šeit. - Vidzemes Augstskola

Vairumā gadījumu arguments lietots neitrālā gultnē - izsakot netiešus draudus, lai liktu saprast kādajautājuma nozīmību, steidzamību, panāktu dažādu procesu ātrāku un efektīvāku virzību. Neiecietīguizteikumu īpatsvars apskatītajās Saeimas debatēs ir visaugstākais. Visbiežāk neiecietīgi izteikumiietērpti vienkāršrunas, sarunvalodas vārdos un vulgārismos, kas liecina par deputātu politiskās kultūrasnepārzināšanu un norāda uz vispārpieņemto pieklājības normu ignorēšanu. Arī runai atvēlētā laikapārsniegšana un nereaģēšana uz sēdes vadītāja aizrādījumiem tiek uzskatīta par necieņu pret pārējiemdeputātiem un parlamenta viesiem.Plašā apjoma dēļ nebija iespējams analizēt visas neatkarības laikā notikušās Saeimas debates. Tomērpat fragmentāra iepazīšanās ar runu tekstiem ļāva saskatīt vairākas būtiskas konsekvences. Pirmkārt,politiskā polarizācija Latvijas likumdevējā ir ārkārtīgi izplatīta parādība; neviena plenārsēde nenoris bezargumentācijas kļūdu un neiecietīgu izteikumu izmantojuma. Visbiežāk polarizācija izpaužas situācijās,kad tiek skarts kāds pretrunīgi vērtēts un jūtīgs jautājums, piemēram, Latvijas vēsture, konkrēti padomjuokupācija, krievu valodas tiesības, pilsonība, izglītība, etniskās attiecības. Polarizācija parādās arī tajosjautājumos, kas skar nacionālo budžetu, iespējamos finanšu krīzes pārvarēšanas scenārijus, veselībasaprūpes sistēmu un sociālās problēmas, piemēram, pensijas un pabalstus, kur viens politiskais spēksvaino otru neizdarībā, sabiedrības krāpšanā un nespējā piemeklēt efektīvāko izeju no krīzes.Otrkārt, vairumā gadījumu politiskie personāži (actors) izmanto emocionālu vēstījumu un subjektīvusizteikumus, lai paustu savu vērtējumu par oponentiem, argumentētu par noteiktiem jautājumiem,pārliecinātu vai nosodītu. Šie vēstījumi ir vispārzināmas frāzes un atklāti uzbrukumi oponentiem vai arīnosodījums un necieņas izrādīšana bez jebkāda dziļāka pamatojuma. Taču, tā kā Saeimas runas tiekatspoguļotas plašākai publikai, kā arī translētas radio, tas ir veids, kā sabiedrības vairākumu pārliecināt.Proti, ar emocionālu izteikumu palīdzību pārliecināt, piesaistīt un panākt sev vēlamo rezultātu ir daudzvienkāršāk nekā ar racionāliem argumentiem. Runātāji rada priekšstatu, ka viņi, pretēji oponentiem,pārstāv savus vēlētājus, saprot tos un ir gatavi risināt tiem aktuālas problēmas.Treškārt, izplatīta parādība ir gandrīz jebkuras diskusijas gaitā nonākt līdz etnisko pretrunu risināšanai.Citiem vārdiem, lai arī debatēts tiek apspriests jautājums par ekonomiku, izglītību, vēstures mācīšanuskolās utt., deputāti aizvien (atklātā vai tikai nojaušamā veidā) pieskaras latviešu un krievu attiecībāmun padomju okupācijai. Izteikts ir savstarpējs naidīgums un nepiekrišana argumentam tikai tāpēc, kato izsaka nacionālistiskā vai prokrieviskā politiskā flanga pārstāvis. Tas apgrūtina lēmumu pieņemšanuparlamentā un pastiprina polarizāciju.Ceturtkārt, priekšvēlēšanu laikā polarizācijai ir izteikta tendence pastiprināties. Pieaugot spriedzei,konkurencei un vēlmei piesaistīt elektorātu, izteikumi kļūst neiecietīgāki, parādās aizvien striktākadalīšanās „savējos” un „svešajos”, kā arī oponents tiek diskreditēts bez acīmredzama pamatojuma.Var pieņemt, ka argumentācijas kļūdu un neiecietīgu izteikumu skaitliskais daudzums Latvijaslikumdevējā neveicina konstruktīvu jautājumu risināšanu, rada barjeru starp debašu dalībniekiem,kā arī attīsta aizvainojuma un nicinājuma sajūtu, kas var rezultēties politiskās sistēmas destabilizācijā,vājināt režīma leģitimitāti, kā arī veicināt polarizācijas iezīmes sabiedrībā.Raksturojot pētījuma nozīmīgumu, jāuzsver tā sociālais pienesums, proti, argumentācijas kļūduanalizēšana un neiecietīgu izteikumu identificēšana ļāva spriest, kādi jautājumi visbiežāk radapolarizāciju, kā veidojas politiskās attiecības likumdevējā, kā politiskie personāži panāk sev vēlamorezultātu un pārliecina par savu nostāju. Tāpat tas parādīja, ka vēlēšanas ir būtisks polarizācijasveicināšanas elements.Literatūras sarakstsBarbaranelli, C., Caprara, G.V., Zimbardo, P.G. (1999) Personality Profiles and Political Parties. PoliticalPsychology [online] Vol.20., No.1, pp.175-197.Bayley, P. (2004) Cross-cultural Perspectives on Parliamentary Discourse. Amsterdam, Philadelphia:John Benjamins Publishing CompanyCoffey, D.J., Green, J.C. (2007) The state of the parties: The changing role of contemporary Americanparties, 5th ed., Lanham, MD: Rowman and LittlefieldDalton, R.J. (2008) The Quantity and the Quality of Party Systems: Party System Polarization, ItsMeasurement, and Its Consequences. Comparative Political Studies [online] Vol.41., No.7, pp.899-920.Esteban, J., Schneider, G. (2008) Polarization and Conflict: Theoretical and Empirical Issues. Journal ofPeace Research [online] Vol.45., No.2, pp.131-141.Grootendorst, R., van Eemeren, F.H. (2004) A systematic theory of argumentation: the pragma-dialecticalapproach. Cambridge: Cambridge University PressHahn, U., Oaksford, M. (2006) A Bayesian Approach to Informal Argument Fallacies. Synthese [online]Vol.152., No.2, pp.207-236.Hayes, D., Turgeon, M. (2010) A Matter of Distinction: Candidate Polarization and Information Processingin Election Campaigns. American Politics Research [online] Vol.38., No.1, pp.165-192.Hughes, W., Lavery, J. (2004) Critical thinking: an introduction to the basic skills. 4th edition. Peterborough:Broadview PressLebas, A. (2006) Polarization as Craft: Party Formation and State Violence in Zimbabwe. ComparativePolitics [online] Vol.38., No.4, pp.419-438.Minot, W.S. (1981) A Rhetorical View of Fallacies: Ad Hominem and Ad Populum. Rhetoric SocietyQuarterly [online] Vol.11., No.4, pp.222-235.Šulmane, I (2007) Neiecietības diskurss Saeimas politiķu runās.// Parlamentārais diskurss Latvijā.Saeimas plenārsēžu stenogrammu datorizētā analīze (69.–91.lpp.). Rīga: LU Akadēmiskais apgādsTruman, B.D. (1971) The Governmental Process. Political Interests and Public Opinion. 2nd ed., Berkeley:Institute of Governmental Studies, University of CaliforniaWalton, D. (1999) Appeal to Popular Opinion. University Park, PA: Pennsylvania State University PressWalton, D. (2004) Relevance in Argumentation. New Jersey: Lawrence Erlbaum AssociatesWalton, D. (2007) Media argumentation: dialectic, persuasion, and rhetoric. Cambridge, New York:Cambridge University Press- 10 - - 11 -