Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Kad saule jau ir noslīdējusi no redzesloka un<br />
tās atstātie krāsas traipi ir izgaisuši, es nodrebinos,<br />
ieeju atpakaļ istabā, aiztaisu žalūzijas.<br />
Man derētu karsta vanna vai vismaz duša, lai<br />
izkliedētu domas no mākoņiem. Es atveru vannas<br />
istabas durvis, tā ir milzīga un man vienai.<br />
Pusi no baltās priekšējās un kreisās sienas<br />
klāj milzīgs stikls, kura stūrī stāv ovāla vanna<br />
ar mazu koka galdiņu, uz kura stāv svece<br />
un roze. Atlikušo kreiso sienu aizņem dvieļu<br />
stiprinātājs, mazs koka skapītis, garens spogulis,<br />
un tālāk ir izlietne ar apaļu, daudz mazāku<br />
spoguli. Labās sienas stūrī atrodas stikla<br />
duša, kurai arī blakus ir vairāki pakaramie un<br />
mazs galdiņš, kā arī tualetes pods. Es pieeju<br />
pie vannas istabas skapja un atveru to. Pat<br />
nebrīnos, ka tur ir tādi paši matu līdzekļi, ādas<br />
krēmi, fēns, matu ieveidotāji, dažādas ķemmes<br />
un viss cits, kas man pašai mājās bija. Kad<br />
vannā ūdens jau bija salaists un putas nāca<br />
pāri malām, es uzmetu matus augstā copē un<br />
iekāpu tajā. Manā priekšā pavērās pasakainā<br />
Losandželosa visā tās burvībā.<br />
Pēc 15 minūšu ilgas gulēšanas biju pietiekami<br />
relaksējusies un man sāka nākt miegs. Izkāpu<br />
no vannas, noskaloju putas dušā un uzvilku<br />
jaunu apakšveļu. Pa virsu tai uzvilku rozā<br />
šortiņus un tādu pašu kreklu, kas man bija<br />
atstāts uz gultas. Noskaloju seju, nolaidu lejā<br />
matus un atgriezos atpakaļ savā istabā. Aiztaisot<br />
vannas istabas durvis, es tiku skarbi<br />
atgrūsta pret tām, un manā priekšā stāvēja<br />
dusmīgs Harijs.<br />
- Domāji, ka tas ir smieklīgi paņirgāties par<br />
mani? Domāji, ka sveikā tiksi cauri, ne?<br />
Es klusēju, un viņš mani vēlreiz ar spēku<br />
atgrūž pret durvīm un sagrābj aiz kakla.<br />
- Kas jūs esat? Jo es zinu, ka tu nemācies<br />
manā Universitātē, - tā bija pirmā lieta, kas<br />
iešāvās manā prātā.<br />
- Nenovērsies no tēmas, mīļā! - Jā, tas ir<br />
smieklīgi, pie tam ļoti, - es pasmīnēju,<br />
- Tagad pasaki, kas esat! - viņš pieliecās tuvāk<br />
manai sejai.<br />
- Mēs zogam, aplaupām, pārdodam narkotikas,<br />
viennozīmīgi darām visu nelegālo, kas mums<br />
varētu dot naudu, - viņš palaida mani vaļā, un<br />
es nobālēju.<br />
- Kas vēl? - es jautāju, cenzdamās<br />
neizskatīties nobijusies.<br />
- Nu mēs mēdzam arī nogalināt kādu cilvēku,<br />
ja tas maisās, lai mēs tiktu pie naudas, - viņš<br />
viegli nosaka. Es noteikti esmu sarakstā. Harijs<br />
pārlaiž pirkstu pār manu vaiga kaulu. Es viņu<br />
pagrūžu malā un cenšos tikt līdz durvīm, bet<br />
viņš tām piestājas priekšā.<br />
- Es tavā vietā tā nedarītu.<br />
Viņam rokās ir pistole, protams.<br />
- Klausies, mīļā, es esmu līderis, viņiem ir bail<br />
no manis! Ja jau es varēju tevi nolaupīt, tad jau<br />
tikpat viegli varu nošaut!<br />
- Nu tad uz priekšu, - es paceļu rokas un gaidu,<br />
bet nekas nenotiek.<br />
- Kur tad ir tava drosme? - es izaicinu. Viņš<br />
nomet ieroci un vēlreiz atsit pret durvīm, šoreiz<br />
tas sāpēja un es iekliedzos.<br />
- Tu esi tik neciešama, man tas tā patīk, -<br />
viņš paskatās uz manām lūpām un uzgrūž<br />
tām savas. Es gaidīju kārtējo sitienu vai ko<br />
tamlīdzīgu. Centos viņu pagrūst malā, bet viņš<br />
sagrāba mani aiz rokām, pacēla man tās virs<br />
galvas un skūpstīja vēlreiz. Es neatbildēju, un<br />
tas laikam viņu nokaitināja. Viņš atrāvās no<br />
manis, un es viņam iesitu. Viņa sejas izteiksme<br />
liecināja to, ka nekad nav bijis atraidīts, un to,<br />
ka nekad neviens nav atļāvies tā iesist.<br />
- Tas tev daudz maksās, ceru, ka tev patiks būt<br />
ieslodzītai istabā, - viņš dusmīgi pasmaidīja un<br />
34
Change language