Neauglības diagnostika un ārstēšana. Klīniskās vadlīnijas

7. Varikocēle:a. Nav viennozīmīgu datu, kas apstiprinātu varikocēlektomijas pozitīvo ietekmi uzgrūtniecības panākšanu [12]. Pierādījumu līmenis C.8. Dzimumorgānu papilddziedzeru iekaisumi [15]:a. aizdomas par iekaisumu rodamas anamnēzē, fizikālā apskatē, spermogrammā(leikocitospermija, antispermālās antivielas, izmainīts sēklas šķidrums) [15];b. nosaka izraisītāju – STI (Neisseria gonorrhoea, Chlamydia trachomatis, Treponemapallidum), vulgārā flora (spermas mikrobioloģiskais uzsējums); iekaisīgā procesaintensitāti (iekaisuma marķieri spermā);c. ja iespējams, ārstēšanā vēlams izvairīties no spermatotoksiskiem antibakteriāliemlīdzekļiem (tetraciklīni), pielietot spermatoģenēzei maztoksiskus antibakteriālos līdzekļus(fluorhinoloni) [15].9. Endokrīnie iemesli [11]:a. Hipogonadotrops hipogonadisms:Ilgstoša (parasti 12-24 mēneši) ārstēšana ar gonadotropiem hormoniem: 1500 SVhCG (choriogonadotropinum) 2 reizes nedēļā, 75-150 SV FSH (follitropinum) 3reizes nedēļā.b. Hiperprolaktinēmija ar hipogonadismu:i. operablas prolaktinomas izslēgšana;ii. ārstēšana ar dopamīnerģiskiem medikamentiem;iii. nepieciešamības gadījumā – hCG terapijas pievienošana.c. Primārs hipogonadisms:i. primārs hipogonādisms kombinācijā ar hiperestrogenēmiju: apsvērt antiestrogēnuterapiju;ii. izolēts hipogonādisms atkārtotās rīta analīzēs: apsvērt hCG terapiju (testosteronaaizvietojošā terapija var tikt apsvērta tikai pēc grūtniecības jautājuma atrisināšanassakarā ar tās nomācošo ietekmi uz spermatoģenēzi).10. Idiopātiskā oligo-/asteno-/teratozoospermija:a. IUI pie vidēji izteiktas spermas patoloģijas (vismaz 5x10 6 /ml kustīgu spermatozoīdu pēcdiagnostiskā gradienta vai swim-up testa);22