You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
14<br />
VĀRDS<br />
VIDES VĒSTIS/ZIEDU VASARA/03/2016<br />
– Ja cilvēks mājās kompostē un šķiro, tad jau parasto atkritumu<br />
nav daudz.<br />
– Mēs esam lepni, ka jau tagad esam izveidojuši Ziemeļvidzemē<br />
tādu šķiroto atkritumu sistēmu, kādai jābūt visā Latvijā<br />
līdz 2020. gadam. Un nu mums vairs nav jāinvestē, tikai jāuztur<br />
šī sistēma. Cilvēkam ir līgums, un parastos atkritumus viņš<br />
liek vai nu zaļajā konteinerā, vai maisā. Klienti zina, kā jānorēķinās<br />
un kad visu izvedīs. Uz četriem simtiem iedzīvotāju<br />
ir ekopunkts, kur stiklu šķiro vienā un pārējo pārstrādājamo<br />
otrā konteinerā. Šķiroto atkritumu apjoms Ziemeļvidzemē<br />
strauji aug.<br />
– Es vienmēr mēdzu palūrēt šķiroto atkritumu konteineros,<br />
lai redzētu, vai cilvēki pareizi šķiro. Rīgā ir aizvien labāk. Un<br />
šeit?<br />
– Ja neskaita atsevišķas cūcības, visur Latvijā atkritumus šķiro<br />
ļoti labi. Nezinu kāpēc, bet pagaidām slikti šķiro Balvos. Loģiski,<br />
ka tur, kur atkritumu saimniecība vecāka, šķiro labāk.<br />
– Nu jau tie bērni, kurus audzinājāt ZAAO pirmsākumos, ir<br />
pieauguši!<br />
– Jā! Un daudzi ir kļuvuši par deputātiem pašvaldībās, un es<br />
esmu sajūsmā, cik inteliģenti viņi skatās uz šo lietu. Ir jāpaiet<br />
divām paaudzēm, un viss būs ideāli! Mēs ar tevi gan to nepieredzēsim,<br />
bet tā būs. Tomēr, neskatoties uz visu labo, esam<br />
nokļuvuši lielā bezizejā, un teikt, ka esam visu sasnieguši, ir<br />
galīgi nepareizi. Kā man teica Nobela prēmijas laureāts, mans<br />
skolotājs no Zviedrijas Bengts Persons: «Tu vari pie katras mājas<br />
nolikt krāsainus konteinerus ar lampiņām, bet, ja neiemācīsi<br />
cilvēkiem ar tiem rīkoties, nekas nenotiks.» Tāpēc jau mēs<br />
izstrādājam skolu programmas, bet tas ir nepietiekami! Tādai<br />
ir jābūt arī valsts vides izglītības programmā kopā ar pamatskolas<br />
izglītību. Pagaidām Latvijā nav vienotas sistēmas: kaut<br />
ko darām mēs, kaut ko dara «Zaļais punkts» un «Zaļā josta»,<br />
ekoskolas, Dabas aizsardzības pārvalde, bet nevar būt tā, ka<br />
atkritumi ir tikai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības<br />
ministrijas joma, pārējie neliekas ne zinis. Kurš nevēlas, nedara<br />
neko, un viss. Daudzās lauku skolās situācija šajā jomā<br />
ir ļoti slikta. Tāpēc mēs runājam par šīm problēmām ne tikai<br />
ar vides ministru, bet arī ar izglītības ministru Kārli Šadurski.<br />
Patiesībā tas nav atkritumu organizācijas darbs, bet mēs saprotam,<br />
ka neviens cits jau to nedarīs.<br />
Neviens nestrādā ar tiem, kuri sākuši dzert un pīpēt. Autobraucēji,<br />
kas visu pa logu met laukā, – viņi nav mācīti! Tāpēc<br />
jau mēs Daibē gribam to dabas un tehnoloģiju centru.<br />
Sadarbojamies ar reģionālo Vidzemes plānošanas reģionu.<br />
Atkritumu savākšanas sistēma strādā perfekti, bet vēl daudz<br />
jāstrādā ar cilvēku apziņu, lai viņi jau mājās godprātīgi atšķiro<br />
pārstrādājamo materiālu.<br />
– Ko tu domā par depozīta sistēmas neieviešanu Latvijā?<br />
– Es nekad neteikšu, ka depozīts nav vajadzīgs, bet nekad neteikšu<br />
arī, ka tas atrisinātu visas problēmas. Daudz vairāk var<br />
atrisināt ar izglītošanu un ērti pieejamiem bezmaksas atkritumu<br />
šķirošanas laukumiem. Es labi zinu aizkulises Igaunijā un<br />
Vācijā. Vismaz Igaunijā neviens pat saviesīgā sarunā nevēlas<br />
atbildēt, cik tas īsti izmaksā. Jā, cilvēkiem ir labi – viņi nopērk<br />
dzērienu depozīta iepakojumā par desmit centiem un pēcāk<br />
saņem tos pašus desmit centus atpakaļ. Bet kādam taču tas<br />
iepakojums ir jāsavāc, jāaizved. Man izskatās, ka tā ir valsts<br />
subsidēta sistēma. Ja būtu tā kā Vācijā, kur par pudeli maksā<br />
desmit centus, bet atpakaļ saņem astoņus, tur divi centi paliek<br />
sistēmas uzturēšanai.<br />
ZAAO ir izveidojusi samērā perfektu pārstrādājamo atkritumu<br />
savākšanas sistēmu, kur šķiroto atkritumu nodošana jau 18<br />
gadus ir bez maksas. Ja tagad ieviestu depozītu, cilvēki būtu<br />
motivēti nodot tikai stiklu un PET, bet kur paliktu viss pārējais?<br />
Atkritumu kalnā! Ja būs laba vides izglītība, nebūs daži<br />
iepakojuma veidi īpaši jāsubsidē no kopējās naudas. Domā,<br />
ātri gāja, kamēr cilvēki iemācījās lietot tualetes papīru un<br />
ūdens klozetpodus? Līdzīgi ir ar šķirošanu.<br />
– Patiesībā jau atkritumu apsaimniekotājam daudz atkritumu<br />
nodrošina peļņu. Bet planēta tikai iegūtu, ja atkritumu<br />
būtu mazāk.<br />
– Jebkura lieta ir nākamais atkritums. Jo attīstītāka sabiedrība,<br />
jo vairāk atkritumu. Viss ir jāiepako skaisti, koši un ērti.<br />
Atceros jaunību: bija viena veida maize, no siera kluča ar nazi<br />
nogrieza gabalu un ietina papīrā. Es domāju, ka tādi laiki vairs<br />
neatgriezīsies. Dzīve kļūs aizvien labāka, un atkritumu būs<br />
aizvien vairāk. Vienīgais, ko varētu vēlēties, – lai iepakojums<br />
būtu pārstrādājams, nevis noglabājams poligonā.<br />
– Man šķiet, ka atkritumu apsaimniekotāji un iepakojuma<br />
ražotāji dzīvo uz dažādām planētām un nekad nav satikušies.<br />
Iepakojums tiek ražots aizvien komplicētāks, grūtāk<br />
pārstrādājams.<br />
– Iepakojuma ražotāji nekad nerēķināsies ar atkritumu apsaimniekotājiem,<br />
ja vien tos nepiespiedīs valsts vai Eiropas<br />
Savienība. Tas, ka iepakojumam jākļūst vienkāršākam, drīzāk<br />
ir filozofisks jautājums, un tam diez vai piekritīs tirgus cīņu<br />
dalībnieki. Intuitīvi jūtu, ka tā nebūs. Mēs esam raduši pirkt<br />
sieru šķēlītēs vai četras baterijas iepakojumā, ūdeni no krāna<br />
nedzeram, bet vienmēr nopērkam nākamo plastmasas pudeli<br />
ar dažiem malkiem ūdens. Vajadzētu biežāk aizdomāties,<br />
ka nevajag iet uz veikalu pēc atkritumiem. Pērciet mantas un<br />
ēdamo lakoniskā iepakojumā, nevis maksājiet vēl trešdaļu cenas<br />
par daiļu kastīti.<br />
– Tagad modē ir atkritumu šķirošanas rūpnīcas. Daibē arī<br />
kāda ir?<br />
– Mums ir divas iekārtas. Vienā strādnieki uz līnijas pāršķiro<br />
iedzīvotāju šķiroto un no veikaliem savākto iepakojumu.<br />
Beidzot izveidojusies situācija, par kādu es neuzdrošinājos<br />
sapņot pirms pāris gadiem. Visu materiālu, ko savācam no šķiroto<br />
atkritumu konteineriem, mēs varam pārdot! Protams, ir<br />
vajadzīgi lieli apjomi un kvalitāte, tāpēc visu vajag pāršķirot,<br />
lai materiāls ir bez piemaisījumiem. PET pudeles pārdodam<br />
«PET Baltija» Jelgavā, polietilēnu – Olaines rūpnīcai, makula-
Change language