04.06.2016 Views

ZILAĻĢU DZĪRES SAPNIS PAR DABAS KONCERTZĀLI POLIGONĀ BITNERS UN KAVALS

VV_2016_160

VV_2016_160

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

12<br />

VĀRDS<br />

VIDES VĒSTIS/ZIEDU VASARA/03/2016<br />

Daibes atkritumu poligons no putna lidojuma.<br />

Mēs palīdzējām Dānijas Vides aizsardzības aģentūras pārstāvim<br />

Latvijā «Carl Bro International» uztaisīt tādu atkritumu apsaimniekošanas<br />

sistēmu, kāda darbojas līdz šim laikam.<br />

Citāts no 2009. gada «Vides Vēstīm» (Nr. 1):<br />

«Cēsu, Limbažu, Valkas un Valmieras pašvaldības 1999. gadā<br />

pieņēma lēmumu par reģionālas atkritumu apsaimniekošanas<br />

organizācijas dibināšanu un jauna, mūsdienu prasībām<br />

atbilstoša atkritumu noglabāšanas poligona ierīkošanu<br />

Ziemeļvidzemes reģionā. Atkritumu apsaimniekošanas organizāciju<br />

izveidoja 81 Ziemeļvidzemes reģiona pašvaldība.<br />

1999. gadā atkritumu apsaimniekošanas sistēma valstī, arī<br />

Ziemeļvidzemē, bija bēdīgā stāvoklī, šis pakalpojums nebija<br />

pieejams laukos, arī pilsētās bija nodrošināts vien daļēji. Pilsētās<br />

bija izvietoti netīkama izskata konteineri, to savākšanu<br />

veica savu laiku nokalpojusi tehnika. 85 Ziemeļvidzemes<br />

pašvaldībās atradās 104 izgāztuves, kur nenotika nekāda vai<br />

tika veikta tīri simboliska ievesto atkritumu apjoma uzskaite.<br />

1998. gada sākumā Latvijas atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas<br />

ieviešanas ietvaros darbu uzsāka projekts, kas paredzēja<br />

būtiskas pārmaiņas atkritumu apsaimniekošanas jomā.<br />

Par pilotprojekta teritoriju tika izvēlēts tieši Ziemeļvidzemes<br />

reģions, izvirzot vairākus mērķus: jaunas atkritumu apsaimniekošanas<br />

sistēmas izveidošana, mūsdienu sanitārajām prasībām<br />

atbilstoša atkritumu noglabāšanas poligona ierīkošana<br />

un veco izgāztuvju rekultivācija.»<br />

– Tolaik Latvijā nebija neviena piemēra, kur smelties pieredzi.<br />

Kā izdevās neuzkāpt uz grābekļiem?<br />

– Droši vien palīdzēja mana lielā pieredze, strādājot pašvaldību<br />

saimnieciskajās iestādēs. Tāpēc es saprotu, kā domā pašvaldību<br />

vadītāji, kā apmēram veidojas sabiedrības doma un ko<br />

ar to var un ko nevar izdarīt. Neticēsi, bet par efektīvu atkritumu<br />

saimniecību esmu domājis jau no tā laika, kad mācījos<br />

Kandavas tehnikumā. Man prieks, ka visu, ko mūžā gribēju,<br />

esmu dabūjis un paveicis.<br />

– Ko tu 70. gados Kandavā varēji domāt par atkritumu sistēmu?<br />

Tolaik taču visu bēra kaudzē nomaļā vietā!<br />

– Vismaz pilsētās kaut kāda atkritumu apsaimniekošanas sistēma<br />

jau bija. Pirmo reizi ārzemēs biju tikai 1998. gadā Ungārijā<br />

un jau tad uzmanīgi vēroju, kas tur notiek. Mani šis<br />

bizness vienmēr ir interesējis, jo atkritumi, apbedīšana, māju<br />

uzturēšana – tie ir biznesi, kas būs nepieciešami vienmēr, lai<br />

kā klātos.<br />

– Kā tu nonāci ZAAO priekšgalā?<br />

– Pēc tam, kad bijām apbraukuši visas 85 pašvaldības un pielabojuši<br />

dāņu izstrādāto projektu, tika apstiprināts Ziemeļvidzemes<br />

projekts. Jans Tessings nesen atzina, ka mēs toreiz<br />

visu pareizi izdarījām, kaut tolaik viņš tā nedomāja. Tika nodibināta<br />

SIA, uz konkursu pieteicāmies mēs visi trīs un vēl padsmit<br />

cilvēku. Es par direktoru tiku iebalsots vienbalsīgi, kaut<br />

diskusijas bija karstas. No projekta ieviešanas grupas Pēteris<br />

kļuva par ražošanas vadītāju, Iveta – par attīstības nodaļas vadītāju.

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!