šeit. - Vidzemes Augstskola

skaits konkrētajā augstskolā. Tas pats attiecas uz kopīgu akadēmisko grādu veidošanu, kas šobrīd valstsaugstskolām ir aizliegts, bet privātajām nē.Pašreizējā situācijā, kā to raksturo augstākas izglītības institūciju pārstāvji, nav ļoti plašs valsts atbalstamehānismu klāsts augstākās izglītības internacionalizācijas veicināšanai. Atbalsta mehānisms rodas noizvirzītās prioritātes par ārvalstu studentu piesaisti. Kas tiek darīts: Akadēmiskās informācijas centrsatbild par izstāžu stendu rīkošanu ārvalstīs – dažādās izstādēs tiek veidots kopējais Latvijas stends parLatvijas augstskolām (2011.gadā ir bijušas četras izstādes). Atšķirības iezīmējas atbalsta mehānismos,kas pieejami katrai augstākās izglītības institūcijai. Proti, lielākās atšķirības pastāv starp valsts augstākāsizglītības institūcijām un juridisko personu dibinātajām augstākās izglītības institūcijām. Tas saistāmsar iepriekš aplūkotajiem šķēršļiem attiecībā uz studiju procesu valsts augstskolās – nodrošināt studijassvešvalodās un veidot kopīgus akadēmiskos grādus ar ārvalstu augstskolām. Ierobežojumus rada arīfinansiālie aspekti, piemēram, stipendiju nodrošināšanā labākajiem ārvalstu studentiem – juridiskopersonu dibinātās augstskolas to izmanto kā vienu no atbalsta mehānismiem.Analizējot augstākās izglītības un valsts institūciju viedokļus jautājumā par augstākās izglītības pārvaldesmodeli, ir saprotams, ka jābūt centralizētai stratēģijai, bet augstskolas darbojas kā izpildītāji. No vienaspuses ir valsts centralizētais skatījums par augstākās izglītības internacionalizācijas politiku, skaidriizstrādāta stratēģija, noteikti prioritāri virzieni, kā arī atbalsts gan caur normatīvo bāzi internacionalizācijasaktivitāšu īstenošanai, gan caur finansiālo nodrošinājumu, radot papildus stimulu, lai tiktu veicinātainternacionalizācijas vides īstenošana. Savukārt no otras puses ir augstākās izglītības institūcijuautonomija līdzekļu izlietojumā un novirzījumā, kā arī par veidā, kā aktivitātes ieviest dzīvē, jo pašasaugstākās izglītības institūcijas vislabāk zina, kur novirzīt līdzekļus, lai sasniegtu vēlamos rezultātus.Valsts nekādā gadījumā šo procesu nedrīkst atstāt pašplūsmā, jo tikai tad, kad valsts institūcijas spēssavstarpēji vienoties par kopīgiem mērķiem, sadalīt darba pienākumus starp dažādām iesaistītajāmpusēm un neuztvers konkrētu aktivitāti kā ārpus darba pienākumu, process varēs noritēt veiksmīgi. Joir jāstrādā uz rezultātu – pašreizējā situācijā, kad internacionalizācijas process augstākajā izglītībā tikaiveidojas, ir īpaši svarīgi rast kopīgi valodu.SecinājumiŠobrīd lielākā daļa augstākās izglītības institūciju ir paudušas savu gatavību piedalīties internacionalizācijasaktivitāšu īstenošanā. Ierobežojumi ir normatīvo aktu nesakārtotība un nenoteiktība, kādā veidāattīstīsies internacionalizācijas sistēma Latvijā; tas lielā mērā ir atkarīgs no valsts līmeņa institūcijuturpmākas aktīvas un sekmīgas rīcības.Latvijā augstākās izglītības internacionalizācijas process šobrīd ir katras augstskolas pārziņā un atkarīgsno šajās institūcijās strādājošo cilvēku kapacitātes, bet trūkst regulāru plānošanas un koordinācijasmehānismu, kas nodrošinātu Latvijas augstākās izglītības internacionalizācijas procesu kopumā.Šobrīd augstākās izglītības internacionalizācijas veicināšanai nav ļoti plaša valsts atbalsta mehānismuklāsta, turklāt atbalsta mehānismi rodas no izvirzītās prioritātes par ārvalstu studentu piesaisti. Galvenaisvirziens ir informatīvā atbalsta sniegšana, piemēram, nodrošinot Latvijas augstākās izglītības institūcijudalību starptautiskajās izglītības izstādēs, tomēr daudz mazāks ir konsultatīvais un koordinējošaisatbalsts, savukārt finansiālajā aspektā atbalsts vispār nav jūtams.Pastāv atšķirības starp atbalsta mehānismiem, kas internacionālās vides stiprināšanai tiek nodrošinātivalsts augstskolām un juridisko personu dibinātām augstskolām; atšķirības rada atsevišķi ierobežojumi,ko nosaka normatīvie akti par studiju procesa organizēšanu valsts augstākās izglītības institūcijās.Privātās augstskolas attiecībā uz starptautiskas vides izveidi un ārvalstu studentu piesaisti šobrīd irpotenciāli konkurētspējīgākas, un tas neveicina kopēju augstākās izglītības internacionalizācijas politikasieviešanu Latvijā.RekomendācijasNepieciešama mērķtiecīga valsts internacionalizācijas politika, lai Latvijas augstākās izglītības institūcijāsinternacionalizācijas aktivitātes notiktu koordinēti un kontrolēti; tas ir īstenojams, izstrādājot valstsilgtermiņa stratēģiju, nosakot prioritātes un sastādot darbības plānu, kā tās sasniegt. Īstenojamiepasākumi ir skaidri jāsadala atbildīgajām institūcijām. Stratēģija jāizstrādā LR Izglītības un zinātnesministrijai, sadarbojoties ar citām iesaistītajām institūcijām, t.sk., ar augstākās izglītības institūcijām.Latvijā būtu jāveido jaukts augstākās izglītības internacionalizācijas pārvaldes modelis. No vienaspuses būtu centralizēts valsts skatījums par augstākās izglītības internacionalizācijas politikas attīstībuilgtermiņā, skaidri izstrādāta stratēģija, noteikti prioritāri virzieni un atbalsts caur normatīvo un finanšubāzi; no otras puses – izteikta augstākās izglītības institūciju autonomija gan līdzekļu izlietojumā unnovirzījumā, gan internacionalizācijas aktivitāšu īstenošanā augstākās izglītības procesā.Jārada atbilstoša vide, lai abu tipu augstākās izglītības institūcijām – gan valsts, gan juridisko personudibinātajām – būtu vienlīdzīgi priekšnoteikumi starptautiskas studiju vides izveidē.Literatūras saraktsHazelkorn, E. (2008). Globalization, Internationalization, and Rankings in International Hihgher Education.Center for International Higher Education, No.53 Available at: http://www.bc.edu/bc_org/avp/soe/cihe/newsletter/Jackson, M.G. (2003) Internationalising the University Curriculum, Journal of Geography in HigherEducation Vol. 27 No. 3Knight, J. (2003). Updated internationalization definition. Internal Higher Education, 33Knight, J. (2004). Internationalization Remodeled: Definition, Approaches, and Rationales, Journal ofStudies in Internal Education Vol.8 No1., Association for Studies in Internal EducationKnight, J., de Wit, H. (1997). Internationalization of Higher Education in Asia Pacific Countries, Amsterdam:European Association for Internal Education.Stratēģiskā analīzes komisija (2010). Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam, LatvijasRepublikas SaeimaPasākumu plāns par nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010. – 2012.gadam,2010 (izdots saskaņā ar Ministra kabineta 2010.gada 5.augusta rīkojumu Nr.458)Organization for Economic Cooperation and Development (2004). Internationalization of HigherEducation, 222 Rosewood Drive, Danvers, MA 01923 USAQiang, Z. (2003). Internationalisation of Higher Education: towards a conceptual frmework, Canada:Ontario Institute for Studies in Education, University of TorontoVan der Vende, M. (1997). National policies fors the internationalisation of higher education in Europe.Stockholm: Hogskoleverket Studies, National Agency for Higgher EducationWarner, G. (1992). Internationalization Models and the Role of the University. International EducationMagazine, Vol. 21.Sordegvist, M. (2002). Internationalization and its management at higher-education institutions: Applyingconceptual, content and doscourse analysis. Helsinki, Finland: Helsinki School of EconomicStratēģiskās analīzes komisija (2009) Stratēģiskās analīzes komisijas skatījums uz sociālo, pārvaldības,izglītības un zinātnes jomu Latvijā: neatliekamie īstermiņa pasākumi un vidēja termiņa mērķi unieteikumi rīcībai.Statistics Estonia homepage, Statistics, Available in homepage: http://www.stat.ee/49474, 18.04.2011.Statistics Lithuania homepage, Statistics, Available ir homepage: http://www.stat.gov.lt/en/, 18.04.2011.LR Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapa, sadaļa Starptautiskā sadarbība, pieejams: http://izm.izm.gov.lv/starptautiska-sadarbiba.html, 12.04.2011.- 40 - - 41 -