sabiedrībā. Gan NVO pārstāvji, gan krievvalodīgie jaunieši pauda viedokli, ka valodas barjera, stereotipi,aizspriedumi, etnocentrisms, nedrošība un bažas par viņu spējām komunicēt latviešu valodā bieži vienattur (un traucē) gan krievvalodīgajiem, gan latviešiem veidot pilnvērtīgu saskarsmi savā starpā unlīdz ar to krievvalodīgajiem integrēties Latvijas sabiedrībā (Jandt, 2007:72-73). Pētnieks Olports raksta,ka starpgrupu saskarsme samazina aizspriedumus, līdz ar to šīs barjeras pārvarēt iespējams tikai arefektīvas un mērķtiecīgas komunikācijas palīdzību (Pēc Muižnieks, 2010). Kopumā jaunieši uzskata,ka integrāciju varētu veicināt, izvietojot informāciju abās valodās par pasākumiem, projektiem gankrievvalodīgo, gan latviešu sociālajos tīklos; rīkojot pasākumus, projektus, kas palīdz iepazīt latviešuun krievu kultūras (piemēram, latviešu un krievu kultūru nedēļas), kā arī seminārus par toleranci unstarpkultūru sapratni un NVO brīvprātīgo/biedru saliedēšanās pasākumus. Tomēr NVO spēs efektīvipildīt integrācijas aģenta funkcijas tikai tad, ja apzināsies savu lomu integrācijas procesa veicināšanā unspēs atrast laiku un nepieciešamos resursus, lai pievērstos šī svarīgā jautājuma risināšanai un neaktīvojauniešu motivēšanai.Secinājumi1. Galvenie iemesli krievvalodīgo jauniešu zemajai iesaistīšanās pakāpei NVO darbā ir intereses,informācijas, laika un naudas trūkums, kā arī nepietiekamas latviešu valodas zināšanas, pasivitāteun slinkums.2. Daugavpilī strādājošās NVO mērķtiecīgi izmanto komunikāciju, lai iesaistītu krievvalodīgos jauniešusNVO darbā, informējot viņus caur Daugavpils skolēnu parlamentu, aicinot skolēnus uz ikgadējoprezentāciju par NVO un to darbu, dalot informatīvas brošūras, izvietojot plakātus DaugavpilsUniversitātē, kopmītnēs, skolās, sūtot epastus, reklamējot pasākumus reģionālajos un nacionālajoslaikrakstos, TV un radio, kā arī ar tiešās komunikācijas palīdzību.3. Organizācijas, kas nav izvietotas pašā Daugavpilī, neizmanto komunikāciju, lai mērķtiecīgi piesaistītukrievvalodīgo jauniešu mērķauditoriju.4. Vairākums NVO integrācijas sekmēšanai izmanto komunikāciju, rīkojot dažādus pasākumus,nometnes, seminārus vai nodrošinot tulkojumu no latviešu uz krievu valodu. Dažas NVO mērķtiecīguintegrācijas veicināšanas komunikāciju neizmanto laika resursu trūkuma dēļ vai tādēļ, ka neuzskatato par vajadzīgu.5. To organizāciju komunikācija, kuras mērķtiecīgi iesaista krievvalodīgos jauniešus nevalstiskajāsorganizācijās, sekmē krievvalodīgo jauniešu integrāciju, iesaistot krievvalodīgos jauniešus NVOdarbā, dodot viņiem iespēju lietot latviešu valodu, uzlabot latviešu valodas zināšanas, kā arī strādātkopā ar latviešiem, iepazīt latviešus un viņu kultūru.6. Dažas no būtiskākajām problēmām jauniešu iesaistīšanā un NVO kā integrācijas aģentu sniegtajāpienesumā ir mērķtiecīgas brīvprātīgo piesaistīšanas trūkums, resursu trūkums, NVO izpratnestrūkums par komunikācijas lomu integrācijas veicināšanā, kā arī koncentrēšanās tikai uz aktīvojauniešu daļu.Literatūras sarakstsAusters I. , Gaugere K. (2005). NVO Latvijā: sabiedrības zināšanas, attieksme un iesaistīšanās. Latvija,41 lpp. Skatīts: 04.09.2010. Skatīts: 25.09.2010. Pieejams: http://izm.izm.gov.lv/upload_file/jaunatne/petijumi/1.NVO_Latvija-sabiedribas_zinasanas,attieksme_un_iesaistisanas.pdfDaugavpils pašvaldības mājas lapa, Sadaļas, Sabiedrība, Augstākā izglītība un zinātne, Skatīts: 26.04.2011.Pieejams: http://www.daugavpils.lv/page/55Dimanta R., Indriksons M., (2007). Kā trūkst brīvprātīgo kustības izaugsmei Latvijā? NVO Institūts. 15.lpp. Skatīts: 12.10.2010. Pieejams: http://www.tm.gov.lv/lv/noderigi/sabiedribas_integracija/ka_trukst_brivpr_kustibai.pdfDjačkova S., Strautiņa I., Indriksone A., (2004). Sabiedrības līdzdalība Rīgas pašvaldības lēmumupieņemšanā: etniskie aspekti. Latvijas cilvēktiesību un etnisko studiju centrs. Skatīts: 25.10.2011.Pieejams: http://www.politika.lv/temas/pilsoniska_sabiedriba/5706/Gaugere K., (2006). NVO loma sabiedrības integrācijā. - Pretestība sabiedrības integrācijai: cēloņi unsekas. –Rīga: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, 87.-114 lpp. Skatīts: 28.10.2011.Pieejams: ftp://equal.lsif.lv/PHARE/petijumi/LU-pretestiba-sab-integracijai.pdfĪpašo Uzdevumu Ministra Sabiedrības Integrācijas Lietu sekretariāts. (2009). Balvu Pilsētas SabiedrībasIntegrācijas Programma 2009.-2013. gadam. Projekts. Skatīts: 13.05.2010. Pieejams: http://www.balvi.lv/faili/20090508112020973.pdfJandt, F.E.(2007). An introduction to intercultural communication : identities in a global community. 5thed. - Thousand Oaks : SAGE, XX, 444 p. : ill., tab. - References: p.404.-423.Muižnieks N. (2010). Cik integrēta ir Latvijas sabiedrība? Sasniegumu, neveiksmju un izaicinājumu audits/ Red. Nils Muižnieks; LU SZF Sociālo un politisko pētījumu institūts. – Rīga: LU Akadēmiskais apgāds,2010. – 292 lpp. ISBN 978-9984-45-219-7.Pētījumu centrs SKDS. (2008). Attieksme pret dalību jaunatnes organizācijās. Latvija, 41 lpp. Skatīts:25.12.2010. Pieejams: http://www.jaunatneslietas.lv/upload/dokumenti/atskaite_bglmmonit_082008.pdfTNS Latvia. (2010). Sabiedrības Integrācija Rīgā. Skatīts: 29.12.2010. Pieejams: http://www.riga.lv/NR/rdonlyres/E27BFA8D-29AF-45AA-9D93-7F8D5A612DB4/30375/2473_atskaite_eksperti_2010doc.pdfValsts programma „Sabiedrības Integrācija Latvijā”. (2001). Ministru Kabineta plānošanas dokuments.Skatīts: 29.12.2010. Pieejams: http://www.lsif.lv/files/pics/Par_mums/VPSIL-pilna-versija-labais.pdfVaivade K. (2009-2010). Jauniešu iespējas un dzīves kvalitāte Latvijā. Rīga.Zankovska-Odiņa S. (26.11.2002.). Dialogs ar mazākumtautībām – mīts vai realitāte? Portāls Politika.lv. Sadaļa Sabiedrības integrācija, raksti. Skatīts: 12.05.1010. Pieejams: http://www.politika.lv/temas/politikas_process/3865/- 32 - - 33 -
1.pielikums. Galvenās korelācijasIesaistīšanāsuzvedībaVecums 0.062Dzimums 0.012Latvijas augstākās izglītības internacionalizācijaThe Internationalization of Higher Education in LatviaLelde Gavare, <strong>Vidzemes</strong> <strong>Augstskola</strong>s profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas„Sabiedrības pārvaldība” absolventeDarba zinātniskā vadītāja: Mg.sc.soc. Dace JansoneNodarbošanās 0.047Motivētu iesaistīties, ja informācija būtu krievu valodā 0.267621Motivētu iesaistīties, ja saņemtu atlīdzību par to -0.258756Motivētu iesaistīties, ja NVO piedāvātu interesantus projektus -0.031019Vai piekrīt apgalvojumam, ka NVO cenšas piesaistīt krievvalodīgos jauniešus 0.219959Vai piekrīt apgalvojumam, ka NVO aizsniedz krievvalodīgo jauniešumērķauditoriju0.146984Vai piekrīt apgalvojumam, ka NVO sekmē krievvalodīgo jauniešu integrāciju 0.140051Vai jaunieši ir pamanījuši NVO izvietoto informāciju 0.317556Vai informāciju par NVO iegūst internetā 0.076195Vai informāciju par NVO iegūst no TV -0.045979Vai informāciju par NVO iegūst no radio 0.062791Vai informāciju par NVO iegūst no preses izdevumiem 0.001054Vai informāciju par NVO iegūst no draugiem, paziņām, radiniekiem 0.031686Vai informāciju iegūst no bukletiem -0.043055RezumējumsKā viena no prioritātēm Latvijā ir izvirzīta augstākās izglītības internacionalizācija un eksportspējaspaaugstināšana, īpaši akcentējot centienus piesaistīt ārvalstu studentus. Tomēr reālā situācija liecina,ka Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, ir neliels skaits ārvalstu studentu, turklāt lielākā daļa ir apmaiņasstudenti mobilitātes programmu ietvaros, nevis pilna laika studenti. Pētījuma mērķis ir izpētīt Latvijasaugstākās izglītības internacionalizācijas procesu. Pētījumā izmantotas kvalitatīvās pētījuma metodes.Galvenie pētījuma rezultāti atklāj, ka lielākā daļa no augstākās izglītības institūcijām ir uzsvērušassavu gatavību piedalīties internacionalizācijas aktivitāšu īstenošanā. Ierobežojumi ir normatīvo aktunesakārtotība un nenoteiktība, kādā veidā attīstīsies internacionalizācijas sistēma Latvijā; tas lielā mērāir atkarīgs no valsts līmeņa institūciju aktīvas un sekmīgas turpmākās rīcības. Latvijā augstākās izglītībasinternacionalizācijas process šobrīd ir katras augstskolas pārziņā un atkarīgs no cilvēku kapacitātes, kasstrādā šajās institūcijās, bet iztrūkst regulāra plānošanas un koordinācijas mehānisma, kas nodrošinātuaugstākās izglītības internacionalizācijas procesu kopumā un veidotu vienotu internacionalizācijaspolitiku. Pastāv atšķirības atbalsta mehānismos, kas tiek nodrošināti internacionālas vides stiprināšanāstarp valsts un juridisko personu dibinātām augstākās izglītības institūcijām; šīs atšķirības saistītas arkonkrētiem ierobežojumiem, ko nosaka normatīvie akti.AbstractIn Latvia, one of the priorities put forward is the increase of internationalization and export capacity ofhigher education, especially emphasizing efforts to attract foreign students. However, reality confirmsthat Latvia compared to other countries has few foreign students; moreover, the majority is exchangestudents within the framework of mobility programs, not full-time students. The aim of the researchis to explore the internationalization process of higher education in Latvia. In the study, qualitativeresearch methods are applied. The main research results reveal that the most of higher educationinstitutions have stressed their readiness to take part in implementation of international activities.Restriction is disarray and incertitude in laws and regulations, how internationalization system inLatvia will develop that basically depends on an active and effective further action of governmentbody. In Latvia, internationalization process of higher education now is in the hands of each highereducational establishment and depends on the capacity of people who work in these institutions, butregular scheduling and coordination mechanism that would ensure internationalization process ofhigher education in Latvia in general and would make a single internationalization policy, is missing.There are differences between support mechanisms securing international environment between statehigher educational establishments and establishments founded by legal persons depending on somerestrictions.Atslēgas vārdi: augstākā izglītība, internacionalizācija, mehānismi internacionalizācijas veicināšanai.- 34 - - 35 -