You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
mani no domām izrauj Lienes saucieni.<br />
„Emma! Kur tu esi?” meitene saldi<br />
čivina un „m” burtu manā vārdā izrunā pārāk<br />
ilgi. Man riebjas, kad cilvēki tā dara. Labi, ka<br />
man rokās nebija nekā dzerama, jo tad trauka<br />
saturs lidotu Lienes virzienā. Manī burbuļo<br />
līdz galam neizprastas dusmas uz visu pasauli.<br />
„Re, kur tu esi!” meitene pienāk pie<br />
manis, satver aiz rokas un jau grasās vilkt<br />
atpakaļ ballītes troksnī un burzmā, taču es<br />
nekustos ne no vietas.<br />
„Kas tad nu?” Liene nolaiž rokas gar<br />
sāniem un saviebj seju neizpratnē.<br />
„Nāc, ejam! Neesi taču tāda lūzere!”<br />
Es nespēju noticēt, ka viņa mani tā nosauca.<br />
„Kā tu mani nosauci?”<br />
„Neuztver to nopietni,” viņa nobola savas<br />
lielās, pelēkās acis, „labāk nāc, un ejam!”<br />
„Nē! Es vēlos, lai tu atstāj mani vienu.”<br />
„Ak šausmas, kas tev vainas? Nolaid<br />
tvaiku!” meitene pagriežas un aiziet, atstājot<br />
mani vienu. Esmu pārliecināta, ka no rītdienas<br />
uz kādu laiku man būs par vienu draudzeni<br />
mazāk.<br />
Man bija trīs iespējas. Pirmā – atvainoties<br />
Lienei, taču tas ietvēra izlikšanos par to,<br />
kas neesmu, un šodienas deva jau bija izlietota.<br />
Otrā – pārtraukt ballīti un palaist vējā<br />
visu smago tās sagatavošanas darbu, lai<br />
draugi vēlētos ar mani pavadīt laiku. Un trešā<br />
– vienkārši aiziet. Atstāt vasarnīcu un ballīti,<br />
lai dotos mājās.<br />
Pirms es pieņemu lēmumu, vēl mirkli pastāvu<br />
pie sētas un dziļi ievelku krūtīs gaisu, kas jau<br />
sāk smaržot pēc vasaras.<br />
Es sāku ceļu uz vasarnīcu.<br />
Pie ārdurvīm stāv Liene un sarunājas ar<br />
Markusu. Es paeju viņai garām un dodos tieši<br />
pie mūzikas atskaņotāja. Es izslēdzu mūziku<br />
un skaļi iekliedzos: „Ballīte beigusies! Ejiet<br />
mājās!”<br />
Atskan nopūtas, dusmīgi izsaucieni<br />
un lamu vārdi, kuriem nozīmi nesaprotu pat<br />
es. Kad pēdējais cilvēks ir izgājis pa durvīm,<br />
es sabrūku turpat uz grīdas, un asaras līst<br />
pār maniem vaigiem. Lai arī kas notiktu rīt,<br />
cerams, ka es kļūdījos un kāds no šiem<br />
draugiem manu spontāno rīcību kaut mazliet<br />
izprata. Tas ir viss, ko es vēlos...<br />
8
Change language