You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
pagāniskās paražas. Dabas dievību un mājas garu funkcijas tika pārnestas<br />
uz kristīgajiem svētajiem un eņģeļiem. Ģimenes godus pieskaņoja<br />
svēto rakstu noteikumiem (kristībai, laulībai, apstāvēšanai), bet<br />
gadskārtējos svētkus piesaistīja kristīgās baznīcas gada ritumam.<br />
8. Izlasi avota fragmentu un padomā, kādi notikumi apstiprina autora<br />
teikto par katru no bīskapiem!<br />
19. gadsimta Baltijas vācu vēsturnieks E. Serafims bīskapu raksturo<br />
šādi: viņam nepiemita „Meinarda sentimentālā lēnprātība”, viņš nebija<br />
arī „pārlieku centīgs kā Bertolds” un „nekad nesavilka loku par stingru”,<br />
kur nevarēja ar varu, tur „lietā lika diplomātisku viltību.<br />
(Pāvulāne V. Pāvulāns V. Bīskaps Alberts un Baltija. Kultūras Fonda Avīze, Nr. 9,<br />
1991. gada maijs, 10.–11. lpp.)<br />
Kuršu pakļaušana<br />
Kareivīgie un drosmīgie kurši 1210. gadā netālu no Rīgas nocietinājumiem<br />
ielenca krustnešu kuģus. Uzbrukums cieta neveiksmi, jo<br />
viņiem nepalīdzēja ne lībieši, ne lietuvieši, ne krievi, ne zemgaļi. Kurši<br />
mēģināja ieņemt Rīgu vairākkārt, bet nesekmīgi.<br />
1229.–1230. gadā krustnešu karaspēks iebruka Kursas zemēs un piespieda<br />
vietējos iedzīvotājus pieņemt kristīgo ticību. Kuršu valdniekiem<br />
un vecākajiem nācās noslēgt ar vāciešiem padošanās līgumu. Iekarotāji<br />
sadalīja savā starpā kuršu zemes, uzlika iedzīvotājiem lielākas nodevas,<br />
nekā līgumā bija noteikts. Kurši vairākas reizes mēģināja atbrīvoties no<br />
svešzemnieku jūga. Lielākā kauja notika 1260. gadā pie Durbes. Ziņas<br />
par tās norisi sniedz divas hronikas: Atskaņu hronika, kas sarakstīta<br />
13. gs. 90. gados, un Dusburgas Pētera hronika, datēta ar 14. gs. 20.<br />
gadiem.<br />
8. Kā tu domā, kurš avots sniedz precīzākas ziņas par kauju? Pamato<br />
savu atbildi!<br />
________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
Atskaņu hronika – otra<br />
senākā hronika pēc Livonijas<br />
Indriķa hronikas.<br />
Dusburgas Pētera<br />
hronika – prūšu zemes<br />
vēsture, kuru XIV gs.<br />
uzrakstīja Teitoņu ordeņa<br />
garīdznieks Dusburgas<br />
Pēteris.<br />
Pēc hroniku ziņām, sapulcējās liels karaspēks, kurā<br />
ietilpa gan Vācu ordeņa Prūsijas un Livonijas atzaru<br />
locekļi, gan pakļauto tautu karavīri: prūši, kurši un igauņi.<br />
Karaspēkam pievienojās arī Dānijas karaļa vasaļi no Ziemeļigaunijas<br />
un laicīgie krustneši – svētceļnieki no citām<br />
katoļticīgajām zemēm. Atskaņu hronika ziņo, ka īsi<br />
pirms kaujas kurši atteicās no cīnīšanās un kaujas lauku<br />
pameta. Savukārt Dusburgas Pētera hronika stāsta, ka,<br />
sākoties kaujai, kurši kā atkritēji uzbruka kristiešiem no<br />
aizmugures, palīdzot lietuviešiem sakaut krustnešu karaspēku.<br />
Kaujā krita vairāki tūkstoši krustnešu, tajā skaitā<br />
arī karaspēka vadoņi. Kurši atguva zaudēto brīvību, bet<br />
34
Change language