You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Pilsētas pārvalde<br />
pilsētas birģermeistars<br />
<br />
rāte (rātskungi)<br />
<br />
pilsētnieku (birģeru) sapulce<br />
Birģermeistars – rātes<br />
vadītājs, mūsdienās – pilsētas<br />
mērs.<br />
Ģilde – tirgotāju, amatu<br />
meistaru apvienība.<br />
Pilsētās vara piederēja sabiedrības augšslānim – bagātajiem<br />
vācu lieltirgotājiem. No viņu vidus nāca rātskungi<br />
un birģermeistari, kuri noteica politiku pilsētā. Pilsētu<br />
pārvaldīja rāte.<br />
Pilsētnieku vidusslāni veidoja vācu amatnieki un sīktirgotāji.<br />
Viena aroda amatnieki apvienojās cunftēs jeb brālībās.<br />
Katrai brālībai bija savi iekšējie uzvedības noteikumi –<br />
šrāgas (statūti). Amatnieku darbnīca piederēja meistaram.<br />
Lai kļūtu par meistaru, bija jāpierāda sava amata prasme<br />
un jāiztur speciāls pārbaudījums. Katrs meistars turēja<br />
zeļļus un mācekļus. Amatnieku brālības apvienojās Mazajā<br />
ģildē. Bet tirgotāji izveidoja savu organizāciju – Lielo ģildi.<br />
Ģildes vadīja vecākie – eltermaņi. Svešzemju neprecētie tirgotāji<br />
izveidoja savu organizāciju – Melnga<strong>lv</strong>ju brālību. Tie<br />
pilsētnieki, kurus ģildēs un cunftēs neuzņēma – bārddziņi,<br />
lina audēji, krāvēji, pārcēlāji, zvejnieki – veidoja savas brālības.<br />
Lielais vairums latviešu un igauņu bija pilsētnieku<br />
zemākā slāņa pārstāvji.<br />
<br />
Vācieši<br />
Pilsētnieki (birģeri)<br />
<br />
Amatnieki Tirgotāji Brālības<br />
<br />
Vietējie iedzīvotāji<br />
<br />
Cunftes Ģildes Melnga<strong>lv</strong>ju brālība (Rīgā un Tallinā)<br />
14. gs. tirdzniecības<br />
kuģis – koge<br />
Pilsētā dzīvoja arī nepilntiesīgie pilsētnieki jeb atstumtie. Tie<br />
bija nelegālie ebreji un „netīro” amatu pārstāvji – kaprači, pirtnieki,<br />
atkritumu vācēji, bendes.<br />
1282. gadā Rīga iestājās Ziemeļvācijas<br />
Hanzas tirdzniecības pilsētu savienībā, kas<br />
kontrolēja visu tirdzniecību Baltijas jūrā.<br />
Hanzas savienībā tika uzņemtas arī citas<br />
Livonijas pilsētas: Cēsis, Straupe, Valmiera,<br />
Ventspils, Tallina, Tartu un Pērnava. Livonijas<br />
pilsētu tirgotāji bija starpnieki starp<br />
Polockas, Vitebskas, Novgorodas, Pleskavas<br />
un Smoļenskas tirgotājiem un Rietumeiropas<br />
tirgotājiem. No Krievzemes uz Rietumeiropu<br />
caur Rīgu veda vasku un zvērādas. No Livonijas<br />
uz Rietumeiropu plūda lini un kaņepāji, bet no Rietumeiropas uz<br />
Rīgu veda Flandrijas audumus, vadmalu, sāli, siļķes, metālu, vīnu un<br />
vācu alu. Livonijas zemnieki Rīgā pārdeva linus, medu, vasku, labību,<br />
lopus, zivis, bet pirka amatnieku izstrādājumus.<br />
15. gadsimtā Rīgai atrašanās Hanzas savienībā kļuva neizdevīga, jo<br />
savienība zaudēja bijušo ietekmi Baltijas reģionā. Rīgas tirgotāji izvēlējās<br />
jaunus tirdzniecības partnerus – holandiešus.<br />
42
Change language