04.06.2016 Views

ZILAĻĢU DZĪRES SAPNIS PAR DABAS KONCERTZĀLI POLIGONĀ BITNERS UN KAVALS

VV_2016_160

VV_2016_160

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

VIDES VĒSTIS/ZIEDU VASARA/03/2016<br />

45<br />

VĀRDS<br />

Foto: Vilnis Skuja.<br />

Putnu pētnieks Ernsts fon Midendorfs –<br />

barons no Igaunijas<br />

Stāstā par Moricsalu noteikti jāpiemin vēl kāds vīrs, kura vārds<br />

ierakstīts Latvijas dabas pētniecības vēsturē, – Ernsts fon Midendorfs<br />

(1851–1916), kurš lielāko daļu mūža nodzīvoja tagadējās<br />

Igaunijas teritorijā. Agronoms un ornitologs, vārdu sakot,<br />

kārtējais kaislīgais zinātnieks, kurš mazāku nozīmi piešķīra savam<br />

uzvārdam piekabinātajam «fon» (Midendorfs bija vācbaltu<br />

izcelsmes barons), bet vairāk Baltijas florai un faunai, kuras izzināšanā<br />

ieguldīja visu savu azartu un degsmi.<br />

Foto: Vilnis Skuja.<br />

šās panākumiem. Domēnu valde pavēlējusi izbeigt cirst kokus<br />

un citādā veidā izmantot salu un tai piegulošo 50 asis plato<br />

joslu. Tikai atļaut pļavu pļaušanu līdz nomas laika notecēšanai.»<br />

1912. gadā Moricsala tika nodota Rīgas Dabas pētnieku<br />

biedrības pārziņā un kļuva par Latvijā pirmo un tā laika<br />

Krievijas teritorijā vienu no vecākajiem dabas rezervātiem. Ko<br />

te piebilst? Ar godu pieminēsim zinātnieku Kārli Reinholdu<br />

Kupferu, kura piemiņas vieta ierīkota Rīgas Lielajos kapos, jo<br />

īstajai atdusas vietai Pokrova kapos padomju laikos pāri tika<br />

uzbūvēta iela…<br />

Ernsts fon Midendorfs.<br />

1898. gadā Krievijas Ķeizariskās zinību akadēmijas Ģeogrāfu<br />

biedrības uzdevumā Midendorfs no Pēterburgas ieradās Baltijā<br />

un apmeklēja Moricsalu. «Ak, Dievs, kāda putnu bagātība!» viņš,<br />

iespējams, nodomāja, pirms ieteica šīs teritorijas unikālo faunu<br />

un floru ne tikai pētīt, bet arī sargāt, jo radības kronis cilvēks,<br />

iededzies savā alkatībā, spēja iznīcināt visu, kas pagadījās ceļā.<br />

«Es baidos, ka salas pirmatnējam stāvoklim itin drīzi var pienākt<br />

gals,» Midendorfs atklāja līdzgaitniekiem. Citu akadēmijas<br />

locekļu atbalstīts, viņš griezās pie toreizējās Zemkopības<br />

ministrijas vadības ar lūgumu arī turpmāk Moricsalu saglabāt<br />

neskartu. Vai tas nebija jauki no barona puses? Pieminot viņa<br />

nopelnus, jāatzīmē, ka Midendorfs savāca lielāko putnu izbāžņu<br />

kolekciju Igaunijas vēsturē – vairākus tūkstošus (lēš, ka<br />

no diviem līdz četriem tūkstošiem) eksemplāru, viņš arī organizēja<br />

pirmos putnu vērošanas tīklus gan tagadējās Igaunijas, gan<br />

Latvijas teritorijā, bija dažādu ar ornitoloģiju saistītu biedrību,<br />

to skaitā kopš 1888. gada arī Rīgas Dabas pētnieku biedrības,<br />

biedrs, kurš salīdzinoši maz publicējies, bet vairāk strādājis sabiedriskā<br />

kārtā.<br />

Dabas mīlestības ķerto Baltijā nekad nav trūcis. Par laimi, netrūkst<br />

arī šodien. Un Moricsala – šis Usmas ezera brīnums –<br />

elpo mierīgi, glabājot nākamajām paaudzēm stāstus par saviem<br />

sargātājiem.<br />

Šā raksta tapšanā izmantoti Ingrīdas Štrumpfas, Ruslana Matroža<br />

un LNB arhīvos vāktie materiāli.

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!