Laikraksts "Latvietis" 041

More documents

Recommendations

Info

10. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 16. jūnijā Latvijas īsziņas Vai valdība kritīs? Pirmdien, 15. jūnijā preses konferencē potenciālie Rīgas vadītāji – tās iespējamais mērs Nils Ušakovs (SC) un vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/ LC) – paredzējuši, ka pašreizējā valdība ilgāk par rudeni nenoturēsies. Šlesers uzsvēra, ka LPP/LC negatavajos gāzt valdību, bet abi politiķi norādīja, ka būtu gatavi iesaistīties pēc tam jaunas valdības veidošanā. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) kritizē Nilu Ušakovu (SC) un Aināru Šleseru (LPP/LC) par valdības krišanas prognozēm, norādot, ka nākamajiem Rīgas vadītājiem būtu vispirms jāpierāda sevi darbos, pirms paredzēt valdības galu: „Pirms izteikt prognozes par valdības darba ilglaicīgumu un stabilitāti, nākamajiem Rīgas vadītājiem – Nilam Ušakovam un Ainaram Šleseram vispirms būtu pašiem darbos jāapliecina spēja vadīt Latvijas galvaspilsētu krīzes situācijā un tikai pēc tam jāizsaka minējumi par to, kad kritīs valdība... Valdība šobrīd dara visu, lai glābtu valsti no bankrota, par kuru politiska atbildība jāuzņemas Šleseram, kurš ir strādājis iepriekšējās valdībās un bijis viens no tiem, kas bezatbildīgi aicinājis ekonomiku gāzēt līdz grīdai. Rezultātā šobrīd mēs esam tur, kur esam. Diemžēl nav dzirdēts, ka nākamais Rīgas vicemērs būtu atzinis arī savu līdzatbildību valsts ekonomikas graušanā.“ * * * Skolotāju algas samazinās Pirmdien, 15. jūnijā intervijā LTV raidījumam 100. pants izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) paziņojusi, ka no 1. septembra skolotāju algas tiks samazinātas tomēr par 40%. Koķe paskaidroja, ka netiek mainīta vienas slodzes likme – tā būs 21 stunda nedēļā, bet par vienu slodzi skolotāji saņems 185–190 latus iepriekšējo 240 latu vietā. * * * Piena produkti lētāki Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra dati liecina, ka piena produktu cenas periodā kopš marta strauji samazinās, vidēji atpaliekot no iepriekšējā gada līmeņa par 15-20% * * * Finanšu ministrijai palīdzība Svētdien, 14. jūnijā TV raidījumā Nekā personīga ministru prezidents Valdis Dombrovskis norādīja, ka Finanšu ministrijas (FM) ierēdņi varētu strādāt arī labāk. Ministrijas kapacitātes stiprināšanai Rīgā kādu laiku strādās arī starptautisko aizdevēju eksperti, kuri arī norādījuši uz ministrijas kapacitātes trūkumu. Premjers atklāj, ka starptautiskie aizdevēji, cerams, izlīdzēs ne tikai ar nākamo aizdevumu, bet arī ar saviem speciālistiem, jo viņi drīzumā braukšot uz Rīgu, lai FM ierēdņiem palīdzētu sastādīt valsts budžetu, ko viņi kā izrādās neprot pietiekami labi. TV raidījumā premjers atklāja: „Zināmus aizrādījumus mēs saņemam arī jautājumā par FM administratīvo kapacitāti. Tā tas bija arī pirmajā sarunu raundā, kas bija vēl pagājušā gada decembrī, kur mums vēl tagad velkas līdzi problēmas, kas starptautiskajiem aizdevējiem tika sniegta neprecīza vai nepatiesa informācija.“ * * * Vēlētāji neapmierināti Gandrīz 48% aptaujāto iedzīvotāju nav apmierināti ar pašvaldību vēlēšanu rezultātiem. Laukos par pašvaldību vēlēšanu rezultātiem nepamierināti ir vairāk nekā 57,9% no aptaujātajiem. Ar Eiroparlamenta vēlēšanu rezultātiem ir neapmierināti 47,4% iedzīvotāju. No visiem lauciniekiem 64,4% nav apmierināti ar Eiroparlamenta vēlēšanu rezultātiem. * * * Eksāmeni internetā Policija, izmeklējot 8. jūnijā uzsākto kriminālprocesu par gadījumu, kad kādā interneta mājaslapā septiņas stundas pirms matemātikas eksāmena sākuma tika nopludināti pārbaudes darba uzdevumi, secinājusi, ka publiskajā vidē patiešām nonākuši īstie eksāmena materiāli. Interneta vietnē urlas.lv vairākas stundas pirms eksāmena ievietoti eksāmena materiāli. Materiālus ievietojusi persona ar iesauku Godmanis. Natālijas Draudziņas ģimnāzijas direktors Māris Sika, apstiprināja, ka no interneta vietnes urlas.lv lejuplādētie matemātikas uzdevumi ir tie paši, kas bija jārisina skolēniem, un piebilda, ka, visticamāk, informācijas noplūde nav notikusi no kādas skolas, jo tās uzdevumus saņēmušas starp plkst. 7 un 8 no rīta. * * * Valdība taupa Svētdienas, 14. jūnija vakarā valdības ārkārtas sēdē valdība, pieņēma vairākus lēmumus, starp tiem: – Nolēma uzdot valsts kapitālsabiedrībām iemaksāt valsts budžetā 80% no peļņas, bet Latvenergo – 100%. – Nolēma. ka ar 1. jūliju neapliekamā minimuma apmērs iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai tiek samazināts no 90 līdz 35 latiem. – Nolēma par vairāku sociālo apdrošināšanas pakalpojumu vai valsts sociālo pabalstu saņemšanu mājās turpmāk valsts atvilks samaksu. – Apstiprināja Izglītības likuma grozījumus, kuros paredzēts pārtraukt obligātu pirmsskolas apmācību, lai spētu samazināt šī gada valsts budžetu par 500 miljoniem latu. Līdz šim likums noteica, ka piecus un sešus gadus vecu bērnu apmācība, lai tie būtu gatavi zinību apgūšanai pamatskolā, ir obligāta. Likumprojekts paredz, ka Izglītības un zinātnes ministrija atsakās no vairākiem funkcijām: izglītības iestāžu, izglītības programmu un pedagogu reģistru aktualizēšanu un izveidošanu, kā arī pedagogu kvalifikācijas noteikšanu un vērtēšanu. – Akceptēja likuma grozījumus, kuri paredz par 10% samazināt pensijas, par 70% samazināt pensijas strādājošiem pensionāriem un par 50% samazināt strādājošiem vecākiem māmiņu algas, atzīstot, kas tas radīs spriedzi sabiedrībā un pamatu sūdzībām Satversmes tiesā. Likumprojektā normas 2009. gadā valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā ļaus ietaupīt 91 586 400 latus, paredz Finanšu ministrija. Likumprojekta autori atzīst, ka, samazinot pensijas un pabalstus, attiecīgi samazināsies arī to saņēmēju ienākumi, pasliktināsies pensijas saņēmēju pirktspēja, spēja norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem (tai skaitā par komunālajiem pakalpojumiem, elektroenerģiju, medicīnas pakalpojumiem u.c.), un strādājošie pensionāri būs „izvēles priekšā – turpināt saņemt pensiju vai saņemt tikai pensijas daļu un strādāt.Iespējams, ka daļa pensionāru atteiksies no legāla darba un turpinās darbu, saņemot algu aploksnēs. Līdz ar to valstī samazināsies nodokļu ieņēmumi un palielināsies ēnu ekonomikas īpatsvars. Tajā pat laikā, pensionāriem atstājot darbu, atbrīvosies darba vietas darbspējīgā vecuma personām, tādējādi varētu samazināties bezdarba līmenis.“ Likuma autori atzīst, ka tā normas „atstās negatīvu ietekmi ne tikai uz to sabiedrības daļu, kuru tās tieši skars, bet arī radīs negatīvu noskaņojumu pārējā sabiedrībā, jo personai godprātīgi veicot nodokļu maksājumus, t.sk. arī pensijām, nebūs pārliecības, ka likumdevējs arī turpmāk viņa nopelnīto pensiju nesamazinās.“ Bet likuma autori arī vērš uzmanību uz rikta normas ir pretrunā ar Satversmi un tiesiskās paļāvības principu, un var radīt pamatu personām vērsties ar pieteikumu Satversmes tiesā. ∎
Otrdien, 2009. gada 16. jūnijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 11. lpp. Strūklaka Cēsīs Ceturtdien, 28. maijā Cēsīs Rožu laukumā pēc rekonstrukcijas svinīgi, uzstājoties Cēsu 1. pamatskolas orķestrim, tika atklāta izbūvētā sausā strūklaka. Tā ir lielākā šāda veida strūklaka Latvijā. Strūklakas projekta autors ir Jānis Rieksts (Vides projektu studija). Strūklaka darbosies no pulksten 8 rītā līdz pusnaktij un vakara stundās tiks izgaismota dažādās krāsās. Rožu laukums bijis Cēsu pilsētas centrālais laukums jau kopš 13. gadsimta vidus, saukts par Tirgus laukumu. Saskaņā ar viduslaiku vācu pilsētas plānojuma principiem, tuvumā atradusies katedrāle un rātsnams, kā arī soda stabs un aka, kuras vietā pašlaik atrodas tā sauktais ķīniešu namiņš. 20. g.s. sākumā pilsētai tirgus laukums kļuva par šauru un 1920. gados tirgu pārcēla uz tagadējo vietu, bet pašu laukumu 1927. gadā pārvērta par skvēru pilsētas centrā. 1936. gadā tas tika pārdēvēts par A. Pumpura laukumu, bet kopš 1940. gadiem tas ir pazīstams kā Rožu laukums. Arheoloģisko izrakumu darbos pērnvasar Rožu laukumā atrada senlietas – koka mucas ar īpašuma zīmēm uz dibena dēļiem, virpotus koka un galdiņtraukus, darbarīkus, auduma paraugus, no Reinzemes ievesto keramiku un degušus graudus. Izpētot Cēsu pilsētas seno koka apbūvi, atklājās, ka 2,4 metrus biezajā kultūrslānī bija labi saglabājušās vairākas statņu konstrukcijā celto ēku paliekas, atrasti dažādi iedzīves priekšmeti, izdevās izpētīt 42 kvadrātmetru lielu noliktavas ēku, kurai bija pat vēl saglabājušās koka kāpnes. Šādas statņu konstrukcijā celtās ēkas Latvijas teritorijā parādījās 13. g.s. līdz ar vāciešu ieceļošanu; Cēsis ir pirmā pilsēta pēc Rīgas, kur atrasts šāds sens būvveids. ∎ Fragments no Preses brīfinga transkripta pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski 2009. gada 3. jūnijā. Preses brīfings notika vēl pirms 6. jūnija Eiropas Parlamenta un Latvijas pašvaldību vēlēšanām, kurās piedalījās tikai 54% balsstiesīgo vēlētāju. Delfi: Mans jautājums ir saistībā ar vēlēšanām. Vai pats piedalīsieties un ko varat ieteikt iedzīvotājiem izvēloties nākamos pašvaldības deputātus un Latvijas pārstāvjus Eiroparlamentā? Valsts prezidents: Noteikti piedalīšos. Jau iepriekšējās vēlēšanās parādīju savu pasi, kurā ir pilnīgi visi zīmodziņi no vēlēšanām, cik ir iespējami, kā kolekcija. Bet katram pilsonim ir jāpiedalās vēlēšanās. Un jo grūtāka ir situācija, gan ekonomiskā, gan arī sadzīviskā un sociālā, jo pilsonim jābūt aktīvākam. Šobrīd ir jāpanāk tas, lai pilsoņi noteikti aizietu uz vēlēšanu iecirkņiem un izdarītu savu izvēli. Izvēli, kuras izdarīšanai viņi ir novērtējuši situāciju savā novadā, savā pilsētā un uzticējušies kādam konkrētam cilvēkam vai politiskajam spēkam, kas, pilsoņuprāt, spēs izvest mūsu valsti no ekonomiskās krīzes un arī atrisināt tos pašvaldības reorganizācijas uzdevumus, kas šobrīd stāv priekšā – gan reģionālā reforma, tātad jaunie novadi. Ir daudz lielāka izvēle un tas, kurš pastāvēs maliņā pēc tam noteikti būs neapmierināts un nevarēs nevienu vainot, jo tādā gadījumā pilsonis būs upurējis savas vienīgās politiskās tiesības, kas viņam tiek dotas un, faktiski, ir arī viņa pienākums. Tāpat ir jāpadomā, kurš veiksmīgāk risinās skolu reformu un kurš risinās veselības aprūpes reformu. Šajās vēlēšanās kā nevienās iepriekš ir svarīga tieši pilsoņu piedalīšanās un viedokļa paušana, jo ļoti daudz nākamajos trīs mēnešos būs atkarīgs tieši no jaunievēlētajiem deputātiem, vai dzīve ies augšup vai lejup. Un nebūs tā, ka pilsonis nevar ietekmēt šo procesu. Pilsonis vistiešākajā veidā ietekmē šo procesu. Neapmierinātība varētu būt tikai tad, ja kāds ir stāvējis malā. Delfi: Kā Jūs vērtējat to, ka vismaz Rīgā varētu uzvarēt tā dēvētās krievvalodīgās partijas? Valsts prezidents: Ja visi ies uz vēlēšanā un ideālajā variantā būs vairāk nekā 80 procentu vēlētāju līdzdalība, tā precīzi atspoguļos to situāciju, kāda Rīgā ir – kādi politiskie spēki ir gatavi uzņemties atbildību, un ne tikai gatavi, bet arī, kurus politiskos spēkus pilsoņi atbalsta. Varbūt es nosaucu fantastisku skaitli, 80 procentu dalība, jo līdz šim tā ir bijusi starp 50 Bijusī melburniete Selga Beņķe pie strūklakas. Prezidents par balsošanu un eiro un 60 procentiem, kas nozīmē, ka Rīgas likteni izšķir ne vairāk kā ceturtā daļa no tās iedzīvotājiem. To nedrīkst pieļaut, visiem ir jāiet uz vēlēšanām TV3: Premjers ir paudis viedokli, ka eiro ieviešana tiek atlikta uz 2013. gadu un faktiski šis stratēģiskais mērķis kā liecina signāli no Latvijas Bankas varētu tikt apdraudēts, jo citi rādītāji varētu pasliktināties. Vai Jūs nesatrauc šādi paziņojumi? Valsts prezidents: Sākšu ar vēsturi. Stratēģiskais mērķis bija eiro ieviešana 2008. gada 1. janvārī. Mēs to neesam izdarījuši, tātad mūsu valdības, kas strādāja līdz 2008. gadam nav to izdarījušas. Tas mums radīja ļoti daudz problēmu, kad pasaulē sākās finanšu un ekonomiskā krīze. Tas rada problēmas vēl šodien, problēmas, bez kurām mēs varējām iztikt. Tāpēc mērķis – eiro 2012. gadā vai 2013. gadā – ir pilnīgi noteikts un tam jābūt atbalstam gan no valdības puses, gan no Latvijas Bankas puses, gan no uzņēmēju un sabiedrības puses. Jo tālāk mēs atliksim šī mērķa izpildi, jo vairāk grūtību mums būs priekšā. Pašu radītu grūtību, nevis kāda cita radītu. Latvijas Valsts prezidenta kanceleja Prezidenta preses dienests FOTO Juris Beņķis
Page 1 and 2: LATVIETISwww.laikraksts.com Austrā
Page 3 and 4: Otrdien, 2009. gada 16. jūnijā La
Page 9: Otrdien, 2009. gada 16. jūnijā La

Laikraksts "Latvietis" 041

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?