You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
40<br />
VĀRDS<br />
VIDES VĒSTIS/ZIEDU VASARA/03/2016<br />
Inguna Bauere, Anitra Tooma<br />
VĀCBALTU PĒTNIEKI<br />
ATKLĀJ MORICSALAS<br />
<strong>DABAS</strong> VĒRTĪBAS<br />
Foto: Vilnis Skuja.<br />
Kurš zina, kur atrodas Moricsala? Pareizi, Usmas ezerā! Pirms<br />
simt un nedaudz vairāk gadu tā ierakstīta vēsturē kā pirmā<br />
īpaši aizsargājamā dabas teritorija Latvijā (no cariskās Krievijas<br />
kroņa mežu saraksta Moricsala izsvītrota un par dabas<br />
pieminekli izsludināta 1912. gada 6. jūnijā). Unikāli, ka veselu<br />
gadsimtu cilvēks te nav jaucies dabas procesos, nav darījis<br />
gandrīz neko.<br />
Pašlaik Morcsalas dabas rezervāta teritorijā ietilpst Moricsala<br />
(83 ha), Lielā Alkšņu sala (33 ha) un Usmas ezera Luziķērtes līcis<br />
(702 ha). Moricsalā konstatēta izcili bagātīga augu un dzīvnieku<br />
valsts: 409 vaskulāro augu sugas, 157 sūnu sugas, 338 sēņu sugas,<br />
82 ķērpju sugas, vairāk nekā 40 putnu sugu, 320 dienas un<br />
nakts tauriņu sugu. Vairāk nekā 100 sugu, kuras tiek uzskatītas<br />
par retām un aizsargājamām ne vien Latvijā, bet daudzās Eiropas<br />
valstīs. Savdabīga, reti sastopama pirmatnējā meža ainava.<br />
Tomēr nevar noliegt, ka rezervāta dibināšanas laikā sala bija<br />
krietni noganīta, tikai 66% bija meži – divi izolēti gabali augstākajās<br />
vietās –, bet arī tur ganījās lopi, pārējos 34% aizņēma<br />
mitras pļavas, sausas mežapļavas, kā arī aramzeme. Kur<br />
tagad krastā biezi saaugušas niedres un krūmi, 1909. gadā<br />
salu apjoza 10–20 metrus plata smilšaina josla bez augiem.<br />
Pēc rezervāta izveidošanas pļavu un tīrumu platības pamazām<br />
aizauga, taču daļu pļāva vēl līdz 1975. gadam. Arī tagad ap<br />
bijušo mežsargmāju «Kalviņi» pļauj zāli 1,15 hektāru platībā,<br />
lai saglabātu pļavas augus un dzīvniekus. Gan Ulmaņlaikos,<br />
gan padomju gados Moricsala bija populārs tūrisma objekts.<br />
Kurš mūsdienās ir paciemojies Moricsalā? Tikai retais, lielākoties<br />
dabas eksperti. Sala ir rezervāts, kur svešie drīkst ierasties<br />
tikai Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieka uzraudzībā,<br />
ja saņemta direktores Daces Sāmītes atļauja, bet pārvaldes<br />
Kurzemes reģionālās administrācijas direktore ļoti stingri izvērtē,<br />
kurš dosies uz salu un kuram pietiks paskatīties uz to<br />
no Ūdru kalna skatu torņa. Normāli. Rezervāts ir teritorija, pa<br />
kuru nedrīkst bradāt kurš katrs pirmatnīgas romantikas cienītājs,<br />
turklāt, ja neesi speciālists, tās retās sugas nemaz nepratīsi<br />
ieraudzīt, vien nobrīnīsies, kāpēc tāda uzmanība tiek<br />
pievērsta brikšņiem ar resnām kritalām. Nobildēsies pie kāda<br />
diži resna ozola un dosies atceļā, pat nenojaušot, cik daudzus<br />
salas iemītniekus esi lieki traucējis. Bet kā tur bija pirms simt<br />
un vairāk gadu? Vai toreiz arī kāds interesējās par šo Usmas<br />
ezera salu – dabas noslēpumu glabātāju? Kuri uzskatāmi par<br />
pirmajiem pētniekiem, kas atklāja, ka Moricsalā sastopami<br />
sargājami brīnumi?<br />
Divi draugi mācītāji<br />
Deviņpadsmitā gadu simteņa viducī, kad valsts īpašumā esošā<br />
Moricsala tika iznomāta Usmas muižai un pļavās šeit ganījās
Change language