Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Dālderis – naudas vienība,<br />
sudraba monēta<br />
aptuveni 40 mm diametrā<br />
un 28 gramus smaga.<br />
• attīstoties šaujamieroču ražošanai, izbeidzās bruņinieku kavalērijas<br />
varenības laiks;<br />
• ilgstošajā miera periodā bruņinieku karamāksla un bruņojums bija<br />
novecojis;<br />
• luteriskā Livonija kļuva neaktuāla, jo nostiprinājās katoļu baznīcas<br />
ietekme.<br />
Karu tuvināja arī ārējie cēloņi. Politiski vājā, bet ekonomiski veiksmīgā<br />
Livonijas teritorija pakāpeniski nokļuva stiprāko kaimiņvalstu<br />
interešu lokā. Cīņā par iespēju izmantot izdevīgās ostas un kontrolēt<br />
tirdzniecības ceļus šajā reģionā iesaistījās Polija–Lietuva, Zviedrija,<br />
Dānija un Krievija.<br />
Par iemeslu kara sākumam Ivans Bargais izmantoja to,<br />
ka 1551. gadā bija beidzies termiņš miera līgumam starp<br />
Krieviju un Livonijas ordeni, bet Livonijas pārstāvji nepiedāvāja<br />
to pagarināt. Cars pieprasīja izmaksāt iekrājušos<br />
meslu parādu 60 000 dālderu apjomā par Tērbatas bīskapijas<br />
iedzīvotājiem.<br />
Kara darbība un svarīgākās kaujas<br />
Pirmais kara posms. Piedalās Krievija un Livonija<br />
Gads<br />
Notikums<br />
1558. Sākas Livonijas karš.<br />
Tērbatas bīskapijā ielauzās aptuveni 40 000 liels Ivana IV karaspēks. Tajā ietilpa Maskavas<br />
vasaļu – tatāru un čerkesu daļas, kas izcēlās ar īpašu cietsirdību. Plašas teritorijas no<br />
Narvas līdz Daugavpilij kļuva par kara lauku, tika izpostītas un izlaupītas. Krievu karaspēks<br />
nesastapa nopietnu pretestību, jo sadrumstalotā Livonija vairs nebija spējīga apvienoties<br />
kopējais cīņai. Livonijas konfederācijas karaspēka lielums bija ne vairāk kā 10 000 karavīru.<br />
1559. Krievu karaspēks ieņēma Alūksni, Tirzu un sasniedza Rīgu, kuru turēja ielenkumā 3 dienas,<br />
bet ieņemt to neizdevās. Karaspēks atgriezās Krievijā, jo aktivizējās karš ar Krimas hanu<br />
Dovlet-Gireju. Ivans IV Bargais noslēdza ar Livoniju pamieru uz pusgadu.<br />
1560. Ērģemes kauja 2. augustā 12–15 km attālumā no Ērģemes. Lugažu tuvumā krievu karaspēks<br />
sakāva Livonijas ordeņa bruņotos spēkus. Ordeņa mestrs Gothards Ketlers ieķīlā<br />
Grobiņas novadu Prūsijas hercogam. Krievu karaspēks veiksmīgi turpināja citu pēc citas<br />
iekarot Livonijas pilis: Vilandi (Fellina), Rūjienu, Turaidu, Siguldu, Nītauri, Suntažus u.c.<br />
1561. Ziemeļigaunija padevās Zviedrijas karalim. Livonijas ordenis un Rīgas arhibīskaps pakļāvās<br />
Polijas–Lietuvas karalim Sigismundas II Augustam. Izveidojās Kurzemes un Zemgales<br />
hercogiste. Livonijas valstis beidza pastāvēt.<br />
3. Lasi materiālu tabulā un meklē notikumu atspoguļojumu kartē Livonijas<br />
karš (1558–1583) un poļu laiki Baltijā 16. gs. !<br />
Otrais kara posms<br />
Piedalās Krievija un Polija–Lietuva, Zviedrija, Dānija<br />
Gads<br />
Notikums<br />
1569. Apvienojās Polijas karaliste un Lietuvas lielkņaziste. Centrāleiropā izveidojās jauna federāla<br />
monarhija Polijas–Lietuvas valsts jeb Žečpospoļita, kura pastāvēja līdz 1795. gadam.<br />
Karā pret Krieviju tika iesaistītas Zviedrija, Dānija un Polijas–Lietuvas valsts.<br />
50
Change language