Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
44<br />
VĀRDS<br />
VIDES VĒSTIS/ZIEDU VASARA/03/2016<br />
vienīgi meitu Lizeti – to pašu, kura uzrakstīja atmiņas. Vēl<br />
Georgam Johanam Bitneram bija dēls Georgs Ludvigs Frīdrihs<br />
Bitners (1805–1883). Tā kā abi ir Georgi, viņus bieži jauc, un<br />
vecajam mācītājam piedēvē jaunā veikumu un sauc viņu par<br />
pirmo vācu tautības latviešu folkloristu. Tas ir aplami! Dēls<br />
visu mūžu bija mācītājs Kabilē un savu vākumu 1844. gadā<br />
apkopoja grāmatā «Latviešu ļaužu dziesmas un ziņģes», kur<br />
iekļautas 2854 tautasdziesmas, bet mūža laikā viņš savāca aptuveni<br />
piecus tūkstošus. Toties vecais Bitners latviešu valodā,<br />
paša izstrādātā ortogrāfijā 1834. gadā izdeva «ABC priekš Zlēkas<br />
skolas», kas ir viena no pirmajām ābecēm latviešu valodā.<br />
Pirmo sarakstīja Vecais Stenders 1782. gadā.<br />
Savukārt Kavala pirmā kundze esot bijusi gandrīz uz pusi<br />
jaunāka par vīru un nomirusi pavisam jauniņa – tikai 22 vasaras<br />
veca. Otra, jaukās Elīzes māsa Doroteja, nodzīvoja līdz<br />
1860. gadam, kad iznāca grāmata par Dieva radījumiem pasaulē.<br />
Vai viņa lepojās ar savu gudro Heinrihu, atliek vien minēt.<br />
To, ka salīdzinoši netālajā Moricsalā sastopamas neparastas dabas<br />
bagātības, kā arī, iespējams, unikāli kukaiņi, abi mācītāji,<br />
visticamāk, izlasīja dabas pētnieka Posarta grāmatā «Kurzemes<br />
guberņas statistika un ģeogrāfija» un nolēma apmeklēt vilinošo<br />
dabas nostūri. Līdz šim neviens ko tādu nebija darījis – devies<br />
apsekot Moricsalu pētnieciskos nolūkos. Ekspedīcijas notika<br />
vairākkārt, skaidri zināms par divām – 1846. un 1848. gadā.<br />
Kā arī fakts, ka brīnumainajā salā ticis notverts arī tolaik retais<br />
cīrulīšu dižtauriņš jeb melnais apolons. Kāpēc nedz Bitnera,<br />
nedz Kavala darbos neparādījās apraksti par ceļojumiem?<br />
Dievs vien to zina. Varbūt palika piezīmes, kuras nav atšifrētas,<br />
bet varbūt tāds nemaz nebija abu pētnieku mērķis. Katrā<br />
ziņā – vecākais apraksts, kur latviešu valodā pieminēta Moricsala,<br />
atrodams «Latviešu Avīžu» 1855. gada 26. maija numurā:<br />
«Otra lielākā kalva ir Moritzkalva, mala apkārt puspiektu<br />
verstu, tur brangs mežs ar lieliem kokiem, arī labas pļavas,<br />
kas Usmas muižai pieder.» Raksta beigās ir iniciāļi H. K., kas<br />
nozīmē, ka šo rakstījis Kavals.<br />
Brangs mežs ar lieliem kokiem<br />
1893. gadā, tikko beidzis Tērbatas universitāti, Moricsalā ieradās<br />
kāds enerģisks jauneklis, kurš studiju laikā bija apguvis<br />
tiem laikiem neparastu zinību komplektu – botāniku un matemātiku.<br />
Divdesmit viens gads – kurš gan ticētu, ka tik jauns<br />
cilvēks nopietni interesējas par vientuļas salas floru un faunu?<br />
Taču Kārlis Reinholds Kupfers (1872–1935) to darīja. Viņš arī<br />
vēlāk intensīvi pētīja Baltijas augu valsti, atrazdams šajā apgabalā<br />
aptuveni 120 jaunu sugu, ievākdams neskaitāmus herbārijus<br />
un milzīga apjoma faktu materiālu par Baltijas, galvenokārt<br />
Latvijas, augiem. Ar laiku Kupfers kļuva par ievērojamu<br />
zinātnieku, bija Rīgas Politehniskā institūta profesors, Rīgas<br />
Dabaspētnieku biedrības viceprezidents un arī prezidents,<br />
biedrības muzeja vadītājs. No 1921. gada Kupfers pasniedza<br />
botāniku, ģeoloģiju, Baltijas novadpētniecību un matemātiku<br />
Herdera institūtā, 1922. gadā ieguva filozofijas doktora grādu<br />
Jēnas universitātē un, sākot no 1927. gada, bija tur profesors.<br />
Patiešām ievērojams cilvēks!<br />
Kāda ir Kārļa Reinholda Kupfera īpašā nozīme Moricsalas<br />
vēsturē? Kāpēc viņš tika dēvēts par salas sargeņģeli? Atbildi<br />
atradu, interesējoties par Rīgas Dabas pētnieku biedrības vēsturi,<br />
– tieši Karls Reinholds Kupfers bija tas, kurš 1910. gadā<br />
kārtējā biedrības sēdē ierosināja Moricsalā izveidot dabas rezervātu,<br />
toreizējā valodā izsakoties, «dabas jaukumu apvidu».<br />
Savā rakstā «Plan zur Einrichtung emes Naturschutzgebietes<br />
auf der Insel Moritzholm in Kurland» viņš rakstīja: «Rīgas vācu<br />
Dabas pētnieku biedrība nolēma Domēnu valdei likt priekšā<br />
sekošus priekšlikumus: ja Moricsalu līdz ar apm. 100 metru<br />
platu joslu ezerā izsludinātu par saudzējamu vietu, tad uz<br />
salas uzceltā mežsarga mājiņa un pie tās piederīgais aramās<br />
zemes gabals nododami Dabas pētnieku biedrībai, lai tur ievietotu<br />
un algotu salas sargu, kā arī lai būtu telpas un zeme zinātnisko<br />
darbu veikšanai un mēģinājumu izvešanai. Turpmāk<br />
Moricsala izslēdzama no parastā valsts zemju izmantošanas<br />
veida un apstiprināmi sekošie noteikumi:<br />
1) salu apmeklēt atļauts personām, kurām uzticēta salas<br />
uzraudzība, Domēnu valdes ierēdņiem, personām, kuras<br />
uzrāda attiecīgu atļauju;<br />
2) visāda veida vākšana (augu un dzīvnieku), kā arī tādu<br />
ievešana uz salas atļauta tikai zinātniskiem nolūkiem ar Rīgas<br />
Dabas pētnieku biedrības atļauju;<br />
3) saudzējamā vietā liellopus un citus mājas kustoņus ganīt<br />
un ļaut tiem apkārt klejot – aizliegts. Tāpat aizliegts (izņemot<br />
2. p. minētos gadījumos) medīt, gūstīt dzīvniekus,<br />
cirst kokus un krūmus, pļaut, lasīt ogas un sēnes utt.;<br />
4) personas, kuras pārkāpj 1.–3. p. minētos aizliegumus,<br />
vietējā meža valde sauc pie atbildības.»<br />
Kārlis<br />
Reinholds Kupfers.<br />
1911. gadā parādījās ziņa: «Dabas pētnieku biedrības pūles,<br />
lai Usmas ezerā Moricsalu izveidotu par rezervātu, vainagoju-
Change language