You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
kapiem, ordeņa. Daudziem Livonijas iedzīvotājiem kristietība bija pieņemta<br />
nevis no sirds un pašu pārliecības, bet uzspiesta ar varu, un<br />
latīņu teksti un psalmi tika iemācīti no ga<strong>lv</strong>as un palika nesaprotami.<br />
Reformācijas ideju pirmie sludinātāji Livonijā ieradās no Vācijas.<br />
Mācītājs<br />
Andreass Knopkens 1521. gadā atgriezās Rīgā pēc studijām Vācijā<br />
un sāka popularizēt reformācijas idejas. Šo gadu arī uzskata par reformācijas<br />
sākumu Livonijā. Viņam pievienojās reformācijas atbalstītājs<br />
un izplatītājs no Vācijas Si<strong>lv</strong>estrs Tegetmeijers un Rīgas arhibīskapa<br />
palīgs Johans Lomillers. 1522. gadā viņš nosūtīja Luteram vēstuli, kurā<br />
bija teikts, ka Rīga kļuvusi par luterisku pilsētu. Savukārt Luters Rīgas,<br />
Tallinas un Tērbatas pilsētu rātēm 1523. gadā atsūtīja speciālu vēstījumu<br />
ar nosaukumu Izredzētiem, mīļiem draugiem, visiem kristīgiem<br />
Rīgā, Rēvelē un Tērbatā, Livonijā, maniem mīļiem kungiem un brāļiem<br />
iekš Kristus, bet vēlāk vairākas vēstules ar saviem norādījumiem un<br />
ieteikumiem.<br />
6. Kāda, spriežot pēc vēstules nosaukuma, bija Lutera attieksme pret<br />
Livonijas iedzīvotajiem?<br />
________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
46<br />
Reformācijas norise<br />
Vecās un jaunās ticības piekritēju attiecības saasinājās 1523. gadā,<br />
kad Valmierā sāka sprediķot Melhiors Hofmanis, kurš bija par Luteru<br />
radikālākā Vācijas zemnieku vadoņa Tomasa Mincera piekritējs. Šajā<br />
laikā jau plaši pilsētnieku slāņi bija kļuvuši par protestantiem. Hofmaņa<br />
sprediķu ietekmē vairākās Livonijas pilsētās sākās nemieri. 1524.<br />
gadā Rīgas katoļu baznīcās notika svētbilžu grautiņi. Nemierus sāka<br />
Rīgas Melnga<strong>lv</strong>ju brālības pārstāvji, kas Pētera baznīcā sadauzīja altāri.<br />
Altāru un svētbilžu bojāšana kļuva masveidīga un notika arī Doma baznīcā,<br />
iznīcinot divdesmit altāru. Uz šādu rīcību protestantus mudināja<br />
toreizējā izpratne par lētu un pieticīgu baznīcu, turklāt luterāņi neatzina<br />
svētbilžu dievišķo spēku.<br />
Lai nodibinātu kārtību, Rīgas rātei nācās pārņemt baznīcu īpašumus<br />
savā ziņā, kā arī slēgt Doma baznīcu un dažus klosterus. Pret reformāciju<br />
aktīvi vērsās Rīgas arhibīskaps Johans Blankenfelds. Viņš,<br />
padzinis luterāņu mācītājus no Limbažiem un Kokneses, neveiksmīgi<br />
mēģināja to izdarīt arī Rīgā un Tērbatā. Sākās nopietnas sadursmes un,<br />
lai neizceltos karš, Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs<br />
1525. gadā sasauca Valmierā landtāgu, kura dalībnieki vienojās, ka strīdīgu<br />
jautājumu lemšanai turpmāk jāsasauc speciāla tiesa. Šādā sarežģītā<br />
situācijā mestrs pasludināja ticības brīvību Rīgā. Luterānisms<br />
Livonijā arvien vairāk nostiprinājās un no 1550. gada jau bija valdošā<br />
konfesija. 1554. gadā Valmieras landtāgs pieņēma lēmumu par ticības<br />
brīvību visā Livonijā.
Change language