VIDES VĒSTIS/ZIEDU VASARA/03/2016 49 DARBI uz darba drošības un cilvēktiesību pārkāpumu rēķina. Industrijas problēmas vistraģiskāk atspoguļo 2013. gada 24. aprīļa traģēdija Bangladešas galvaspilsētā Dakā, kur, sagrūstot rūpnīcai «Rana Plaza», zem gruvešiem palika vairāk nekā 1100 dzīvību. Tie nebija ne pirmie, ne pēdējie modes upuri. Vairāk nekā puse no aptuveni septiņiem tūkstošiem apģērba ražotņu Bangladešā ierīkotas tam nepiemērotās, bīstamās telpās, kur strādnieki ar baisu regularitāti gūst traumas vai pat iet bojā. «Rana Plaza» traģēdija spilgti izgaismoja arī apģērbu piegādes ķēdes necaurskatāmību. Lielajām kompānijām bieži vien nav ne jausmas, caur cik rokām pasūtījums izgājis – kur krāsoti auduma blāķi, kur piegriezti tērpi, kur piešūtas pogas un krāsainie fliteri. Ierasts, ka uzņēmums noslēdz līgumu ar vienu ražotni, kas, nespējot veikt apjomīgo pasūtījumu, daļu darba deleģē citai, mazākai ražotnei. Atzīmējot «Rana Plaza» traģēdijas trešo gadskārtu, «Fashion Revolution» kampaņas ietvaros no 18. līdz 24. aprīlim sociālos medijus pārpildīja neskaitāmas fotogrāfijas un ieraksti ar pievienotu mirkļbirku #whomademyclothes, šādi neļaujot aizmirst baiso notikumu un turpinot atkal un atkal pieprasīt atbildību no ražotājiem, jo īpaši vadošajām apģērbu kompānijām, kuru spēkos ir situāciju uzlabot. Tomēr izmaiņas nozarē nenotiek tik raiti kā saukļu skandēšana un «zaļu» birku piekāršana pāris jaunās sezonas kolekcijas apģērbiem. Pagājušā gada dati liecina, ka 91% apģērbu kompāniju aizvien nespēj sniegt informāciju par kokvilnas izcelsmi, 48% nespēj izsekot līdzi apģērbu piegādes ķēdei. Niecīgi uzlabojumi panākti ēku drošības uzlabošanā. Taču līdz šim gadam drošības standarti ieviesti tikai 31 apģērbu rūpnīcā, līdz ar to jaunu nelaimes gadījumu risks saglabājas augsts, savukārt algas – zemas. Bangladešas tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanas sektorā nodarbinātie joprojām saņem zemāko atalgojumu pasaulē – 68 dolārus mēnesī. Ja nu tev prātā iezogas doma, kur tāda Bangladeša vispār ir, pateikšu – Dienvidāzijā, starp Indiju un Birmu. Tā ir divu Latviju lieluma valsts ar 150 miljoniem iedzīvotāju, no kuriem liela daļa strādā par niecīgu samaksu, lai saražotu 60% no visa Eiropā tirgotā apģērba. Drēbju kalni izgāztuvē Ja cilvēki savu jauno apģērba kārtu ar tik skarbo izcelsmi mīlētu un lolotu, līdz pēdējā vīlīte šķir, varbūt varētu pievērt acis uz skabajiem ražošanas apstākļiem. Bet realitāte ir tāda, ka mums drēbju vienkārši ir par daudz. Tās nav, kur likt, ja esat ļāvušies dancot pēc veikalu iknedēļas pseidoatlaižu un modes sezonu maiņu stabules. Eiropas Savienības iedzīvotāji rada 5,8 miljonus tonnu tekstilatkritumu gadā. Lielākā daļa – 4,3 miljoni tonnu – nonāk izgāztuvēs. Bet Latvijā nav iespējams apģērbu nodot pārstrādei. Pie mums darbojas labdarīgais modelis – dāvināt, iemainīt vai pārdot par nelielu naudu. Radoši cilvēki apģērbu uzfrišina, pāršuj, sagriež strēmelēs un darina paklājus – cik nu iztēle un prasmes ļauj. Tomēr liela daļa apģērba tik un tā nonāk arī izgāztuvēs, jo ne visiem ir laiks un vēlme glābt no atkritumiem katru nepārdomāto pirkumu. Tieši cik daudz apģērba izmet Latvijas iedzīvotāji – uzskaite par tekstila atkritumiem netiek veikta. Ir valstis, kur novalkāto apģērbu var ielikt speciālā konteinerā pārstrādei. Latvijā kaut kas tāds diez vai drīzumā parādīsies. Ja kāds vēlētos no tekstilatkritumiem ražot siltinājuma materiālu, vispirms būtu jādibina uzņēmums, kur cilvēki ar rokām izgrieztu no apģērba pogas un rāvējslēdzējus. Zaļie maldi Ko darīt? Ja ražotājs pievienojis audumam nelielu daudzumu ekokokvilnas vai pārstrādāta tekstila šķiedru ilgtspējības ķeksīša dēļ, tā ir divkosība, jo skaidri zināms, ka šis apģērbs visai drīz nonāks izgāztuvē, labākajā gadījumā kādā labdarības punktā. Tāpēc jāsāk ar apģērbu industrijas un patēriņa sistēmas modeļa salabošanu, un tur nelīdzēs zaļā mārketinga plāksteris. Tajā pašā laikā zaļās modes revolūcija nenozīmē kaņepju šķiedru maisa valkāšanu, kamēr tas nokrīt no pleciem. Drīzāk ir jāvēlas kļūt par gudru patērētāju, kas ar savu izvēli veikalā atbalsta nevis cilvēktiesību pārkāpumus un vides iznīcināšanu, bet jaunus, radošus un saprātīgus risinājumus. Konteiners nolietotajām drēbēm Polijā. Tā kā šajā valstī ir tekstilpārstrādes uzņēmus, tad šie atkritumi tiek savākti. Padomi • Neskrien līdzi katrai modes vēsmai! • Pirms pērc, septiņas reizes sev pārvaicā: «Vai man tiešām vajag šo apģērbu?» • Viszaļākais pirkums ir tas, ko tu nenopērc. • Iepirkšanās lietoto apģērbu veikalos nav nabadzības, bet gan saprātīguma izpausme. • Pērc dabīga materiāla apģērbu! Ideāli, ja tas ražots no ekoloģiski sertificētas šķiedras, ievērojot Godīgās tirdzniecības principus. • Balta apģērba mazgāšanai un balināšanai nepieciešami agresīvāki mazgāšanas līdzekļi, tādēļ labāk izvēlies krāsainus tērpus un vidi saudzējošus mazgāšanas līdzekļus. • Ja apģērbs kļuvis par mazu vai apnicis, meklē tam nākamo valkātāju. • No novalkāta apģērba var šūt rotaļlietas un spilvenus, var aust vai tamborēt paklājus. Foto: Anitra Tooma.
50 DARBI VIDES VĒSTIS/ZIEDU VASARA/03/2016
Change language