You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
ignorēju.<br />
- Emij?<br />
Es pagriezos balss virzienā, un viņa seja<br />
bija desmit centimetru no manas. Es mazliet<br />
salecos. Harijs noglāstīja manu vaigu un<br />
ieskatījās manās dūmakainajās acīs. Viņa<br />
acis man jautāja kaut ko, bet es nesapratu,<br />
līdz viņš sāka liekties. Es pagriezu galvu uz<br />
sānu, un viņš noskūpstīja manu vaigu.<br />
- Es no tevis neko neprasu, Emerlind, tikai<br />
paklausību. Vai tas ir tik grūti? –viņa balsī<br />
bija jūtamas dusmas.<br />
- Mēs neesam publiskā vietā, un es negribu<br />
tev klausīt pēc vakardienas. Kā tev vispār<br />
nav kauna iesist sievietei?<br />
Manas dusmas nebija nepamanāmas. Es<br />
biju tik noskaitusies, ka gribēju viņam iesist<br />
pļauku.<br />
- Citas sievietes kristu man ceļos un darītu<br />
jebko, bet tu, tu esi vienīgā, kas mani atvaira.<br />
Man tas ir.. man tas ir nepieņemami!<br />
- Piedod, ja aizskāru tavu ego, bet es neesmu<br />
kaut kāda izmisusi skuķe, kas klups<br />
kaklā katram otrajam bagātniekam. ES ŠEIT<br />
NEMAZ NEGRIBU ATRASTIES!<br />
- Nolaid toni, ja tu negribi mani atkal redzēt<br />
dusmīgu!<br />
- Man vienalga, kas tu esi, bet es netaisos<br />
tev krist ceļos! Vari iet ellē!<br />
Es dusmās kvēloju un biju gatava kārtējam<br />
triecienam pa vaigu, bet tas nenotika. Tā<br />
vietā viņš mani cieši sagrāba un noskūpstīja.<br />
Es ātri atrāvos un iesitu viņam pļauku.<br />
- Piedod, bet man tas bija jāizdara.<br />
Un tad viņš tā vienkārši aizgāja.<br />
Nākamajā dienā, kad Aleksa uzraudzībā gāju<br />
brokastot, lejā neviena nebija. Nu, protams,<br />
savādāk Alekss mani nemaz nebūtu laidis<br />
ārā no istabas.<br />
Visu atlikušo dienu nevienu nesatiku, un tas<br />
turpinājās divas dienas, līdz trešās dienas<br />
pusnaktī mājās iebrāzās Logins un Džeims,<br />
kuri uz rokām nesa asiņaino Džeiku. Viņiem<br />
ar ieroci rokās sekoja Luiss. Es noskrēju pa<br />
kāpnēm, gandrīz paklupdama, un stāvēju<br />
nekustīgi, līdz Luiss mani aizveda atpakaļ uz<br />
istabu.<br />
Tajā naktī es nespēju vairs aizmigt. Man<br />
rādījās visādi murgi par to, kas varēja notikt<br />
ar viņu. Bet man neviens neko nestāstīja,<br />
tāpēc es paliku tikai ar savām teorijām par<br />
notikušo.<br />
Nākošās dienas rītā pie manis ienāca<br />
Džeims un jautāja, vai esmu izsalkusi. Protams,<br />
es biju, bet nedomāju, ka varētu ieēst<br />
kaut ko pēc visiem notikumiem.<br />
Džeims smagi nopūtās un apsēdās uz manas<br />
gultas gala, un tikai tajā momentā es<br />
ieraudzīju lielu brūci zem viņa žokļa līnijas,<br />
lielu zilumu zem acs un pārsistu uzaci.<br />
- Ak, Dievs! – es iesaucos.<br />
- Kas noticis? – viņš sarauca uzacis un<br />
paskatījās uz mani.<br />
- Tu esi ievainots! Kas notika?<br />
- Nekas tāds, par ko tev būtu jāuztraucas.<br />
Es pametu nost segu un apsēdos viņam<br />
tuvāk. Lēnām pieliku divus pirkstus pie viņa<br />
zoda un pastūmu to uz sānu, lai redzētu<br />
brūci. Tad lēnām pārlaidu acis pāri viņa uzacij<br />
un tad vaigam, līdz nonācu pie viņa lūpām,<br />
kas arī bija mazliet rozīgākas nekā parasti.<br />
Viņš ievilka asāku elpu, kad pieskāros viņa<br />
lūpai.<br />
- Piedod!<br />
- Nē, viss kārtībā.<br />
- Kurš to izdarīja?<br />
- Emij, es nevaru tev stāstīt.<br />
- Bet, lūdzu, Džei, man jāzina, kurš varēja<br />
41
Change language