Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
to neievēroju, līdz mūsu skatieni sastapās,<br />
un tajā pašā mirklī es nožēloju, ka nekad<br />
nebiju ieskatījusies viņa meža zaļajās acīs.<br />
Viņa skatiens mani saistīja, valdzināja, tas<br />
bija tik noslēpumains. Iekodu lūpā un uz brīdi<br />
novērsos, kad paskatījos atpakaļ, viņa tur<br />
vairs nebija. Mans sārtums vaigos arī pazuda.<br />
Pēc trešās lekcijas es devos uz otro stāvu, lai<br />
satiktu draudzeni Annu, bet es mazliet pierimu,<br />
kad ieraudzīju to puisi runājam ar kādu<br />
blondīni. Jutu, ka viņš vēro mani, bet es vairs<br />
neskatījos uz viņu. Dzirdēju, kā tā blondīne<br />
mēģināja turpināt sarunu, bet viņš bija pilnībā<br />
atslēdzies.<br />
Gribēju Annai pajautāt par šo mistisko puisi,<br />
bet viņa visu laiku vārījās par to, kā viņa<br />
grasās pavadīt brīvlaiku. Es iztēlojos, ka<br />
klausos, bet īstenībā biju iegrimusi domās, ko<br />
es darīšu ziemas brīvlaikā. Vajadzētu apciemot<br />
ģimeni. Viņiem tur snieg? Mums te nekad<br />
nesnieg.<br />
Pirms došanās mājās nolēmu ieskriet veikalā,<br />
lai paķertu kaut ko garšīgu vakaram.<br />
Mašīnas man nav, bet nedzīvoju nemaz tik<br />
tālu no Universitātes, un veikali jau arī nebija<br />
tālu. Lēnā garā ar austiņām ausīs gāju pa<br />
īsāko ceļu līdz veikalam. Jau tuvojos veikalam,<br />
tad sadzirdēju skaļu troksni. Gar acīm<br />
pazibēja kaut kas melns. Izņēmu austiņas un<br />
paskatījos apkārt, bet tur neviena nebija.<br />
- Uztraukumam nav pamata, - nodomāju<br />
pie sevis un devos tālāk, līdz atkal dzirdēju<br />
to pašu skaņu, soļus sev tuvāk, un, kad<br />
atskatījos, tur kāds stāvēja ar.. pistoli rokās?<br />
Pistoli?? Sāku iet daudz sparīgākā solī ar noliektu<br />
galvu, līdz ieskrēju kādam tieši krūtīs un<br />
nokritu zemē.<br />
- Es ļoti atvainojos, - noteica vīrietis vai zēns<br />
ar aizklātu seju, kurš izskatījās redzēts, un<br />
pasniedza man roku.<br />
- Nē, nē, tā nav jūsu vaina, es neskatījos, kur<br />
e-, mani no muguras kāds sagrāba, mutei<br />
priekšā pielika kaut ko un to stingri piespieda,<br />
un pie muguras kaut ko piedūra. Es centos<br />
atbrīvoties un sāku spārdīties, bet nekas<br />
nelīdzēja, mani plaksti vienkārši aizkrita. Viss<br />
notika tik ātri, ka pēdējais, ko atceros, bija<br />
ļaunais puiša smaids, kas bija aizklājis seju,<br />
pirms es ieslīgu tumsā. Tas bija viņš.<br />
Es jūtu ļoti smeldzošas sāpēs ap roku<br />
locītavām un vēderu. Man ir grūti elpot<br />
aizlīmētās mutes dēļ. Lēnām mēģinu<br />
atvērt acis, bet viss, ko redzu, ir tumsa.<br />
Pilnīga tumsa. Dzirdu tikai klusus soļus sev<br />
apkārt. Pacēlusi galvu mazliet uz augšu, aiz<br />
mokošajām sāpēm izlaidu no mutes vaidu, ko<br />
noklusēja līmlente. Es sāku elpot smagāk, kad<br />
dzirdēju soļus sev arvien tuvāk.<br />
- Īsta skaistule, vai ne, Džeims?<br />
Dzirdu arvien vairāk soļus un murmināšanu<br />
visapkārt, bet neko nesaprotu. Es jutu, kā trīc<br />
manas rokas. Kur es esmu?<br />
- Mēs tev noņemsim acu apsēju, labi, Emerlind?<br />
- viens no viņiem jautā.<br />
Kā viņš zina manu vārdu? Es knapi paspēju<br />
pamāt ar galvu, un jau kādas rokas sniedzās<br />
man aiz galvas, atsienot apsēju. Tas nokrīt<br />
man klēpī, un manās acīs lūkojas zēns ar<br />
garākiem, brūniem, mazliet lokainiem matiem.<br />
Tas.. tas ir viņš! Tas zēns skolā!<br />
- Vai nekliegsi? – viņš mazliet pasmīn, uz<br />
rādītājpirksta griežot ieroci.<br />
Es pakratu galvu un neskatos viņam acīs,<br />
pavisam pārbijusies. Viņš ātri noplēš līmlenti<br />
no manas mutes. Es skaļi iekliedzos, un<br />
puisis turpina smīnēt. Es ievelku dziļu elpu un<br />
cenšos noturēt asaras. Es paskatos uz augšu.<br />
26
Change language