Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Baltā mākoņa aizsegā voljērā iznāca divi<br />
tīģeri un viens liels, spalvains lācis. Tie sāka<br />
pildīt dažādus trikus. Pēc mirkļa jau parādījās<br />
zirgi, kuri stāvēja uz pakaļkājām un jautri<br />
lēkšoja. Krāšņo izrādi noslēdza poniji un<br />
truši, kurus varēja pabarot un paglaudīt, ar<br />
ponijiem varēja doties mazās izjādēs.<br />
Tinkijs bija tik ļoti fascinēts par<br />
redzēto, ka uzreiz devās uzmeklēt zvērus,<br />
kuri bija piedalījušies izrādē. Kanārijputniņš<br />
ielidoja atsevišķā telts nodalījumā. Tur bija<br />
diezgan maz gaismas un bija slapjš, un<br />
smirdēja, un tur atradās vairāki metāla būri.<br />
Zvēri, kuri<br />
pirms brīža smaidīja un jautri priecēja publiku,<br />
tagad noskumuši tupēja būros.<br />
“Ak! Jūsu priekšnesums bija tik brīnišķīgs!<br />
Tās izsmalcinātās kustības un lieliskie triki...”<br />
kanārijputniņš slavēja zvērus. “Eu, sīkaļa!”<br />
viņu pārtrauca tīģeris. “Ko tu te dari? Tūlīt<br />
pat pazūdi, pirms zvēru dresētājs nav tevi<br />
sagūstījis!” “Phh! No kā man baidīties,”<br />
Tinkijs, lepni izslējies,atcirta,’’ es tādam<br />
dresētājam tik uzšķaudu!’’ “Gribēšu redzēt!”<br />
mazo putneli izsmēja viens no flamingo.<br />
‘’Bēdz prom!’’ ar padomu centās palīdzēt<br />
mazie pingvīni. “Viņš mums nedod ēst. Esam<br />
badā. Un, ja neizpildām viņa trikus, viņš<br />
ņem rokās lielo pletni un ...’’ Zvēri sarāvās,<br />
izdzirdējuši smagus soļus. “Viņš nāk, viņš<br />
nāk!’’ tie deva cits citam ziņu. Mazais<br />
kanāriņš apsēdās uz būra malas un gaidīja,<br />
kas notiks.<br />
Telpā ienāca būdīgs, klibs vīrs. “Nu ko,<br />
sliņķi!” viņš briesmīgi brēca. “Oho! Kas tad<br />
mums te!’’ pamanījis kanārijputniņu, viņš<br />
iesaucās. “Kāds skaistums, kāds retums!<br />
Ka tiksi manos nagos!’’ dresētājs sāka ķert<br />
Tinkiju. “Tu! Izpildīsi! Galveno! Numuru!” viņš<br />
lēkādams sauca. Par spalvas tiesu putniņš<br />
aizbēga. Dresētājs, sapratis zaudējumu,<br />
saķēra galvu un sāka vaimanāt: “Ārprāts! Kas<br />
par dārgumu, kas par naudu palaistu vējā!”<br />
Kanārijputniņš, izlidojis no cirka, traucās pretī<br />
tuvajam mežam, lai paslēptos. Viņš saprata,<br />
ka viņam šiem zvēriem ir jāpalīdz atgūt<br />
brīvību.<br />
Tinkijs aplidoja visas pļavas un mežus,<br />
ielas un upmalas, meklējot palīgus. Daudzi<br />
piekrita, bet bija arī gļēvuļi, kuri nevēlējās<br />
riskēt ar savu brīvību, lai atbrīvotu citus.<br />
Sākās pulcēšanās kaujai. Bija pamatīgs<br />
bariņš ar zvirbuļiem un baložiem. Tur bija arī<br />
pa kādam cielavpārim un vārnai. Viss bija<br />
izplānots, un viņi devās cirka virzienā. Cirkā<br />
viss ritēja kā parasti. Visi zvēri noskumši<br />
sēdēja būros, un to priekšā stāvēja zvēru<br />
dresetājs, skaitīdams ienākumus. Pēkšņi<br />
kaut kur ieķērcās vārna. Pagriezies dresētājs<br />
ieraudzīja milzīgu putnu baru traucamies<br />
tam tieši sejā. Baloži un cielavas knābāja<br />
dresētāja pliko pauri, kamēr zvirbuļi atbrīvoja<br />
zvērus no krātiņiem.<br />
“Āāāā! Jūs, dumjie putni! Ko jūs darāt,<br />
nejēgas! Dabūsiet vienreiz tā, ka nemetas!”<br />
dusmīgi kliegdams, bļaudams dresētājs<br />
ārdījās.<br />
“Ak, jūtam jau smaržīgās druvas un liego<br />
vēja vēsmu. Mēs brīvi! Jā, beidzot brīvi!<br />
Pēdās jau jūtam to mīkstāko zāli un mutē<br />
jaušam ogu garšu. Paldies jums, paldies!”<br />
zvēri un putni pārlaimīgi pateicās un izklīda,<br />
kur nu kurais.<br />
Tagad visi bija laimīgi. Arī Tinkijs. Viņš atrada<br />
jaunu ģimeni, proti – zvirbuļus. Nu viņš<br />
pastaigājās pa pilsētas ieliņām kopā ar tiem.<br />
Un cilvēki, kas to pamanīja, nespēja noticēt,<br />
ka tā ir patiesība, ko viņi redz.<br />
45
Change language