ceturksnī rit abpusēji acīm tīkama 

spēle. Zvirgzdiņš bieži maina 

sastāvu, taču īsta atraušanās latvietēm 

izdodas tikai ceturkšņa pēdējās divarpus 

minūtēs, kad viena pēc otras trejačus 

samet Putniņa, Jēkabsone un Tāre. 

Puslaiks 37-21. 

Tagad varētu sagaidīt, ka treneris 

laukumā sūtīs liepājnieci Niedolu, kas 

iepriecinātu 2500 skatītājus, lielumties 

vietējos. Taču nē. Niedola paliks uz soliņa 

līdz beigām. 

Turpinājumā grieķietes rāda atjautīgu 

spēli un pakāpeniski starpību 

samazina. Spēlētāju maiņas latvietēm 

neko nepalīdz, un 3. ceturkšņa beigās 

viņas ved tikai 43-39. Latviešu uzbrukums 

buksē, nespējot izsisties cauri 

pretinieču sīkstai aizsardzībai. Vienīgi 



Sieviešu basketbols 




Jēkabsones varoņdarbi (3+2+3) slāpē 

skatītāju satraukumu. 

Grieķietes nezaudē galvu, turpina 

veiksmīgi uzbrukt, kamēr latviešu uzbrukumi 

izsīkst, pārāk bieži pazaudējot 

bumbu pirms metiena. 

3 minūtes pirms beigām grieķietes 

trejacis dod viņām 57-55 vadību. Zālē 

elles troksnis. Atkal glābj Jēkabsones 

trejacis: 58-57, taču 3 sekundes pirms 

spēles beigām Grieķijas teicamās uzbrucējas 

Papamihailas metienu spēj 

aizkavēt vienīgi ar pārkāpumu. Latviešu 

liktenis – dzejiski runājot – karājas 

mata galā; konkrēti – tas ir grieķietes 

rokās. Ja viņai izdotos abi sodmetieni, 

latviešu izredzes izglābt spēli 3 sekundēs 

būtu minimālas. – Taču pirmais 

metiens ir nesekmīgs, sekmīgs otrais: 

58-58. Jēkabsonei gan vēl izdodas izmest 

tālo, taču tas mērķi nesasniedz. 

Neizšķirts. Skatītāji var īslaicīgi atsprindzināt 

nervus, lai tūliņ atkal ar 

savu vētraino atbalstu mēģinātu pacelt 

zāles jumtu. 

5 minūšu pagarinājumā latvietes 

tūliņ nonāk iedzinēju lomā. Grieķietes 

divreiz iemet pa 2 sodiem. Vienu grozu 

atgūst Kārkliņa, un pie 62-66 deficīta 

cerības raisa Krūmbergas trejais: 

65-66. Vēlreiz uz sodmetienu līnijas 

stājas Grieķijas stingrais balsts Kalcidou 

un met sekmīgi abas reizes: latvietes 

65-68 aizmugurē, un tikšķ pēdējās 

75 sekundes. Burzmā pie pretinieču 

groza atlēkušo bumbu nogrābj Baško 

un iemet: 67-68. 

Drudžaini rit pēdējās sekundes. 

Grieķietes pazaudē bumbu, izmisīgi 

sedz, bet Jēkabsone lieliski piespēlē 

bumbu Baško zem groza, kuras metienu 

bez soda nevar atvairīt. Skatītāji 

aiztur elpu. Baško nervi iztur: viņa iemet 

abas reizes – un Latvija izcīnījusi 

laimīgu 70-68 uzvaru. 

Latvijai punktus guva Jēkabsone 

26 (+5 reult. piespēles), Baško 10, 

Jansone 8 (+7 atl.bumbas), Kārkliņa 

7 (visi metieni trāpīgi), Krūmberga 7, 

Tamane 4 (+6 atl. b.), Tāre 3, Putniņa 

3, Eglīte 2. 

Grieķijai Malci 24, Kalcidu, 21, 

Papmihaila 131. 

Līdz ar to B grupas beigu stāvoklis: 

Latvija 3-0. Polija 2-1, Grieķija 1-2 

(visas iekļūst nākamajā kārtā), Ungārija 

0-3. 

Dramatiski ritēja arī A grupas spēle 

Čehijai pret Ukrainu (kas vienubrīd 

SAS. Stjuartes ir zviedrietes vai dānietes, 

un visatļautība nav uz menu, kā 

tas bija pie tailandietēm. 

Esam priecīgā satraukumā, jo lidosim 

pāri Latvijai. Pilots mūs pa skaļruni 

uzrunā angliski un laipni apsola 

latviešu draugiem pateikt, kad esam 

virs Latvijas. Nu viens jauks cilvēks, 

kas mūs saprot un zina par mūsu likteņiem. 

Bet jaukais cilvēks ir atdevis 

lidmašīnas kontroli ko-pilotam un aizgājis 

gulēt, un pa skaļruni nekāds paziņojums 

nenāk. Trauksmi saceļ viens 

no mūsu pašu Tālavas taurētājiem, kas 

sēž pie loga. „Mēs esam virs Kolkas 

raga!“ Metamies stāvgrūdām pie kreisās 

puses logiem! Labās puses sektorā 

vairs nav neviena. Kā lidmašīna noturēja 

līdzsvaru, Dievs vien zina! Neko 

lielu jau redzēt nevarēja. Man izdodas 

uz brīdi saskatīt Kolkas ragu. Pēc 35 

gadiem es atkal redzu savu dzimto 

zemi. 

Sestdien, 16. jūnijā. 

Wonderful, wonderful Kopenhagen! 

Gaidām uz Gotlandes lidmašīnu, 

kas aties ap plkst. 14.00. Pēc 21 stundas 

ilga brauciena mēs izskatāmies kā 

apvītušas lilijas. Garastāvokli neuzlabo 

arī dārgais dāņu alus. 

Tūlīt kāpt ārā – 

nepareizā lidmašīna! 

Brauciens uz Gotlandes salu nepaiet 

bez jokiem. Vispirms jau paziņojums 

pa skaļruni, ka tie pasažieri, 

kuru ceļa mērķis ir Varšava, lai tūlīt 

kāpj ārā. Nepareizā lidmašīna! Neviens 

nepiesakās. Bet mūsu Kanberas 

jaunekļu sejas rāda, no kurienes šī 

ziņa ir nākusi. Tad noticis ir kaut kas 

cits, jo stjuarteses viena pēc otras, viena 

augstākā dienesta pakāpē par otru, 

stāv pie tualetes durvīm un aicina, pieprasa, 

lūdz, lai okupants (kāds vecāks 

sidnejietis, kam kļuvis slikti) nāk ārā. 

Viss velti. Beidzot stjuartese griežas 

pie mūsu grupas vadības: dabūjiet viņu 

ārā, vai mēs visi paliksim sēžot. Ja lidmašīna 

nepacelsies 15 min. laikā, tad 

būs jāgaida 5 stundas. Panika! Piecas 

stundas! Mans Dievs! Dabū to tēvaini 

ārā! Dod viņam jostu, lai piesprādzējas 

pie poda! Beidzot atveras durvis, 

un viņš, segā un amonija mākonī ietinies, 

apsēžas. Teikšu tikai to, ka viņš 

bija varonis. Es laikam nebūtu taisījis 

durvis vaļā. Beidzot mēs braucam! 

Visbija. Neparasti karsts. Izkāpjam 

no lidmašīnas un meklējam savus koferus, 

ko apkalpe turpat nolādē zemē. 

Mūs apsveic meitene ar ziediem. Mūsu 

slimnieks, atkal pavisam spirgts, ir noliecies 

pār savu koferi. Viņam mugurā 

ir plastmasas mētelis, bet no jostas 

vietas uz leju – nekas. Kaut arī zviedri 

ir brīvdomātāji, viņa saimniekus gaida 

mazs pārsteigums. 

Mūs sagaida Juris Zemītis ar rokas 

ratiņiem, svaigi iebraucis no Minsteres, 

kur ģimnāzijā iet viņa meita un 

mana krustmeita Māra vienā personā. 

Uz ratiņiem uzliekam mūsu Tu esi 

Gotlandē, mans draugs dekorācijas. 

Ejam garām muitas galdam, kas stāv 

turpat ārpusē. Šis tik brauc muitniekiem 

garām kā uzvarētājs, un saka: 

„Tak, tak!“ (paldies). Viņš ir iemācījies 

arī ļoti noderīgu vārdu zviedru 

valodā: „Starkol!“ (stiprais alus), jo 

veda ar 16 p.). 20 sek. pirms beigām 77- 

77 un pēdējam uzbrukumam gatavojas 

Ukrainas labākā spēlētāja Gorbunova, 

taču pazaudē bumbu un spiesta neatļauti 

kavēt pretinieci, kas traucas uz 

grozu. Pie tam vēl tiesnesis to apzīmē 

kā nesportisku pārkāpumu, un pēc 2 

sekmīgiem čehietes metieniem bumba 

un uzvara – arī paliek čehietēm. 

Spānija apspēlē Slovākiju 71-54. 

Līdz ar to Spānijai 3-0, Slovākijai 2-1, 

Čehijai 1-2 (visas iet tālāk), Ukraina 

0-3. 

A un B grupu ikreiz 3 labākās 

vienības sacentīsies sešniekā Rīgā, 

līdzņemot grupas rezultātus. Latvija 

tātad spēlēs pret Spāniju. Slovākiju un 

Čehiju. 

C un D grupas spēlēja Valmierā. C 

grupa: Krievija 3-0, Turcija 2-1, Lietuva 

1-2. Izkrīt Serbija. D grupa: Francija 

3-0, Itālija 2-1 (patīkami pārsteidza 

savus atbalstītājus, jo kvalificējās 

Valmierai pēdējā brīdī papildturnīrā), 

Baltkrievija 1-2. Izkrīt Izraēla. 

EM kā tiesneši darbojas Ingus 

Baumanis un Juris Kokainis, bet kā 

FIBA komisārs – Ainārs Poga. 

G.E.B. 

Liepājā, 14. jūnijā. 


švakais alus ir nedzerama susla. 

Bet neviens mūsu mantas neskata. 

Retais būs tāds, kam nebūs netīšām 

paņēmušās pāris pudeles pa virsu. 

Vietējās alkohola cenas ir nešpetni 

dārgas. To pārdod atsevišķos veikalos 

tikai darbdienās. Visā Gotlandē ir 

tikai viena vienīga šņabja bode, un tā 

atrodas Visbijas vecpilsētas centrā. To 

var pazīt pēc garajām rindām. Visbijas 

pilsētas tēvi ir nolēmuši, ka atklātās 

vietās alkoholu dzert nedrīkst, bet 

tas vairāk skar zviedru jauniešus nekā 

mūs. Pirms Gotlandes dziesmu dienām 

man Vilnis Zaļkalns rakstīja, ka 

pētot iespēju alu ievest mucās no Polijas. 

Šis vērtīgais plāns, acīmredzot, 

nerealizējās. 

No lidlauka dodamies uz reģistrācijas 

centru, kur saņemam pie krūts 

piespraužamu vizītkarti ar viļņojošu 

Latvijas karogu, kas ir Dziesmu dienu 

emblēma ar AUS, kas norāda, ka es 

nāku no Austrālijas, un pārtikas kuponus. 

Pie viena nopērku arī Dziesmu 

dienu vadoni, Dziesmu dienu avīzi, 

kur lasāmi pēdējie svētku jaunumi, un 

zaļu Visbijas karti. Katram sarīkojumam 

ir arī sava programma. Mūsējam 

vāku zīmējusi Brigita Stroda. 

Tad mani administrācijas salīgts 

šoferis ved uz manām istabām, ko 

esmu noīrējis vecpilsētā. Dzīvošana 

svētku viesiem un dalībniekiem ir skolās, 

jaunajā rajonā – privātdzīvokļos, 

vecajā rajonā – privātās istabās bez 

ērtībām. Ir tikai viena, maza viesnīca, 

mums, mirstīgajiem, nepieietama. 

Uldis Siliņš 


Turpmāk vēl


Atzerees? 

Pirms 50 gadiem 

Laikraksts Austrālijas Latvietis 

Nr. 491, 1959. g. 20. jūnijā 

Kad viņi atbrauks? 

Latvieši Austrālijā gaida tuviniekus 

no Dzimtenes 

Kad Austrālijā atbrauks 13 latvieši, 

kas no okupētās dzimtenes pēc 

kremļa pēdējā saraksta atbrīvoti izceļošanai 

pie saviem tuviniekiem? Un 

kad atbrauks vēl citi laimīgie, kurus 

komūnisti varbūt atsvabinās nākotnē? 

Pēteris Jansons, kas ir viens no 

tuvinieku gaidītājiem Melburnā, saņēmis 

savas dzīves biedres Irmas vēstuli 

no Rīgas, ka biļetes lidojumam brīvībā 

ir jau izkārtotas. Viņa kopā ar 15 

g.v. meitu Daigu, cerot būt Melburnā 

augustā. P. Jansons jau sācis raudzīties 

pēc apbūves gabala Melburnā, lai 

varētu celt ģimenes māju. Viņš gan 

piebilst, ka mājas būvi laikam vajadzēs 

atlikt līdz augustam, jo– „Jūs jau 

ziniet, cik sievietēm ir daudz un dažādu 

vēlēšanos, ka ja jādomā par jaunu 

māju.“ 

* * * 

Jauns gandarījums Eiropas 

universitātēm 

Desmit ieceļotāju ārsti Viktorijā. 

To vidū latvieši Dr. K. Ķepars un Dr. 

V. Nolle iegūst prakses tiesības Austrālijā. 

Viktorijas medicīnas pārvalde 

Melburnā – Medical Board of Victoria 

– 9. jūnijā izsniedza ārsta reģistrācijas 

apliecības 10 Eiropas ārstiem, 

Datumi 

Vārdu dienas, dzimšanas 

dienas un zīmīgi notikumi 

16. jūnijs 

Justīne, Juta 

1909. rakstnieks Jānis Grants. 

1920. Sabiedriskā darbiniece, ALT aktrise 

Mirdza Stilve. 

1943. ALT aktrise, rež. Māra Kaziņa. 

1949. komponists, dziedātājs Zigismunds 

Lorencs. 

starp tiem 2 latviešiem – Dr. Klāvam 

Ķeparam un Dr. Verneram Nollem. 

Izmantojot īpašu Viktorijas pavalsts 

likumu, viņi ieguva ārsta tiesības, veicot 

pārbaudījumus 4 galvenajos medicīnas 

priekšmetos Melburnas universitātes 

valsts eksāmenu apmērā. 

* * * 

Paredz £700 atlikumu 

Izstrādāta Austrālijas latviešu 

nākamo kultūras dienu programma 

Austrālijas latviešu 9. kultūras 

dienu rīcības komiteja pēdējā sēdē 5. 

jūnijā Sidnejā vienojās par sarīkojumu 

dienām un laikiem, kurpretī pašu 

sarīkojumu programmās iespējamas 

pārmaiņas. Budžeta kalkulācijās iecerēts 

apmēram 700:0:0 atlikums, no kā 

pusi ieskaitīs koristu un tautas deju dejotāju 

daļējai ceļa izdevumu segšanai. 

Sēdi vadīja rīcības komitejas pr–dis 

E. Šmugajs. Piedalījās komitejas 13 

locekļi. 

* * * 

Absolventi satiekas 

Kr. Barona skolu Melburnā nākamajā 

mācības gadā vadīs A. Neilande 

Krišjāņa Barona latviešu skolā 

Melburnā skolas pārzines E. Veismanes 

vadībā pulcējas šīs mācības iestādes 

18 bijušie audzekņi un nodibināja 

absolventu kopu, lai turpinātu kādreiz 

skolā sākto draudzību un satikšanos. 

Skolā notikuši jau 2 izlaidumi, 

kuru dalībnieki allaž ieradušies skolas 

sarīkojumos, apliecinot savstarpēju 

draudzību un kopā turēšanās gribu. 

Lai to vēl padziļinātu, tad tagad nodibināta 

minētā absolventu kopa, kuras 

valdē vienbalsīgi ievēlēja Māru Kaziņu, 

Māru Petrovsku un Māri Kapsi. 

Kopas sanāksmes vadīs Kr. Barona 

17. jūnijs 

Artis, Artūrs 

Latvijas Republikas okupācijas diena 

1932. SLT un Toronto aktieris Juris 

Freijs. 

1940. PSRS karaspēks pāriet robežu 

un okupē Latviju un Igauniju. Abu 

valstu valdības atkāpās. 

1949. sākas 1. Anglijas latviešu dziesmu 

dienas. 

1979. Gotlandē notiek Pasaules brīvo 

latviešu Dziesmu dienas. Tas šķiet bīstami 

PSRS drošībai – tā iesniedz protesta 

notu Zviedrijai. Dziesmu dienas 

pirmais sarīkojums 16. jūn., Atklāšanas 

koncerts 19. jūn. Beidzās 22. jūn. 

1999. Latvijā vēlēšanu otrajā kārtā Saeima 

ar 53 deputātu balsīm par valsts 

prezidenti ievēlēja sabiedrībā mazpazīstamo 

trimdas latvieti Vairu Vīķi- 

Freibergu. 

18. jūnijs 

Alberts, Madis 

1929. gleznotājs, ped. Indulis Zariņš. 

1989. svētdienā, rūpnīcā VEF izcēlās 

ugunsgrēks, kas kļuva par vienu 

no postošākajiem Rīgas vēsturē un 

nodarīja uzņēmumam milzīgus zaudējumus. 

Izdega 3 rūpnīcas korpusi. 

Vainojami izrādījās iepriekšējā diena 

veiktie metināšanas darbi. 

1989. Rīgā sākas (un turpinās līdz 27. 

jūnijam) Latviešu ārstu 1. vispasaules 

kongress, kurā piedalījās 6000 mediķu, 

no kuriem 300 bija ieradušies no 

ārzemēm. 

19. jūnijs 

Nils, Viktors 

1919. sākas Cēsu kaujas (Ziemeļlatvijas 

armija un Igaunijas armija cīnās 

skolas audzinatāji. 

Skolas līdzšinējā pārzine E. Veismane 

paziņojusi, ka domā izceļot uz 

ASV, kapēc ar nākamo mācības gadu 

no pārzines darba tai jāatsakās. Audzinātāju 

sanāksmē par skolas jauno 

vadītāju ievēlēja A. Neilandi un tās palīdzi 

– gaidu darbinieci B. Keri. Viņas 

amatos stāsies jaunajā mācības gadā. 

Kad bija nodibināta absolventu 

kopa un ievēlētas skolas vadītājas 

nākotnes darbam, tad audzinātāji un 

absolventi kavējās pie tējas galda. Absolventi 

Rasma un Andris Bratuškini 

spēlēja vairākus klavieru duetus. 

A.Stendze 

* * * 

Atjauno dejas 

Jandaliņš Adelaidē sāk jaunu darba 

posmu 

Tautisko deju grupa Jandaliņš 

Adelaidē atjaunojusi savu darbību un 

turpmāk tā būs sekcija pie Adelaides 

latviešu biedrības. 

* * * 

Latviešu katoļu biedrība Austrālijā 

saņēmusi Vācijas latviešu katoļu 

aprūpes direktora prāv. R. Mutuļa pateicību 

un kvitējumu par 203:4:0, ko 

šejienes katoļi nosūtījuši aprūpei tautiešiem 

Vācijā, dzimtenē un Sibirijā. 

Austrālijas latviešu katoļi šim nolūkam 

ziedojumus vāc arī šogad. Akcija 

beigsies 30. jūnijā. 

* * * 

Darbību sācis Brisbenas latviešu 

jaunatnes pulciņš, iestudējot pasaku 

lugu Sarkangalvīte. Jaunieši, kas ieinteresēti 

piedalīties pulciņā, lūgti sazināties 

ar tā vecāko Valteri Zolti, Tingalpa 

Rd., Hemmant, Qld. ∎ 

pret vāciešiem, Baloža brigāde paliek 

neitrāla Rīgā). 

1939. rakstnieks Tālivaldis Treicis. 

1939. SLT aktrise Valda Līce (dz. 

Tomsone). 

20. jūnijs 

Maira, Rasa, Rasma 

1864. tautsaimnieks, ekonomists Kārlis 

Balodis. 

1956. juriste, sabiedriskā darbiniece 

Anita Andersone. 

21. jūnijs 

Egita, Emīls, Monvīds 

1940. Francija padodas Vācijai. 

22. jūnijs 

Laimdots, Laimiņš, Ludmila 

Varoņu piemiņas diena. Cēsu kaujas 

(1919) atceres diena. 

1919. rakstn., skolotāja Janīna Babre. 

1919. beidzas Cēsu kaujas – vācu Landesvērs 

atstāj Cēsis, atkāpjas uz Inčukalnu. 

1959. ASV alpīnists Eds Viesturs. 

Uzkāpis visos 14 kalnos, kuri pārsniedz 

8000m bez papildus skābekļa 

– piektais cilvēks, kas šo paveicis. ∎


Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi 

Adelaidē 

Sestdien, 20. jūn., plkst. 14.00 Jāņu 

svinēšana Dzintaros. 14.00-15.00 

Vainagu vīšana (ziedus, zāles jāņem 

līdzi); 15.00 launags; 15.30 dziesmas, 

rotaļas, spēļes; 17.00 vakariņas ($12 

un $5); 18.00 ugunskurs, apdziedāšana, 

saviesīgā dzīve (vecāki ir atbildīgi 

par bērnu uzraudzību). Paņemiet līdzi 

lukturus. Pārnakšņošana un brokastis 

$12. Pārdošanā būs Jāņa alus, karstvīns 

un sulas. Lūdzam pieteikties piedalīšanos 

līdz 15. jūn. Margotai Puķītei 

8261 9931. Autobuss no Tālavas 

pl.13.30; no Dzintariem pl.21.00 ($15). 

Trešdien, 24. jūn., plkst. 13.00 Novuss 

Tālavā. Jauni spēlētāji aicināti 

un mudināti piebiedroties katrā laikā 

– novuss – spēle jauniem un veciem! 

Sestdien, 27. jūn., plkst. 14.00 Jānu 

svinēšana DV mītnē Birstaliņā. Aicinām 

it visus nākt tautas tērpos (ja iespējams) 

ar vainagiem, Jāņu zālēm un 

dziesmām. Ieeja visiem brīva! 

Sestdien, 27. jūn., Sestdienas skolas 

novusa mācības stundas. 

Svētdien, 28. jūn., plkst. 9.30 Novuss 

Tālavā. Jauni spēlētāji aicināti un mudināti 

piebiedroties katrā laikā – novuss 

– spēle jauniem un veciem! 

Brisbanē 


sarīkojums Latviešu namā. Par omulību 

gādās Zigrīda ansamblis. Saules 

bārs būs atvērts izslāpušiem viesiem. 

Daugavas vanadzes gādās par garšīgām 

vakariņām, kafiju un kūku. Visi 

laipni aicināti! Ieeja $5. Vakariņas $10. 

Kafija ar kūku $5. 

Sestdien, 27. jūn., plkst. 13.00 Zolītes 

pēcpusdiena DV sarīkojumā Latviešu 

namā. Piedalīšanās $5. 

Kvīnslandes latv. ev.lut.draudze 

Diakone Brigita Saiva. 

Svētdien, 21. jūn., plkst. 11.30 Dievkalpojums 

ar dievgaldu (prāv. Kolvins 

Makfersons) Nācaretes baznīcā. 

Kanberā 


svinēšana Immanuela baznīcas zālē, 

Lyons, Daugavas Vanagu saimes izkārtojumā. 

Melburnā 

Līdz 21. jūnijam – Leona Samuļa 

izstāde Towards and Against atvērta 

trešdienās–piektdienās 11.00 – 18.30; 

sestdienāš un svētdienās 11.00 – 16.00. 

Famous when dead galerijā, 207 Victoria 

St., West Melbourne. 

Sestdien, 20. jūn., plkst. 12.00 Gaidu, 

skautu un Daugavas skolas Jāņu svinēšana 

Tērvetē brīvā dabā. Aicinām jūs 

visus pavadīt jauku laiku kopā mūsu 

vidū. Pīsim vainagus (pl.12), pērkamas 

pusdienas (pl.13), līgošana, kafijas 

galds. 

Svētdien, 21. jūn., plkst. 14.00 MLB 

Jāņu svinēšana Latviešu namā. Piedalīsies 

tautas deju kopas. G. Cveigorina 

deju mūzika. Aplīgošanās. Loterijas. 

Groziņu vakars. Ieeja $15. Vietas var 

rezervēt pie Edgara Laķa 9311 0640. 

Piektdien, 26. jūn., – 28. jūn. Gaidu 

un skautu slēpošana Bulera kalnā, ar 

apmešanos Zilaču mītnē. 

Sestdien, 27. jūn., plkst. 19.00 DV 

krodziņa vakars DV mītnē. 

Svētdien, 28. jūn., plkst. 12.30 Filmu 

izrāde – Rokopera Lācplēsis (Oriģinālais 

1988. g. ieraksts) Svētā krusta 

baznīcas zālē pēc dievkalpojuma. Būs 

arī pusdienas! Ziedojumi (par pusdienām 

ar filmu) tiks nodoti Okupācijas 

muzejam Rīgā – baltā Nākotnes nama 

celšanai. 

Svētdien, 28. jūn., plkst. 19.00 DV 

svecīšu vakariņas DV mītnē. 

Melburnas Sv. Krusta draudze 

Māc. Aldis Elberts. 

Svētdien, 21. jūn., plkst. 10.00 Lūgšana 

baznīcā. 

Svētdien, 21. jūn., plkst. 11.00 Trešā 

svētdiena pēc Svētā Gara svētkiem – 

dievkalpojums ar dievgaldu un uzrunu 

bērniem. Sprediķa tēma: Liela vētra; 

Svētdienas skola. 


ar dievgaldu Latviešu ciemā. 

Svētdien, 28. jūn., plkst. 10.00 Lūgšana 

baznīcā. 

Svētdien, 28. jūn., plkst. 11.00 Ceturtā 

svētdiena pēc Svētā Gara svētkiem 

– dievkalpojums ar dievgaldu. 

Sprediķa tēma: Nebīsties, tici vien! 

Svētdien, 28. jūn., plkst. 12.30 (pēc 

dievkalpojuma) Svētā krusta baznīcas 

zālē filmas izrāde – rokopera Lāčplēsis 

(oriģinālais 1988. g. ieraksts). Būs 

arī pusdienas. Ziedojumi (par pusdienām 

ar filmu) tiks nodoti Okupācijas 

muzejam Rīgā – baltā Nākotnes nama 

celšanai. 

Ņūkasle 

Ņūkāsles ev.lut. latviešu draudze 

Prāv. Kolvins Makfersons (Colvin 

MacPherson). 

Piektdien, 19. jūn., plkst. 11.00 Aizvesto 

piemiņas dievkalpojums. 

Pertā 

Svētdien, 21. jūn., plkst. 14.00 Latviešu 

biedrības rīkotā „Jāņu svinēšana“. 

Sidnejā 

Piektdien, 19. jūn., plkst. 15.00 – 

20.00 novuss DV namā. Bārs atvērts. 

Uzkožamie, draudzīga atmosfēra. 

Piektdien, 26. jūn., plkst. 15.00 – 

20.00 novuss DV namā. Bārs atvērts. 

Uzkožamie, draudzīga atmosfēra. 

Sestdien, 27. jūn., plkst. 13.00 svinēsim 

Jāņus Latviešu namā. Jāņos gāju, 

Pēteros. Būs jautra dziedāšana un 

dejošana – gan krāšņi priekšnesumi, 

gan izdevība pašiem dziedāt un dejot. 

Varēsiet baudīt pusdienas, Jāņu sieru, 

alu, karstvīnu un citus gardumus. Ieeja 

brīva! Jūs visus mīļi aicina Jautrais 

pāris. 

Piektdien, 3. jūl., plkst. 15.00 – 20.00 

novuss DV namā. Bārs atvērts. Uzkožamie, 

draudzīga atmosfēra. 

Sidnejas ev. lut. latviešu draudze, 

Svētā Jāņa baznīcā 

Prāv. Kolvins Makfersons (Colvin 

MacPherson). 

Svētdien, 21. jūn., plkst. 10.00 Lasītais 

dievkalpojums. 


ar Svēto Vakarēdienu. 

Sidnejas latv. ev. lut. Vienības 

draudze 

Māc. Raimonds Sokolovskis. 

Svētdien, 21. jūn., plkst. 10.00 Jāņu 

dienas dievkalpojums. 

Svētdien, 28. jūn., plkst. 10.00 Svēto 

Apustuļu Pētera un Pāvila dienas dievkalpojums. 

Zelta piekrastē 

Ceturtdien, 2. jūl., plkst. 11.00 Kārtējā 

baltiešu mēneša tikšanās Vācu 

klubā, Gooding Dve & Jondique Ave, 

Carrara 

∎ 

Negribat paši izdrukāt? 

Vai nav ātrā interneta pievienojuma? 

Labprāt KRĀSĀS 

izdrukāsim un nosūtīsim 

laikrakstu „Latvietis“. 

Dāviniet sev vai citam! 

Abonements 

$35 par 10 numuriem vai 

$70 par 20 numuriem 

ar piegādi Austrālijā. 

Sterling Star Pty Ltd 

PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141 

redakcija@laikraksts.com 

Čeki rakstāmi: „Sterling Star“ 

☺ ☺ ☺ 

Skolotāja stāsta tāfeles priekšā 

bezpalīdzīgi stāvošajam skolēnam: 

„Dzēšanai izmanto uz tāfeles 

malas esošo sūkli; tas ir tāpat kā 

datora Clear taustiņš“. 

Lata kurss 

Latvijas Bankas kurss 17. jūnijā. 

1 EUR = 0,702804 (piesaistes kurss) 

1 AUD = 0,4020 1 NZD = 0,3190 

1 GBP = 0,8280 1 USD = 0,5090

Laikraksts "Latvietis" 041

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?