Lai noskaidrotu, kāda ir situācija katrā augstskolā, tika veiktas intervijas gan ar katras augstskolaspārstāvjiem, gan ar SZF pārstāvjiem, kas atbild par ar akadēmisko godīgumu saistīto jautājumurisināšanu. Rezultātā klātienes intervijas notika ar DU lektoru, Zinātņu daļas konsultantu DmitrijuOļehnoviču. No LLU klātienē tika intervēts mācību prorektora vietnieks Vilnis Tomsons, bet no LU –Akadēmiskā departamenta projektu vadītāja, LU ētikas komisijas priekšsēdētāja Indra Dedze, kāarī Sociālo un politisko pētījumu institūta galvenā pētniece Skaidrīte Lasmane, kura vienlaicīgi ir arīPraktiskās ētikas centra priekšsēdētāja. ViA notika klātienes intervijas ar bijušo akadēmisko prorektoriAgitu Līviņu, kura bija ViA Senāta Studiju un zinātņu komisijas sastāvā un ir asociētā profesore Tūrismavadības un viesmīlības fakultātē, kā arī ar ViA Akadēmisko un zinātņu prorektori Sarmīti Rozentāli. Tikaveikta telefonintervija ar LiepU Zinātņu prorektori Ievu Ozolu.Lai gan lielākā daļa atbildības par akadēmiskā godīguma principu ievērošanu augstskolās ir jāuzņemaspašām augstskolām un studentiem, tomēr ir arī citas iesaistītās puses, kurām ir pieejami instrumenti,lai palīdzētu šos jautājumus risināt. Lai noskaidrotu, kas tiek darīts valstiskā līmenī, tika apskatīti dažādipolitikas plānošanas dokumenti un normatīvie akti. Lai veidotu padziļinātu izpratni par valsts nostājuun skatījumu uz šiem jautājumiem, tika intervēts pārstāvis no IZM Augstākās izglītības departamenta.Lai noskaidrotu, kādus pasākumus veic dažādas organizācijas, kas arī rīkojas, lai uzlabotu akadēmiskāgodīguma līmeni, tika veikta intervija ar Akadēmiskā godīguma centra dibinātāju Igoru Grigorjevu, kāarī ar Praktiskās ētikas centra priekšsēdētāju Skaidrīti Lasmani, kura minēta jau iepriekš, jo ir arī LU SZFmācībspēks. Tāpat tika veikta intervija ar bijušo LU pasniedzēju un tagadējo Rīgas Stradiņa universitātespasniedzēju Klāvu Sedlenieku, kurš bija pirmais, kas sāka publiskajā telpā aktualizēt akadēmiskānegodīguma problēmas augstskolās.RezultātiApkopojot anketu rezultātus, var novērot, ka LU, LLU un ViA studentiem ir visnotaļ līdzīgs viedoklispar to, kas ir pārkāpumi, kuri pārkāpuma veidi ir uzskatāmi par nozīmīgiem, un kuri nav tik nozīmīgi.Var secināt, ka DU respondentu vidū izpratne ir nedaudz atšķirīga, jo tur studenti par pārkāpumiemneuzskata darbības, kas tādas pavisam noteikti ir. Ja ņem vērā, kā studenti novērtēja savas zināšanas,var teikt, ka tās ir novērtētas pietiekami atbilstoši, un rezultāti parāda, ka izpratnes līmenis ir atbilstošsnorādītajam. Visās augstskolās rezultāti parādīja interesantu faktu – eksāmena laikā norakstīšana nostudenta, kurš par to zina, vispār nav pārkāpums vai nav tik liels pārkāpums, kā tad, ja otrs par šo faktunezina. Vēl viena kopīga iezīme – neskatoties, ka studenti zināšanas gan augstskolās, t.sk. SZF, gansavas personīgās zināšanas uzskata par labām, ļoti labām vai vidējām, tomēr, atbildot uz jautājumiem,vai studenti ir veikuši konkrētās darbības un vai tās var uzskatīt par akadēmiskās ētikas pārkāpumiem,ir redzams, ka zināšanas tomēr nav pilnīgas, un studentiem trūkst izpratnes par pārkāpumu veidiem.Augstskolu vidū tendences atšķiras. Tiek uzrādīti gan labāki, gan sliktāki rezultāti, tomēr, kopumāanketēšanas rezultāti apstiprināja, ka pārkāpumi tiek izdarīti un ka ir studenti, kuriem trūkst izpratnes,kas ir un kas nav akadēmiskā godīguma pārkāpums.personas, kas labklājību ir panākušas negodīgā veidā, un publiskajā telpā amorālisma nosodījums navaktuāls, un negodīgums netiek uztverts kā šķērslis, tādējādi arī kultūras līmenis ir diezgan dramatisks(Lasmane, intervija, 09.05.2011.). Būtiski ir arī, kā sabiedrība kopumā attiecas pret noteikumiem unlikumiem – jo brīvāk attiecas, jo noteikumi šķiet aplamāki (Sedlenieks, intervija, 27.04.2011.). Augstākāsizglītības kvalitātes novērtēšanas centra priekšsēdētājs Juris Dzelme norādīja, ka morāle ir viens noregulējošajiem mehānismiem un tā ir jāveido, nevis jāpaļaujas, ka katrs pats varēs izveidot savus augstosmorāles principus. Ja agrāk varēja paļauties, ka šīs morāles vērtības iemācīs vecāki ģimenē, tad tagadvecāki vairs netiek galā (Dzelme, intervija, 18.05.2011.) un ir jāmeklē citas iespējas.Lai varētu šo situāciju mainīt, nav nepieciešami lieli resursi; morālei vispār līdzekļi nav nepieciešami(Lasmane, intervija, 09.05.2011.). <strong>Augstskola</strong> ir tā vide, kurā ir iespējams veicināt godīgas sabiedrībasveidošanu. Viens no iespējamajiem risinājumiem, kā likt studentiem domāt par morālajām vērtībām,varētu būt Arieli eksperimentā izmēģinātais variants, kad pirms uzdevumu veikšanas studentiem likamēģināt atcerēties desmit baušļus, un pēc tā neviens no studentiem nekrāpās (Ariely, 2008:218-224). Laigan anketu rezultāti izvēlētajās Latvijas augstskolās parādīja, ka reliģiskajiem uzskatiem ir maza ietekmeuz studentu izvēli rīkoties godīgi, tomēr Arieli sava eksperimenta rezultātā secināja, ka atgādinājumspar desmit baušļiem nav jāsaista ar reliģiju kā tādu; tie liek cilvēkam atcerēties par morālajām vērtībām(Ariely, 2008:218-224). Arī masu medijiem būtu daudz krasāk jāvēršas pret amorālu rīcību (Lasmane,intervija, 09.05.2011.). Ir nepieciešamība daudz plašāk iztirzāt gadījumus, kad augstskolās ir notikušišādi pārkāpumi. Ja tiek kompetenti aprakstīts, kā pārkāpumi tiek konstatēti un risināti, sabiedrība jūt,ka tam tiek pievērsta uzmanība un ka tas ir aktuāli (Ozola, intervija, 16.05.2011).Lai veicinātu ētisku vidi, vēl viena iespēja ir ieviest speciālas apmācību programmas, kurās tiek mācītsrīkoties ētiski, neizceļot akadēmiskā godīguma principu ievērošanu, bet ētisku rīcību kā tādu. Piemēram,Rietumfloridas universitātē studentiem tika lasīts studiju kurss ar nosaukumu „Dzīves izvēles: nozīmesmeklēšana.” Pēc šī kursa apgūšanas studentiem palielinājās izpratne par to, ka mēŗķis un jēga nevar būt,piemēram, atzīmes, kas bieži vien ir iemesls, kādēļ studenti izvēlas rīkoties negodīgi (Ford, Cavanaugh,White, 2006, citēts pēc Kaufman, 2008:5). Šādu kursu ieviešana gan varētu prasīt papildu resursus,tomēr ilgtermiņā tas sniegtu pozitīvus rezultātus.Tika noskaidrota vēl viena būtiska problēma – par šiem jautājumiem netiek runāts sākumskolā unvidusskolā. Šobrīd skolēniem ir jāraksta zinātniski pētnieciskie darbi, kuri principā ir vienkārši „nokopēti”internetā (Sedlenieks, intervija, 27.04.2011.; Lasmane, intervija, 09.05.2011. u.c.). Nereti, runājot parakadēmisko godīgumu augstskolās, tiek aizmirsta iespēja, ka šos jautājumus var apgūt jau pirms studijuuzsākšanas. Iespējas mācīt bērnam akadēmiskās ētikas principus ir mājās, skolā un sabiedrībā kopumā(Eckstein, 2003:68). Ja ētiska rīcība netiek mācīta ģimenē, skolā un augstskolā, veidojas tāda sabiedrība,kurā kukuļdošana ir normāla parādība, kurā cilvēki paši ir negodīgi un domā, ka visi pārējie ir negodīgi(Dzelme, intervija, 18.05.2011.). Tas, ko par akadēmiskā godīguma jautājumiem iemāca jau pamatskolāun vidusskolā, var kalpot par pamatu turpmākajā izglītošanās procesā augstskolās (Gibson, Chester-Fangman, 2011:133-135), un vēlāk jau šie studenti veido godīgāku sabiedrību kopumā.DiskusijaIespējas veicināt akadēmiskā godīguma principu ievērošanu Latvijas augstskolāsGan no intervijām, gan no anketu rezultātiem tika noskaidrots, kādas ir būtiskākās problēmas akadēmiskāgodīguma principu ievērošanas jomā izvēlētajās Latvijas augstskolās, kā arī iezīmējās daži iespējamierisinājumi. Katrai no iesaistītajām un ieinteresētajām pusēm ir iespējas veicināt akadēmiskā godīgumaprincipu ievērošanu augstskolās.1. Sabiedrības ētikas normu lomaLai gan visu izvēlēto augstskolu studenti norādījuši, ka viens no būtiskākajiem faktoriem, kas viņusir atturējis no akadēmiskā godīguma principu pārkāpumiem, ir personīgās ētikas normas un pašastudenta izpratne par to, kas ir nepareiza rīcība, tomēr, no otras puses, rezultāti rāda, ka izdarītopārkāpumu ir pietiekami daudz. Kā norādīja Skaidrīte Lasmane, viena no iespējamajām atbildēm, kāpēcir izveidojusies šāda situācija, - sabiedrībā kopumā ir ļoti samazinājies morāles līmenis. Cilvēki atbalsta2. Augstskolu un mācībspēku lomaBūtisks faktors, kas nosaka, vai studenti ievēros vai neievēros akadēmiskā godīguma principus, ir tas, vaipašas augstskolas izrādīs iniciatīvu runāt par šiem jautājumiem (Aaron, Georgia, 1994, citēts pēc Gallant,Drinan, 2006:62). Problēma ir, ka Latvijā ir augstskolas, kuru vadība uzskata, ka tā nav viņu problēma unka akadēmiskā godīguma principu ievērošana ir atkarīga tikai no pašiem studentiem un viņu iniciatīvasrīkoties godīgi (Grigorjevs, intervija, 28.04.2011.), tomēr pētījumā noskaidrojās, ka augstskolas lielākāvai mazākā mērā tomēr ir ieinteresētas risināt šos jautājumus.Būtiski ir arī, lai augstskolās būtu pamatīgi izstrādāta sodu sistēma un šīs sistēmas skaidrošanastudentiem. Bieži vien sodi tiek piespriesti privāti un pārējie par tiem neko neuzzina (Stiles, Gair, 2010:11).Arī Latvijas augstskolās pārkāpumi bieži vien tiek atrisināti vai nu starp pasniedzēju un studentu, vaiarī fakultātes līmenī. Lai studenti tiešām saprastu, ka sodi pārkāpumu gadījumos būs nopietni un kastudenti, kuri izdara pārkāpumus, tiek sodīti, ir nepieciešams to parādīt arī plašākai auditorijai. Viens norisinājumiem (Stiles, Gair, 2010:11) ir ikmēneša ziņojumi par pārkāpumiem un noteiktajiem sodiem, jatādi ir (neminot konkrētas personas), katrā augstskolā vai fakultātē.Mācībspēkiem, neapšaubāmi, ir viena no nozīmīgākajām lomām akadēmiskā godīguma principu- 44 - - 45 -
ievērošanas veicināšanā studentu vidū. Ir pētījumi, kuros atklājies, ka daudziem studentiem ir tendencesavos akadēmiskās ētikas pārkāpumos vainot tieši pasniedzējus (Roig, Ballew, 1994, citēts pēc Rawwas,Al-Khatib, Vitell, 2004:98). Anketu rezultāti četrās Latvijas augstskolās parādīja – studenti uzskata, kapasniedzējiem ir liela loma akadēmiskās ētikas jautājumos. LLU mācību prorektora vietnieks norādīja,ka galvenais nosacījums, lai studenti principus ievērotu, ir jābūt ieinteresētībai no abām pusēm – ganno pasniedzēju, gan studentu. Docētājiem ir visas iespējas radīt tādus apstākļus, lai studentiem nebūtune vajadzības, ne vēlēšanās krāpties un rīkoties negodīgi (Tomsons, intervija, 05.05.2011.). Ir pierādīts,ka biežāk ar plaģiātismu nodarbojas studenti, kuri uzskata, ka pasniedzēji viņu darbus nemaz nelasa(Burnett, 2002, citēts pēc Park, 2003:479). Arī Klāvs Sedlenieks intervijā norādīja, ka Latvijas augstskolāsir docētāji, kuri paši ir vainīgi, ka studenti krāpjas un nerīkojas godīgi (Sedlenieks, intervija, 27.04.2011.).Pozitīvā tendence ir tāda, ka augstskolās ir arī pasniedzēji, kuri tiešām cenšas radīt vidi, kurā studentiemnav ne vajadzības, ne vēlmes pārkāpt akadēmiskā godīguma principus. Būtu jāveicina mācībspēku, kurineuzskata pārkāpumus par problēmu, izpratne par šiem jautājumiem. Laba bija Akadēmiskā godīgumacentra iniciatīva – pasniedzējiem tika stāstīts par šiem jautājumiem, tomēr šobrīd organizēti tas vairsnenotiek, kaut gan šāda nepieciešamība ir. Kā norādīja LU Ētikas komisijas priekšsēdētāja, viena noiespējām būtu – augstskolas varētu veidot labās prakses apmaiņas diskusijas un/vai seminārus (Dedze,intervija, 09.05.2011.), kuros docētāji regulāri dalītos ar labās prakses piemēriem. Arī mācībspēkudarba vērtēšanā kā vienu no kritērijiem varētu izvirzīt pasniedzēja veiktos pasākumus, lai radītu tādusapstākļus, kuros studentiem nav vajadzības un iespējas krāpties.(Melnis, intervija, 20.04.2011.). Lai aktualizētu akadēmiskā negodīguma problēmas, IZM varētu veidotarī sociālo kampaņu, piemēram, „Neļauj draugam zagt!” (Tomsons, intervija, 09.05.2011.). Tāpat IZMvarētu iniciēt augstskolu sadarbību tieši akadēmiskā negodīguma apkarošanas jomā (Oļehnovičs,intervija, 03.05.2011.). Tā kā šobrīd aktuāla ir problēma, ka skolas neizrāda iniciatīvu izglītot skolēnuspar akadēmiskā negodīguma jautājumiem, jau iegūstot pamatizglītību, iniciatīva varētu nākt no IZM,nosakot to kā vienu no prasībām, kas skolotājiem būtu jāveic, piemēram, audzināšanas stundu laikā.Šāda IZM iniciatīva palīdzētu gan topošajiem studentiem, jo viņi uzsāktu studijas augstskolā vismaz arpamatzināšanām, gan arī augstskolām, kuru cīņa ar akadēmisko negodīgumu nebūtu tik komplicēta. Irsaprotams, ka IZM nevar nodrošināt, ka katrā augstskolā tiks ievēroti akadēmiskā godīguma principi,tomēr eksistē dažas vispārīgās lietas, kas varētu tikt veiktas un attiektos uz visām augstskolām kopumā.Tāpat varētu arī veicināt augstskolu ieinteresētību un vēlmi cīnīties pret akadēmisko negodīgumu.3. Studentu lomaLai gan ārējo apstākļu ietekme uz akadēmiskā godīguma principu ievērošanu ir milzīga, tomēr daudz kasir atkarīgs arī no pašiem studentiem un viņu vēlmes rīkoties godīgi. <strong>Augstskola</strong>, fakultāte un mācībspēkiir tie, kuru pienākums ir studentus iepazīstināt ar akadēmiskā godīguma principiem, bet studenta pašaziņā paliek, kā viņš tālāk rīkojas. Pētījumā aplūkoto augstskolu gadījumā pozitīvā tendence ir fakts,ka ļoti liela daļa respondentu anketās norādīja, ka pašiem studentiem ir augsta atbildība akadēmiskāgodīguma principu ievērošanā; tas varētu nozīmēt, ka studenti arvien vairāk sāk apzināties, ka daudzkas ir atkarīgs no viņiem pašiem.Tas, kā studenti var iesaistīties akadēmiskā godīguma principu ievērošanā, ir, piemēram, piedalītiesstudiju biedru uzraudzīšanas procesos. Daudzviet pasaulē ir studentu uzraugi, kuri pieskata, lai nenotiktukrāpšanās eksāmenu laikā (McCabe, Trevino,&Butterfield, 1999, citēts pēc Dufrense, 2004:202). Pirmspāris gadiem šādu praksi vēlējās ieviest LU Juridiskās fakultātes studenti, tomēr iniciatīva neguvapietiekamu atbalstu no pārējiem studiju biedriem (Dedze, intervija, 09.05.2011). Tas parāda, ka ir netikai studenti, kuri rīkojas negodīgi un ar kuriem ir jācīnās, bet arī tādi studenti, kuri ļoti labprāt vēlētosiesaistīties un palīdzēt cīņā ar akadēmisko negodīgumu, tomēr viņiem šāda iespēja bieži vien netiekdota. Tāpat arī, veidojot ētikas kodeksus, ir būtiski ņemt vērā studentu viedokli, tomēr tas visbiežāknetiek darīts (McCabe, 1999, citēts pēc Dufrense, 2004:202). Atzīstama bija Akadēmiskā godīguma centrainiciatīva – pirms Akadēmiskā godīguma koncepcijas izdošanas tika uzklausīti ne tikai ekspertu, bet arīstudentu viedokļi par šiem jautājumiem. Ja no studentu puses nenāk signāli, ka viņus neapmierinapašreizējā situācija, no ārpuses neviens nevar iet un rīkoties (Melnis, intervija, 20.04.2011.). Tātad, tieksagaidīta arī studentu iniciatīvas izrādīšana, ka viņus satrauc akadēmiskais negodīgums.4. Izglītības un Zinātnes ministrijas lomaLai arī augstskolas ir autonomas un gan studenti, gan intervētie augstskolu pārstāvji atzīst, ka noārpuses ietekmēt iekšējos procesus ir grūti, tomēr intervijās atklājās arī iespējas, ko varētu darīt IZM,lai veicinātu akadēmiskā godīguma principu ievērošanu Latvijas augstskolās. Tā, piemēram, būtunepieciešams atbalsts vienotas visu augstskolu darbu datu bāzes izveidošanai, taču tas prasa palieluslīdzekļus un augstskolām tādu šobrīd nav (Ozola, intervija, 16.05.2011.). Igors Grigorjevs raksta, ka IZMvar arī norādīt, ka akadēmiskā negodīguma problēma ir aktuāla, un to, viņaprāt, var panākt, iekļaujotakreditācijas noteikumos punktu par akadēmiskā godīguma principu ievērošanu. Pēc savas būtībasaugstskolas uzdevums ir sniegt studentiem zināšanas, un akadēmiskais negodīgums liecina, ka augstskolato nespēj, tāpēc šāda akreditācijas kritērija ieviešana būtu ļoti derīga, jo liktu daudzām augstskolāmnopietnāk attiekties pret šiem jautājumiem (Grigorjevs, intervija, 28.04.2011.) Arī IZM pārstāvis norādīja,ko vēl varētu darīt papildus – ar inspekciju palīdzību sekot līdzi, lai noteikumi augstskolās tiktu ievēroti- 46 - - 47 -
Change language