VIDES VĒSTIS/ZIEDU VASARA/03/2016 33 VIDRŪPE zivju jāapēd, lai to varētu uzskatīt par risku, nevis vienkāršām pusdienām. Turklāt šā projekta laikā zinātnieki ne tikai ņēma paraugus, tos analizēja, lai rezultātus pēc tam paslēptu tikai pašiem vien zināmā vietā, bet arī aicināja vietējos iedzīvotājus piedalīties kontrolzvejās, paskatīties, kāds loms ir tīklā, tādējādi dodot iespēju uzzināt, kas un ko ezerā ēd un kā viena organisma savairošanās var ietekmēt visu pārējo barības tīklu. Abi pētījumā iesaistītie ezeri ir ļoti atšķirīgi. Burtniekā novērojama intensīva zilaļģu ziedēšana apmēram no jūlija līdz septembra beigām, un šeit norisinās arī rūpnieciskā zveja. Savukārt Alūksnes ezerā eitrofikācija ne tuvu nav tādā līmenī, tomēr pēdējos piecos gados novērota īpatnējas zilaļģu sugas Gloeotrichia echinulata masveida attīstība, kas satraukusi vietējos iedzīvotājus. Pētījuma laikā zivis tika ievāktas trīs mēnešos – maijā, augustā un oktobrī. Maijā jāvāc paraugi, jo tad zilaļģes vēl īsti nav sākušas ziedēt, un tas ļauj saprast, vai ziemas laikā zivis ir atbrīvojušās no iepriekšējā gadā uzkrātajiem toksīniem. Augustā ir visņiprākā ziedēšana, līdz ar to svarīgi redzēt, kādu toksīnu uzkrāšanos rada maksimālā ziedēšana. Un varam pieļaut, ka toksīni uzkrājas zivīs līdz oktobrim, tādēļ interesanti redzēt, kas notiek toksīnu sezonas noslēgumā. Loģiski, tika pārbaudītas makšķernieku iecienītākās zivju sugas: raudas, plauži, līņi, asari, zandarti, līdakas. Tā kā rezultāti atkarīgi arī no zivs vecuma un lieluma, speciāli tika izvēlētas gan vecas, gan jaunas, gan lielas, gan mazas zivteles. Toksīni bija visās zivīs. Kas par vienlīdzību! Visaugstākās zilaļģu toksīnu koncentrācijas konstatētas zivju aknās, jo tur klasiski uzkrājas viss sliktais, kam nevajadzētu nokļūt tālāk. Tomēr daļa tiek pārnesta arī uz citiem orgāniem – gonādām, nierēm un visbeidzot arī uz muskuļaudiem. Tomēr muskuļos zilaļģu koncentrācijas ir vismaz 20 reižu zemākas nekā aknās, jo, kā jau minēts iepriekš, aknas mēģina notvert visu slikto. Aknas būtībā ir tāda kā organisma Aizsardzības ministrija. Kā jau minēju, toksīni bija visās zivīs, taču bija vērojamas būtiskas atšķirības. Piemēram – jo lielāka zivs, jo mazāk toksīnu. Alūksnes ezerā planktonēdājzivīs (raudas un plauži) konstatētas augstākas toksīnu koncentrācijas, turpretī Burtniekā – tieši otrādi – augstākas toksīnu koncentrācijas atrastas plēsīgajās zivīs. Iespējams, tas nozīmē, ka Alūksnes raudas un plauži vairāk uzturas piekrastē, augāju joslā, kur uzkrājas augstāka zilaļģu masa un toksīnu koncentrācijas varētu būt augstākas. Turpretī Burtnieks ir sekls, un, kad uzpūš vējš, ūdens vairāk sajaucas, tāpēc toksīni tiek gan zivīm, kas dzīvo seklumā, gan dziļāko ūdeņu baudītājām. Kilograms asaru vai gabaliņš līņa Pasaules Veselības organizācija izstrādājusi pieļaujamās normas mikrocistīnam-LR –saldūdeņos visbiežāk sastopamajam zilaļģu toksīnam. Tā, 70 kilogramus smags cilvēks bez bēdīgām sekām katru dienu drīkst apēst 2,8 µg mikrocistīna-LR. Cilvēku valodā tas nozīmē, ka katru dienu drīkst apēst aptuveni 1,1 kilogramu 25–45 centimetrus lielu Alūksnes ezerā ķertu raudu filejas. Tāda ēstgriba var būt tikai cilvēkiem, kas sirgst no raudu atkarības. Savukārt no tajā pašā ezerā noķerta 25–35 centimetrus gara līņa drīkst apēst vien 0,24 kilogramus filejas. Tas jau vairāk līdzinās normālai, reāli apēdamai porcijai. Tomēr es ieteiktu nekrist panikā: «Ak, Kungs, vakar Alūksnē ēdu līni! Gals klāt!» Nav vajadzības arī izraisīt vemšanu vai braukt uz atkačalku. Lai sasniegtu kādu negatīvu rezultātu, tādi līņi jāēd bieži. Tomēr, tā kā klimata pārmaiņas turpinās un iepriekš aprakstīts, kā tas stimulē tieši zilaļģu augšanu, ļoti iespējams, ka nākotnē toksīnu koncentrācija būs lielāka, tādējādi daudz mazāki zivs gabaliņi spēs sabojāt garastāvokli un veselību. Foto: M. Balode. Taču īpaši jāuzmanās ar to zivteļu devu, ko dodam savam kaķim. Nav svarīgi, vai kaķim ir viena vai deviņas dzīvības. Svarīgi ir tas, ka tā svars ir apmēram četri kilogrami, līdz ar to pietiek ar nelielu daudzumu raudu, lai kaķis saslimtu. Un, tā kā bērni svara ziņā ir kaut kas starp pieaugušo un kaķi, protams, arī viņi toksīnu klātbūtni varētu izjust vairāk. Tādā ziņā kaķi un bērni varētu būt pirmie, kam būtu jācīnās pret eitrofikāciju. Pētījumi veikti tikai divos ezeros, taču zinātniekiem, kā parasti, ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Turklāt, redzot, cik daudzveidīga situācija ir divos ezeros, atliek vien minēt, kāda tā varētu būt pārējos gandrīz divos tūkstošos Latvijas ezeru. Tomēr viens ir skaidrs: ja ezerā ar neapbruņotu aci redzama zilaļģu ziedēšana, arī zivis satur daļu to izdalīto toksīnu. Kaislīgiem makšķerniekiem, kas savas dienas pavada pie zaļi ziedoša ezera, ar saviem lomiem vajadzētu uzmanīties. Panikā gluži nav jākrīt, bet katru dienu mieloties ar līņiem arī nevajadzētu. Nereti karstās vasaras dienās piekrastē saskalotā zilaļģu masa ir tik koncentrēta, ka atgādina ūdenī izlietu krāsu. Pētījums veikts EEZ projekta «Sabiedrības informēšana par klimata pārmaiņu izraisītajām sekām Latvijas ezeros» (CyCLE) Nr. 2/ EEZLV02/14/GS/006 ietvaros. Pētījums veikts, Latvijas Hidroekoloģijas institūtam sadarbojoties ar Vides risinājumu institūtu.
34 DARBI VIDES VĒSTIS/ZIEDU VASARA/03/2016 Andrejs Briedis, Latvijas Dabas fonds MEKLĒJOT ZAĻUMU LAUKU ATTĪSTĪBAS PROGRAMMĀ Iepriekšējā «Vides Vēstu» numurā rosināju aizdomāties par Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas gaitu, solījumiem un skarbo realitāti saistībā ar tiešmaksājumiem. Šoreiz lūkosim, cik zaļi ir ar vidi saistītie solījumi un īstenība Lauku attīstības programmā (LAP). Visu šo lasot, paturiet prātā, ka mūsu maksātie nodokļi tiek gan tiem, kuri godprātīgi vairo bioloģisko daudzveidību laukos, gan tiem, kuri izmanto pesticīdus, kuru nekaitīgumu apšauba pat zinātnieki un mierīgi saņem zaļos maksājumus par rugainēm un monokultūrām aramzemēs. Līdz 2014. gadam daļā Eiropas valstu LAP finansētie pasākumi spēja kaut nedaudz mazināt lauksaimniecības intensifikācijas postu, taču KLP reformas rezultātā lielai daļai valstu LAP atvēlētais finansējums tika samazināts. Latvija bija viena no retajām, kur tiešmaksājumiem atvēlētais ES finansējums pieauga, un Zemkopības ministrija izlēma daļu no tiešmaksājumu budžeta novirzīt LAP, kur ES finansējuma daļa bija par 20% mazāka, ja salīdzina ar laika periodu no 2007. līdz 2013. gadam. Tā kā LAP finansējumu ir iespējams mērķtiecīgāk virzīt noteiktu mērķu sasniegšanai, šis Latvijas valdības lēmums jāvērtē atzinīgi.
Change language