Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
1.4. Aizvēstures kultūra<br />
Kultūra ir sabiedrības vai sociālās grupas dzīvesveids, kas aptver<br />
ne vien mākslu un literatūru, bet arī domāšanas īpatnības, uzskatus,<br />
uzvedību, paražas, tradīcijas, rituālus, ģērbšanās stilu un valodu. Ci<strong>lv</strong>ēks<br />
vienīgais ir spējīgs veidot kultūras vērtības, izmantot tās un nodot<br />
savu pieredzi nākamajām paaudzēm.<br />
Vissarežģītāk ir pētīt aizvēstures laikmeta ci<strong>lv</strong>ēku kultūru,<br />
jo rakstīto liecību par šo posmu nav un arī lietiskie<br />
avoti ir saglabājušies ļoti maz. No aizvēstures laikmeta<br />
mūsdienu ci<strong>lv</strong>ēks lieto amuletus (aproces, kuloni), ceremonijas<br />
(laulības, mirušo apbedīšana), skatienu un žestu<br />
valodu. Par pirmatnējās kopienas aizvēstures laikmeta ci<strong>lv</strong>ēku<br />
kultūru liecina atradumi arheoloģiskajos izrakumos:<br />
akmens, raga, kaula un māla dzīvnieku un ci<strong>lv</strong>ēku figūriņas,<br />
kā arī saimniecības priekšmeti un zīmējumi uz klinšu<br />
A<br />
alu sienām.<br />
B C D<br />
1. Atzīmē ar burtu A attēlus, kas saistīti ar aizvēsturi!<br />
18<br />
1. ______________________________________________________________________________________________________________________<br />
2. ______________________________________________________________________________________________________________________<br />
3. ______________________________________________________________________________________________________________________<br />
4. ______________________________________________________________________________________________________________________<br />
Mitoloģija un ticējumi<br />
Ziņas par senlatviešu ticējumiem var izlasīt 12. gs. un turpmāko gadsimtu<br />
hronikās, dažādos mūku ziņojumos, kā arī folklorā – tautas dziesmās,<br />
teikās un pasakās, sakāmvārdos. Latviešu mitoloģijai ir kopīgas<br />
saknes ar indoeiropiešu un somugru mitoloģiju.<br />
Dzīvodami ciešā saskarsmē ar dabu, senās zemkopju ciltis ticēja, ka<br />
visu ci<strong>lv</strong>ēka dzīvi nosaka un vada pārdabiski spēki – dievības. Agrīnie<br />
akmens laikmeta kulti bija saistīti ar Lielo māti (cilts radītāju). Kults<br />
radās līdz ar pirmo iedzīvotāju dzīvi Latvijas teritorijā. Latviešu senču<br />
dzīvē visievērojamāko vietu ieņēma Zemes māte, Meža māte, Vēja<br />
māte, Uguns māte, Jūras māte. No Jūras mātes labvēlības bija<br />
atkarīgi laika apstākļi jūrā un bagāts loms. Zemes māte bija zemes<br />
auglības devēja, kā arī pazemes valdniece. Pie viņas nonāca mirušo dvēseles,<br />
lai aizsaulē turpinātu tādu pašu dzīvi kā virszemē. Tādēļ miru-
Change language