11.07.2015 Views

1.daļa Esošās situācijas un SVID analīze - Birzgales pagasts

1.daļa Esošās situācijas un SVID analīze - Birzgales pagasts

1.daļa Esošās situācijas un SVID analīze - Birzgales pagasts

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

2. Ķeguma novada vēsturiskāattīstībaĶeguma novads sastāv no četrām ģeogrāfiski <strong>un</strong> vēstures ziņā atšķirīgām teritorijām: Ķeguma pilsētas, Tomespagasta, Rembates pagasta <strong>un</strong> <strong>Birzgales</strong> pagasta.Ķeguma pilsētaPilsētas attīstība sākās 1936.gadā līdz ar Ķeguma HES būvi, uzceltas pirmās daudzdzīvokļu mājas Liepu alejā,pasts, doktorāts <strong>un</strong> dzelzceļa stacija. Celtniecība turpinājās padomju laikos, pakāpeniski papildinot dzīvojamoapbūvi <strong>un</strong> infrastruktūru (ūdensapgādes <strong>un</strong> notekūdeņu savākšanas sistēmas, centralizētā siltumapgāde).1980jos gados uzcelta ja<strong>un</strong>ā skolas ēka (toreiz pamatskola, no 1993.gada Ķeguma komercnovirzienavidusskola), VPII „Gaismiņa’’ <strong>un</strong> renovētas pašvaldības ēkas.Apdzīvotās vietas statuss laika gaitā ir mainījies:· līdz 1936.gadam atsevišķas viensētas, kas teritoriāli pieder Rembates pagastam;· apdzīvota vieta: 1936. – 1948.;· strādnieku ciemats: 1948. – 1969.;· pilsētciemats: 1969. – 1971.;· ciemats: 1971. – 1993.;· pilsēta ar lauku teritoriju: 1993. – 2002.Pilsētai trūkst vēsturiskajām pilsētām raksturīgās identitātes, tajā skaitā centra, taču ir izteiksmīga 20.gadsimtapirmās puses arhitektūra, skaistas ainavas. 1995.gadā Ķeguma spēkstacijas <strong>un</strong> strādnieku ciemata apbūveskomplekss (1936. – 1940.) ir apstiprināts par Ķeguma vēsturisko centru <strong>un</strong> iekļauts Ķeguma pilsētbūvniecībaspieminekļu grupā.Tomes <strong>pagasts</strong>Tomes apvidus apdzīvošana sākusies Līčupes krastos 11. – 12. gs. Arheoloģiskie pētījumi Nariņu kapos ļaujsecināt, ka tie bijuši lībieši. Tome ievērojami attīstījās <strong>un</strong> uzplauka hercoga Jēkaba laikā, 17.gadsimta 40tajosgados. Tomē darbojās salpētera vārītava, darvas cepļi, kaļķu <strong>un</strong> ķieģeļu cepļi, papīrdzirnavas (gatavots papīrspirmajai latviešu Bībelei), stikla ceplis, pulvera dzirnavas, mucinieku darbnīcas, zāģu gateri. 20.gadsimta20tajos gados Tomē tika uzcelta pirmā zivju audzētava Latvijā. Līdz ar Ķeguma HES celtniecību Tomes tuvumātika uzcelts tilts pāri Daugavai, <strong>un</strong> kopš šī laika Tomes iedzīvotāji aktīvi izmanto Ķeguma pilsētas infrastruktūru.1994.gada februārī Tomes <strong>pagasts</strong> tika pievienots Ķeguma pilsētai kā lauku teritorija. 2008.gada 6.augustāTomes <strong>pagasts</strong> atguva savu nosaukumu.Rembates <strong>pagasts</strong>Rembate (agrāk – Ringes muiža) izveidojās gandrīz iznīkušā Mēmesciema vietā Polijas – Zviedrijas kara laikā17.gadsimtā. 1725.gadā Rembates muiža atdalījās no Lielvārdes muižas kā patstāvīga saimnieciska vienība.1924.gadā daļu Rembates, tā saukto Idavas novadu – biezi apdzīvoto vietu gar Rembates (vēlāk Lielvārdes)staciju <strong>un</strong> bijušo Rembates muižas centru pievienoja Lielvārdei. Uz bijušās Rembates pagasta zemes izveidotsarī Ķegums kā apdzīvota vieta.Rembates <strong>pagasts</strong> tika apvienots ar Ķegumu 2002.gada oktobrī, izveidojot Ķeguma novadu.10. lpp 2. Ķeguma novada vēsturiskā attīstība

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!