Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
noskaities ienāk Harijs.<br />
- Kad tu vienreiz ēdīsi? Tu šādi domā pieteikt<br />
kaut kādu bada streiku?<br />
Es neatbildu. Viņš pienāk pie gultas un aiz<br />
pleca sagrābj mani, apmezdams uz muguras.<br />
Es pielieku rokas pie sejas un turpinu šņukstēt.<br />
- Paskaties uz mani! - viņš saka.<br />
- Es teicu - paskaties uz mani! - viņš uzbrēc,<br />
bet nesaņem atbildi. Harijs nogāž puķu vāzi,<br />
kas stāv pie manas gultas, un tā izšķīst simts<br />
lauskās. No viņa rokas tek sarkans šķidrums,<br />
kas novārta visus palagus.<br />
- Man ir apriebusies tava uzvedība, - viņš mani<br />
parauj sēdus un nes prom. Es neļaujos, un<br />
viņam ir grūtības mani noturēt.<br />
- Tu, padauza, klausi taču!<br />
Viņš mani nes. Es sāku arvien skaļāk un skaļāk<br />
raudāt.<br />
- Harij, beidz, tas nav nepieciešams, - Alekss<br />
un Džeims cenšas viņu aizturēt.<br />
- Es jums abiem tūlīt parādīšu, kas nav<br />
nepieciešams, tāpēc labāk lasieties prom,<br />
pirms atraujaties! Harijs vienkārši aiziet. Neviens<br />
neseko. Viņš mani noliek uz krēsla un ar<br />
dusmām uzsviež ceptas olas uz šķīvja.<br />
- Ēd! - viņš uzbļauj. Es pakratu galvu, klusām<br />
šņukstēdama.<br />
- Es tev teicu ēd! - Harijs uzsit rokas uz galda.<br />
Es satrūkstos, bet ēdienam nepieskaros.<br />
- Tu teici, ka klausīsi, - viņa nervi neiztur,<br />
un viņš sagrābj mani aiz rokas un velk uz<br />
noslēpumainajām durvīm.<br />
- Nē! - es kliedzu. Viņš turpina mani vilkt.<br />
- Nē, nē, nē, lūdzu! - viņš atver durvis un<br />
nogrūž mani uz netīrās grīdas. Es jūtu, kā<br />
mans ķermenis saskaras ar cieto zemi, un tas<br />
izraisa nepatīkamas sāpes. Viņš paņem virvi<br />
un mutes aizsēju.<br />
- Harij, lūdzu! - es cenšos lūgties, bet ne -<br />
kas nesanāk. Viņš nāk man tuvāk un cenšas<br />
sagrābt manas rokas, bet es neļauju.<br />
- Džeims, ātri kusties šurp! - Harijs<br />
nobļaujas,un jau pēc piecām sekundēm viņš ir<br />
klāt.<br />
- Pieturi viņai rokas, - viņš saka. Džeims<br />
negribīgi paklausa un skatās visur citur, tikai ne<br />
man acīs. Es sāku skaļi saukt pēc palīdzības<br />
un daru jebko, kas mani varētu paglābt.<br />
- Aiztaisi taču muti vienreiz! - Harijs man uzķērc<br />
un iesit. Es nespēju pretoties. Abi pabeidz<br />
sasiet man rokas un muti, pieceļas un aiziet<br />
līdz durvīm. Džeims, nespēdams noskatīties,<br />
pamet istabu, un tūlīt pat viņam seko Harijs,<br />
aizcērtot durvis un atstājot mani tumsā.<br />
Viņa pēdējie vārdi bija :<br />
- Tikai pamēģiniet izlaist Emerlindu ārā,<br />
gulēsiet paši viņai blakus!<br />
Pēc dienas (varbūt man tā šķita) bija dzirdama<br />
durvju čīkstoņa. Uz manas sejas uzspīdēja<br />
spoža gaisma. Es mazliet pavēru acis un<br />
redzēju zābakus.. Uzreiz uztraucos sēdus un<br />
atkāpos atpakaļ.<br />
- Tas esmu es, Emerlind, nebaidies, - Alekss<br />
klusā balsī noteica, aiz viņa parādījās Makss.<br />
Es aizstūmos no viņiem tik tālu, līdz mana mugura<br />
atspiedās pret sienu.<br />
- Džeims? - viņš uzsauca, un pa durvīm ienāca<br />
vēl kādi zābaki. Ieraudzījusi viņa gaiši zilās<br />
acis, es kratīju galvu un centos pateikt, lai iet<br />
prom.<br />
- Em, es tev tikai gribu iedot ko ēdamu. Es<br />
zinu, ka esi arī izslāpusi, - Džeims pietupās un<br />
noņēma manu mutes apsēju.<br />
- Tev jāiet prom! - es satraukta atbildu.<br />
- Nē, es nekur neiešu, kamēr tu nepaēdīsi. Tu<br />
jau te esi vairāk nekā dienu un neesi ēdusi jau<br />
veselas divas, - Džeims pamāja ar galvu Aleksam,<br />
un viņš atnesa paplāti ar apelsīnu sulu,<br />
37
Change language