Pētnieki norāda – biznesa uzsākšanai labvēlīgu apstākļu radīšana reģionālā līmenī ir daudz nozīmīgākanekā nacionālā līmenī. Sniegt pirmo stimulu un atbalstu nozīmīgajā uzņēmējdarbības procesa sākumafāzē ir tādu reģionālo vai vietējo institūciju kā banka, industriju kameras un biznesa inkubatori uzdevums(Sternberg, 2009:3). Pētījumā atklātais atbilst iepriekš paustajam – jaunie uzņēmēji novērtē reģionapiedāvātās iespējas un aktīvi izmanto Valmieras Biznesa inovāciju inkubatora pakalpojumus. Pieci nosešiem uzņēmumiem dibināti ar inkubatora palīdzību. Tas arī ir vienīgais veids, kā jaunie uzņēmējiizmanto starptautiska finansējuma piesaistes iespējas (inkubatora darbība tiek līdzfinansēta no ES fondunaudas). Cita veida starptautiskā palīdzība netika izmantota; tas skaidrojams ar nelielajiem ražošanasapjomiem ir vai nelielajām izmaksām, līdz ar to jaunieši spēja paši atrast nepieciešamo finansējumu.Šī situācija atbilst citos pētījumos paustajam, ka ārpus formālo programmu redzeslauka jaunie cilvēkiturpina meklēt sākuma kapitālu tradicionālajā, bet visiem ne vienlīdzīgajā veidā – ,saņemot mantojumuvai aizņemoties no ģimenes vai draugiem (OECD, 2001:44).2007.gadā Valmierā veiktajā pētījumā noskaidrots, ka uzņēmējiem ir minimāla sadarbība arnevalstiskajām organizācijām. Tolaik 87% aptaujāto atzina, ka ar interešu pārstāvniecības organizācijāmnesadarbojas (Blumberga u.c., 2007:25). Situācija 2010.gadā nav īpaši mainījusies – neviens nointervētajiem jauniešiem uzņēmuma dibināšanā un darbības laikā nav saņēmis nekāda veida palīdzībuno nevalstisko organizāciju puses. Lielākā daļa respondentu neslēpa, ka nezina par tādu organizācijupastāvēšanu un to piedāvātajiem pakalpojumiem. Kaut gan zinātniskajā literatūrā teikts un arī praksēnovērojams, ka nevalstiskās organizācijas ir daudz un mēdz būt ļoti atšķirīgas, tās bieži vien ir iesaistītaskādās citās plašākās programmās, piemēram, SME (mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībasprogramma). Šādas aktivitātes organizācijām dod plašākas darba iespējas, tās ne tikai izmēģinaun īsteno dažādas uzņēmēju iedrošināšanas un starptautiskas inovāciju programmas, bet arī veidosadarbību ar jau esošajiem uzņēmējiem, veic pētījumus un tamlīdzīgi (OECD, 2010:122). Pētījumarezultāti atklāj problēmu, ka nevalstiskās organizācijas ir neatpazīstamas, līdz ar to sniegtie pakalpojuminetiek pilnvērtīgi izmantoti.Jaunie uzņēmēji nav izmatojuši nedz nevalstisko organizāciju, nedz privātā atbalsta sniedzēju palīdzību.Tomēr intervijās viņi norāda uz problēmu, kas šajā sakarā novērojama Latvijā – mentoriem bieži vien navpraktiskās uzņēmējdarbības pieredzes. Par šo jautājumu tiek diskutēts arī literatūrā, parasti mentoringstiek saistīta ar brīvprātīgu aktivitāti, ko būtībā var veikt ikviens - gan pieredzējis uzņēmējs, gan neprofesionālis (Nandram, Samsom, 2006:23). Respondents B šajā sakarā norāda: „(..) mums mentori unkonsultanti ir pabeiguši universitāti un tad strādājuši konsultāciju uzņēmumā... Muļķības. Tev ir jābūtpieredzei. To grāmatu es pats varu atvērt un izlasīt.” (Respondents B, intervija 01.12.2010.). Pētnieki pauž-lai atrastu īsto mentoru vai konsultantu, vissvarīgākā ir savstarpējā uzticēšanās (Volkmann, Tokarski,Grünhagen, 2010:447). Tomēr ir tikai loģiski, ka padomdevējs bez praktiskas pieredzes neraisa uzticību,it sevišķi attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar finanšu ieguldījumiem.Ne mazāk svarīgi par veicinošajiem faktoriem pētījumā bija noskaidrot tos faktorus, kas kavē jauniešusuzsākt savu biznesu, kādi ir šķēršļi, ar ko nācies sastapties. Tiek uzskatīts, ka problēma ar jauno uzņēmējupiekļuves iespējām kapitālam ir tikpat liela, cik kapitāla piedāvājums pats par sevi. Tomēr pretējigaidītajam, nevienam no sešiem jaunajiem uzņēmumiem finansējuma atrašana grūtības nav sagādājusi.Tas var būt skaidrojams ar salīdzinoši nelielajām ražošanas un pakalpojumu izmaksām. RespondentsB uzsver: „Uzsākt pakalpojuma sniedzēju uzņēmumu ir daudz vieglāk, nekā uzsākt ražošanu, ja tuto ražošanu vēlies palaist pietiekami lielos apmēros.” (Respondents B, intervija 01.12.2010.). Arī šisarguments skaidro esošo situāciju, jo tikai vienā no sešiem uzņēmumiem notiek rūpnieciskā ražošana.Par kavējošā faktora jautājumu daudz diskutē pētnieki, norādot uz vairākiem apstākļiem, kas kavēun pat attur cilvēkus uzsākt uzņēmējdarbību. Kā pirmais faktors arī te tiek izvirzīta nespēja sagādātnepieciešamo starta kapitālu, otrkārt, tas ir risks, kas saistīts ar biznesa uzsākšanu, kā arī legālieierobežojumi un prasības – izmaksas, lai tos izpildītu. Tāpat cilvēkus arī attur atbilstoša un apmācītadarbaspēka trūkums, kā arī bailes no neizdošanās (Jesselyn, 2006:23). Analizējot kopējās jauniešuatbildes par kavējošiem faktoriem, redzams, ka situācija lielā mērā atbilst teorijā jau paustajam – finanšupieejamības grūtības var kavēt 88% jauniešu, otrs nozīmīgākais faktors ir ierobežojumi no valsts puses(84%). Viens no jauniešiem uzsvēra bailes par „ekonomisko situāciju valstī un to, ka valdība gada laikāvar miljons reizes mainīt likumdošanu”.Lielākā daļa jauno uzņēmēju intervijās norāda uz nepieciešamību pilnveidot izglītības sistēmu, ar tosaprotot jauniešu ievirzi uzņēmējdarbības jomā jau skolā, kad tiek sniegtas praksē izmantojamaszināšanas, veiktas biznesa simulācijas un sniegta informācija par uzņēmējdarbības jautājumiem,piemēram, investoru piesaisti. Respondenta C uzskats par šo jautājumu sakrīt ar literatūrā teikto, kasabiedrībā, kurā iedzīvotāji netiek iedrošināti uzsākt savu biznesu, indivīdi galvenokārt ir darba ņēmēji,viņi ir atkarīgi no valsts vai citu uzņēmēju vēlmes un spējas algot darbiniekus (Jesselyn, 2006:7). Uzņēmējsnorāda: „Viss ir uz darba ņēmēju. Un visi bērni skolā tik mācīti par darba ņēmējiem.” (RespondentsC, intervija 03.12.2010.). To nepieciešams mainīt, lai jauniešos jau skolas gados radītu interesi parnodarbošanos un neļautu iesakņoties aizspriedumiem, ka „reti kurš tad to dara, tie, kuri dīvainie laikamir, viņiem kaut kas nav kārtībā” (Respondents F, intervija 08.12.2010.). Jauno uzņēmēju dati apliecinapētnieciskajā literatūrā teikto, ka izglītība veicina uzņēmējdarbības veiksmīgu attīstību. Ja pagātnēpar uzņēmējiem bieži vien kļuva cilvēki bez augstākās izglītības, šodien tā ir salīdzinoši reta parādība.Pētnieki norāda, ka tirgus ir kļuvis daudz konkurējošāks, tāpēc bez noteiktām pamata zināšanām tajāir teju neiespējami darboties. Jau 1997.gadā lielākajai daļai veiksmīgo uzņēmēju bija augstākā izglītība(Lambing, Kuehl, 1997:16). Atbilstoši arī visi pētījuma respondenti vai nu jau ir ieguvuši vai turpina apgūtaugstāko izglītību, kas vai nu ir saistīta ar uzņēmējdarbību vai jomu, kurā darbojas uzņēmējs.Jau iepriekš literatūrā tika noskaidrots un arī šajā pētījumā apstiprinājās, ka visbiežāk cilvēki izvēlasuzņēmējdarbību uzsākt tur, kur dzīvo vai ir ilgstoši uzturējušies. Tā kā Valmierā ir augstākās izglītībasiestāde, kas uz vairākiem gadiem pilsētai piesaista daudzus tūkstošu jauniešu, uzņēmējdarbībaiValmierā un Kocēnu novadā ir liels potenciāls. To apstiprina arī pētījuma rezultāti, kuri atklāj, ka lielākādaļa jauniešu vēlētos uzsākt savu uzņēmējdarbību, vēlētos veidot savu biznesu. Tomēr jaunieši atzīst, kaviņiem pietrūkts zināšanu un iedrošinājuma šādas iniciatīvas uzsākšanai. Turpmākajos pētījumos būtuderīgi noskaidrot, vai un cik labi jaunieši ir informēti par valstī un reģionā pieejamajām atbalsta iespējāmuzņēmējdarbības uzsācējiem. Kā arī būtu svarīgi noskaidrot, kāda veida informācijas jauniešiem trūkstun kādu informāciju viņi vēlētos saņemt.Literatūras sarakstsBlokker P, Dallago B. (2008) Youth entrepreneurship and local development in Central and EasternEurope, Ashgate Publishing, Great Britain,68-78Blumberga M., Jansone D., Melbārde V., Silkāne V. (2007) Valmieras rajona uzņēmējdarbības vide.<strong>Vidzemes</strong> <strong>Augstskola</strong>. 8-26Delgado M. (2004) Social youth entrepreneurship: the potential for youth and community transformation,Greenwood Publishing Group, Unated States of America, 100Duane Ireland R., Webb Justin W. (2007) A Cross-Disciplinary Exploration of ENtrepreneurship Research,Journal of Management, 33, 892Harper S.C. (2006) Extraordinary Entrepreneurship: The Professional’s Guide to Starting an ExceptionalEnterprise, New Jersey, John WIlley &Sons, 184Jesselyn Co M. (2006) Entrepreneurship: fresh perspectives. Shumani Printers, Cape Town, SaouthAfrica, 13-23Kantis H., Angelelli P. (2005) Developing entrepreneurship: experience in Latin America and worldwide,Inter-American Development Bank, FUNDES, Washington, 9-22Korhonen T.O., Ainamo A. (2001) Handbook of product and service development in communication andinformation technology, Netherlands, Kluwer Academic Publisher, 220-221Lambing P., Kuehl Ch. (1997) Entrepreneurship, Prentice Hall, New Jersey, 10-16Lursoft, mājas lapa, sadaļa Statistika. Skatīts: 07.12.2010., Pieejams: http://www.lursoft.lv/press/2010/06/11/Jaunregistreto-uznemumu-skaits-palielinajiesNandram S.S., Samsom K.J. (2006) The spirit of entrepreneurship: exploring the essence ofentrepreneurship through personal stories, Geramny, Springer Berlin, 23-26OECD (2001) Putting the Young in Business: Policy Challenges for Youth Entrepreneurship, OECDPublication Service, France, 12-122- 68 - - 69 -
Organisation for Economic Co-operation and Development (2010) OECD Studies on SMEs andEntrepreneurship: Poland, OECD Publications, FranceSiciliano G. (2003) Finance for the non-financial manager, United States of America, McGraw-Hill, 196Sternberg R. (2009) Regional Dimensions of Entrepreneurship, Unaited States of America, nowPublishers, 3Volkman Ch.K., Tokarski K.O., Grünhagen M. (2010) Entrepreneurship in European Perspesctive:Concepts for the Creation and Growth of the New Ventures, Berlin, MercedesDruck,447Cornwall J.R., Perlman B. (1990) Organizational Enterpreneurship, Homewood, Boston, 15-49Siltumenerģijas cenu ietekmējošie faktoriThe Factors Influencing the Price of Thermal EnergyJānis Cercins, <strong>Vidzemes</strong> <strong>Augstskola</strong>s profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas„Biznesa vadība” absolventsDarba zinātniskā vadītāja: Dr.oec. Sarmīte RozentāleRezumējumsŠajā darbā izpētīta siltumenerģijas cenas veidošanās trīs siltumapgādes uzņēmumos, analizējot vairākusbūtiskos faktorus, kuri ietekmē siltumenerģijas gala cenu: kurināmā izmaksas, darbinieku algas, siltumazudumi, elektroenerģijas un nolietošanās izmaksas.Darbā tiek noskaidrotas siltumapgādes nozaresattīstības tendences Latvijā un aprakstīts tehnoloģiskais nodrošinājums siltumapgādes uzņēmumiem,kā arī noskaidrots siltumenerģijas ražošanai izmantotais kurināmais Latvijā.Darba mērķis ir izpētīt siltumenerģijas cenas ietekmējošos faktorus un izstrādāt priekšlikumus izmaksuoptimizācijai siltumapgādes uzņēmumiem.Darbā analizēti SIA „Zilaiskalns-127”, SIA „Renete” un SIA „Sarkaņu komunālais uzņēmums” siltumaražošanai un pārvadei nepieciešamie izdevumi, kas veido gala cenu. Tiek analizētas astoņas ekspertuintervijas par siltumenerģijas cenu ietekmējošiem faktoriem.Darbā secināts, ka visefektīvākais veids, kā samazināt siltumenerģijas ražošanas izmaksas, ir laicīgiiepirkt un pareizi uzglabāt kurināmā krājumus, kā rezultātā, samazinot kurināmā izmaksas, ir iespējamsietaupīt pat līdz 26% no kopējām siltumenerģijas ražošanas izmaksām.Atslēgas vārdi: siltumenerģija, siltumapgāde, siltuma cena, tarifs, atjaunojamais kurināmaisenergoresurss.AbstractThe paper studies how the price is set in three heat supply companies by analyzing several essentialfactors which influence the final price of the thermal energy like fuel costs, employee wages, heat loss,the costs of power and depreciation.This study provides the information about the heat supply industry development tendencies in Latvia.The author examines what kind of fuel has been used for the thermal energy production in Latvia.The objective of the work is to study the factors which influence the thermal energy price and to give aproposal for the optimization of the costs for the heat supply companies.This work comprises analyses of the costs of the thermal energy production and administrationexpenses in „Zilaiskalns-127, Ltd”, „Renete, Ltd” and „Sarkaņu komunālais uzņēmums, Ltd”, which makethe final price. Eight expert interviews about the factors which influence the thermal energy price havebeen analyzed.It has been concluded that the most effective way to decrease the costs of the thermal energy productionis to purchase in time the stock of fuel and to store it properly, which leads to the costs saving of up to26% from total thermal energy production costs.- 70 - - 71 -
Change language